Administrative court dismissed complaint against Health Inspectorate for substantiated medical quality assessment findings.

Lietas Nr. A420340815

Lietas arhīva Nr. A42-00143-17

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Jelgavā 2017.gada 9.janvārī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis M.Birkmanis,

piedaloties pieteicējai /pers. A/ un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Veselības inspekcijas pārstāvjiem Solvitai Izmailovai,

Anitai Baikovai un /pers.D/,

atklātā tiesas sēdē Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/

pieteikumu par Veselības inspekcijas faktisko rīcību, nesniedzot atbildi pēc būtības uz pieteicējas 2015.gada 5.februāra iesniegumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2015.gada 23.martā Veselības inspekcijā saņemts pieteicējas /pers. A/, /pers. E/, /pers. F/ un sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Riska fonda

konsultācijas” pārstāvja /pers. G/ 2015.gada 5.februāra iesniegums. Iesniegumā lūgts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas Austrumu klīniskās

universitātes slimnīca” klīnika „Biķernieki” (turpmāk – klīnika) valdei veikt pacientes /pers. I/ nāves gadījuma dienesta izmeklēšanu; Veselības inspekcijai

izmeklēt pacientes gadījumu un sniegt atzinumu par pacientei klīnikā veiktās ārstēšanas kvalitāti; izvērtēt narkotisko līdzekļu un sedatīvu lietošanas

pamatotību klīnikā kopumā un it īpaši Ķirurģisko infekciju klīnikā; Latvijas Ārstu biedrībai izskatīt jautājumu par pacientes ārstējošo ārstu un nodaļas

vadītāja /pers. K/ profesionālo atbilstību.

Iesniegums pamatots ar turpmāk minēto.

[1.1] Pacientei nozīmēti medikamenti, kas nomāc centrālās nervu sistēmas darbību, Promedols un Diazepāms. Nodaļas vadītājs /pers. K/ nav

varējis pamatot šādu medikamentu nozīmēšanas nepieciešamību, attiecīgus ierakstus nevarēja atrast arī slimības vēsturē. Pacientei bez medicīniskas

nepieciešamības tika pielietots urīna katetrs. /pers. K/ nav varējis pamatot, kādēļ paciente tikusi kateterizēta ar ilgkatetru.

[1.2] Kad pēc tuvinieku prasības narkotiskie līdzekļi un trankvilizatori tika atcelti, paciente mēģināja celties kājās, bet tuvumā nebija personāla, kas

palīdzētu to izdarīt, lai gan bija acīmredzams, ka sieviete patstāvīgi nav spējīga noturēt līdzsvaru. Bez tam poga personāla izsaukšanai atradās

neaizsniedzamā attālumā, tāpēc paciente pastāvīgi cieta no slāpēm, aukstuma un sāpoša ķermeņa, jo pati nevarēja pagriezties.

[1.3] Komunikācija ar personālu bija neiespējama, jo paciente prata tikai latviešu valodu, bet lielākā daļa personāla prata tikai krievu valodu. Līdz

ar to pacientes lūgumus personāls nesaprata, savukārt paciente nesaprata personāla norādījumus. Kad pacientes tuvinieki krieviski runājošajam

personālam vēlreiz atgādināja, ka paciente nesaprot krievu valodu, tika atbildēts, ka visi saprot krievu valodu, un turpināja uzrunāt pacienti tikai krieviski.

[1.4] Paciente tika pakļauta pārsalšanai, jo bija pieejams tikai auksts ūdens, izņemot ēdienreizes, netika uzklausītas sūdzības par drebuļiem, kas

radās segu un apģērba trūkuma dēļ (pacientei neļāva apģērbties un visu laiku bija jābūt kailai, un tikai pēc neatlaidīgām tuvinieku pretenzijām viņai tika

piešķirta pidžamma) operāciju laikā un ceļā uz tām, kas izraisīja iesnas, drudzi, klepu un zaļganas krēpas, vairāk pasliktinot viņas smago stāvokli.

