Court orders insurance company to recover property damage costs from building manager under maintenance liability.

Lieta Nr. C29 6380 15

Lietas arhīva Nr.C-2631-16/5

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

2016.gada 10.martā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Sanita Rūtenberga

rakstveida procesā Lomonosova ielā 10, Rīgā, izskatīja civillietu If P&C Insurance AS Latvijas filiāles maza apmēra prasībā pret

sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” par naudas piedziņu.

Apra k s t o š ā da ļ a

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2015.gada 2.oktobra lēmumu pieņemts prasītāja If P&C Insurance AS Latvijas filiāles

prasības pieteikums maza apmēra prasībā pret atbildētāju sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” par naudas piedziņu un ierosināta

civillieta.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2013.gada 5.martā /adrese/, tika saliets /pers. A/ piederošais un apdrošinātais dzīvoklis Nr.69 (turpmāk

tekstā - Dzīvoklis). 2013.gada 12.martā a/s “Rīgas siltums” pārstāvis, piedaloties SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvim, sastādīja aktu par avārijas

izmeklēšanu, kurā konstatēts ūdens noplūdes iemesls - karstā ūdens noplūde no ūdens stāvvada. Ūdens noplūdes rezultātā Dzīvoklim nodarītie bojājumi

norādīti minētajā avārijas izmeklēšanas aktā un 2013.gada 12.marta īpašuma apskates protokolā. Kopējais Dzīvoklim noplūdes rezultātā nodarīto

zaudējumu apjoms saskaņā ar SIA “LV GROUP” sastādīto un If P&C Insurance AS Latvijas filiāles (turpmāk tekstā - If Apdrošināšana) īpašuma

eksperta apstiprināto tāmi ir 897,41 LVL.

Pamatojoties uz negadījuma brīdī spēkā esošā privātpersonu īpašuma apdrošināšanas līguma (apdrošināšanas polises Nr.391202311296)

noteikumiem, /pers. A/ atlīdzības pieteikumu, If Apdrošināšana ir izmaksājusi /pers. A/ apdrošināšanas atlīdzību 529,87 LVL apmērā par ūdens noplūdes

rezultātā bojātā Dzīvokļa remonta izdevumiem.

Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta pirmās daļas 1.punkta izpratnē karstā ūdens piegādes sistēma ir uzskatāma par dzīvojamās mājas

inženierkomunikāciju sistēmu (iekārtu).

Lietā nav strīda, ka konkrētajā gadījumā māja /adrese/, ir nodota SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pārvaldīšanā. Ievērojot Dzīvojamo māju

pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 1.punkta c) apakšpunktā noteikto, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” ir tiesības un pienākums pārvaldīt un

apsaimniekot mājas kopīpašumā esošās daļas, t.sk., bet ne tikai mājas karstā ūdens cauruļvadu sistēmu Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteiktajā

kārtībā. SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” kā dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldnieks ir atbildīgs par mājas kopīpašumā esošo daļu un kopējo

inženiertehnisko komunikāciju pienācīgu uzturēšanu un pārbaudi, kā arī par tehnisko apkopi un remontu.

Ņemot vērā a/s “Rīgas siltums” sastādītajā aktā par avārijas izmeklēšanu konstatēto, ka ūdens noplūde notika karstā ūdens stāvvada

bojājuma dēļ, kas ir daļa no mājas kopējām inženiertehniskajām komunikācijām, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” ir pilnībā atbildīga par notikušo ūdens

noplūdi un tās rezultātā nodarītajiem zaudējumiem. Tā kā saskaņā ar apdrošināšanas polises nosacījumiem, iestājoties apdrošināšanas gadījumam

apdrošinājuma ņēmējam jāuzņemas pašrisks 98,39 LVL apmērā, If Apdrošināšanai nodarīto zaudējumu apmērs sastāda 799,02 LVL, t.i., aprēķinātā

apdrošināšanas atlīdzība 897,41 LVL mīnus pašrisks 98,39 LVL. Tomēr tā kā apdrošinājuma ņēmējam apdrošināšanas atlīdzība tika izmaksāta

personīgi un If Apdrošināšanai nav zināms, vai Dzīvokļa remontu apdrošinājuma ņēmējs ir veicis, If Apdrošināšana uztur prasību 529,87 LVL

(753,93 EUR) apmērā, kas veidojas no remontdarbu tāmē norādītajām tiešajām izmaksām 591,21 LVL un 21% PVN no materiālu izmaksām

176,41 LVL jeb 37,05 LVL mīnuss pašrisks 98,39 LVL. Tādējādi prasības summas aprēķins ir šāds: 591,21 LVL + 37,05 LVL = 628,26 - pašrisks

98,39 LVL = 529,87 LVL (753,93 EUR).

