Court dismisses appeal against administrative penalty for drunk driving, upholding first-instance conviction.

Lieta Nr.12002640805 143/AA43 - 0728 - 09/15

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2009.gada 20.aprīlī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs M.Birzgalis, tiesneši K.Berķis un A.Šteinberga,

piedaloties pie administratīvās atbildības saucamās personas I.I. pilnvarotajam pārstāvim E.Dž.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par I.I., /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta ceturtās daļas sakarā ar I.I. apelācijas sūdzību par Liepājas tiesas tiesneša 2008.gada 14.marta lēmumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2008.gada 10.martā Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3.nodaļas jaunākais inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 313870 par to, ka 2008.gada 10.martā plkst.19.05 I.I. Liepājā, M.Ķempes ielā, pie tirgus „Rāmava” izveidotā stāvlaukumā, vadīja transportlīdzekli Mercedes Benz SLK 200, /reģistrācijas numurs/, būdama alkoholisko dzērienu ietekmē, alkohola ietekmes pārbaude veikta ar mēraparātu Lion SD-400 Nr.053784D, minimālā alkohola koncentrācija izelpas gaisā 1,65 promiles, kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs. Protokolā norādīts, ka ar savām darbībām I.I. ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.15panta ceturtajā daļā.

[2] Ar Liepājas tiesas tiesneša 2008.gada 14.marta lēmumu (turpmāk – Lēmums) I.I. atzīta par vainīgu LAPK 149.15panta ceturtajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīta ar administratīvo arestu uz 12 (divpadsmit) diennaktīm, naudas sodu Ls 500 (piecsimt latu) apmērā un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz 2 (diviem) gadiem. Lēmumā norādīti turpmāk minētie apsvērumi. [2.1] I.I. tiesas sēdē savu vainu neatzina, paskaidroja, ka 2008.gada 10.martā ap plkst.19.00 atradusies savā automašīnā Mercedes Benz /reģistrācijas numurs/ vadītāja vietā un automašīna bijusi novietota stāvlaukumā pie tirgus „Rāmava”, automašīnu nav vadījusi, automašīnā gaidījusi savu vīru P.I. un iedzērusi alu, tad pienācis policijas darbinieks, aizturējis viņu, izdarīta alkohola ietekmes pārbaude, viņai konstatēts alkohola reibums, sastādīts administratīvais protokols. [2.2] Liecinieks P.I. paskaidro, ka 2008.gada 10.martā ap plkst.18.00 ar automašīnu Mercedes Benz piebraucis stāvlaukumā pie tirgus „Rāmava”, I.I. atstājis automašīnas atslēgas, lai viņa pēc atgriešanās no tirgus varētu pagaidīt automašīnā liecinieku, bet pats aizgājis savās darīšanās, ap plkst.19.00, atgriežoties stāvlaukumā, konstatējis, ka automašīnas vairs nav un nav arī I.I. [2.3] I.I. vaina pierādīta ar administratīvo protokolu Nr.PA 313870, transportlīdzekļa vadītājas I.I. pārbaudes protokolu Nr.NB 222327, kuru parakstījusi I.I. un kurā saskaņā ar mēraparāta Lion SD-400 Nr.053784D izdrukām fiksēts alkohola saturs I.I. izelpojamā gaisā 1,83 promiles alkohola. [2.4] Tiesa secina, ka nav pamata neticēt policijas jaunākā inspektora A.S. sastādītajam administratīvajam protokolam, alkohola pārbaudes dokumentiem, kurus pati pārkāpēja ir parakstījusi. [2.5] I.I. savas vainas neatzīšana vērtējama kā mēģināšana izvairīties no atbildības, pārkāpēja nevar paskaidrot, kāda iemesla dēļ policijas darbiniekam viņai būtu jāsastāda nepatiess protokols. [2.6] I.I. pārstāvja norādījumi, ka administratīvais protokols neatbilst LAPK 248.panta prasībām, jo nav skaidri saprotams protokola sastādīja uzvārds, protokolā ir saīsinājums CSL, labots panta numurs, neskaidri un laboti norādījumi uz pielikumiem, kļūda pārkāpējas uzvārdā transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolā, nav pamatoti, jo kaut gan protokola sastādītāja personīgā spiedoga nospiedums ir tehniski nekvalitatīvs, taču pietiekami skaidri salasāms amatpersonas uzvārds S. un amats:

Liepājas PRPP KPB 3.nodaļas jaunākais inspektors, bet neskaidrais saīsinājums - Ceļu satiksmes likuma 30.pants - faktiski neattiecas uz pārkāpumu un nekvalificē pārkāpumu, transporta līdzekļa vadītāja pārbaudes protokolā Nr.NB 222327 ir pieļauta kļūda pārkāpējas uzvārdā, bet vārds un personas kods atbilst pārkāpējas datiem, pārkāpēja protokolu parakstījusi, to neapstrīd un alkohola reibumu arī atzīst. Minētās kļūdas nav būtiskas, un nav pamata apšaubīt dokumentus to kopumā kā pierādījumus.