[1.5] Pārrunājot šo situāciju ar citiem cietušo, tai skaitā mirušo cilvēku tuviniekiem un kādreizējo klīnikas personālu, noskaidrots, ka klīnikā plaši

pielieto gados veco cilvēku sedāciju. Ir pamats uzskatīt, ka aprakstītās darbības un personāla bezdarbība veicināja pacientes nāves iestāšanos.

[2] Veselības inspekcijas 2.ekspertu daļas vadītāja /pers. C/ līdz 2015.gada 3.jūlijam un vecākais ārsts eksperts /pers. D/ no 2015.gada 23.marta

līdz 16.jūlijam veica ekspertīzi, kuras rezultātā 2015.gada 16.jūlijā sastādīts atzinums Nr.5-1/7371/12 (lietas Nr.7371/481/5-1) (turpmāk – Atzinums).

Ekspertīzē konstatēts turpmāk minētais.

[2.1] Pacientei SIA „Jelgavas pilsētas slimnīca” (turpmāk – Jelgavas slimnīca) (no 2014.gada 14.decembra līdz 2014.gada 23.decembrim), PA

„Iecavas veselības centrs” (turpmāk – Iecavas veselības centrs) (no 2014.gada 23.decembra līdz 2015.gada 8.janvārim) un klīnikā (no 2015.gada

8.janvāra līdz 2015.gada 27.janvārim) veselības aprūpe bija nodrošināta atbilstoši Ārstniecības likuma 37.panta pirmās daļas 1.punkta prasībām un nav

pieļauti veselības aprūpes pārkāpumi – atbilstoši noteiktai diagnozei un veselības stāvokļa izvērtējumam veikti nepieciešamie izmeklējumi, nozīmēta

atbilstoša medikamentoza terapija (t.sk. psihotropie, narkotiskie pretsāpju medikamenti), nodrošināti nepieciešamie medikamenti, pārsiešanas un

nepieciešamā aprūpe.

[2.2] Pieteicējai pēc veiktās gūžas kakliņa osteosintēzes operācijas pakāpeniski izveidojies izgulējums krustu rajonā, ko nevar vērtēt kā medicīnas

personāla nolaidību, jo pacientei visos aprūpes posmos tika veikti nepieciešamie pasākumi izgulējumu riska mazināšanai (veikta regulāra pacienta

pozicionēšana, pārsiešanas, pacienta ādas kopšana, dietologa, terapeita, ķirurga konsultācijas). Pacientes slimības gaitu ietekmēja nopietnais kaula

lūzums/gūžas kakliņa, divas dienas nesaņemtā palīdzība (nokritusi mājās), vispārējais veselības stāvoklis (pacientes vecums, mentālais

stāvoklis/atteikšanās ēst ar hipoprotinēmiju, aktivitātes līmenis, mobilitāte) un sliktā audu perfuzija (aterosklerozes, cukura tolerance, stāzes pneimonija).

Klīnikā, neskatoties uz pielietoto plašo terapiju, kas saskaņota ar terapeitu, dietologu, rehabilitalogu, pacientei, izsīkstot organisma vitālām funkcijām, uz

hronisko saslimšanu fona 2015.gada 27.janvārī pēkšņi iestājas exitus letalis.

[2.3] Tā kā pacientei pataloganatomiskā izmeklēšana nav veikta, tad tiešo nāves cēloni ekspertīzē noteikt nav iespējams.

[3] 2015.gada 17.jūlijā Veselības inspekcija pieņēma lēmumu Nr.5-1/7371/297 (lietas Nr.7371/481/5-1) (turpmāk – sākotnējais lēmums), kurā

norādīts: ņemot vērā Atzinumā secināto, Veselības inspekcija nav konstatējusi pacientes veselības aprūpes pārkāpumus klīnikā no 2015.gada 8.janvāra

līdz 2015.gada 27.janvārim, un sniegtā veselības aprūpe šajā laikā ir atzīstama par atbilstošu Ārstniecības likuma 37.panta pirmās daļas 1.punktam.

[4] Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, pieteicēja ar 2015.gada 26.augusta apstrīdēšanas iesniegumu vērsās Veselības inspekcijā.

