Court dismisses complaint against enforcement officer for seizing movable property without prior notice.

Lietas Nr. C29582714

LĒMUMS

Rīgā, 2014. gada 10. novembrī.

RĪGAS PILSĒTAS LATGALES PRIEKŠPILSĒTAS TIESA

tiesnese S. Hrebtova

ar sekretārēm T. Terentjevu, K. Šuļgu

tulci V. Sondori

piedaloties sūdzības iesniedzēja pilnvarotajam pārstāvim /pers. A/ un piedzinējam /pers. B/ (/pers. B/)

izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Lomonosova ielā 10 civillietu /pers. C/ sūdzībā par Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr. /numurs/ zvērināta tiesu

izpildītāja Valsts amatpersona darbību.

Aprakstošā daļa

2014. gada 16. maijā ( ar precizējumiem trūkumu novēršanai 2014. gada 26. maijā) tiesā saņemta /pers. C/ (turpmāk - sūdzības iesniedzējs)

sūdzība par zvērināta tiesu izpildītāja Valsts amatpersona darbību izpildu lietā Nr. 03431/054/2013.

Sūdzībā norādīts, ka 2014. gada 10. maijā sūdzības iesniedzējs saņēmis divas zvērināta tiesu izpildītāja Valsts amatpersona vēstules, ar kurām

viņam nosūtīts 2014. gada 30. aprīļa zvērināta tiesu izpildītāja Valsts amatpersona par kustamas mantas apķīlāšanu Nr. 287 un Pieprasījumu, ar kuru no

sūdzības iesniedzēja tiek pieprasīts paziņot zvērinātam tiesu izpildītājam par to, vai viņš ir ar pievienotās vērtības nodokli apliekama persona un, vai

pārdodot izsolē apķīlāto mantu, izsoles cena ir apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Tā kā sūdzības iesniedzējam nepieder kustama manta un tiesu

izpildītājs iepriekš nebrīdinājis par kādu izpildu darbību veikšanu, šādi dokumenti izsaukuši neizpratni un sašutumu.

Sazinoties ar savu sievu /pers. H/, ar kuru sūdzības iesniedzējs nedzīvo kopā, noskaidrojis, ka jau 2014. gada 4. aprīlī sūdzības iesniedzēja sievas

/pers. H/ dzīvesvietā /adrese/ viņas prombūtnes laikā bijis ieradies zvērināts tiesu izpildītājs Valsts amatpersona ar mērķi veikt amata darbības, izpildot

Rīgas apgabaltiesas 2012. gada 18. jūnija Izpildu rakstu Nr.CA-0260-11-19, ar kuru no sūdzības iesniedzēja piedzīta naudas summa LVL 24 897,20

(divdesmit četri tūkstoši astoņi simti deviņdesmit septiņi lati, 20 santīmi) par labu /pers. B/.

/pers. H/ 2014. gada 17. aprīlī rakstveidā informējusi /Valsts amatpersona/ par to, ka 2005. gada 24. martā pie Rīgas apgabaltiesas zvērinātas

notāres Ināras Ceičas starp laulātajiem /pers. H/ un /pers. C/ noslēgts Laulības līgums, iereģistrēts notariālo aktu un apliecinājumu reģistrā ar Nr.5260,

kurš paredz laulāto mantas šķirtību. 2005.gada 31.martā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra laulāto mantisko attiecību reģistrā ar Nr./numurs/

reģistrētas laulāto mantiskās attiecības par visas mantas šķirtību. Informatīvajai vēstulei tikušas pievienotas Laulības līguma un Uzņēmumu reģistra valsts

amatpersonas Lēmuma kopijas, kā arī lūgts zvērinātam tiesu izpildītājam ņemt vērā šo informāciju, plānojot turpmākās amata darbības tiesas sprieduma

izpildē.

Neskatoties uz minēto, 2014. gada 30. aprīlī /pers. H/ dzīvesvietā /adrese/, ieradies zvērināts tiesu izpildītājs Valsts amatpersona ar mērķi veikt

piedziņu no sūdzības iesniedzēja sakarā ar Rīgas apgabaltiesas 2012.gada 18.jūnija Izpildu rakstu. Kā jau minēts, sūdzības iesniedzējs nedzīvo kopā ar

sievu /pers. H/ un viņas dzīvesvietā neatrodas sūdzības iesniedzējam piederošas mantas. Neskatoties uz to, zvērināts tiesu izpildītājs ieradies /pers. H/

mājā un paziņojis, ka tiks aprakstīta un apķīlāta viņai un citām personām piederoša kustama manta sakarā ar piedziņu no sūdzības iesniedzēja, un

Laulības līgums, kā arī Latvijas Republikā spēkā esošā likumdošana tiesu izpildītājam neesot saistoši.

