Court dismissed tax appeal, ruling income from fishing vessel suspension is taxable under Income Tax Law.

NORAKSTS Lieta Nr. A420367312 (A42-03673-12/37)

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA LIEPĀJAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Liepājā, 2012.gada 31.oktobrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Solvita Sērdiene,

piedaloties pieteicēja S.U. pārstāvjiem L.D. un J.P., atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvim R.V.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc S.U. (personas kods /personas kods/) pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2012.gada 3.februāra lēmuma Nr.22.4.7/9871 „Par S.U. sūdzības izskatīšanu‖ atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2011.gada 17.novembrī Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – Dienests) Nodokļu pārvaldes Kurzemes nodokļu administrēšanas daļas Ventspils klientu apkalpošanas centra

1.lappuse no 12 vadītāja pieņēma lēmumu Nr.8.17.5-5/25253 „Par S.U. datu atbilstības pārbaudes rezultātiem‖ (turpmāk – sākotnējais lēmums), ar kuru pamatojoties uz likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu‖ 10.panta pirmās daļas 3. un 4.punktu, otrās daļas 1.punktu, likuma „Par nodokļiem un nodevām‖ 18.panta pirmās daļas 2.punktu, 23.panta 5.1daļu, 29.panta otro daļu nolēma S.U.:

1) noteikt budžetā maksājamo iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk – IIN) Ls 2209,22 apmērā un nokavējuma naudas summu Ls 202,15 apmērā;

2) noteikt pienākumu 30 dienu laikā pēc lēmuma par datu atbilstības pārbaudes rezultātiem saņemšanas iemaksāt budžetā Ls 2411,37 norādītajos kontos.

Ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2012.gada 3.februāra lēmumu Nr.22.4.7/9871 „Par S.U. sūdzības izskatīšanu‖ nolemts sākotnējo lēmumu atstāt negrozītu.

Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[1.1] Pieteicējs S.U. ienākumus ir saņēmis atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 7.jūlija noteikumiem Nr.514 „Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība kompensāciju maksājumu veidā zivsaimniecības attīstības pasākumam ―Sociāli ekonomiskie pasākumi‖‖ (turpmāk - Noteikumi Nr.514). Tādējādi ievērojot šo noteikumu 2.punktā noteikto valsts un Eiropas Savienības atbalsta zivsaimniecības attīstībai kompensāciju maksājumu veidā zivsaimniecības attīstības pasākuma ―Sociāli ekonomiskie pasākumi‖ mērķi, šie ienākumi ir uzskatāmi par Eiropas Savienības atbalsta maksājumu, uz kuru nav attiecināmi likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli‖ 9.panta pirmās daļas 16.punkta nosacījumi, jo atbalsta maksājumi nav uzskatāmi par kompensācijām. Līdz ar to atbalsta maksājumi, kas tiek izmaksāti zvejniekiem, kuri strādājuši uz kuģiem, kas nodoti sadalīšanai (tai skaitā sagriešanai metāllūžņos) vai izmantošanai citiem mērķiem (ārpus zvejniecības), atbilstoši likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli‖ 8.panta trešās daļas 21.punkta nosacījumiem ir ar IIN apliekams ienākums.

[1.2] Atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām‖ 1.panta 27.punktam tika veikta datu atbilstības pārbaude, kā rezultātā Dienests precizēja pieteicēja 2010.gada ienākumu deklarāciju un pamatoti noteica apliekamos ienākumus Ls 13 636,71 (darba alga SIA „/Nosaukums/” Ls 3882,30, SIA „/Nosaukums 2/” Ls 1114,41 un Lauku atbalsta dienesta atbalsta maksājums Ls 8640), attaisnotos izdevumus Ls 487,69, gada neapliekamo minimumu Ls 420, IIN Ls 3309,55, no kura avansā samaksāts Ls 1100,33 un nesamaksāto IIN daļu Ls 2209,22 apmērā; Tā kā pieteicējs 2010.gadā no Lauku atbalsta dienesta saņēma ar IIN apliekamus ienākumus Ls 8640 apmērā, saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām‖ 23.panta 5.1daļu, 29.panta otro daļu pamatoti papildu nomaksai budžetā pieteicējam aprēķināts IIN Ls 2209,22 un nokavējuma nauda Ls 202,15.

[2] 2012.gada 24.februārī Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā saņemts S.U. pieteikums par Lēmuma atcelšanu.

2.lappuse no 12 Pieteicējs Lēmumu uzskata par prettiesisku un atceļamu, norādot šādus argumentus.