[3] Par Lēmumu I.I. iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot to atcelt. Apelācijas sūdzībā norādīti turpmāk minētie apsvērumi. [3.1] Tiesa neņēma vērā, ka I.I. nav vadījusi automašīnu. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2007.gada 11.janvāra lietā Nr.SKA-24/2007 ir atzinis, ka LAPK izpratnē transportlīdzekļa vadītājs ir tā persona, kas vada transportlīdzekli vai par kuru nav šaubu, ka tā ir vadījusi transportlīdzekli tieši pirms pārbaudes uzsākšanas alkohola koncentrācijas noteikšanai.

I.I. ar automašīnu nebrauca, to uzreiz norādot savos rakstveida paskaidrojumos: „Mašīnu nevadīju”. Policijas darbinieki notikuma vietā ieradās pēc veikala darbinieku izsaukuma. Administratīvā pārkāpuma protokols tika sastādīts, pamatojoties uz liecinieku teikto par to, ka I.I. lietojusi alkoholu savā automašīnā. Diemžēl šie liecinieki netika norādīti protokolā, kā arī netika izsaukti uz tiesu. [3.2] Tiesa neņēma vērā, ka policijas darbinieku sastādītais protokols nav pierādījums. LAPK 243.pants nosaka, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.). Līdz ar to ceļu policijai no pierādīšanas līdzekļiem bija jāizvēlas tādi, kuri pierāda pārkāpuma izdarīšanas faktu, īpaši gadījumos, kad vadītājs apstrīd pārkāpuma izdarīšanu. 2008.gada 10.marta administratīvā pārkāpuma protokolam Nr.PA 313870 pievienotā paskaidrojumā I.I. norādīja: ,,Mašīnu nevadīju”.

Administratīvā pārkāpuma protokols tika sastādīts, pamatojoties uz liecinieku teikto par to, ka I.I. lietojusi alkoholu savā automašīnā. Diemžēl šie liecinieki netika norādīti protokolā, kā arī netika izsaukti uz tiesu. Līdzīgā ieskatā ir arī Augstākā tiesa. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2007.gada 28.februāra spriedumā lietā Nr.SKA-80/2007 nosprieda (7.punkts): „Administratīvā apgabaltiesa sprieduma 10.punktā ir norādījusi, ka tas, ka automašīnu alkohola reibumā 2006.gada 14.maijā vadīja tieši J.M., ir pierādīts cita starp ar administratīvā pārkāpuma protokolu.

Taču tiesa, izdarot šādu secinājumu, atstājusi bez vērtējuma administratīvā pārkāpuma protokolā J.M. nepārprotami norādīto – „es automobili nevadīju” (4.lpp.). Tiesai, kā atzīst Administratīvo lietu departaments, bija jāvērtē šāda J.M. norāde administratīvo pārkāpumu protokolā kopsakarā ar pārējiem lietas pierādījumiem.” Līdz ar to lēmums pieņemts, neskatoties uz to, ka lietā nav neviena pierādījuma I.I. vainai. [3.3] Tiesa neņēma vērā, ka ceļu policijas darbinieks neieradās uz tiesas sēdi - līdz ar to lieta netika izskatīta vispusīgi, pilnīgi un objektīvi.

Policijas darbinieks neieradās uz tiesas sēdi. Šis apstāklis liecina par to, ka viena lieta ir sastādīt melīgus ziņojumus, un pavisam cita lieta liecināt tiesas sēdē, kad esi parakstījies par to, ka esi brīdināts par kriminālatbildību. LAPK 237.pants (Lietvedības uzdevumi administratīvo pārkāpumu lietās) nosaka: „Lietvedības uzdevumi administratīvo pārkāpumu lietās ir šādi: savlaicīgi, vispusīgi, pilnīgi un objektīvi noskaidrot katras lietas apstākļus, izlemt to stingrā saskaņā ar likumu, nodrošināt pieņemtā lēmuma izpildi, kā arī noskaidrot cēloņus un apstākļus, kas veicina administratīvo pārkāpumu izdarīšanu, novērst pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu ievērošanas garā un nostiprināt likumību.” Diemžēl šajā lietā tika pieņemts lēmums, lietu izskatot vienpusīgi, nepilnīgi un neobjektīvi, stingrā nesaskaņā ar likumu.