Kopā ar zvērinātu tiesu izpildītāju bijis ieradies piedzinējs un divi, acīmredzot viņa uzaicināti liecinieki. Minētās personas uzvedušās izaicinoši un

aizskaroši. Piedzinējs, neskatoties uz /pers. H/ protestiem, fotografējis /pers. H/ personīgos, kā arī SIA /Nosaukums A/ komercdarbības dokumentus,

pārkāpjot komersanta tiesības uz komercnoslēpumu.

Sūdzībā norādīts, ka daļa no apķīlātās kustamās mantas pieder gan SIA /Nosaukums A/, gan arī tās īpašniekam un valdes loceklim /pers. K/,

personas kods /personas kods/, un par šīs mantas īpašuma tiesību piederību viņš paziņojis jau 2012.gada 10.maijā, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienesta

Nodokļu pārvaldē savu Mantiskā stāvokļa deklarāciju pēc stāvokļa 2011.gada 31.decembrī plkst. 24.00 un norādot, ka viņam pieder mēbeles, tehnika

un klavieres - manta, kas apķīlāta pēc zvērināta tiesu izpildītāja Valsts amatpersona un piedzinēja /pers. B/ iniciatīvas.

Sūdzības iesniedzējs neapšauba tiesas spriedumu, ar kuru no viņa piedzīti naudas līdzekļi, taču uzskata, ka visas piespiedu piedziņas darbības

drīkst notikt tikai un vienīgi saskaņā ar valstī spēkā esošiem normatīviem aktiem. Uzskata, ka zvērināta tiesu izpildītāja Valsts amatpersona absurdās un

prettiesiskās darbības, veicot piedziņu no sūdzības iesniedzēja, bet aprakstot citām personām piederošu kustamu mantu, ir nepieļaujamas un attiecīgi

pārtraucamas, atzīstot 2014.gada 30.aprīļa Aktu par nepamatotu un atceļamu. Nav pieļaujama citu personu kustamas mantas apķīlāšana, veicot piedziņu

no citas personas. Civilprocesa likuma 575.panta (1) daļa noteic, ka ja ir pierādījumi, ka parādnieka manta atrodas pie citas personas, tiesu izpildītājs

apķīlā šo mantu vispārējā kārtībā, taču dotajā gadījumā nav nekādu šaubu, ka parādnieka manta neatrodas /pers. H/ dzīvesvietā, bez tam par laulāto

mantas šķirtību jau pirms gandrīz desmit gadiem ir noslēgts Laulības līgums. Zvērināts tiesu izpildītājs /Valsts amatpersona/ nepaskaidrojis, uz kāda

pamata tiek veikta /pers. H/, SIA /Nosaukums A/ un /pers. K/ kustamās mantas apķīlāšana, līdz ar to pārkāpjot arī minētās Civilprocesa likuma tiesību

normas. Netikuši iesniegti vai uzrādīti arī nekādi pierādījumi par to, ka /pers. H/ dzīvesvietā atrastos sūdzības iesniedzējam piederoša manta. Tātad tiesu

izpildītājs rīkojies nelikumīgi, prettiesiski un nepamatoti.

Bez tam, zvērināts tiesu izpildītājs ne 2014. gada 30. aprīļa aktā, ne 2014. gada 7. maija pavadrakstā neizskaidrojis tiesu izpildītāja darbību

pārsūdzības kārtību un termiņu, līdz ar to pārkāpjot Civilprocesa likuma 577. panta pirmās daļas 9. punktu. Tā kā sūdzības iesniedzējam iepriekš nav ticis

paziņots par darbības laiku un vietu, par to ir uzzinājis tikai 10.maijā, saņemot vēstules no zvērināta tiesu izpildītāja, uzskata, ka tiesu izpildītāja rīcības

pārsūdzības termiņš skaitāms no 2014.gada 10.maija.

Uzskata, ka zvērināts tiesu izpildītājs Valsts amatpersona, pildot savus amata pienākumus, ir pieļāvis rupjus Tiesu izpildītāju likuma, kā arī citu

likumu pārkāpumus, par kuriem, iespējams, pat būtu pamats uzsākt kriminālprocesu, lai pārbaudītu vai nav pamata saukt /Valsts amatpersona/ pie

kriminālatbildības.

kriminālatbildības.