[2.1] pieteicējs nav saņēmis atbalsta maksājumu, bet gan kompensāciju par zaudēto darbu. Atbalsta maksājumus saņēma uzņēmums, kurš veica saimniecisko darbību un kurā pieteicējs strādāja par zvejnieku uz zvejas kuģa „/Nosaukums/”. To, ka pieteicējam tika izmaksāta kompensācija par darba zaudējumu, apliecina Padomes Regula (EK) Nr.1198/2006 (2006.gada 27.jūlijs) par Eiropas Zivsaimniecības fondu (turpmāk – Regula Nr.1198/2006) 27.panta 1.punkta e) apakšpunktā, Ministru kabineta 2009.gada 14.jūlija noteikumu Nr.783 „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku un zivsaimniecības attīstībai‖ (turpmāk – Noteikumi Nr.783) 1.punktā, Noteikumu Nr.514 5.punktā noteiktais, kā arī Lauku atbalsta dienesta maksājuma uzdevumā norādītais mērķis.

[2.2] Dienests, pieņemot Lēmumu, nav ievērojis Administratīvā procesa likuma 8.pantā noteikto tiesību normu saprātīgas piemērošanas principu, nav ņēmis vērā kompensācijas gramatisko nozīmi, tā jēgu un mērķi, k likumdevējs vēlējies iestrādāt normā. Ievērojot Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5.panta pirmajā daļā noteikto, ir saprotama un skaidri izteikta termina „atbalsta‖ jēga un mērķis.

Turklāt likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli‖ 9.panta pirmās daļas 22.punktā minētā „atbalsta‖ pretendentam, lai saņemtu Valsts un Eiropas Savienības atbalstu, ir jābūt saimnieciskās darbības veicējam, turpretim Noteikumu Nr.514 4.punkts paredz, ka uz kompensāciju var pretendēt fiziskas personas, darba ņēmēji un nav pielīdzināmi saimnieciskās darbības veicējiem.

[2.3] Saņemot kompensāciju, pretendents apņemas 12 mēnešus nestrādāt uz zvejas kuģiem Eiropas Savienībā, taču, ja ekonomisku apsvērumu dēļ izvēlas darbu uz zvejas kuģiem atsākt ātrāk, tad saņemtā kompensācija ir jāatmaksā. Ja no kompensācijas, kuru būs jāatmaksā atpakaļ Valsts kasē, būtu ieturēts IIN, tad Latvijā nav mehānisma, kā atgūt šādā gadījumā pārmaksāto IIN, kas pieteicēja ieskatā norāda uz šīs kompensācijas kā neapliekamu ienākuma būtību.

Tādējādi pieteicējs nepiekrīt Lēmumā secinātam, ka saņemtā summa atbilstoši Noteikumiem Nr.514 ir uzskatāmi par Eiropas Savienības atbalsta maksājumu, kas nav uzskatāms par kompensāciju likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli‖ 9.panta pirmās daļas 16.punkta izpratnē.

[3] Tiesā iesniegtajos rakstveida paskaidrojumos Dienests pieteikumā ietverto prasījumu neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem un apsvērumiem.

[4] Tiesas sēdē pieteicēja pārstāvji pieteikumā ietverto prasījumu uzturēja, pamatojoties uz pieteikumā norādītajiem argumentiem. Uzsvēra, ka Ministru kabineta noteikumos Nr.514 ir daudz aktivitātes gan saistība ar zveju, akvakultūru, gan ūdeni un faunu, investīcijām zvejas ostā u.t.t. Viss šis pasākumu klāsts nešaubīgi ir atbalsts uzņēmējdarbībai, pasākumu rezultātā, tā kā tiek sabalansēti resursi ar zvejas kuģu skaitu Latvijā un citās valstīs, cilvēki zaudē dabu. Eiropas Savienība atļāva šajā sarakstā ietvert kompensāciju zvejniekiem.

3.lappuse no 12 Kompensācija tiek nešaubīgi izmaksāt no fonda, kurš nodarbojas tikai ar atbalstu. Varbūt tāpēc tiek jaukts, ka viss fonds ir atbalsts uzņēmējdarbībai. Uzņēmējdarbība var būt tikai reģistrēta. Privātpersona nevar būt uzņēmējs, viņam jābūt komersantam, ir jāreģistrējas. Pārējais ir uzņēmējdarbības atbalsts. Cilvēkiem, kuri pasākumu rezultātā zaudē darbu un kuri, piemēram, gadu nevar strādāt, tiek samaksāta kompensācija. Tikko viņi strādā atpakaļ uz kuģa, jāatmaksā visa nauda. Šis ir avots no kurienes izmaksā naudu, jo 85% izmaksā Eiropas Savienība, 15% Latvijas valsts, bet Latvijas valsts pēc tam grib saņemt atpakaļ vēl 25%.

Saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli‖ normām, iespējams, 17.pantu, ja iestādes vai organizācijas izmaksā cilvēkam, kuram nav darba attiecības, kādus ienākumus, jāietur nodoklis izmaksas vietā. Tātad ja Lauku atbalsta dienests (turpmāk – LAD) izmaksā ienākumus kā atbalstu, tad tam jāietur uz vietas 25%. Nauda cilvēkiem tiek prasīta, kad tās vairāk nav – pēc gada.

