Court dismisses appeal against traffic fine for driving without documents, upholding police decision.

Lieta Nr./numurs/

Tiesvedības Nr./numurs/

Kurzemes rajona tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Saldū 2026.gada 19.martā

Tiesnese Ilze Apse rakstveida procesā izskatīja/Persona A/, personas kods /Personas kods A/, sūdzību par Valsts

policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Vadības priekšnieka vietnieka, /amats/ /Persona B/ 2025.gada 29.oktobra

lēmumu Nr./numurs/ administratīvā pārkāpuma lietā.

Aprakstošā daļa

[1] 2025.gada 21.oktobrī ar Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Dienvidkurzemes iecirkņa /amats/

/Persona C/ lēmumu Nr./numurs/ (turpmāk -Amatpersonas lēmums)uzsākts administratīvā pārkāpuma process

par to, ka 2025.gada 21.oktobrī plkst.13.48 /Persona A/ vadīja transportlīdzekli/Transportlīdzeklis A/, ar valsts

reģistrācijas numuru /Transportlīdzeklis B/,/nosaukums L/ielas pusi, bez klātesoša personas apliecinoša

dokumenta vai vadītāja apliecības.

/Persona A/ atzīts par pie atbildības saucamo personu parCeļu satiksmes likuma 25.panta pirmās daļas 1.punktā

paredzētā pārkāpuma izdarīšanu.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 51.panta pirmās daļas 1.punktu /Persona A/ piemērots naudas sods divu

naudas soda vienību apmērā, kas atbilst 10 EUR.

[2] Nepiekrītot Amatpersonas lēmumam, /Persona A/ iesniedzis sūdzību Augstākai amatpersonai, lūdzot to

atcelt.

[3] ArValsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Vadības priekšnieka vietnieka,/amats/ /Persona B/ 2025.gada

29.oktobra lēmumu (turpmāk – Lēmums)Amatpersonas lēmums atstāts negrozīts, bet /Persona A/ sūdzība

noraidīta.

Augstāka amatpersona izvērtējusi sūdzībā ietverto paskaidrojumu, lietā konstatētos pierādīšanas līdzekļus un

visus lietas apstākļus kopumā, secinājusi, ka lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu pret

/Persona A/ un soda piemērošanu pieņemts likumīgi un pamatoti.

[4] Par Lēmumu/Persona A/iesniedzis sūdzību (turpmāk – Sūdzība) Kurzemes rajona tiesā.Sūdzībā /Persona A/

norādījis, ka Amatpersonas lēmums ir nepamatots, pieņemts, neņemot vērā lietas izskatīšanas gaitā iesniegtos

rakstveida paskaidrojumus. Lēmumā nav vispusīgi izvērtēti faktiskie apstākļi un pierādījumi, kas norāda, ka

viņa rīcībā nav administratīvā pārkāpuma sastāva. Lēmums neatbilst Administratīvās atbildības likuma 66.panta

prasībām, un Lēmumā aprakstītie secinājumi neatbilst faktiskajai situācijai. Lūdz tiesu atcelt policijas lēmumus.

[5] Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 178.panta pirmo daļu un 198.pantu lietas izskatīšana noteikta

rakstveida procesā, nosakot, ka nolēmums būs saņemams tiesas kancelejā no 2026.gada 19.marta, vienlaikus

lietas dalībniekiem dodot termiņu iesniegt paskaidrojumus, liecības, pierādījumus, izteikt lūgumus un pieteikt

noraidījumu tiesnesei.

Lietas dalībnieki noteiktajā termiņā nav pieteikuši noraidījumu tiesnesei, kā arī paskaidrojumus, liecības vai

pierādījumus nav iesnieguši.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos materiālus, atzīst, ka Sūdzība ir noraidāma,

betLēmumsatstājams negrozīts, pamatojoties uz sekojošiem motīviem.

[6.1] Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 5.panta pirmo daļu administratīvais pārkāpums ir personas

prettiesiska, vainojama rīcība (darbība vai bezdarbība), par kuru likumā vai pašvaldību saistošajos noteikumos

paredzēta administratīvā atbildība.