[4] Tiesas sēdē I.I. pārstāvis apelācijas sūdzību uzturēja uz tajā minētajiem apsvērumiem. Tiesas sēdē tika nopratināti liecinieki A.S. un V.K.

Motīvu daļa

[5] Uzklausījusi procesa dalībnieka paskaidrojumus un liecinieku liecības un pārbaudījusi lietā esošos materiālus, Administratīvā apgabaltiesa secina, ka I.I. apelācijas sūdzība ir noraidāma.

[6] Ar Lēmumu I.I. atzīta par vainīgu LAPK 149.15panta ceturtajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā un sodīta ar administratīvo arestu uz 12 diennaktīm un naudas sodu Ls 500 apmērā, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 2 gadiem. LAPK 149.15panta ceturtā daļa noteic, ka par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, (.) transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu piecsimt latu apmērā un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz diviem gadiem.

[7] Lietā ir strīds par to, vai I.I. ir izdarījusi pārkāpumu, kas paredzēts LAPK 149.15panta ceturtajā daļā, ņemot vērā apstākli, ka viņa noliedz transportlīdzekļa vadīšanas faktu administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā.

[8] LAPK 243.pantā noteikts, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.). Saskaņā ar LAPK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

[9] Administratīvā apgabaltiesa konstatē šādus turpmāk minētos apstākļus. [9.1] Ar 2008.gada 10.marta administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 313870 (lietas lapa 1) konstatēts, ka 2008.gada 10.martā plkst.19.05 I.I. Liepājā, M.Ķempes ielā, pie tirgus „Rāmava” izveidotā stāvlaukumā, vadīja transportlīdzekli Mercedes Benz SLK 200, /reģistrācijas numurs/, būdama alkoholisko dzērienu ietekmē, alkohola ietekmes pārbaude veikta ar mēraparātu Lion SD-400 Nr.053784D, minimālā alkohola koncentrācija izelpas gaisā 1,65 promiles, kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs. [9.2] No 2008.gada 10.marta transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokola Nr.NB 222327 (lietas lapa 4) redzams, ka I.I. 2008.gada 10.martā plkst.19.09 veikta izelpojamā gaisa pārbaude ar kontroles aparātu Lion SD-

400 Nr.053784D. Pārbaudē konstatētas, atrēķinot iespējamo kļūdu, 1,65 promiles. Atkārtota pārbaude ar minēto kontroles aparātu veikta plkst.19.24. Pārbaudē konstatētas, atrēķinot iespējamo kļūdu, 1,83 promiles. Minētos mērījumus apliecina protokolam pievienotās alkometra izdrukas (lietas lapa 3). Gan transportlīdzekļa pārbaudes protokolu, gan alkometra izdrukas I.I. ir bez iebildumiem parakstījusi. [9.3] No I.I. 2008.gada 10.marta policijai rakstveidā sniegtā paskaidrojuma (lietas lapa 5) izriet, ka viņa ir iebraukusi tirgū „Rāmava”, kur ir nopirkusi pārtiku.

Nākusi ārā no tirgus un iesēdusies savā mašīnā. Pēkšņi pienākuši policisti un teikuši, ka viņa ir vadījusi mašīnu. Tā nav taisnība, jo viņa mašīnu nav vadījusi. Tirgū ir izdzērusi 2 pudeles alus. [9.4] Pirmās instances tiesas sēdē liecinieks P.I. liecināja (lietas lapa 16-17), ka kopā ar sievu ir atbraucis uz tirgu „Rāmava”, sieva aizgājusi iepirkties, bet pats, atstājot mašīnas atslēgas, aizgājis uz tikšanos ar partneri. Teicis, lai sieva gaida mašīnā. Kad atnācis, nebijis ne sievas, ne mašīnas. Kad interesējies, tad atklājies, ka sieva aizvesta uz policijas iecirkni, aizturēta lieciniekam nezināmu iemeslu dēļ.