Ņemot vērā minēto, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 574., 575. un 632.pantiem, Tiesu izpildītāju likuma 15., 46. un 83.pantiem, lūdz tiesu:

1) apturēt kustamās mantas pārdošanu Izpildu lietā Nr.03431/054/2013; 2) atzīt par prettiesisku zvērināta tiesu izpildītāja Valsts amatpersona rīcību,

2014. gada 30. aprīlī aprakstot /pers. H/, SIA /Nosaukums A/ un /pers. K/ piederošo kustamo mantu; 3) atzīt par nepamatotu un atcelt zvērināta tiesu

izpildītāja Valsts amatpersona 2014. gada 30. aprīļa Aktu par kustamas mantas apķīlāšanu Nr. 287 Izpildu lietā Nr.03431/054/2103.

Ar 2014. gada 28. maija Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas lēmumu noraidīts /pers. C/ lūgums par kustamās mantas pārdošanas

apturēšanu.

Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2014. gada 28. augusta lēmumu augstākminētais lēmums atstāts negrozīts, bet /pers. C/ blakus

sūdzība noraidīta.

Zvērināts tiesu izpildītājs Valsts amatpersona ir sniedzis rakstiskus paskaidrojumus par sūdzību, kuros norādīts, ka zvērināta tiesu

izpildītāja Valsts amatpersona izpildu lietvedībā atrodas izpildu lieta Nr. 003431/054/2013, kas ievesta pamatojoties uz 2012.gada 18.jūnijā izsniegto

izpildu rakstu Nr.CA-0260-11/19; C33158308 par EUR 35 425,52 (Ls 24 89720) piedziņu no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu

/pers. S/, personas kods /personas kods/, nosakot tiesības /pers. B/ par laiku no 2008.gada 1.marta līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no

/pers. C/ sešus procentus gadā no parāda summas EUR 29 380,31 (Ls 21 000,00).

2013. gada 12. novembrī parādniekam uz viņa dzīves vietu /adrese/, Garkalnes novadā ticis nosūtīts paziņojums par pienākumu izpildīt nolēmumu

līdz 2013.gada 29.novembrim. Saskaņā ar interneta portālā www.pasts.lv publicēto sūtījumu izsekošanas informāciju minēto paziņojumu parādnieks

saņēmis 2013. gada 14. novembrī.

Parādu un sprieduma izpildes izdevumus paziņojumā par pienākumu izpildīt nolēmumu norādītajā termiņā parādnieks nenomaksājis. Uz

parādnieka vārda nekustamie īpašumi un transporta līdzekļi nav reģistrēti, naudas līdzekļi un noguldījumi kredītiestādes parādniekam nav, tāpat uz

parādnieka ienākumiem no darba algas piedziņa arī faktiski nav iespējama. Ievērojot minēto, pēc piedzinēja lūguma tikusi uzsākta piedziņas vēršana uz

parādniekam piederošo kustamo mantu.

Saskaņā ar LR Uzņēmumu reģistra 2013. gada 22. novembra izziņu starp laulātajiem Diānu un /pers. C/ uz 2005.gada 24.marta līguma pamata

noteikts laulāto mantisko attiecību veids - visas mantas šķirtība. Cita starpā, laulības līgumā noteikts, ka kustamā manta, kura tiks iegūta laulības laikā un

to iegūs kāds no laulātajiem, būs tikai šī laulātā īpašums. Sekojoši, neapšaubāmi, parādniekam /pers. C/ varētu piederēt kustamā manta, uz kuru varētu

vērst piedziņu.

Saskaņā ar Personu Datu pārlūku /pers. C/ kopš 2002. gada 4. jūlija deklarējis savu dzīves vietu /adrese/, taču 2013. gada 26. novembrī, t.i., 12

dienas pēc paziņojuma par pienākumu izpildīt nolēmumu saņemšanas savu dzīves vietu deklarēja /adrese/, /adrese/. Lai gan parādnieks kā dzīves vietu

deklarējis adresi /adrese A/, /adrese/, zvērināts tiesu izpildītājs uzskata, ka tas nenozīmē, ka nekustamajā īpašumā /adrese B/, Garkalnes novadā nevarētu

atrasties parādniekam piederoša kustamā manta. Katrai personai var būt vairākas dzīves vietas. Bez tam dzīves vietas deklarēšanas mērķis ir personai

būt sasniedzamai tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Sekojoši, deklarācija nenozīmē, ka parādnieka dzīves vieta ir tikai un vienīgi tā adrese, kuru

tas deklarējis kā dzīves vietu, un ka kustamā manta atrodas tikai tajā adresē, kurā persona deklarējusi savu dzīves vietu.