Vainojamība ir juridisks jēdziens, kas apzīmē saikni starp darbību vai bezdarbību un tās izdarītāju. Vainojamība

ietver divus elementus: 1) objektīvo elementu-faktu, ka konkrētā darbība vai bezdarbība ir attiecināma uz

konkrēto personu; 2) subjektīvo elementu-faktu, ka pārkāpuma izdarīšanas laikā persona spējusi apzināties

savas darbības nozīmi, kā arī faktu, ka nav juridiski nozīmīgu apstākļu, kuru esamība būtu pamats atbrīvot

personu no atbildības (piemēram, nepārvarama vara, nepieskaitāmība, attaisnojama kļūda faktisko apstākļu

novērtēšanā) (Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Autoru

kolektīvs /Persona D/ un /Persona E/ zinātniskajā redakcijā. – Rīga: /Nosaukums A/, 2020, 105.lpp.).

Tādējādi secināms, ka, lai pierādītu fiziskas personas vainojamību administratīvajā pārkāpumā, ir jāpierāda, ka

persona ir pārkāpumu izdarījusi un spējusi apzināties savas darbības nozīmi, un nav juridiski nozīmīgu apstākļu

personas atbrīvošanai no atbildības (sk.Autoru kolektīvs /Persona D/ un /Persona E/ zin. redakcijā.

Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma komentāri. Rīga: /Nosaukums A/, 2020,

104.-105. lpp.).

Atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 48.pantam administratīvā pārkāpuma procesā tiesa (tiesnesis)

kontrolē administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros pieņemto nolēmumu tiesiskumu un pamatotību.

Administratīvās atbildības likuma 178.panta pirmā daļa noteic, ka administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana

tiesā notiek sūdzībā vai protestā izteikto prasību apjomā un ietvaros, kurus nedrīkst pārsniegt, izņemot

gadījumus, kad tiesai rodas šaubas par tās personas vainu, kura saucama pie atbildības, vai par atbildību

pastiprinošiem apstākļiem.

[7] Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi Lēmuma pamatojumu kopsakarā ar Sūdzībā ietvertajiem

argumentiem, atzīst, ka lietā ir iegūti pietiekami pierādījumi, to apjoms un saturs atbilst normatīvo aktu

prasībām, Augstākas amatpersonas konstatētie faktiskie apstākļi un uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi.

[7.1] Lai atzītu, ka Sūdzības iesniedzējs pamatoti saukts pie administratīvās atbildības, ir jākonstatē, ka viņš

pārkāpis Ceļu satiksmes likuma 25.panta pirmās daļas 1.punktu.

[7.2] Ceļu satiksmes likuma 25.panta pirmā daļas 1.punkts noteic, ka transportlīdzekļa vadītājam jābūt klāt

šādiem dokumentiem, kas pēc policijas darbinieku, robežsargu, pašvaldības transporta kontroles dienesta, Valsts

tehniskās uzraudzības aģentūras vai muitas amatpersonu pieprasījuma jāiedod tiem pārbaudei: vadītāja apliecība

vai personu apliecinošs dokuments (transportlīdzekļa vadītājam, par kura tiesībām vadīt attiecīgās kategorijas

transportlīdzekli, pārvietojoties Latvijas teritorijā, izdarīts ieraksts transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā

vai traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvajā sistēmā).

[7.3] Tiesa konstatē un atzīst, ka lietā nav strīds par to, ka 2025.gada 21.oktobrī plkst.13.48 /Persona A/ vadīja

transportlīdzekli/Transportlīdzeklis A/, ar valsts reģistrācijas numuru /Transportlīdzeklis B/, Liepājā pa Aldaru

ielu virzienā no Jelgavas ielas uz Pīlādžu ielas pusi, bez klātesoša personas apliecinoša dokumenta vai vadītāja

apliecības.

Pretēji Sūdzībā norādītajam, tiesa konstatē, ka/Persona A/ rīcībā tomērirkonstatējams administratīvā pārkāpuma

sastāvs, Lēmumā aprakstītie secinājumi atbilst faktiskajai situācijai, kā arī pierādījumi un faktiskie

apstākļiizvērtēti vispusīgi.

Tiesa nerod apstiprinājumu /Persona A/ Sūdzībā norādītajam, ka viņam bijis līdzi maks un tajā atradušies

dokumenti - gan vadītāja apliecība, gan personas apliecinošs dokuments, kurus viņš nav uzrādījis policijas

darbiniekam tā brīža satraukuma dēļ. Lai arī izdarītais pārkāpums nav radījis sabiedrības drošības

apdraudējumu, tomēr /Persona A/ norādītais arguments neattaisno pārkāpuma izdarīšanu un esību.