Sieva tajā dienā transportlīdzekli nav vadījusi, jo bijusi blakus. Viņai nebijis arī dokumentu līdzi. Tikšanās notikusi apmēram stundu. Mobilais telefons nav atbildējis. [9.5] No Liepājas tiesas 2008.gada 13.marta sēdes protokola (lietas lapa 16) redzams, ka I.I., sniedzot paskaidrojumus tiesā, ir norādījusi, ka par vīru neko nav paskaidrojumā rakstījusi, jo bijusi ļoti uztraukusies, izdzērusi alu un ātri noreibusi. [9.6] Liecinieks A.S. 2009.gada 7.aprīļa tiesas sēdē liecināja (lietas lapa 72 - 75), ka 2008.gada 10.martā Liepājā, M.Ķempes ielā pie tirgus „Rāmava”, tika aizturēta persona par braukšanu dzērumā.

A.S. tikko bija uzsācis savu maiņu, kad kolēģi pa rāciju palūdza viņam atbraukt un pabeigt protokola sastādīšanu, jo viņiem darba laiks beidzas. Automašīna jau bija apturēta. V.K. bija viens no tiem policistiem, kuri A.S. lūdza palīdzēt, bet otrs policists bija S.A. A.S. atbrauca, pārkāpēja sēdēja savā mašīnā, bet policisti savējā. Kolēģi atdeva A.S. dokumentus un aizbrauca. Pēc kolēģu aizbraukšanas A.S. paaicināja I.I. uz savu mašīnu. Sastādīja protokolu. Alkometra pārbaudes rezultāti jau bija. Braukšanas laiku, kas ir norādīts protokolā, A.S. pierakstīja pēc kolēģu vārdiem.

A.S. ņēma arī paskaidrojumus. I.I. rakstīja paskaidrojumus pašrocīgi. A.S. neteica, kas ir jāraksta paskaidrojumos. A.S. teica, ka paskaidrojumā, piemēram, ir jāieraksta mašīnas marka un numurs. A.S. neatceras, vai vadītāja noliedza vadīšanas faktu. I.I. parakstīja visus dokumentus. Dokumentu noformēšana prasīja 40 minūtes. Šo minūšu laikā pie mašīnas neviens nebija pienācis. A.S. nevar atcerēties, kāpēc persona tika nogādāta policijas iecirknī. A.S. neaizpildīja personas aizturēšanas protokolu, jo viņš nebija viņu aizturējis.

A.S. vairs neatceras, vai persona bija pārvaldē vai nē. A.S. paskaidroja, ka, ja viņa arī tika nogādāta uz policijas iecirkni, tad tikai tanī kabinetā, kur sastāda paskaidrojumus. I.I. netika ielikta īslaicīgās aizturēšanas kamerā. A.S. domā, ka I.I. teica, ka lietoja zāles, un viņa gribēja, lai paskaidrojumu rakstīšana notiek policijas pārvaldē. Policijas pārvalde ir četru kilometru attālumā no tirgus „Rāmava”. Vispirms tika rakstīts protokols, jo protokolu A.S. rakstīja mašīnā. Pēc tam, kad bija sastādīts protokols, ņēma paskaidrojumus.

I.I. sāka rakstīt paskaidrojumus uz vietas, bet, vai viņa pabeidza rakstīt paskaidrojumus tur, A.S. neatceras. Savu zīmogu A.S. liek tad, kad pieņem paskaidrojumus. A.S. neatceras, kurš īsti bija tas brīdis, kad dokumentu noformēšanas gaitā persona tika nogādāta policijas iecirknī, kur notika administratīvā pārkāpuma protokola parakstīšana. Automašīnas marka bija Mercedes. A.S. kolēģi paskaidroja, ka I.I. taisījās braukt ārā no stāvvietas. A.S. bija notikumu vietā pēc plkst.19.00, jo viņa maiņa sākās plkst.19.00.

A.S. neredzēja, kā I.I. brauc pie stūres. Netika noformēts ceļu satiksmes negadījums, jo netika nodarīti bojājumi trešajai personai. I.I. bija iebraukusi stabā, bet stabs netika bojāts. Kolēģi pateica, ka I.I. bija iebraukusi stabā. Sākumā I.I. neteica, ka nebrauca pie stūres, viņa tikai vēlāk sāka noliegt šo faktu. A.S. sāka rakstīt protokolu plkst.19.30. I.I. viņš uzdeva jautājumus, lai sastādītu protokolu: vārdu, uzvārdu un personas datus. Par to, ka kāds ir zvanījis par notikumu, A.S. uzzināja tikai vēlāk. [9.7] Liecinieks V.K. tiesas sēdē liecināja, ka 2008.gada 10.martā tuvojās maiņas beigas, kad dežūrdaļa ziņoja, ka no labvēļa ir saņemta informācija, ka M.Ķempes ielā pie tirgus „Rāmava” acīmredzamā alkohola reibumā esoša persona mēģina braukt ārā no stāvvietas.