Dienesta pārstāvis pieteikumā ietverto prasījumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā ietverto argumentāciju. Norādīja, ka pieteicēja gūtie ienākumi no Eiropas Savienības Zivsaimniecības fonda uzskatāmi par ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamiem ienākumiem, jo kā konstatējams no lietas materiāliem, pietiecējs nav darba ņēmējs ne LAD, ne Eiropas Savienības Zivsaimniecības fondā. Pieteicējs netiek atlaists, netiek pārtrauktas darba tiesiskās attiecības. Atlaišana, iespējams, varētu būt no darba devēja, t.i. SIA puses, kas nodarbojas ar zvejniecību. Lietas materiālos nav gūta informācija pa to, ka atbalsta maksājumi būtu uzskatāmi par analogu atlaišanas pabalstam un ņemot vērā Ministru kabineta noteikumu Nr.514 5.punktu, šie gūtie ieņēmumi no Lauku atbalsta dienesta un Eiropas Savienības Zivsaimniecības fonda uzskatāmi par tādiem atbalsta maksājumiem, kas paredzēti likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli‖ 9.panta pirmās daļas 22.punktā. Šajā lietā nav piemērojama likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli‖ 17.pantā paredzētā procedūra IIN ieturēšanai, jo kā minēts iepriekš, pieteicējs nav darba ņēmējs un nav darbinieks LAD vai Eiropas Savienības Zivsaimniecības fondā. Attiecībā uz pieteicēju piemērojama 19.panta otrajā un trešajā daļā paredzētā procedūra IIN samaksai rezumējošā kārtībā. Pieteicējs iesniedz deklarāciju par 2010.gadu, uzrāda par šiem IIN veidiem, kas būt bijuši maksājami. Apstāklis, ka pieteicējs norādīja gūtos ieņēmumus kā ar IIN nepaliekamus ienākumus, uzskatāms tikai par pieteicēja vienpusēju paziņojumu un tas nav uzskatāms par iemeslu, lai pieteicējam nerastos pienākums maksāt IIN. Attiecībā uz pieteicēju piemērojama likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli‖ 3.panta pirmajā daļā, 7.pantā un 8.panta trešās daļas 21.punktā paredzētā kārtība, līdz ar to pieteicējam ir pienākums maksāt IIN par gūtajiem ieņēmumiem, kas uzskatāmi par atbalsta maksājumiem nevis par kompensāciju atlaišanas gadījumā. Tādējādi pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.

Motīvu daļa

4.lappuse no 12 [5] No lietas materiāliem tiesa konstatē šādus apstākļus.

[5.1] S.U. iesniedza Lauku atbalsta dienestā projekta iesniegumu pretendēšanai uz Eiropas Zivsaimniecības fonda finansējumu Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.-2013.gadam pasākumā „Sociāli ekonomiskie pasākumi‖ ietvaros.

Ar Lauku atbalsta dienesta Ziemeļkurzemes reģionālā lauksaimniecības pārvaldes 2010.gada 16.jūnija lēmumu Nr.2.1-11/787 „Lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu‖ tika apstiprināts S.U. izstrādātais projekta iesniegums Nr.10-08-Z10401- 000022 „Kompensācija zvejas kuģa „/Nosaukums/” apkalpes loceklim S.U.‖, pamatojoties uz kuru S.U. dota iespēja saņemt kompensāciju Ls 8640 apmērā iepriekš minētā pasākuma ietvaros (lietas 7.lapa).

[5.2] 2010.gada 30.jūnijā Lauku atbalsta dienests pārskaitīja uz S.U. bankas kontu kompensāciju Ls 8640 apmērā zvejas kuģu apkalpes locekļiem (zvejniekiem) zvejas kuģa pastāvīgas zvejas darbības pārtraukšanas gadījumā (lietas 16.lapa).

[5.3] 2011.gada 16.septembrī Dienesta Nodokļu pārvaldes Kurzemes nodokļu administrēšanas daļas Ventspils klientu apkalpošanas centra vadītāja nosūtīja pieteicējam Paziņojumu Nr.8.17.5.2-3/34300 „Par datu pārbaudi‖, ar kuru informēja, ka pārbaudot viņa norādīto informāciju par 2010.gadu, Dienests ir konstatējis, ka pieteicējs iedzīvotāju ienākuma nodokļa Gada ienākumu deklarācijā par 2010.gadu nav uzrādījis datus par no Lauku atbalsta dienesta gūtajiem ienākumiem Ls 8640 apmērā. Dienests norādīja, ka saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli‖ 8.panta trešās daļas 21.punktu minētie ienākumi ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tādējādi Dienests lūdza pieteicēju 30 dienu laikā iesniegt Dienestā iedzīvotāju ienākuma nodokļa Gada ienākumu deklarācijas precizējumu par 2010.gadu vai pamatotu izskaidrojumu minētajām neatbilstībām (lietas 8.lapa).

