Court convicted defendant of theft and imposed prison sentence with security measure changed to detention.

Lietas Nr.11088226515

Lietas arhīva Nr.K29-365-16/2

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2016.gada 8.janvārī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja D.Dzērviniece

ar sekretāri A.Čerņausku,

piedaloties prokuroram I.Višņevskai

izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Lomonosova ielā 10, krimināllietu /pers. D/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc

Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas.

Tiesa, pārbaudot un izvērtējot visus krimināllietā esošos materiālus,

konstatēja:

/pers. D/ izdarīja zādzību nelielā apmērā, un proti:

2015.gada 28.septembrī ap plkst.13.30 /pers. D/, atrodoties Rīgas Centrāltirgus teritorijā, Nēģu ielā 7, Rīgā, pie Gaļas paviljona, pamanīja, ka

/pers. F/ virsjakas labajā kabatā atrodas naudas maks, pēc kā mantkārīgu tieksmju vadīts, nolēma to nozagt. Realizējot savu noziedzīgo nodomu, /pers.

D/ piegāja pie /pers. F/ un izvilka no viņas virsjakas labās kabatas naudas maku 5,00 EUR vērtībā, kurā atradās nauda 27,00 EUR apmērā, divas AS

“Swedbank” norēķinu kartes uz /pers. F/ vārda bez vērtības, identifikācijas karte uz /pers. F/ vārda bez vērtības, vadītāja apliecība uz /pers. F/ vārda bez

vērtības, RP SIA “Rīgas satiksme” e-talons ar 4 braucieniem, katra brauciena summa 1,20 EUR, kopējā vērtībā 4,80 EUR, kā arī veikalu čeki, trīs

vizītkartes un četras atlaižu kartes bez vērtības, pēc kā /pers. D/ ar minēto maku rokās devās prom. Tādā veidā /pers. D/ nozaga /pers. F/ piederošo

mantu kopējā vērtībā 36,80 EUR.

Ar šādām savām darbībām /pers. D/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. D/ saprata viņam celtās apsūdzības būtību un savu vainu viņam inkriminētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas

paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, atzina pilnībā.

Apsūdzētais/pers. D/ piekrita pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, lūdza tiesu pierādījumu pārbaudi neizdarīt, paskaidrojot, ka

viņam ir zināma pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālā būtība un sekas. Pret apsūdzētā /pers. D/ lūgumu par pierādījumu pārbaudes

neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā savus iebildumus nav izteicis prokurors un cietusī /pers. F/.

Krimināllieta tika iztiesāta bez pierādījumu pārbaudes tiesas izmeklēšanā, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta nosacījumiem.

Apsūdzētā/pers. D/ izdarītā noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas tiesa atzīst par pareizu.

Apsūdzētā/pers. D/ vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, ir pilnībā pierādīta ar visiem

krimināllietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā, pierādījumu analīze nav nepieciešama, un par izdarīto noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais

/pers. D/ ir sodāms.

Nosakot soda veidu un mēru, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 35.panta nosacījumus un saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu, ņem vērā izdarītā

noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību, viņa atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu, /pers. D/ izdarītais noziedzīgais nodarījums, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, ir

pieskaitāms pie mazāk smagiem noziegumiem.

Pārbaudot apsūdzētā /pers. D/ personu raksturojošos datus, noskaidrots, ka viņš uz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdi sodīts 12 reizes. Bez

tam /pers. D/ notiesāts 2015.gada 14.septembrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā pēc Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas un 175.panta

pirmās daļas, 50.panta piektās daļas, ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu 6 mēnešiem. Spriedums stājies likumīgā spēkā 2015.gada 9.oktobrī. /pers. D/

aizturēts 2015.gada 12.novembrī uzsāktā kriminālprocesa Nr.11094083415 ietvaros 2015.gada 21.novembrī (l. l. 51-60, 95-102, 114-117, 121-139),

ar 5 klašu izglītību, pēc apsūdzētā vārdiem - pirms apcietinājuma algotu darbu nav strādājis, šķīries, ir divi nepilngadīgi bērni, kuriem materiālu palīdzību

sniedz neregulāri, pēc apsūdzētā vārdiem – viņš sirgst ar vairākām smagām slimībām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, par apsūdzētā /pers. D/ atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst to, ka viņš ir pilnībā atzinis savu

vainu un izdarīto nožēlo.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu, par apsūdzētā /pers. D/ atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst to, ka noziedzīgais

nodarījums veido nodarījumi veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.

Nosakot sodu apsūdzētajam /pers. D/ tiesa ņem vērā, ka soda mērķis ir ne tikai sodīt, bet arī atjaunot taisnīgumu, aizsargāt sabiedrības drošību,

resocializēt vainīgo personu, atturēt citas personas no noziegumu izdarīšanas. Soda mērķis ir sasniedzams ar saprātīgiem un demokrātiskiem līdzekļiem,

katrā no gadījumiem izvērtējot apsūdzētā vainu un attieksmi pret nodarījumu, sociālo stāvokli, sabiedrisko bīstamību un to, vai obligāta un kategoriska

brīvības atņemšanas soda piemērošana ir galējais un nepieciešamais līdzeklis šī mērķa sasniegšanai.