Piebraucot M.Ķempes ielā, liecinieks redzēja, ka tiešām mašīna stāv. Ja V.K. nemaldās, tā bija baltas krāsas Audi. Nostājās uz M.Ķempes ielas un sāka gaidīt, kad vadītāja mēģinās braukt. Gaidīja 20 - 30 minūtes. V.K. nevar nosaukt precīzu laiku, kad viņi ieradās notikuma vietā, uz maiņas beigām ap plkst.19.00. Policijas darbinieki saņēma informāciju, atbrauca, pēc tam ziņoja dežūrdaļai, ka mašīna tiešām atrodas stāvvietā. Dežūrdaļa bija lietas kursā. V.K. bija policijas mašīna. Varēja redzēt, kā persona iesēžas mašīnā iekšā, jo nostrādāja signalizācija, pēc tam izkāpa ārā.

Tālāk V.K. ievēroja, ka mašīna mēģina izbraukt atpakaļgaitā un uzduras stabam. Pēc tam V.K. ar pārinieku konstatēja, ka stabs netika bojāts, tieši tāpēc arī nesastādīja ceļu satiksmes negadījuma protokolu. Automašīna sadūrās ar stabu un brauca atpakaļ uz stāvvietu. I.I. bija viena pati mašīnā, un arī stāvvietā neviena cilvēka blakus viņai nebija. V.K. pārinieks piegāja klāt pie vadītājas, V.K. novietoja dienesta mašīnu ērtāk un arī piegāja pie vadītājas. Pēc tam veica pārbaudi uz alkoholu. Alkometra izdrukas pārkāpēja parakstīja.

Pa rāciju izsauca jauno maiņu, jo viņiem maiņas beigās bija jānodod dienesta transportlīdzeklis. Ja dienesta ziņojumi nav lietas materiālos, tad tie arī netika rakstīti. Kaut kāda saruna ar pārkāpēju V.K. un pāriniekam bija, bet, ko tieši viņa teica, V.K. neatceras. Mašīnā I.I. bija viena pati. V.K. liekas, ka I.I. nenoliedza braukšanas faktu. Viņa pati redzēja, ka mašīna ir bojāta. V.K. uzsāka kustību, kad I.I. jau stūmās atpakaļ. V.K. redzēja, ka viņa uzsāka kustību, kā iebrauca stabā un kā atgriezās atpakaļ.

V.K. liekas, ka tā bija Audi mašīna. Varētu arī būt Mercedes. Mašīna bija baltā krāsā. Mutiski pateica kolēģim, cikos tieši mašīna brauca. V.K. nav zināms, kas notika pēc viņu aizbraukšanas. Netika nodarīti bojājumi trešajai personai, tāpēc netika noformēts ceļu satiksmes negadījuma protokols. I.I. bija iebraukusi stabā, bet stabs netika bojāts. V.K. neatceras, kāpēc šajā gadījumā netika uzrakstīts dienesta ziņojums. V.K. tanī dienā brauca ar Hyndai, automašīna ir aprīkota ar video ierakstu, bet todien tehnisku iemeslu dēļ iekārta nestrādāja.

[10] Izvērtējot policijas darbinieku A.S. un V.K. liecības [9.6] un [9.7], Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka minētie liecinieki vairs neatceras notikušo vissīkākajās detaļās, jo no notikuma ir pagājis jau vairāk nekā gads. Turklāt tikai viens no lieciniekiem, proti, V.K., ir redzējis to, ka I.I. 2008.gada 10.martā ap plkst. 19.00 ir vadījusi transportlīdzekli, būdama alkohola reibumā, minēto faktu apliecinot arī tiesas sēdē, būdams brīdināts par iespējamo kriminālatbildību, savukārt otrs liecinieks, proti, A.S., ir tikai noformējis administratīvā pārkāpuma protokolu un ņēmis no I.I. paskaidrojumus.