Ievērojot augstāk minēto apstākļus, zvērināts tiesu izpildītājs norāda, ka ir pamats uzskatīt, ka nekustamajā īpašumā /adrese/varētu atrasties

parādniekam piederoša kustamā manta, uz kuru varētu vērst piedziņu. Pie šādiem apstākļiem 2014. gada 8. aprīlī pusēm ticis nosūtīts paziņojums, ka

2014. gada 30. aprīlī tiks veikta parādniekam piederošās kustamas mantas apķīlāšana.

Zvērināts tiesu izpildītājs norāda, ka pirms kustamās mantas apķīlāšanas uzsākšanas /pers. H/ lūdzis uzrādīt dokumentus, kas apliecina kustamās

mantas piederību. Šādus dokumentus /pers. H/ neuzrādījusi, vienīgi norādot, ka visa norādītajā nekustamajā īpašumā esošā kustamā manta pieder tēvam

/pers. K/. Zvērināts tiesu izpildītājs uzskata, ka mantas piederību izvērtēt var tikai un vienīgi uz pienācīgiem pierādījumiem, kas apliecina katras konkrētās

mantas piederību, nevis uz parādnieka, viņa ģimenes locekļu vai citu ieinteresētu personu mutvārdu formā sniegtu ziņu pamata. Zvērināta tiesu izpildītāja

ieskatā, /pers. K/ mantiskā stāvokļa deklarācija, kurā /pers. K/ deklarē, ka viņam pieder nekonkrēta kustamā manta, nav un nevar būt par pietiekošu

pierādījumu mantas piederībai. Ievērojot minēto, lūdz sūdzību atzīt par nepamatotu un noraidīt. (lietas 62.-63. lapa)

Tiesas sēdē /pers. C/ pilnvarotais pārstāvis sūdzību uzturēja uz sūdzībā norādītā pamata un apstākļiem. Papildus paskaidroja, ka zvērināts

tiesu izpildītājs ir apturējis izpildu lietvedību gan sakarā ar šo sūdzību, gan sakarā ar to, ka /pers. C/ ir pasludināts maksātnespējas process.

Zvērināts tiesu izpildītājs Valsts amatpersona tiesas sēdē nav ieradies, tiesā ir saņemts zvērināta tiesu izpildītāja iesniegums ar lūgumu

izskatīt lietu bez viņa klātbūtnes. Tiesa atzīst, ka lietu iespējams izskatīt bez zvērināta tiesu izpildītāja Valsts amatpersona klātbūtnes.

Piedzinējs tiesas sēdē sūdzību neatzina un paskaidroja, ka jau mēnesi pirms mantas aprakstes akta sastādīšanas viņš ar zvērinātu tiesu

izpildītāju /Valsts amatpersona/bija aizbraukuši uz norādīto adresi. Tur viņus sagaidīja /pers. C/ sievastēvs un paskaidroja, ka viņi dzīvo kopā, bet

pašlaik /pers. C/ un viņa sieva nav uz vietas, klāt bija arī policija. Pēc mēneša viņi ar/Valsts amatpersona/atbrauca atkal, kā/Valsts amatpersona/ bija

brīdinājis. Iznāca /pers. C/ sieva ar bērnu, sāka apvainot zvērinātu tiesu izpildītāju, kliegt. /pers. C/sievas teiktais ir meli, viss notika pieklājīgi, izņemot

viņas pašas uzvedību. /pers. C/ deklarēto adresi var teikt, ka persona jebkurā brīdī var deklarēties, kur vien vēlas. Viņš (piedzinējs) zina, ka tajā adresē

atrodas /pers. C/ manta. Viņam (piedzinējam) ir dokuments no policijas, ka /pers. C/tur dzīvo, otrā adrese, kur /pers. C/ deklarējies, nav apdzīvota.

Motīvu daļa

Noklausījusies sūdzības iesniedzēja pārstāvja un piedzinēja paskaidrojumus, izvērtējusi sūdzībā minētos apstākļus un zvērināta tiesu izpildītāja

rakstiskajos paskaidrojumos minētos apsvērumus, pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka sūdzība nav pamatota un ir

noraidāma.

Civilprocesa likuma 632.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesu izpildītāja darbības sprieduma izpildīšanā vai viņa atteikumu izpildīt šādas darbības

piedzinējs vai parādnieks var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc tiesu izpildītāja amata vietas 10 dienu laikā no pārsūdzamās darbības izdarīšanas dienas

vai dienas, kad sūdzētājam, kuram nav paziņots par izdarāmās darbības laiku un vietu, kļuvis par to zināms.