Apstrīdēšanas iesniegums pamatots ar turpmāk minēto.

[4.1] Jelgavas slimnīcas izrakstā nav norādes par izgulējuma rašanos. Iecavas veselības centrā izgulējums tika konstatēts nekavējoties. Pusstundas

laikā ceļā no Jelgavas uz Iecavu izgulējums nevarēja rasties. Pieteicēja lūdz izskatīt Jelgavas slimnīcas motīvus izgulējuma slēpšanā un tā rašanās iemeslos.

[4.2] Klīnikā nodaļas māsiņas un māsu palīgi ar pacienti sarunājās latviešu valodā tikai pēc šokolādes konfekšu kārbu uzdāvināšanas ar

pavadvārdiem: ,,Lai jums vieglāk sarunāties ar vecomāti latviešu valodā”. No citiem klīnikas pacientiem dzirdēts, ka tas ir vienīgais veids, kā māsiņas

pēkšņi runā latviski. Pieteicēja lūdz izskatīt personāla latviešu valodas lietošanu.

[4.3] Pieteicēja pauž neizpratni par nomierinošo zāļu došanu, kad slimības vēsturē un ārstu sastādītajā ārstēšanas plānā ieteikta aktivizācija, kas ir

neiespējami, ja cilvēkam dod nomierinošas zāles. Atrodoties šo zāļu iespaidā, paciente kļuva apātiska un miegaina, kā arī pazuda apetīte.

Pacientes meita bija lūgusi ārstam /pers. L/, lai vairs nedod pacientei miegazāles. Viņš apsolīja, ka ierakstīs to papīros un darīs medmāsām zināmu,

taču māsiņas turpināja dot pacientei miega zāles, neskatoties uz to, ka ārsts bija atcēlis šo medikamentu došanu. Katru rītu, kad pacientes meita atnāca,

paciente bija redzamā zāļu ietekmē. Pieteicēja lūdz izvērtēt medmāsu piemērotību ieņemamajam amatam, ja viņas nepilda ārsta dotos norādījumus un

tādējādi apdraud pacientus.

[4.4] Sākotnējā lēmumā nav pieminēts pieteicējas 2015.gada 5.februāra iesnieguma punkts par to, ka paciente nespēja pasaukt personālu, jo

nebija aizsniedzama tam domātā poga. Pogas bija neaizsniedzamas visiem pacientiem, kas uzturējās palātā. Vienīgais veids, kā pasaukt personālu, bija ar

tuvinieku un apmeklētāju palīdzību. Līdz ar to klīnikas aprīkojums ir neatbilstošs. Pieteicēja lūdz Veselības inspekcijai pārbaudīt šo faktu.

[4.5] Nav izvērtēts ārstu lēmums neinformēt ģimeni par pacientes ārstniecības gaitu, bet jaunu operāciju veikšanai prasīt atļauju pašai pacientei, kad

paciente atrodas psihotropo vielu un miegazāļu ietekmē. Piekrišana netika saņemta no pacientes, jo viņa bija medikamentu ietekmē, kā arī medmāsas

runāja gandrīz tikai krievu valodā, kuru paciente nesaprata, kas ir rupjš pacienta tiesību pārkāpums.

[4.6] Paciente pieteicējai teikusi, ka sākumā esot mēģinājusi teikt māsiņām par salšanu, slāpēm, vēlmi celties un vingrot, taču viņai kaut kas

atbildēts krievu valodā un neesot bijusi nekāda reakcija, un pēc tam viņai bijis bail par kaut ko sūdzēties. Paciente no salšanas bija saslimusi. Kad

pieteicējas māsa gāja pie māsiņām, viņas ieteica viņai pašai nopirkt kādas zāles. Pieteicējas māsa, zinot, ka tas ir pretlikumīgi, lūdza izsaukt dežūrārstu,

kas tika izdarīts tikai pēc tam, kad pieteicējas māsa atnesa šokolādi un augļus māsiņām. Pieteicēja lūdz Veselības inspekciju izvērtēt medicīnas māsu

attieksmi pret pacientiem un nevēlēšanos palīdzēt.