Ņemot vērā augstāk norādīto, izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, to, ka apsūdzētā izdarītais noziedzīgais nodarījums, kas paredzēts

Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, apdraud personu mantiskās intereses, visus apsūdzētā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus,

apsūdzētā personu raksturojošos datus, tiesa uzskata, ka soda mērķa sasniegšanai, kas ir ne tikai vainīgo personu sodīt par izdarīto noziedzīgo

nodarījumu, bet arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, kā arī lai aizsargātu

sabiedrības drošību un šajā lietā panāktu krimināltiesisko taisnīgumu, /pers. D/ ir sodāms ar reālu brīvības atņemšanu, ko paredz arī viņam inkriminētā

panta sankcijas. Tiesa uzskata, ka nav pamata piemērot Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas sankcijā paredzētos alternatīvos sodus (piespiedu darbs

un naudas sods), jo /pers. D/ nav pastāvīgas darbavietas vai citas iespējas gūt paredzamus ienākumus, kas nodrošinātu viņam iespēju likumā paredzētajā

laikā naudas sodu samaksāt, savukārt piespiedu darbs neaizsargātu sabiedrības drošību no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, par ko liecina

apsūdzētā personība, kā arī nav pamata Krimināllikuma 55.panta nosacījumu piemērošanai, jo saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta vienpadsmito daļu

nosacīta notiesāšana nav nosakāma personai par tīša nozieguma izdarīšanu, ja persona agrāk bijusi notiesāta ar brīvības atņemšanu un sodāmība par to

nav noņemta vai dzēsta likumā noteiktajā kārtībā.

Nosakot sodu /pers. D/ tiesa ņem vērā, ka soda mērķis nav pakļaut personu ilgstošam brīvības atņemšanas sodam un izstumt viņu no sabiedrības,

un, izvērtējot apsūdzētā /pers. D/ attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu, to, ka viņš ir sapratis savas rīcības sekas, atbilstoši Kriminālprocesa

likuma 21.panta otrās daļas 1.punktam ir izvēlējies vienkāršāko procesa veidu - pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas sēdē un tādā veidā sekmējis

ātrāku un taisnīgāku krimināltiesisko attiecību noregulējumu, uzskata, ka nav nepieciešama apsūdzētā ilgstoša izolācija no sabiedrības, tomēr tiesas

ieskatā, atbildību pastiprinoša apstākļa esamība ir pamats bargāka soda mēra piemērošanai Krimināllikuma panta sankcijas ietvaros un liedz tiesai

tiesības piespriest minimālo sodu, jo pēc Krimināllikuma jēgas atbildību pastiprinošu apstākļu esamība jau pati par sevi liedz iespēju tiesai noteikt panta

sankcijā paredzēto minimālo sodu (skat. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2006.gada 8.februāra lēmumā lietā Nr.SKK01-

74/06).

Galīgais sods /pers. D/ nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piektās daļas un 52.panta piektās daļas noteikumiem.

Tiesa uzskata par pamatotu, ņemot vērā, ka apsūdzētajam /pers. D/ tiek piespriests reāls brīvības atņemšanas sods, grozīt apsūdzētajam /pers. D/

pirmstiesas procesā piemēroto drošības līdzekli – nodošana policijas uzraudzībā – uz apcietinājumu, līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā, tādā veidā

nodrošinot sprieduma izpildi.

Rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem ir izlemjama saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.pantu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520., 524., 527., 528., 529.pantu, tiesa

nosprieda:

/pers. D/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā

daļā, un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, ar šo spriedumu noteiktajam sodam daļēji pieskaitīt sodu, kas piespriests ar Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsētas tiesas 2015.gada 14.septembra spriedumu, un galīgo sodu /pers. D/ noteikt – brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu 8 (astoņiem)

mēnešiem.

Soda izciešanu skaitīt no 2016.gada 8.janvāra, soda izciešanas termiņā saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu ieskaitīt aizturēšanā

pavadīto laiku no 2015.gada 28.septembra līdz 2015.gada 30.septembrim, iepriekšējā apcietinājumā pavadīto laiku un sodu, kas jau daļēji izciests pēc

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2015.gada 14.septembra sprieduma: no 2013.gada 6.aprīļa līdz 2013.gada 8.aprīlim, no 2014.gada

30.janvāra līdz 2014.gada 31.janvārim, no 2014.gada 3.marta līdz 2014.gada 4.martam, no 2014.gada 11.marta līdz 2014.gada 8.septembrim, no

2014.gada 10.novembra līdz 2015.gada 7.maijam.

/pers. D/ piemēroto drošības līdzekli – nodošana policijas uzraudzībā – grozīt uz apcietinājumu, līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 632.panta ceturto daļu tiesas lēmums par drošības līdzekli stājas spēkā uzreiz pēc sprieduma pasludināšanas.

Spriedumam stājoties likumīgā spēkā lietiskos pierādījumus: naudas maku, kas nodots glabāšanā cietušajai /pers. F/,- uzskatīt par atgrieztu tā

īpašniecei /pers. F/.

Spriedumu daļā par piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem 10 (desmit) dienu laikā no pilna sprieduma

pieejamības dienas var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijai, iesniedzot sūdzību vai protestu Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsētas tiesā.

Pilns spriedums pieejams no 2016.gada 8.janvāra.

Tiesnese: D.Dzērviniece