Lietā nav strīda, ka sūdzības iesniedzējs nav bijis klāt pie mantas aprakstes, savukārt 2014. gada 30. aprīļa mantas aprakstes akts nosūtīts

sūdzības iesniedzējam ar 2014. gada 7. maija pavadrakstu ierakstītā vēstulē un ierakstīto vēstuli sūdzības iesniedzējs saņēmis 2014. gada 10. maijā (lietas

14.-15. lapas)

Tādējādi sūdzība iesniegta, ievērojot Civilprocesa likuma 632.pantā noteikto sūdzības iesniegšanas termiņu.

Tiesu izpildītāju likuma 2.pants noteic, ka zvērināti tiesu izpildītāji veic tiesu un citu institūciju nolēmumu izpildi, kā arī citas likumā noteiktās

darbības.

Saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 45.pantu zvērināts tiesu izpildītājs pēc savas iniciatīvas veic visus likumā noteiktos pasākumus un izmanto visus

likumā paredzētos līdzekļus un metodes, lai ātri un kvalitatīvi pildītu tiesas un citu institūciju nolēmumus, kā arī veiktu citas sava amata darbības. Zvērināts

tiesu izpildītājs, pildot amata darbības, piemēro Civilprocesa likumu un citus normatīvos aktus, kā arī ievēro Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes

apstiprināto metodiku un tiesu prakses atziņas.

Ar lietas materiāliem apstiprināts un lietā nav strīda par to, ka Rīgas apgabaltiesas /numurs/.iecirkņa zvērināta tiesu izpildītāja Valsts amatpersona

lietvedībā atrodas izpildu lieta Nr. 003431/054/2013, kas ievesta pamatojoties uz 2012.gada 18.jūnijā izsniegto izpildu rakstu Nr.CA-0260-11/19;

C33158308 par EUR 35 425,52 (Ls 24 89720) piedziņu no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. S/, personas kods /personas

kods/, nosakot tiesības /pers. B/ par laiku no 2008.gada 1.marta līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. C/ sešus procentus gadā no

parāda summas EUR 29 380,31 (Ls 21 000,00). (lietas 67. lapa)

No lietas materiāliem seko, ka zvērināts tiesu izpildītājs Valsts amatpersona, uzsākot izpildu darbības, ir pārbaudījis ziņas par parādnieka /pers.

C/ deklarēto dzīvesvietu un pēc Personu Datu pārlūka ziņām konstatējis, ka /pers. C/ kopš 2002. gada 4. jūlija deklarējis savu dzīves vietu /adrese/.

(lietas 69. lapa)

2013. gada 12. novembrī zvērināts tiesu izpildītājs parādniekam uz viņa dzīves vietu /adrese/, Garkalnes novadā ir nosūtījis paziņojumu par

pienākumu izpildīt nolēmumu līdz 2013.gada 29.novembrim. (lietas 71. lapa)

No lietas materiāliem seko, ka zvērināts tiesu izpildītājs ir devis rīkojumu kredītiestādēm apķīlāt parādnieka /pers. C/ naudas līdzekļus un

noguldījumus piedzenamās summas apmērā (lietas 72., 73. lapa), ir noskaidrojis, ka uz parādnieka vārda nekustami īpašumi nav reģistrēti (lietas 74.

lapa), no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegtās informācijas zvērināts tiesu izpildītājs ir konstatējis, ka parādnieka reģistrētie ienākumi laika

periodā no 2013. gada maija līdz 2013. gada novembrim ir Ls 700 kopsummā, Ls 100 mēnesī. (lietas 77.-79. lapa) 2014. gada 13. janvārī zvērināts

tiesu izpildītājs ir devis rīkojumu parādnieka /pers. C/ darba vietai SIA /Nosaukums A/, kuras juridiskā adrese ir /adrese/, izdarīt ieturējumus no

parādnieka darba algas. (lietas 80. lapa)

Zvērināts tiesu izpildītājs ir pieprasījis informāciju no LR Uzņēmumu reģistra un 2013. gada 22. novembrī saņēmis izziņu, ka LR uzņēmumu

reģistrā starp laulātajiem Diānu un /pers. C/ uz 2005.gada 24.marta līguma pamata noteikts laulāto mantisko attiecību veids - visas mantas šķirtība. Cita

starpā, laulības līgumā noteikts, ka kustamā manta, kura tiks iegūta laulības laikā un to iegūs kāds no laulātajiem, būs tikai šī laulātā īpašums. (lietas 75.-

76. lapa)

No lietas materiāliem seko, ka 2013. gada 26. novembrī, neilgi pēc zvērināta tiesu izpildītāja paziņojuma par pienākumu izpildīt nolēmumu, /pers.