Veselības inspekcija nav izvērtējusi cēloņus, pamatojoties uz kuriem pacientei radās abpusējā pneimonija un intoksikācija, kas nebija diagnozes, ar

kurām paciente ieradās klīnikā. Pieteicēja lūdz izvērtēt pacientei sniegto aprūpi, no kuras viņa saaukstējās un ieguva pneimoniju, un lūdz klīnikai

paskaidrojumu, kā saskaņā ar Atzinuma 4.1.punktu paciente ieradās klīnikā ar vienīgo sūdzību – izgulējumu, bet 19 dienas vēlāk saskaņā ar 4.8.punktu

mira ar abpusēju pneimoniju, intoksikāciju.

[5] 2015.gada 5.oktobrī Veselības inspekcija pieņēma lēmumu Nr.1.3-2/22032/73 (turpmāk – Lēmums), ar kuru nolemts atstāt sākotnējo lēmumu

negrozītu, bet pieteicējas 2015.gada 26.augusta iesniegumu noraidīt.

Lēmums pamatots ar turpmāk minēto.

[5.1] Pie jebkura audu bojājuma vai operācijas pacientam ir sāpes, kas rada nemieru, diskomfortu, miega traucējumus, pastiprina stresa

atbildreakcijas un ilgstošā laika periodā var novājināt organisma imūnsistēmu, līdz ar to ir nepieciešams nodrošināt tādu medicīnisko palīdzību, kas novērš

vai mazina sāpes. Klīnikā objektīvi konstatētais IV pakāpes dziļais nekrotiskais 12x12x5 cm izgulējums (ar kaula bojājumu, strutainiem atdalījumiem un

nepatīkamu smaku no brūces) un atkārtoti veiklās nekrektomijas ir veselības traucējumi, kuru viens no pastāvīgiem simptomiem ir sāpes, ko apstiprina arī

pacientes sūdzības par periodiskām sāpēm krustu rajonā/brūcē (iestājoties klīnikā 2015.gada 8., 13. un 19.janvārī), līdz ar to optimālas

analgēzijas/sedācijas nozīmēšana ar iespējami mazāku zāļlīdzekļu devu, kā rezultātā pacientei sāpes mazinājās, izzuda (kā tas norādīts medicīniskajā

dokumentācijā, iesniegumā), bija pamatota.

Iesniegumā norādīto, ka paciente kļuva apātiska un miegaina, kā arī viņai no šīm zālēm pazuda apetīte, regulāri saņemtās centrālo nervu sistēmu

ietekmējošās vielas viņai liedza saprast, kas vispār ar viņu notiek, un lika būt miegā visu laiku, Veselības inspekcija atzīst par nepamatotu. Medicīniskajā

dokumentācijā ārstu ierakstos tika fiksēts, ka paciente atrodas pie samaņas un skaidras apziņas, ir mierīga, adekvāta, orientēta un kontaktējama, izņemot

2015.gada 9. un 12.janvārī veiktajā ierakstā. Klīnikas ārsta /pers. L/ sniegtajā aprūpes posmā no 2015.gada 20.janvāra pacientei nelika nozīmētas

„miegazāles”, kā tas norādīts apstrīdēšanas iesniegumā.

[5.2] Iesniegumā minētos iebildumus attiecībā uz klīnikas medicīniskā personāla nepieejamību pacientei brīžos, kad tā mēģināja celties kājās, cieta

no sāpēm, aukstuma un sāpošā ķermeņa, segu un apģērba trūkumu operāciju laikā un ceļā uz tām, administratīvā procesa lietas materiālos esošā

informācija neapstiprina, līdz ar to pieteicējas minētie iebildumi nav uzskatāmi par pierādāmiem faktiem, un Veselības inspekcija šos pieteicējas

apgalvojumus administratīvā procesa ietvaros nevar ne apstiprināt, ne arī noliegt.