Lietā nav iegūti pierādījumi, kas apstiprinātu, ka policijas darbinieki A.S. un V.K. būtu neobjektīvi vai personiski ieinteresēti, lai I.I. tiktu nepamatoti sauktu pie administratīvās atbildības par pārkāpumu, kuru viņa nav izdarījusi. Ievērojot minēto, apgabaltiesa atzīst, ka nav pamata neticēt policista V.K. sniegtajai informācijai, ka I.I. 2008.gada 10.martā ap plkst.19.00 Liepājā, M.Ķempes ielā, pie tirgus „Rāmava” izveidotā stāvlaukumā, ir vadījusi automašīnu Mercedes ar /reģistrācijas numurs/. Savukārt to, ka viņa ir vadījusi minēto automašīnu, būdama alkohola reibumā ar minimālo alkohola koncentrāciju izelpas gaisā 1,65 promiles, kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs, apliecina transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokols Nr.NB 222327 un tam pievienotās alkometra izdrukas.

Minētos dokumentus I.I. ir bez iebildumiem parakstījusi. Vērā ņemams arī apstāklis, ka versija par to, ka I.I. 2008.gada 10.martā pie tirgus „Rāmava” ar transportlīdzekli vispār nav braukusi, bet to ir darījis viņas vīrs P.I., parādās tikai 2008.gada 13.martā pirmās instances tiesas sēdē. Pirms tam I.I. policijai sniegtajos rakstveida paskaidrojumos [9.3] viņas vīrs netiek pieminēts. Apgabaltiesas ieskatā šāda svarīga apstākļa nenorādīšana sākotnējos paskaidrojumos liecina nevis par uztraukumu un dzērumu, kā tas ir ticis norādīts Liepājas tiesas sēdē [9.5], jo tādā gadījumā I.I. varēja vispār atteikties no paskaidrojumu sniegšanas, bet gan par I.I. mēģinājumiem maldināt tiesu, lai izvairītos no atbildības.

Kā izriet no P.I. pirmās instances tiesā sniegtajām liecībām [9.4], liecinieks nav bijis klāt brīdī, kad notikuma vietā ir ieradušies ceļu policijas darbinieki, tāpēc neko nevarēja liecināt par strīdus apstākļiem. Savukārt tas apstāklis, ka I.I., atbraucot uz tirgu, nav bijušas līdzi transportlīdzekļa vadītāja tiesības, apgabaltiesas ieskatā neizslēdz iespēju, ka I.I. tomēr ar minēto automašīnu ir braukusi protokolā norādītajā vietā un laikā, jo šādu iespēju vēl vairāk neizslēdz apstāklis, ka I.I. rīcībā bija palikušas arī šīs automašīnas atslēgas.

Ņemot vērā minēto, apgabaltiesa I.I. paskaidrojumus, ka viņa protokolā norādītajā vietā un laikā nav vadījusi transportlīdzekli, apgabaltiesa vērtē kā tādus, kas neatbilst patiesībai un kas ir sniegti, lai izvairītos no administratīvās atbildības un soda.

[11] Administratīvās apgabaltiesas ieskatā ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 313870, transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu Nr.NB 222327 un tam pievienotajām alkometra izdrukām, policijas darbinieka V.K. liecībām ir pierādīts fakts, ka I.I. 2008.gada 10.martā plkst.19.05 Liepājā, M.Ķempes ielā, pie tirgus „Rāmava” izveidotā stāvlaukumā, ir vadījusi automašīnu Mercedes Benz ar /reģistrācijas numurs/, būdama alkohola reibumā ar minimālo alkohola koncentrāciju izelpas gaisā 1,65 promiles, kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs. Ievērojot minēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka I.I. ir izdarījusi pārkāpumu, kas paredzēts LAPK 149.15panta ceturtajā daļā, un ir pamatoti saukta pie administratīvās atbildības saskaņā ar minēto tiesību normu.

[12] Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, Administratīvā apgabaltiesa secina, ka Lēmums ir tiesisks un pamatots, atbilst lietā nodibinātiem faktiskajiem apstākļiem un normatīvo aktu prasībām, tāpēc atstājams negrozīts.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.11panta otrās daļas 1.punktu un 286.14pantu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda:

Atstāt negrozītu Liepājas tiesas tiesneša 2008.gada 14.marta lēmumu par I.I. saukšanu pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta ceturto daļu, bet I.I. apelācijas sūdzību noraidīt. Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs M.Birzgalis

Tiesneši K.Berķis

A.Šteinberga