[5.3] 2011.gada 18.oktobrī pieteicējs nosūtīja Dienestam paskaidrojumu (lietas 9.lapa).

Paskaidrojumā pieteicējs norādīja, ka Lauku atbalsta dienesta atbalsta maksājums par 2010.gadu Ls 8640 apmērā ir aprēķināts un izmaksāts saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 7.jūlija noteikumu Nr.514 „Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība kompensāciju maksājumu veidā zivsaimniecības attīstības pasākumam ―Sociāli ekonomiskie pasākumi‖‖ 5.punktu, kas paredz kompensācijas izmaksu kuģu apkalpes locekļiem (zvejniekiem) pēc pilnīgas zvejas darbību pārtraukšanas. Likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli‖ 9.panta 16.punkts noteic, ka kompensācijas izmaksas likumos un Ministru kabineta normu ietvaros ir ar nodokli neapliekamo ienākumu veids. Ņemot vērā minēto pieteicējs uzskata, ka iesniegtā iedzīvotāju ienākuma nodokļa Gada ienākumu deklarācija ir pareiza un saņemtā summa no Lauku atbalsta dienesta Ls 8640 apmērā ir iekļaujama ailē ar ienākuma nodokli neapliekams.

5.lappuse no 12 [5.4] 2011.gada 17.novembrī Dienesta Nodokļu pārvaldes Kurzemes nodokļu administrēšanas daļas Ventspils klientu apkalpošanas centra vadītāja pieņēma sākotnējo lēmumu (lietas 10.-11.lapa).

[5.5] Nepiekrītot sākotnējam lēmumam pieteicējs to apstrīdēja Dienesta ģenerāldirektorei (lietas 12.lapa).

[5.6] Dienesta ģenerāldirektore, izskatot pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumu, 2012.gada 3.februārī pieņēma Lēmumu, ar kuru sākotnējo lēmumu atstāja negrozītu (lietas 13.-15.lapa).

[6] Izvērtējot administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus un lietā esošos pierādījumus tiesa secina, ka lietā nav strīda par to, ka pieteicējs 2010.gadā no Lauku atbalsta dienesta saņēma valsts un Eiropas Savienības atbalsta kompensāciju maksājumu veidā Ls8640 apmērā.

Lietā pastāv strīds par faktisko apstākļu juridisko novērtējumu, proti, par to, vai pieteicējam piešķirtais un izmaksātais maksājums ir uzskatāms par kompensāciju likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli‖ 9.panta pirmās daļas 16.punkta izpratnē.

[7] No lietas materiāliem izriet, ka pieteicējs pretendēja uz Eiropas Zivsaimniecības fonda finansējumu Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.-2013.gadam pasākumā „Sociāli ekonomiskie pasākumi‖ ietvaros.

[7.1] Atbilstoši Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5.panta pirmajai daļai, valsts un Eiropas Savienības atbalsts tiek piešķirts, lai sekmētu lauksaimniecības, lauku un zivsaimniecības attīstību. Savukārt šī panta ceturtā daļa noteic, ka kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauku un zivsaimniecības attīstībai, nosaka Ministru kabinets. Saskaņā ar minēto normu izdoti Noteikumi Nr.783.

Noteikumu Nr.783 1.punkts noteic kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu un kompensāciju maksājumu veidā lauku un zivsaimniecības attīstībai pasākumiem, kas tiek īstenoti, tostarp, atbilstoši Regulai Nr.1198/2006 un Komisijas 2007.gada 26.marta Regulai (EK) Nr. 498/2007, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu (turpmāk – Regula Nr.498/2007). Pēc projekta iesnieguma izvērtēšanas Lauku atbalsta dienests pieņem vienu no šo noteikumu 10.punktā minētajiem lēmumiem.

Saskaņā ar Regulas Nr.1198/2006 27.panta „Sociālekonomiskā kompensācija Kopienas zvejas flotes apsaimniekošanai‖ pirmās daļas e) apakšpunktu Eiropas Zivsaimniecības fonds var līdzfinansēt dalībvalstu ierosinātus sociālekonomiskus pasākumus, kas skar zvejniekus, kurus ietekmē zivsaimniecības attīstība, neatjaunojamu kompensāciju zvejniekiem, kas vismaz divpadsmit mēnešus uz kuģa strādājuši par zvejniekiem – ar noteikumu, ka zvejas kuģis, uz kura strādājuši atbalsta saņēmēji, izbeidzis zvejas darbību 23.

6.lappuse no 12 panta nozīmē. Šo kompensāciju atmaksā uz pro rata temporis pamata, ja atbalsta saņēmēji atsāk no jauna strādāt par zvejniekiem, pirms nav pagājis viens gads pēc kompensācijas saņemšanas.