[5.3] Klīnikas ķirurgs /pers. K/ Veselības inspekcijai adresētā 2015.gada 12.jūnija paskaidrojumā norādījis, ka vizītes laikā ne reizi no pacientes

nav dzirdējis sūdzības par nespēju izsaukt medicīnisko personālu. Tiekoties ar pacientes meitu pacientes ārstēšanas periodā un miršanas dienā, ķirurgs

šāda veida sūdzības no pacientes meitas nebija saņēmis. Obligāto prasību izpildes plānveida kontrolē, kas notika klīnikā laika periodā no 2014.gada

15.septembra līdz 2014.gada 22.septembrim (kontroles akta Nr.00382814 veidlapas ĀI-PS1 8.2.apakšpunkts), tika konstatēts, ka pacientiem ir

nodrošināta tehniska iespēja no jebkuras pacientu palātas un tualetes telpas jebkurā laikā izsaukt dežūrējošo ārstniecības personu. Citu pacientu sūdzības

par medicīniskā personāla „izsaukuma pogas” aizsniegšanas grūtībām klīnikā Veselības inspekcija nav saņēmusi.

[5.4] Valsts valodas lietošanas prasību ievērošanas pārraudzība uzņēmumos, kas skar likumīgas sabiedriskās intereses veselības aizsardzībā, ietilpst

Valsts valodas centra kompetencē, līdz ar to Veselības inspekcijai nav piekritīga jautājumu izskatīšana, kas skar pašnodarbināto personu, privāto iestāžu,

uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), organizāciju darbinieku, tajā skaitā klīnikas medicīniskā personāla valsts valodas lietošanu.

Administratīvā procesa lietas materiāli nesatur faktus, kas apstiprinātu pieteicējas iesniegumā minētos argumentus attiecībā uz informācijas

nesniegšanu pacientei klīnikā saprotamā formā – valsts valodā no medicīniskā personāla puses, līdz ar to iesniegumā norādītie pieteicējas argumenti nav

atzīstami par pierādījumiem. Veselības inspekcija šos pieteicējas apgalvojumus administratīvā procesa ietvaros nevar ne apstiprināt, ne arī noliegt.

[5.5] Ģimenes ārsts /pers. N/ Veselības inspekcijai adresētā 2015.gada 29.maija paskaidrojumā norādījis, ka, pacientei iestājoties Iecavas

veselības centrā, konstatēts iniciāls izgulējums 5x6 cm krustu rajonā. Iniciāls izgulējums atbilst I pakāpes izgulējumam, kad ir bojāta tikai ādas epiderma,

iekļaujot apsārtumu, un nav brūces. Ņemot vērā pacientei esošos kustību traucējumus un pārciesto operāciju (2014.gada 12.decembrī akūta trauma, pēc

k ā 2014.gada 16.decembrī veikta kreisā ciskas kaula osteosintēze), vecumu (86 gadi), vaskulāras slimības (vispārēja ateroskleroze), hroniskās

saslimšanas (stāvoklis pēc kreisās puses mastektomijas sakarā ar onkoloģisku procesu ar sekojošu ķīmijterapiju un staru terapiju, glukozes tolerances

traucējumi) un pazeminātu barojumu (47 kg – dietologa ieraksts), šāds izgulējums var attīstīties ~1-2 stundu laikā, kas atbilst pacientes sagatavošanai

transportēšanai un transportēšanas laikam (saģērbšana, transporta sagaidīšana, pārvietošana uz/no nestuvēm u.c., neizslēdzot spiedienu, bīdi un berzi),

radot lokālu sīko asinsvadu kompresiju, lokālus mikrocirkulācijas traucējumus, audu bojājums ar apsārtumu, kas var pāriet izgulējumā. Svarīga loma

izgulējumu patoģenēzē ir arī cilvēka ķermeņa anatomiskajām īpatnībām, audu tolerancei pret spiedienu, kas var samazināt iniciāļa izgulējuma veidošanās

laiku. Savukārt audu toleranci ietekmē pacienta vecums, vispārējā ateroskleroze, barojums.