Saskaņā ar likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu un ņemot vērā to, ka prasītājs ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību

saistībā ar /pers. A/ apdrošinātajam Dzīvoklim nodarītajiem bojājumiem, līdz ar to If Apdrošināšana pilnībā pārņem no /pers. A/ prasības tiesības

izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības, no kuras atskaitīts pašrisks, apmērā.

Prasītājs 2014.gada 11.jūnijā nosūtīja atbildētājam vēstuli, prasot regresa kārtībā atlīdzināt zaudējumus izmaksātās apdrošināšanas

atlīdzības 753,93 EUR apmērā.

Atbildētājs 2014.gada 8.jūlija atbildes vēstulē norādīja, ka prasītāja pretenziju neatzīst un uzskata, ka dzīvojamās mājas karstā ūdens

stāvvada plīšana nerada atbildētājam pienākumu atlīdzināt zaudējumus, jo Dzīvojamai mājai 1997.gadā beidzies inženierkomunikāciju ekspluatācijas

termiņš, kuru nomaiņa nav veikta, jo dzīvokļu īpašnieki nav nodrošinājuši tā finansējumu. Atbildētājs savā atbildē neapšauba, ka karstā ūdens stāvvads

plīsis korozijas bojājumu rezultātā, līdz ar to atbildētājam kā savas profesionālās darbības sfēras speciālistam bija jāzina un jāparedz, kādas sekas var

iestāties savlaicīgi nenovēršot norādītos defektus.

Pastāvošajā tiesu praksē vairākos citos līdzīgos (identiskos) gadījumos secināts, ka dzīvojamās mājas, t.sk., dzīvojamās mājas

inženierkomunikāciju sistēmu (iekārtu) uzturēšana un apsaimniekošana ir atbildētāja pienākums. Līdz ar to atbildētājam ir pienākums atlīdzināt radušos

zaudējumus (spriedumi lietās Nr.C20331510, Nr.C20309210, Nr.C20277209).

Līdz prasības pieteikuma nosūtīšanas dienai Atbildētājs zaudējumus nav atlīdzinājis, kas Prasītājam liek secināt, ka ārpustiesas ceļā strīds

starp pusēm nav atrisināms.

Prasītāja ieskatā dzīvojamās mājas karstā ūdens stāvvada plīšana, kā tas secināms no atbildētāja aktā sniegtās informācijas, nav uzskatāms

par nejaušu notikumu vai nepārvaramas varas apstākli Civillikuma 1773.panta izpratnē. Appludināšanas rezultātā izraisītie zaudējumi nav uzskatāmi par

nejaušiem Civillikuma 1773.panta izpratnē, bet ir SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prettiesiskas bezdarbības sekas, proti, ūdens noplūdi varēja novērst, ja

dzīvojamās mājas kopējās inženiertehniskās komunikācijas būtu uzturētas pienācīgā tehniskā kārtībā, kas ir SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks" kā mājas

pārvaldnieka tiešais pienākums. Atbildētājs vēstulē norāda, ka inženierkomunikāciju ekspluatācijas termiņš ir beidzies, bet tas neattiecas uz Prasītājam

piederošo Dzīvokli Nr.69, jo kā secināms no avārijas izmeklēšanas aktā norādītā, tad Dzīvoklī tika veikta karstā ūdens stāvvada pārbūve, kas nozīmē,

ka ūdens cauruļvadu ekspluatācijas termiņš, kas ir 20 gadi nav beidzies un neatbrīvo Atbildētāju kā apsaimniekotāju no likumā noteiktās obligāti

veicamās pārvaldīšanas darbības - dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu. Atbildētājs

nav pienācīgi sekojis tā apsaimniekošanā nodotās dzīvojamās mājas komunikāciju tehniskajam stāvoklim, kas rezultātā noveda pie Dzīvokļa iekštelpu

bojājumiem, tādējādi nodarot zaudējumus trešās personas mantai.