Noteikumi Nr.514 noteic valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību zivsaimniecības attīstībai kompensāciju maksājumu veidā zivsaimniecības attīstības pasākumam ―Sociāli ekonomiskie pasākumi‖. Saskaņā ar Noteikumu Nr.514 3.punktu projektus īsteno kompensāciju maksājumu veidā. Pieteikšanās nosacījumi, projektu iesniegumu vērtēšana, lēmuma pieņemšana un paziņošana notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku un zivsaimniecības attīstībai, ciktāl tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem. Atbilstoši šo noteikumu 4.punktam atbalsta pretendenti ir zvejas kuģu apkalpes locekļi (zvejnieki). Pasākums ietver kompensācijas izmaksu zvejas kuģu apkalpes locekļiem (zvejniekiem) pēc pilnīgas zvejas darbību pārtraukšanas (5.1.apakšpunkts).

Noteikumu Nr.514 anotācijā norādīts, ka normatīvā akta projekts izstrādāts un atbalsta pasākums tiek noteikts, pamatojoties uz pamatnostādnēm „Zivsaimniecības nozares stratēģiskais plāns 2007. - 2013.gadam‖ un saskaņā ar Rīcības programmu Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007. – 2013.gadma, kas apstiprināta Eiropas Komisijā 2007.gada 18.decembrī Nr. C(2007)6723 (turpmāk – Rīcības programma), kas ir politikas plānošanas dokumenti, kuri nosaka zivsaimniecības attīstības mērķus, attīstības virzienus un to sasniegšanas veidu minētajā periodā, kā arī saskaņā ar Regulu Nr.1198/2006. Tā kā Zivsaimniecības nozares stratēģiskajā plānā 2007.–2013.gadam ir iekļauts uzdevums līdzsvarot zvejas flotes kapacitāti ar Latvijai pieejamajiem zivju resursiem darbības kompensācijas apkalpes locekļiem par zvejas kuģa pastāvīgas zvejas darbības pārtraukšanu un pirmstermiņa pensionēšanās iespēju nodrošināšana zvejniecībā, pasākums „Sociāli ekonomiskie pasākumi‖ ietverts Rīcības programmā. Saskaņā ar Rīcības programmu un Regulu Nr.1198/2006 zvejas kuģu apkalpes locekļiem (zvejniekiem) tiek paredzēts atbalsts no Eiropas Zivsaimniecības fonda, piešķirot finansējumu no Eiropas Savienības un Latvijas valsts finanšu līdzekļiem. Normatīvā akta projekts nosaka pasākuma ―Sociāli ekonomiskie pasākumi‖ divām aktivitātēm „Kompensācijas zvejas kuģu apkalpes locekļiem (zvejniekiem) zvejas kuģa pastāvīgas zvejas darbības pārtraukšanas gadījumā‖ un „Pirmstermiņa pensionēšanās zvejas kuģu apkalpes locekļiem (zvejniekiem) zvejas kuģa pastāvīgas zvejas darbības pārtraukšanas gadījumā‖ atbalsta pretendentus, atbalsta saņemšanas nosacījumus, iesniedzamos dokumentus, atbalsta veidu un apjomu(sk.http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?dateFrom=2007-03-14&dateTo=2008-12- 14&text=Soci%C4%81li+ekonomiskie+pas%C4%81kumi&org=0&area=0&type=0 )

Zivsaimniecības nozares stratēģiskā plāna 2007.–2013.gadam 10.1.1.apakšpunkta „Zvejas flotes kapacitātes līdzsvarošana ar Latvijai pieejamajiem zivju resursiem‖ 3.punktā plānotā darbība uzdevuma īstenošanas ietvaros ir kompensācijas apkalpes locekļiem par zvejas kuģa pastāvīgas zvejas darbības pārtraukšanu. (sk. http://www.zm.gov.lv/index.php?sadala=1325&id=4522 ).

7.lappuse no 12 [7.2] Kā redzams no iepriekš minētajām tiesību normām, likumdevējs apzīmējot vienu un to pašu, ir lietojis dažādu terminoloģiju - „valsts un Eiropas Savienības atbalsts‖, „atbalsts kompensācijas veidā‖, „atbalsts‖, „sociālekonomiskā kompensācija‖, „neatjaunojamā kompensācija‖, „kompensācijas maksājums‖, „kompensācija‖.

Starptautisko tiesību normās (Regulā Nr.1198/2006 un Regulā Nr.498/2007) pieteicējam izmaksātais maksājums tiek apzīmēts kā „kompensācija‖, savukārt nacionālajās tiesību normās tas tiek apzīmēts gan kā. „atbalsts‖, gan kā „atbalsts kompensācijas veidā‖ un „kompensācija‖.