Iecavas Veselības centrā norādes par izgulējumu nekrotizēšanos pirmo reizi tika fiksētas 2014.gada 28.decembrī, tas ir, sestajā dienā, un

informācija par izgulējuma palielināšanos tika fiksēta 2014.gada 29.decembrī (ģimenes ārsta /pers. N/ ieraksts). 66% gadījumos vecākiem cilvēkiem

(70% gadījumos pacientiem virs 70 gadiem) ar gūžas kakliņa lūzumiem veidojas izgulējumi.

[5.6] Ņemot vērā normatīvo aktu prasības, Veselības inspekcijas kompetencē neietilpst ārstniecības iestāžu medicīniskā personāla, tajā skaitā

klīnikas māsu piemērotības izvērtēšana ieņemamajam amatam. Tās kompetencē atbilstoši normatīvo aktu prasībām ietilpst ārstniecības personām

izsniegto sertifikātu esamības kontrole, ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrēšana ,,Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta

personu reģistrā”. Tās ārstniecības personas, kuras ir identificējamas pacientes medicīniskajā dokumentācijā, ir reģistrētas „Ārstniecības personu un

ārstniecības atbalsta personu reģistrā”, un tām ir derīgi sertifikāti.

[5.7] Administratīvā procesa lietas materiālos nav informācijas par to, ka paciente ar rakstveida piekrišanu ārstniecības personām atļāva izpaust

saviem ģimenes locekļiem datus par savu veselības stāvokli, tajā skaitā par slimības diagnozi, ārstēšanas, izmeklēšanas un rehabilitācijas plānu, prognozi

un sekām, arī slimības radītajiem funkcionēšanas ierobežojumiem, profilakses iespējām, ārstniecības rezultātiem pēc veiktajām izmeklēšanām, ķirurģisko

vai cita veida invazīvo darbību veikšanas, par iepriekš neparedzētu iznākumu un tā iemesliem.

Pacientes medicīniskajos dokumentos nav fiksēti dati, kas liecina par pacientes atrašanos psihotropo vielu un miega zāļu ietekmē, kas veicināja

pacientei nespēju patstāvīgi pieņemt lēmumu attiecībā uz savu ārstniecību (profesionālo un individuālo slimību profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu,

medicīnisko rehabilitāciju un aprūpi). Klīnikas medicīniskajos dokumentos fiksētie ieraksti liecina par pretējo – paciente atradās pie samaņas un apziņas,

bija orientēta, adekvāta un kontaktējama, izteica sūdzības par sāpēm brūcē un tās noliedza, noliedza alerģiskas reakcijas, izteica sūdzības par sāpēm

kaklā, klepu ar nelielu krēpas daudzumu, kā arī periodiskām sāpēm jostas – krustu rajonā. Paciente 2015.gada 9.janvārī ar parakstu apliecināja to, ka

piekrīt nekrektomijas operācijas veikšanai 2015.gada 9.janvārī un ir informēta par medicīniskiem un ķirurģiskiem riska faktoriem.

[5.8] Ņemot vērā pilnvaras saturu, Veselības inspekcija nekonstatē tajā pacientes rakstveida piekrišanu tam, ka tās ārstēšanas gaita, piekrišana

ārstniecībai kopumā vai ārstniecībā izmantojamai metodei, klīnikas ārstniecības personām bija jāsaskaņo ar pilnvarnieku vai kopīgi ar pilnvarnieku.

Vadoties no tā, ka paciente bija rīcībspējīga, pie pilna saprāta un apziņas, Veselības inspekcija secinājusi, ka pacientei nebija nekādu šķēršļu, lai

patstāvīgi izlemtu par piekrišanu savai ārstniecībai, tajā skaitā operāciju – nekrektoniju veikšanai, kā arī, lai saņemtu informāciju par savas ārstniecības

gaitu.

[5.9] Pacientes meitas /pers. E/ 2015.gada 27.janvāra iesniegumā ir norādīts atteikums veikt mirušai pacientei pataloganatomisko izmeklēšanu ar

norādi, ka pretenziju pret pacientes ārstēšanu un aprūpi nav. Ņemot vērā to, ka pacientei pataloganatomiskā izmeklēšana netika veikta, tiešo nāves cēloni

pacientei noteikt nav iespējams.

