Court convicts drunk driver without license for compulsory labor and revokes driving rights.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of driving under the influence without a license and found no need for evidence examination due to the defendant's guilty plea. The defendant admitted guilt, requested no evidence review, and the prosecutor supported this request, leading the court to skip the trial phase. Consequently, the court imposed compulsory labor for 140 hours, revoked driving rights for three years, and rejected partial asset confiscation because the vehicle belonged to another person.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 262. panta 2. daļa; Kriminālprocesa likuma 499. pants: When a defendant admits guilt and the prosecution agrees, evidence examination may be omitted, allowing the court to proceed directly to sentencing based on established facts.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11320041114
Lietas arhīva Nr. K25-0158-14
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2014.gada 10.oktobrī
Preiļu rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētāja I.Stivriņa,
ar sekretāri B.Kaļvu, tulci V.Sunepu,
piedaloties prokurorei I.Indrikovai,
izskatīja atklātā tiesas sēdē neatliekamības kārtībā krimināllietu /pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā par Krimināllikuma
262.panta otrajā daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Tiesa
konstatēja:
/pers. B/, atrodoties alkohola ietekmē, bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības nav iegūtas), vadīja
transportlīdzekli šādos apstākļos:
2014.gada 20.septembrī plkst. 14.40 /pers. B/, būdams alkohola ietekmē, pa ceļu Līvāni-Preiļi 33.km virzienā uz Preiļiem bez transportlīdzekļa
vadīšanas tiesībām un apzinoties, ka transportlīdzekļa vadīšanas tiesības viņam noteiktā kārtībā nav iegūtas un to, ka vadot transportlīdzekli, viņš pārkāpj
Ministru Kabineta noteikumus Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi”, vadīja citai personai piederošo automašīnu „Opel Astra Caravan”, reģistrācijas
numurs /TL numurs/, un tika aizturēts. Ar izelpojamā gaisa kontroles aparātu plkst. 14.56 izelpojamā gaisā viņam tika konstatēts alkohola reibums 2.93
promiles, kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs (minimālā alkohola koncentrācija 2.6958 promiles). Līdz ar to, /pers. B/, vadot transportlīdzekli
alkohola ietekme un bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, pārkāpa minēto noteikumu 39.1.punktu, kur noteikts, ka aizliegts vadīt transportlīdzekli, ja
alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0.2 promiles, un šo noteikumu 39.4.punktu, kur noteikts, ka aizliegts vadīt transportlīdzekli, ja nav atbilstošas
kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesību.
Tādā veidā /pers. B/, vadot transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām un būdams alkohola ietekmē, izdarīja mazāk smagu
noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 262.panta otrajā daļā.
Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. B/ atzina sevi par vainīgu inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā, lūdza tiesu neveikt lietā pierādījumu pārbaudi, jo
savu vainu atzīst un izdarīto nožēlo, norādīja, ka pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas sekas viņam ir saprotamas.
Prokurore I.Indrikova tiesas sēdē lūdza neveikt pierādījumu pārbaudi, jo apsūdzētais savu vainu atzīst un lietā esošie pierādījumi apstiprina /pers.
B/ vainu.
Novērtējot lietas materiālus, uzklausot prokurori un apsūdzēto, ņemot vērā, ka apsūdzētais atzīst savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā un piekrīt
pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas sekas apsūdzētajam tiesas sēdē izskaidrotas un sekas ir
skaidras, tiesa atzīst, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu pierādījumu pārbaude tiesas izmeklēšanā nav nepieciešama, līdz ar to saskaņā ar
Kriminālprocesa likuma 527.panta trešo daļu pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā netiek izdarīts.
Vērtējot apsūdzētā darbību juridisko kvalifikāciju, tiesa atzīst, ka /pers. B/ izdarītais noziedzīgais nodarījums pareizi kvalificēts pēc Krimināllikuma
262.panta otrās daļas, jo viņš apsūdzībā norādītajā laikā un vietā vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, būdams alkohola
ietekmē.
Nosakot sodu apsūdzētajam /pers. B/, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību
pastiprinošos un mīkstinošos apstākļus.
Tiesa, pamatojoties uz Krimināllikuma 47.panta otro daļu, par atbildību mīkstinošu apstākli atzīst apsūdzētā savas vainas atzīšanu un izdarītā
nožēlošanu.
Krimināllikuma 48.pantā paredzētos atbildību pastiprinošus apstākļus tiesa nekonstatē.
Vērtējot apsūdzētā personību, tiesa ņem vērā, ka /pers. B/ iepriekš nav kriminālsodīts, ir saukts pie administratīvās atbildības, nestrādā algotu
darbu, nav reģistrēts psihiatra vai narkologa uzskaitē.
Apsūdzētais izdarīja Krimināllikuma 262.panta otrajā daļā paredzētu mazāk smagu noziedzīgu nodarījumu, par kura izdarīšanu paredzēts brīvības
atņemšanas sods uz laiku līdz vienam gadam, vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas
tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem un konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
Ņemot vērā apsūdzētā personu raksturojošās ziņas, atbildību ietekmējošos apstākļus, fiksēto promiļu daudzumu, un visu lietā konstatēto apstākļu
kopumu, tiesa uzskata, ka no Krimināllikuma 262.panta otrajā daļā paredzētajiem alternatīvajiem sodiem kā atbilstošākais nodarījuma raksturam, vainīgā
personībai, Krimināllikuma 35.pantā definētajam soda mērķim, proti, - aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par
izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu un panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu
nodarījumu izdarīšanas, - /pers. B/ nosakāms piespiedu darbs, nekonfiscējot mantu un atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, ņemot vērā, ka
apsūdzētais ir darba spējīgā vecumā, viņa veselības stāvoklis ir tāds, kas ļauj strādāt sabiedrības labā.
Noteikt naudas sodu nav lietderīgi, jo apsūdzētais norādīja, ka viņš nestrādā algotu darbu un viņam patreiz nav patstāvīgu ienākumu, līdz ar to
šāda soda izpilde būtu apgrūtināta. Noteikt sodu brīvības atņemšanas veidā nav lietderīgi, jo apsūdzētais savu vainu atzina, izdarīto nožēloja, līdz ar to
pastāv iespēja, ka apsūdzētais var laboties atrodoties brīvībā.
Tiesa uzskata, ka /pers. B/ jāpiemēro Krimināllikuma 262.panta otrajā daļā paredzētais obligātais papildsods – transportlīdzekļa vadīšanas
tiesību atņemšana, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu un vainīgā personību, ievērojot Krimināllikuma 44.panta otrās
daļas noteikumus, kas paredz transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu no viena gada līdz pieciem gadiem.
No krimināllietas materiāliem redzams, ka /pers. B/ vadītā automašīna „Opel Astra Caravan”, reģistrācijas numurs /TL numurs/, ir reģistrēta citas
personas īpašumā, līdz ar to nav piemērojama Krimināllikuma 42.panta trešajā daļā paredzētā daļējā mantas konfiskācija.
Pamatojoties uz minēto, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 23., 127., 367., 368., 499., 512., 514., 520.pantu, tiesa
nosprieda:
/pers. B/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Krimināllikuma 262.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un
sodīt ar piespiedu darbu uz 140 (viens simts četrdesmit) stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 3 (trim) gadiem.
Spriedumu var pārsūdzēt daļā par piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesas
Krimināllietu tiesas kolēģijai 10 dienu laikā, sūdzību vai protestu iesniedzot Preiļu rajona tiesā.
Preiļu rajona tiesas tiesnese I.Stivriņa