Ņemot vērā minēto, tiesai ir jānoskaidro šī maksājuma būtība un jēga, ievērojot tā izmaksāšanas mērķi.

[7.3] Regulas Nr.498/2007 8.panta „Sociālekonomiskā kompensācija Kopienas zvejas flotes pārvaldībai‖ pirmā daļa noteic, ka darbības programmā precizē aprēķina metodes sociālekonomiskajai kompensācijai par Kopienas zvejas flotes pārvaldību, ko piešķir saskaņā ar Regulas Nr.1198/2006 27.pantu.

Atbilstoši Zivsaimniecības nozares stratēģiskā plāna 2007.–2013.gadam 12.punktam Eiropas Zivsaimniecības fonda ietvaros atbalstāmos pasākumus, atbalsta saņēmēju loku un citas prasības detalizēti noteiks Rīcības programma.

Rīcības programmas 3.1.2.apakšpunktā norādītas svarīgākās atziņas, kas gūtas iepriekšējā plānošanas periodā, tostarp arī par pasākumu ―Sociāli ekonomiskie pasākumi‖. Vienotā programmdokumenta ieviešanas Tematiskajā izvērtējumā par uzraudzības rādītāju sistēmu minēts, ka aktivitātes īstenošana devusi iespēju īslaicīgi risināt zvejnieku sociālekonomiskās problēmas subsīdiju veidā, kompensējot zaudētās darbvietas zvejas flotes samazināšanas rezultātā. Kompensācijas apjoms ir bijis pietiekams, lai kompensētu darbavietas zaudēšanu (sk. http://www.zm.gov.lv/index.php?sadala=1326&id=9006 ).Tātad no minētā izriet, ka valsts un Eiropas Savienības atbalsts kompensācijas maksājuma veidā ir subsīdija, ar kuru valsts kompensē zvejas kuģu apkalpes locekļiem (zvejniekiem) darbavietas zaudēšanu zvejas flotes samazināšanas rezultātā.

Atbilstoši Akadēmiskā terminu datubāzē sniegtajai termina „subsīdija‖ definīcijai, „subsīdija‖ ir nauda (naudas pabalsts), ko valsts piešķir, lai atbalstītu kādu uzņēmumu vai procesu, vai uzlabojumu īstenošanu, kurā valsts vēlas iesaistīties, kā arī citiem mērķiem, kas atbilst valsts atbalsta saņemšanas prasībām, jo tiek nodrošināts vispārējs sabiedrisks labums (sk.http://termini.lza.lv/term.php?term=subs%C4%ABdija&list=subs%C4%ABdija&lang=L V ).

Ievērojot minēto secināms, ka konkrētajā gadījumā valsts no Eiropas Savienības un Latvijas valsts finanšu līdzekļiem pieteicējam kā zvejas kuģa „/Nosaukums/” apkalpes loceklim (zvejniekam) ir piešķīrusi un izmaksājusi naudas pabalstu par darbavietas zaudēšanu zvejas flotes samazināšanas rezultātā. Tātad pēc būtības pieteicējam ir izmaksāts naudas pabalsts par darbavietas zaudēšanu.

8.lappuse no 12 [8] Saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli‖ 9.panta 16.punktu gada apliekamajā ienākumā netiek ietvertas un ar nodokli netiek apliktas kompensācijas izmaksas likumos un Ministru kabineta noteikto normu ietvaros, izņemot kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu.

[8.1] Likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli‖ ietvertais pamatprincips ir tāds, ka personai jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par visiem tās ienākumiem, ciktāl likumdevējs nav paredzējis citādi. Tādējādi personas atbrīvojums no pienākuma maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli ir izņēmums no vispārējā principa – nodokļu maksāšanas pienākuma. Līdz ar to arī gadījumā, ja rastos šaubas par to, kā piemērojams konkrēts izņēmums no vispārējā principa, vai, piemēram, nodokļu maksātājam šķistu, ka likumdevējs nav pietiekami skaidri noteicis, kādi ienākumi nav apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ir piemērojams visaptverošais ienākuma nodokļa princips, proti, visi ienākumi ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (sk. Satversmes tiesa 2011.gada 13.decembra lēmuma lietā Nr.2011-15-01 9.5.punktu, http://www.satv.tiesa.gov.lv/upload/Tiesv_izbeig_2011_15_01_IIN_likums.pdf).

[8.2] Tiesa konstatē, ka likumdevējs nav detalizēti norādījis, kādu tieši kompensāciju izmaksas likumos un Ministru kabineta noteikto normu ietvaros nav apliekamas ar IIN, kā arī likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli‖ lietotam terminam „kompensācija‖ nav dots skaidrojums. Savukārt Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumu Nr.899 „Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli‖ normu piemērošanas kārtība‖, kas noteic šā likuma normu piemērošanas kārtību attiecībā uz likumā lietotajiem terminiem un ar IIN apliekamā ienākuma noteikšanas kārtības dažādiem aspektiem, 41., 42. un 43.punktā dots skaidrojums tikai attiecībā uz dažiem izmaksu veidiem, kuri arī ir attiecināmi uz likuma 9.panta pirmās daļas 16.punktu, taču nav sniegts vispārējais skaidrojums uz likumā lietoto terminu „kompensācija‖.