C/ savu dzīves vietu ir deklarēja /adrese/, Langstiņos, Garkalnes novadā. (lietas 93. lapa)

No lietas materiālos esošā /pers. B/ pilnvarotās personas iesnieguma izpildu lietā seko, ka piedzinējs tika lūdzis vērst piedziņu tai skaitā uz

parādnieka /pers. C/ kustamo mantu. (lietas 64. lapa)

No lietas materiāliem seko, ka 2014. gada 08. aprīlī zvērināts tiesu izpildītājs ir nosūtījis paziņojumu parādniekam, piedzinējam un pašvaldības

policijai (2014. gada 22. aprīlī Valsts policijai), ar kuru darījis zināmu, ka 2014. gada 30. aprīlī plkst. 18./adrese/ tiks veikta /pers. C/ piederošās

kustamās mantas apķīlāšana. (lietas 81.-83. lapa)

2014. gada 22. aprīlī zvērināts tiesu izpildītājs ir saņēmis parādnieka /pers. C/ laulātās iesniegumu, ar kuru viņa informējusi zvērinātu tiesu izpildītāju

par noslēgto laulības līgumu, par to, ka viņas laulātā /pers. C/ dzīvesvieta nav /adrese/, ka viņas laulātais pastāvīgi nedzīvo šajā adresē, ka šajā adresē

neatrodas nekāda /pers. C/ piederoša kustama manta. (lietas 85.-88. lapa)

Lietā ir iesniegta 2014. gada 30. aprīļa Akta par kustamas mantas apķīlāšanu reģ. Nr. 287 izpildu lietā Nr. 03431/054/2013 kopija, no kuras

redzams, ka Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr. /numurs/ zvērināts tiesu izpildītājs Valsts amatpersona, piedaloties piedzinējam /pers. B/, lieciniekiem /pers.

P/ un /pers. R/, Valsts policijas RRP Saulkrastu iecirkņa KPN inspektoram Donatam Vieru, ir veicis kustamās mantas apķīlāšanu /adrese/. (lietas 17.-

19., 90.-92. lapas)

No Akta seko, ka pēc zvana veikšanas pie vārtiņiem iznākusi /pers. H/ un paskaidrojusi, ka parādnieks šajā adresē nedzīvo, un kur dzīvo, viņa

nezina. Diāna ozoliņa ielaidusi nekustamajā īpašumā un paskaidrojusi, ka nekustamajā īpašumā esošā kustamā manta pieder viņai vai viņas tēvam, taču

uzrādīt dokumentus, kas apliecina mantas piederību, nevar, jo dokumenti atrodas grāmatvedībā. /pers. H/ ir atteikusies nosaukt katras mantas iegādes

laiku un personu, kura to iegādājusies. Zvērināta tiesu izpildītājs ir apķīlājis dažādas mēbeles, klavieres, sadzīves tehniku, pavisam 22 vienības EUR 4740

vērtībā. Visa aprakstītā manta nodota glabāšanā /pers. H/,

Akta piezīmēs un iebildumos fiksēts, ka /pers. H/ norādījusi, ka zvērinātam tiesu izpildītājam uzrādīta Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā

deklarācija, kura no mantām pieder /pers. K/. /pers. T/ norādījusi, ka viņai adresētajā vēstulē nekas neticis minēts par to, ka jāsagatavo pierādošie

dokumenti par kustamās mantas piederību un izcelsmi, kā arī nav dots laiks dokumentu iesniegšanai par pārējās mantas izcelsmi. /pers. T/ norādījusi, ka

piedzinējs patvaļīgi viens staigājis pa māju un ignorējis /pers. H/ lūgumus to nedarīt. Piedzinējs fotografējis /pers. H/ personīgos dokumentus. Bez tam,

/pers. H/ ir norādījusi, ka nevis atteikusies nosaukt katras konkrētas mantas iegādes laiku un personu, kas to iegādājusies, bet gan to nevar atcerēties.