Ņemot vērā iepriekš norādītos faktiskos un juridiskos apstākļus, ir konstatējami minētie trīs priekšnosacījumi zaudējumu atlīdzībai. Ir

konstatējams, ka Dzīvoklim nodarīto zaudējumu cēlonis nav nejaušs notikums, bet ir atbildētāja prettiesiskas bezdarbības sekas, proti, ūdens noplūdi

varēja novērst, ja dzīvojamās mājas kopējās inženiertehniskās komunikācijas (konkrētajā gadījumā - karstā ūdens stāvvads) būtu uzturētas pienācīgā

tehniskā kārtībā, t.sk., regulāri apsekotas, un veikti nepieciešamie remontdarbi vai tehniskā apkope, nodrošinot to, ka no atbildētāja atbildības robežās

esošajām inženierkomunikācijām nenoplūst ūdens.

Ir pierādīts arī cēloniskais sakars starp atbildētāja prettiesisko rīcību un zaudējumiem, jo tieši inženierkomunikācijas avārijas rezultātā, kam

par iemeslu bija atbildētāja prettiesiska bezdarbība, tika nodarīti zaudējumi prasītāja apdrošinātajam Dzīvoklim, ko sedza prasītājs apdrošināšanas

atlīdzības veidā.

Civilprocesa likuma 195.pantā ir noteikts, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Ceļot prasības pieteikumu tiesā, prasītājam ir radušies izdevumi advokāta palīdzības apmaksai. Civilprocesa likuma 33.panta trešās daļas

izpratnē šādi izdevumi ir uzskatāmi par ar lietas vešanu saistītiem izdevumiem, un atbilstoši Civilprocesa likuma 44.pantam prasības apmierināšanas

gadījumā izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1770., 1773., 1775., 1779.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta pirmās daļas 1.punktu, Dzīvojamo

māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 1.punkta c) apakšpunktu, likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu, Civilprocesa likuma

44., 34., 41.panta pirmo daļu, 195.pantu.

Prasītāja prasījumi: 1) piedzīt no SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” par labu prasītājam zaudējumus 753,93 EUR, samaksāto valsts nodevu

113,09 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR, kā arī ar lietas vešanu saistītos izdevumus advokāta palīdzības apmaksai 226,18 EUR

apmērā, pavisam kopā 1`097,90 EUR, un noteikt tiesības prasītājam saņemt 6% gadā no piespriestās summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Prasītājs prasības pieteikumā norādījis, ka lietas iztiesāšana tiesas sēdē nav nepieciešama.

2015.gada 6.oktobrī atbildētājam nosūtīts prasības pieteikums un dots termiņš iesniegt paskaidrojumus par celto prasību. (lietas 44.lapa)

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22panta pirmo daļu pusēm ir izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas

sastāvu, kas izskatīs lietu un izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesei.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,

pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, tiesnese noteica civillietas izskatīšanu rakstveida procesā.

2015.gada 28.decembrī lietas dalībniekiem nosūtīts paziņojums par civillietas izskatīšanu rakstveida procesā, kā arī paziņots datums, kad

sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. (lietas 49.lapa)

Tiesa konstatē, ka atbildētājam tiesas sūtījumi nosūtīti uz viņa deklarēto dzīvesvietu (Civilprocesa likuma 56.1pants) un paskaidrojumu

neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā (Civilprocesa likuma 250.21panta otrā daļa).

M o t īv u da ļa

Iepazinusies ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem un izvērtējusi visu kopumā, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Lietā nodibināts un par to nav strīda, ka 2013.gada 12.martā /adrese/ notika karstā ūdens noplūde, kā rezultātā tika bojāti dzīvokļi Nr.69,

65, 61, 57, ko apstiprina a/s “Rīgas siltums” akts par avārijas izmeklēšanu. Minētajā aktā konstatēts, ka avārijas raksturs un cēlonis ir karstā ūdens

noplūde dzīvoklī Nr.69, kur veikta karstā ūdens stāvvada pārbūve, bojājums korozijas ietekmē slēgtajā sienas kanālā. Kā arī konstatēts, ka dzīvoklī

Nr.69 bojātas sienas, kanāla reģipša apšuvums. (lietas 13.-14.lapa)

Ar prasītājas 2012.gada 12.marta Aktu Nr.1127(numurs nav salasāms) konstatēts, ka dzīvoklī /adrese/, 2013.gada 5.martā ir notikusi

ūdensvada caurules bojājumu rezultātā appludināts dzīvoklis, kā rezultātā ir nopludināti griesti un sienas divās istabās, virtuvē un gaitenī. (lietas 15.lapa)

Kā redzams no Privātpersonu īpašuma apdrošināšanas polises Nr.391202311296, ka prasītāja ir apdrošinājusi minēto dzīvokļa īpašumu