[8.3] Pamatojoties uz iepriekš minēto un šā sprieduma [7] punktā secināto (ka pieteicējam piešķirtais un izmaksātais maksājums pēc būtības ir naudas pabalsts par darbavietas zaudēšanu), tiesa atzīst, ka šāds maksājums nav uzskatāms par kompensāciju likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli‖ 9.panta pirmās daļas 16.punkta izpratnē.

Līdz ar to ir piemērojams visaptverošais ienākuma nodokļa princips - visi ienākumi ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

[8.4] Atbilstoši likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli‖ 8.panta trešās daļas 21.punktam pie pārējiem fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, tiek pieskaitīti citi ienākumi, kas nav minēti šā likuma 9.pantā.

Tā kā likumdevējs konkrēti nav noteicis, ka naudas pabalsts par darbavietas zaudēšanu, kas izmaksāta personai kompensācijas veidā, ir ar nodokli neapliekams ienākums, tiesa atzīst, ka Dienests pamatoti ir kvalificējis pieteicēja no Lauku atbalsta dienesta saņemto

9.lappuse no 12 maksājumu – atbalstu kompensācijas veidā Ls 8640 apmērā kā citus ienākumus, kas nav minēti likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli‖ 9.pantā.

[9] Likuma „Par nodokļiem un nodevām‖ 5.1daļa noteic, ka datu atbilstības pārbaudi veic triju gadu laikā no normatīvajos aktos noteiktā maksāšanas termiņa. Datu atbilstības pārbaudes laikā nodokļu vai informatīvajā deklarācijā konstatējot neatbilstības starp nodokļu maksātāja iesniegto informāciju un nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju, nodokļu administrācija par to informē nodokļu maksātāju, nosūtot paziņojumu par konstatētajām konkrētajām neatbilstībām ar uzaicinājumu 30 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas iesniegt nodokļu administrācijai nodokļu deklarācijas vai informatīvās deklarācijas precizējumu vai konstatēto neatbilstību pamatotu izskaidrojumu. Ja nodokļu maksātājs noteiktajā termiņā nav novērsis paziņojumā norādītās neatbilstības, nodokļu administrācija pieņem lēmumu par datu atbilstības pārbaudes rezultātiem, kurā veic budžetā maksājamo vai atmaksājamo summu pārrēķinu, nosaka par labu budžetam piedzenamo nodokļa summu (starpību starp maksātāja deklarēto un datu atbilstības izvērtēšanas rezultātā precizēto nodokļu summu) un aprēķina nokavējuma naudu šā likuma 29.panta otrajā daļā noteiktajā apmērā par periodu no deklarētās nodokļa summas maksāšanas termiņa līdz šā lēmuma pieņemšanas dienai. Lēmumā papildus aprēķināto nodokļa summu un nokavējuma naudu nodokļu maksātājs iemaksā budžetā 30 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas. Ja šajā termiņā nodokļu maksātājs neveic lēmumā norādītos maksājumus, nokavējuma naudas aprēķināšana tiek atjaunota no dienas, kad pieņemts lēmums par datu atbilstības pārbaudes rezultātiem.

Saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli‖ 19.panta trešo daļu maksātājs ne vēlāk kā 15 dienu laikā no šajā likumā noteiktās deklarācijas iesniegšanas dienas iemaksā budžetā aprēķinātā nodokļa summu, bet, ja aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz 450 latus, maksātājs to var iemaksāt budžetā trijās reizēs — līdz 16.aprīlim, 16.maijam un 16.jūnijam, iemaksājot katru reizi trešo daļu no šīs summas.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka Dienests pamatoti ir precizējis pieteicēja 2010.gada ienākumu deklarāciju, palielinot apliekamos ienākumus par Ls 8640. Pēc Lēmumā norādītās informācijas pieteicējs 2010.gadā ir guvis šādus ienākumus: darba alga SIA „/Nosaukums/” Ls 3882,30, SIA „/Nosaukums 2/” Ls 1114,41, līdz ar to pieteicēja apliekamie ienākumi 2010.gadā ir Ls 13 636,71 (Ls 8640 + Ls 3882,30 + Ls 1114,41) apmērā. Pēc Dienesta rīcība esošās informācijas pieteicēja attaisnotie izdevumi 2010.gadā sastāda Ls 487,69, savukārt 2010.gada neapliekamais minimums bija Ls 420. Līdz ar to atbilstoši likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli‖ 15.panta otrajai daļai (vēstures redakcijā, kas noteica, ka 2010.gadā no gada apliekamā ienākuma jāmaksā 26 %) pieteicēja IIN par 2010.gadu sastāda Ls 3309,55 (26 % no (Ls 13 636,71 – Ls 487,69 – Ls 420)). Tā kā par pieteicēju avansā bija samaksāts IIN Ls 1100,33, tad pieteicējam likumā noteiktajā termiņā bija jānomaksā kopumā IIN Ls 2209,22 apmērā.