Sūdzības iesniedzējs ir pievienojis sūdzībai /pers. U/ stāvokļa deklarācijas kopiju, kas iesniegta Valsts ieņēmumu dienestā 10.05.2012., no kuras

seko, ka deklarācijas 8. sadaļā viņš ir deklarējis mēbeles, tehniku, klavieres 25 000 LVL vērtībā. (lietas 20.-27. lapa)

Tiesai, izskatot sūdzību Civilprocesa likuma 632. panta kārtībā, ir jāpārbauda, vai zvērināts tiesu izpildītājs, veicot tiesas nolēmuma izpildi, ir

ievērojis likumā noteikto tiesas nolēmumu izpildes kārtību.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 557. panta pirmās daļas 1. punktu piespiedu izpildes līdzekļi ir piedziņas vēršana uz parādnieka kustamo mantu,

tai skaitā mantu, kas atrodas pie citām personām, un bezķermeniskām lietām, tās pārdodot.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 573. panta pirmo daļu parādnieka kustamās mantas apķīlāšana izpaužas šīs mantas aprakstīšanā, apzīmogošanā

(norādot, kas un kādā lietā mantu apķīlājis) un apsardzībā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 574. panta pirmo daļu tiesu izpildītājs apķīlā parādnieka kustamo mantu tādā daudzumā, kāds nepieciešams, lai

dzēstu piedzenamo summu un segtu sprieduma izpildes izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 575. panta pirmo daļu, ja ir pierādījumi, ka parādnieka manta atrodas pie citas personas, tiesu izpildītājs apķīlā šo

mantu vispārējā kārtībā.

Civilprocesa likuma 577. panta pirmajā daļā ir uzskaitīts, kas ir norādāms mantas aprakstes aktā. Minētā panta trešajā daļā noteikts, ka

piedzinējam vai parādniekam, kas parakstījis aprakstes aktu bez jebkādām piezīmēm, nav tiesību vēlāk iesniegt sūdzību par aprakstes akta nepareizību.

Civilprocesa likuma 579. panta pirmajā daļā noteikts, ka, lai nodrošinātu apķīlātās mantas apsardzību, tiesu izpildītājs ieceļ mantas glabātāju.

Apķīlāto parādnieka mantu tiesu izpildītājs nodod glabāšanā fiziskajai personai pret parakstu. (..)

Tiesa nesniedz vērtējumu sūdzībā norādītajam, par to, ka piedzinējs un divi uzaicinātie liecinieki uzvedušies izaicinoši un aizskaroši, ka piedzinējs

fotografējis /pers. H/ personīgos, kā arī SIA /Nosaukums A/ komercdarbības dokumentus, jo šīs lietas ietvaros tiesai ir jāvērtē tikai zvērināta tiesu

izpildītāja darbību atbilstība likuma prasībām, bet nav jāvērtē piedzinēja un viņa uzaicināto liecinieku darbības. Ja sūdzības iesniedzēja vai /pers. H/

ieskatā ir iespējami likuma pārkāpumi piedzinēja vai viņa uzaicināto liecinieku darbībās, tad viņiem nav liegta iespēja vērsties attiecīgajās

tiesībsargājošajās iestādēs ar lūgumu pārbaudīt apstākļus par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Ievērojot apstākļus, ka zvērināts tiesu izpildītājs bija konstatējis, ka /pers. C/ kopš 2002. gada 4. jūlija bija deklarējis savu dzīves vietu /adrese/,

kā arī /pers. C/ sastāv laulībā ar /pers. H/, tiesa uzskata, ka zvērināts tiesu izpildītājs pamatoti pieņēma, ka nekustamajā īpašumā /adrese/varētu atrasties

parādniekam piederoša kustamā manta, uz kuru varētu vērst piedziņu.

Tas apstāklis, ka 2013. gada 26. novembrī, neilgi pēc paziņojuma par pienākumu izpildīt nolēmumu saņemšanas, parādnieks savu dzīves vietu

deklarēja /adrese/, /adrese/, nenozīmē, ka nekustamajā īpašumā /adrese B/, Garkalnes novadā nevarētu atrasties parādniekam piederoša kustamā manta,

jo personai var būt vairākas dzīves vietas un deklarācija nenozīmē, ka parādnieka dzīves vieta ir tikai deklarētā adrese, un ka kustamā manta atrodas

tikai tajā adresē, kurā persona deklarējusi savu dzīves vietu. Nav pierādījumu, ka parādnieks ar visu savu mantu 2013. gada 26. novembrī ir izbraucis no

iepriekšējās dzīves vietas /adrese/, Garkalnes novadā un pārcēlies uz jauno deklarēto adresi. Tiesas ieskatā dzīves vietas deklarēšana citā adresē neilgi

pēc paziņojuma par pienākumu izpildīt nolēmumu saņemšanas, ir vērtējama kā šķēršļu likšana sprieduma izpildei.