2013.gada 9.janvārī uz laika posmu no 2013.gada 22.janvāra līdz 2014.gada 21.janvārim ar šādiem apdrošināšanas riskiem: uguns nelaimes, dabas

stihijas, noplūde no inženierkomunikācijām, vandālisms, zādzība ar ielaušanos, laupīšana, inženierkomunikācijas, transportlīdzekļu trieciens. (lietas 19.-

21.lapa)

Dzīvokļa īpašnieks /pers. A/ ir vērsusies pie prasītājas pēc atlīdzības sakarā ar dzīvokļa noliešanu, un saskaņā ar 2013.gada 12.marta Tāmi

Nr.1-1203201-01, prasītāja ir pieņēmusi 2013.gada 12.aprīlī lēmumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību 529,87 LVL apmērā. (lietas 16.-17., 18.,

22.lapa)

Zaudējumu atlīdzības pienākums rodas sakarā ar neatļautu darbību (personas tiesību aizskārumu) un tās pamati ir: 1) nodarītāja prettiesiska

rīcība, 2) zaudējumu esamība, 3) cēloniskais sakars (Kalvis Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata. TNA., Rīga, 2006., 172. un

246.lpp.). Iztrūkstot kādam no minētajiem pamatiem, zaudējumu atlīdzības pienākums neiestājas.

Tiesa atzīst par pierādītu, ka dzīvojamo māju, kurā notikusi noliešana, pārvalda un apsaimnieko atbildētāja, jo par pretējo nav saņemti

pierādījumi un atbildētāja to nav noliegusi.

Prasītāja norāda, ka atbildētāja nav centīgi apsaimniekojusi viņas pārvaldībā nodoto māju, tāpēc tai jāatbild par kopējo komunikāciju

izraisīto avāriju sekām.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 1.punkta c) apakšpunkts (redakcija, kas bija spēkā 01.01.2012.- 02.07.2013.)

noteic, ka obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības ir dzīvojamās mājas uzturēšana (fiziska saglabāšana) atbilstoši normatīvo aktu prasībām: dzīvojamās

mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts. Saskaņā ar šā likuma 16.panta pirmo daļu, pārvaldnieks ir

atbildīgs dzīvojamās mājas īpašniekam par viņam dotā pārvaldīšanas uzdevuma izpildi saskaņā ar šā likuma, Civillikuma un noslēgtā pārvaldīšanas līguma

noteikumiem.

Kā konstatēts 2013.gada 12.marta Aktā par avārijas izmeklēšanu, tad māja celta 1977.gadā, bet pēdējā hidrauliskā pārbaude nav zināma.

Minēto aktu ir parakstījis a/s “Rīgas siltums” pārstāvis un ēkas apsaimniekotāja pārstāvis. (lietas 13.-14.lapa)

Atbilstoši Ministru kabineta 28.09.2010. noteikumu Nr.907 „Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo

remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām” 6.punktam, dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju tehnisko apkopi,

vizuālo pārbaudi, tehnisko apsekošanu un bojājumu novēršanu nodrošina dzīvojamās mājas pārvaldītājs. Šo noteikumu 13.2.punktā noteikts, ka

ūdensapgādes sistēmas vizuālā pārbaude veicama reizi mēnesī, bet atbilstoši 14.punktam pārbaudes veicamas arī pēc vētrām, plūdiem, spēcīgiem

nokrišņiem un citām dabas stihijām, kas var radīt dzīvojamās mājas un tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju bojājumus, kā arī pēc avārijas

situācijām, kas var radīt apdraudējumu. Noteikumu otrā pielikuma 2.2.1.punktā noteikts, ka karstā ūdens ūdensvada cinkoto cauruļvadu (tikai ar vītņu

savienojumiem) sistēmās ar atgaisošanu un ūdens attīrīšanu (nav ieteicami cinkotie cauruļvadi) ekspluatācijas termiņš ir 20 gadi.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka atbildētāja savā darbībā nav ievērojusi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 4.pantā noteiktos pārvaldīšanas

principus, proti, regulāra pārvaldīšanas procesa nepārtrauktība nodrošina dzīvojamās mājas lietošanas īpašību (kvalitātes) saglabāšanu visā tās

ekspluatācijas laikā. Lietā nav iesniegti pierādījumi, ka mājas karstā ūdens stāvvadi un inženierkomunikācijas sistēmas būtu apsekotas un savlaicīgi

paziņots par nepieciešamību to nomaiņai. Minētais norāda uz atbildētāja bezdarbību un likumā noteikto pienākumu nepildīšanu, kas konkrētajā gadījumā

bija par iemeslu ūdensvada avārijai un īpašuma bojāšanai. Šāda atbildētājas bezdarbība, neveicot mājas komunikāciju apsekošanu un savlaicīgi

nekonstatējot bojājumus, tiesas ieskatā ir cēloniskā sakarībā ar notikušo avāriju.

Likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmā daļa noteic, ka apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, izmaksātās

summas apmērā pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem [..].

Ar 2013.gada 12.aprīļa maksājuma uzdevums Nr.98824 pierādīts, ka prasītājs izmaksājis dzīvokļa īpašniekam apdrošināšanas

atlīdzību529,87 LVL apmērā (lietas 23.lapa), kas noteikta saskaņā ar SIA “LV Group” 2013.gada 12.marta Tāmi, kurā nepieciešamie izdevumi

dzīvokļa remonta veikšanai aprēķināti 741,66 LVL apmērā. (lietas 16.-17.lapa)

Tiesai nav pamata apšaubīt sastādītos aktus, tāmi un atlīdzības apmēru, jo atbildētāja to nav apstrīdējusi.

Pastāvot šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka ir konstatēti visi trīs priekšnoteikumi zaudējumu piedziņai, līdz ar ko no atbildētājas prasītājas

labā tie piedzenami 753,93 EUR apmērā.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus

pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja

tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda arī prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Līdz ar to prasītājam nosakāmas tiesības

saņemt likumiskos procentus par laiku līdz sprieduma izpildei 6% gadā no neatmaksātās pamatsummas. Procentu pieaugums, iestājoties Civillikuma

1763.pantā norādītajiem apstākļiem, apstājas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu - pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus.

Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunkts nosaka, ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi šādos

apmēros: izdevumi advokāta palīdzības samaksai: atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās

prasības summa nepārsniedz 8500 euro, - to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas. Civilprocesa likuma

44.panta ceturtā daļa nosaka, ka - ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai nedrīkst

pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.

Dotajā gadījumā prasītājs ir samaksājis advokāta atlīdzību 273,68 EUR. (lietas 42.lapa). Prasības summa ir 753,93 EUR un maksimālais

advokāta atlīdzības apmērs ir 30% no prasības summas, t.i., 226,17 EUR, bet tā kā lieta ir izskatīta tikai pirmā instancē, atlīdzināmie izdevumi advokāta

palīdzības samaksai ir nosakāmi 50% no maksimālā atlīdzības apmēra, t.i., 113,08 EUR apmērā.

Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami samaksātie tiesāšanās izdevumi, ko veido valsts nodeva 113,09 EUR (lietas

11.lapa), ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR (lietas 12.lapa) un ar lietas vešanu saistītie izdevumi par advokāta palīdzību 113,08 EUR,

kopsummā 230,87 EUR.

Iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, prasītājs ir samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR, taču faktiskie ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi ir 6,28 EUR saskaņā ar uzziņu par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem (lietas 3.lapa). Tādējādi neapmaksāties ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 1,58 EUR ir piedzenami no atbildētāja valsts ienākumos saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, 39.panta

pirmās daļas 5.punktu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, [..] un par

tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, [..]. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10

dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

R e zo l ut ī v ā da ļ a

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34., 39., 41.panta pirmo daļu, 44.panta pirmo un ceturto daļu, 97., 190., 192.,193., 195., 204.1, 250.25,

250. , 415., 440.2 un 440.3pantu, tiesa

no s pri e da :

prasību apmierināt.

Piedzīt no SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, par labu If P&C Insurance AS Latvijas filiālei, reģistrācijas

Nr.40103201449, zaudējumus 753,93 EUR un tiesāšanās izdevumus 230,87 EUR, kopsummā 984,80 EUR (deviņi simti astoņdesmit četri euro 80

centi), kas ieskaitāmi If P&C Insurance AS Latvijas filiāles norēķinu kontā LV85NDEA0000080320357, Nordea Bank AB Latvijas filiāle, kods:

NDEALV 2X.

Atzīt If P&C Insurance AS Latvijas filiāles tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no SIA “Rīgas namu

pārvaldnieks” likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātās galvenā parāda summas.

Piedzīt no SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

1,58 EUR (viens euro 58 centi), kas iemaksājami - saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, konts Nr.LV51TREL2190458019000,

saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi C29638015 C-2631-16. Maksājumu

apliecinošu dokumentu iesniegt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas 2016.gada 10.marta Rīgas apgabaltiesas

Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā

noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese Sanita Rūtenberga