Lietā nav strīda, ka pieteicējs nav nomaksājis IIN Ls 2209,22 noteiktajā termiņā, līdz ar to Dienests pamatoti saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām‖ 29.panta otro daļu ir

10.lappuse no 12 aprēķinājis nokavējuma naudu Ls 202,15 apmērā (detalizēts nokavējuma naudas aprēķins norādīts sākotnējā lēmumā 2.lapaspusē).

[10] Pieteicējs norāda, ka Latvijā nav mehānisma, kā atgūt pārmaksāto IIN, gadījumā, ja personai tas būtu jāatmaksā atpakaļ.

Tiesa atzīst par nepamatotu minēto pieteicēja argumentu, jo nodokļu maksātājiem ir tiesības iesniegt nodokļu administrācijai nodokļu deklarācijas labojumu vai precizējumu triju gadu laikā pēc konkrētajos likumos noteiktā maksāšanas termiņa, ja šajā laikā par konkrētajiem nodokļiem un attiecīgajiem taksācijas periodiem nav uzsākta vai veikta nodokļu revīzija (audits), kā arī pieprasīt pārmaksātās nodokļa summas atmaksāšanu triju gadu laikā pēc konkrētā nodokļa likumā noteiktā maksāšanas termiņa.

[11] Tiesa piekrīt atbildētājas pārstāvim, ka konkrētajā lietā nav piemērojama likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli‖ 17.pantā paredzētā procedūra IIN ieturēšanai. Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli‖ 17.pantā noteikta kārtība algas nodokļa ieturēšanai un maksāšanai, un nodokļa ieturēšanai no ienākumiem, kuri nav saistīti ar darba attiecībām. Lietā nav strīda par to, ka pieteicējs nav Eiropas zivsaimniecības fonda vai Lauku atbalsta dienesta darbinieks. Tādējādi viņam LAD izmaksātais maksājums Ls 8640 nav ienākums, no kura ieturam algas nodoklis.

Savukārt likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 17.panta desmitajā daļā ir uzskaitīti tie fiziskās personas ienākumi, kurus izmaksā komersanti, individuālie uzņēmumi (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības), kooperatīvās sabiedrības, nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes, organizācijas, biedrības, nodibinājumi un fiziskās personas, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas, ja tie nav saistīti ar darba attiecībām un nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, un no kuriem IIN ienākuma izmaksātājs ietur ienākuma izmaksas vietā. Tiesa konstatē, ka šo ienākumu uzskaitījumā nav iekļauti ienākumi, kuri tiek izmaksāti no Lauku atbalsta dienesta zvejas kuģu apkalpes locekļiem (zvejniekiem) zvejas kuģa pastāvīgas zvejas darbības pārtraukšanas gadījumā, ieviešot Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalstu Latvijā 2007.-2013.gadam pasākuma „Sociāli ekonomiskie pasākumi‖ ietvaros, līdz ar to tiesai nav pamata šo uzskaitījumu paplašināt.

Uz pieteicēja gūto ienākumu nav attiecināms arī neviena cita likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli‖ 17.panta daļa. Ievērojot minēto, kā arī spriedumā visu iepriekš norādīto tiesai nav pamata apšaubīt, ka Dienests pamatoti pieteicējam izmaksātos maksājumu pamatoti uzskatījis par ar IIN apliekamu ienākumu, par kuru ir jāaprēķina un jāmaksā nodoklis likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli‖ 19.pantā paredzētajā – rezumējošā kārtībā.

[12] Pamatojoties uz spriedumā iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem tiesa secina, ka Lēmums ir tiesisks, jo pieteicējam bija pienākums nomaksāt budžetā IIN Ls 2209,22 apmērā.

Savukārt S.U. pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2012.gada 3.februāra lēmuma Nr.22.4.7/9871 atcelšanu ir nepamatots, tādējādi tas ir noraidāms.

11.lappuse no 12 Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. - 251., 289. - 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

noraidīt S.U. (personas kods /personas kods/) pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2012.gada 3.februāra lēmuma Nr.22.4.7/9871 „Par S.U. sūdzības izskatīšanu‖ atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā.

Tiesnese ( personiskais paraksts) S.Sērdiene

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese S.Sērdiene Liepājā, 2012.gada 31.oktobrī.

12.lappuse no 12