[7.4] Tiesas ieskatā sūdzībā norādītie argumenti detalizēti pārbaudīti Iestādē, tiem dots objektīvs vērtējums un

tiesas ieskatā nav pamata pierādījumus vērtēt citādi, tiesa pievienojas Augstākas amatpersonas lēmumā

norādītajiem argumentiem un pierādījumu vērtējumam attiecībā uz /Persona A/ vainu administratīvā pārkāpuma

izdarīšanā.

/Persona A/ sūdzībā norādītie argumenti nav pamats Lēmuma atcelšanai, pretējāgadījumā katrs tiesībsargājošās

iestādes personai nelabvēlīgs lēmums būtu atzīstams par nepamatotu, ja persona izvirza notikušo apstākļu sev

izdevīgu versiju, kas, viņasprāt, ir ticama un pieļaujama, tomēr ar lietā esošajiem materiāliem nav

pierādāma.Tādēļ tiesa /Persona A/ argumentus par Lēmuma prettiesiskumu vērtē kā aizstāvības pozīciju, lai

varētu izvairīties no atbildības. Turklāt, nevienu citu jaunu apstākli vai pierādījumu, kas attiecas uz faktiskajiem

pārkāpuma apstākļiem un būtu par pamatu Lēmumaatcelšanai,/Persona A/ tiesai nav norādījis.

Tiesa nekonstatē faktus, kas liktu apšaubīt konstatēto pārkāpumu vai pierādījumos sniegto lietas apstākļu

izklāstu. /Persona A/ nav sniedzis saprātīgu pamatojumu un izskaidrojumu kādēļ lai policijas darbinieki sniegtu

nepatiesu lietas atspoguļojumu, kā arī nav konstatēts, ka policijas darbinieki tieši vai netieši, kādu personisku

motīvu vadīti, būtu personīgi ieinteresēti sodīt viņu.

Fakts, ka pie atbildības sauktā persona pauž atšķirīgu viedokli un nonāk pie citiem secinājumiem, pats par sevi

nevar kalpot par pamatu Augstākas amatpersonas Lēmuma atcelšanai.

[8] Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 51.panta pirmās daļas 1.punktu - par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav

klāt kāda no šādiem transportlīdzekļa vadītājam nepieciešamajiem dokumentiem vadītāja apliecības vai personu

apliecinoša dokumenta atbilstoši šā likuma 25. panta pirmās daļas 1. punktam piemēro brīdinājumu vai naudas

sodu transportlīdzekļa vadītājam divu naudas soda vienību apmērā.

[8.1] Tiesa atzīst, ka šajā lietā administratīvā pārkāpuma sastāvs, par kura izdarīšanu paredzēta atbildībaCeļu

satiksmes likuma 25.panta pirmās daļas 1.punktā, ir pierādīts,un Sūdzības iesniedzējs pamatoti saukts pie

administratīvās atbildības.

[8.2] Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 19.panta otro daļu, nosakot administratīvā soda veidu un

mēru, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pie atbildības saucamās personas personību, mantisko stāvokli,

pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

[8.3] Ņemot vērā, ka lietā netiek konstatēti /Persona A/ atbildību mīkstinoši apstākļi, sods noteikts atbilstoši

Ceļu satiksmes likuma 51.panta pirmās daļas 1.punktam divu naudas soda vienību apmērā.

[9] Ņemot vērā minēto, Lēmumāietvertais pamatojums ir pareizs un pietiekams, pamatojoties uz

Administratīvās atbildības likuma 227.panta pirmās daļas 1.punktu, Lēmums atstājams negrozīts, bet Sūdzība

noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 227.panta pirmās daļas 1.punktu, tiesa

nosprieda

atstāt Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Vadības priekšnieka vietnieka,/amats/ /Persona B/ 2025.gada

29.oktobra lēmumu Nr./numurs/ negrozītu, bet /Persona A/sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā 10 darbdienu laikā no sprieduma

paziņošanas dienas.

Spriedums pieejams tiesas kancelejā no 2026.gada 19.marta.

Tiesnese I.Apse

Dokuments parakstīts elektroniski ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.

3no3