Arī tas apstāklis, ka starp laulātajiem /pers. H/ un /pers. C/ uz 2005.gada 24.martā ir noslēgts laulības līgums, ar kuru noteikta laulāto visas

mantas šķirtība, cita starpā, laulības līgumā noteikts, ka kustamā manta, kura tiks iegūta laulības laikā un to iegūs kāds no laulātajiem, būs tikai šī laulātā

īpašums, nevar būt par pamatu uzskatam, ka parādniekam /pers.C/ nevarētu piederēt kustamā manta, uz kuru varētu vērst piedziņu, un ka šī manta

nevarētu atrasties /adrese/.

Sūdzībā ir norādīts, ka daļa no apķīlātās mantas pieder SIA /Nosaukums A/ un daļa sabiedrības īpašniekam un valdes loceklim /pers. K/, taču

Mantas aprakstes aktā /pers. H/ nav norādījusi uz to, ka kāda manta piederētu SIA /Nosaukums A/, ir norādījusi, ka nekustamajā īpašumā esošā manta

pieder viņai un viņas tēvam (/pers. K/), tādējādi ir pretrunas starp sūdzībā norādīto un /pers. H/ teikto mantas aprakstes laikā.

Mantas aprakstes laikā /pers. H/ nav konkrēti norādījusi, kuras no aprakstītajām mantām pieder viņai, kuras viņas tēvam. Arī sūdzībā nav

konkrēti norādīts, kura manta kam pieder.

Tiesa uzskata, ka zvērināts tiesu izpildītājs ir pareizi atzinis, ka /pers. K/ mantiskā stāvokļa deklarācija, kurā norādīts, ka viņam pieder nekonkrēta

kustamā manta - mēbeles, klavieres, sadzīves tehnika nav pietiekošs pierādījums mantas piederībai, jo pēc tāda vispārīga apraksta mantu nav iespējams

identificēt.

Civilprocesa likuma 577. panta pirmās daļas 9. punktā noteikts, ka mantas aprakstes aktā ir norāda to, ka piedzinējam un parādniekam ir

izskaidrota tiesu izpildītāja rīcības pārsūdzēšanas kārtība un termiņš.

2014. gada 30. aprīļa aktā šādas norādes nav, taču minētais apstāklis nevar būt par pamatu zvērināta tiesu izpildītāja rīcības atzīšanai par

prettiesisku. Sūdzības iesniedzējs mantas aprakstes laikā nebija klāt, līdz ar ko zvērināts tiesu izpildītājs arī nebūtu varējis izskaidrot viņam tiesu izpildītāja

rīcības pārsūdzēšanas kārtību un termiņus.

Tiesa norāda, ka attiecībā uz kustamo mantu, kas nav reģistrējama publiskajos reģistros, ir piemērojams Civilprocesa likuma 633. panta pirmā

daļa, kurā noteikts, ka personai, kura uzskata, ka tai ir kādas tiesības uz aprakstīto kustamo mantu (..), uz kuru tiek vērsta piedziņa, vai tā daļu, jāceļ

prasība tiesā pēc vispārējās lietu piekritības.

No minētā izriet, ka zvērinātam tiesu izpildītājam nav jālemj par mantas piederību brīdī, kad viņš veic mantas apraksti. Trešajai personai ir jāceļ

prasība tiesā Civilprocesa likuma 633. panta kārtībā pret parādnieku un piedzinēju un jautājumu par mantas piederību prasības lietas ietvaros ir jāizvērtē

tiesai.

Ievērojot iepriekšminēto, tiesa atzīt, ka zvērināts tiesu izpildītājs, 2014. gada 30. aprīlī, veicot kustamas mantas apķīlāšanu /adrese/, ir rīkojies

tiesiski, zvērināta tiesu izpildītāja Valsts amatpersona rīcība ir atbilstoša likumu normu prasībām, sūdzība ir noraidāma kā nepamatota.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 632. pantu, tiesa

n o l ē ma :

Noraidīt /pers. C/ sūdzību par Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr. /numurs/ zvērināta tiesu izpildītāja Valsts amatpersona darbību izpildu lietā Nr.

03431/054/2013.

Lēmumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 10 dienu laikā no pilna lēmuma sastādīšanas, blakus sūdzību iesniedzot Rīgas

pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Par pilna lēmuma sastādīšanas dienu noteikts 2014. gada 24. novembris.

Tiesnese S. Hrebtova