Pneimonijas rašanos un tās gaitu ietekmēja novājinātais organisma vispārējais stāvoklis sakarā ar plašu izgulējumu, atkārtotām nekrektomijām,

glukozes tolerances traucējumiem, vāju barojumu, hiporoteinēmiju un anēmiju.

[5.10] Administratīvā procesa lietas materiālos nav informācijas, kas liecina par nekvalitatīvu pacientes aprūpi klīnikā un klīnikas medicīniskā

personāla – māsu nepienācīgo attieksmi pret pacienti. Veselības inspekcija no pacientes ģimenes locekļiem nebija saņēmusi nevienu sūdzību par pacientei

nekvalitatīvi sniegto veselības aprūpi, tajā skaitā par zāļu trūkumu un medicīniskā personāla, tajā skaitā māsu nepienācīgo attieksmi. Ņemot vērā to, ka

pacientes viedokli nav iespējams noskaidrot, jo paciente ir mirusi, šo faktisko apstākļu objektīvu pārbaudi Veselības inspekcijai nav iespējams veikt.

Klīnikas māsu izteikto ieteikumu pacientes radiniekiem pašiem iegādāties zāles pacientei un nepienācīgo attieksmi pret pacienti Veselības inspekcija

vērtē kā medicīnas ētikas normu pārkāpumus, kuru izskatīšana neietilpst Veselības inspekcijas kompetencē. Māsu medicīnas ētiku saistīto jautājumu

izskatīšana un risināšana piekrīt „Latvijas Māsu asociācija” Ētikas komitejai.

[5.11] Iepazīstoties ar administratīvā procesa lietas materiāliem un ņemot vērā normatīvo aktu prasības, Veselības inspekcija pārkāpumus pacientes

veselības aprūpē (slimību diagnostikā un ārstēšanā, tajā skaitā darbībās ar zālēm un medicīniskajām ierīcēm, medicīniskajā rehabilitācijā un pacientes

aprūpē) no ārstniecības personu puses nekonstatē. Vadoties no šiem faktiskiem un tiesiskiem administratīvā procesa lietas apstākļiem, administratīvā

pārkāpuma lietvedību Veselības inspekcija uzsākt nevar, un administratīvā soda piemērošana klīnikas ārstniecības personām nav iespējama.

[6] Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā saņemts pieteicējas pieteikums par Lēmuma atcelšanu, balstoties uz 2015.gada 26.augusta

apstrīdēšanas iesniegumā norādītajiem argumentiem.

[7] Veselības inspekcija tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā ietverto argumentāciju.

[8] Pieteicēja tiesas sēdē uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu, balstoties uz pieteikumā minētajiem argumentiem.

[9] Veselības inspekcijas pārstāvji tiesas sēdē neatzina pieteikumā ietverto prasījumu, balstoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumā tiesai

ietvertajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[10] Noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka pieteikums ir nepamatots

un noraidāms.

[11] Saskaņā ar Pacientu tiesību likuma 18.panta trešo daļu šajā likumā noteikto tiesību vai no tām izrietošo ar ārstniecību saistīto interešu

aizstāvēšanai persona normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ne vēlāk kā divu gadu laikā no tiesību vai interešu aizskāruma dienas ir tiesīga iesniegt

sūdzību Veselības inspekcijā normatīvajos aktos noteikto un nepieciešamo darbību veikšanai. Atbilde uz sūdzību sniedzama Iesniegumu likumā noteiktajā

termiņā vai – gadījumā, ja tiek uzsākts administratīvais process, – vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu šajā procesā. Personu, kas iesniegusi sūdzību,

informē par administratīvā procesa uzsākšanu.

Minētā norma piešķir personai tiesības saņemt atbildi uz iesniegumu. Iestādes rīcība saistībā ar iesniegumu apstrīdama vispārējā kārtībā, kā to

paredz Iesniegumu likuma 10.pants (sal. skat. Augstākās tiesas 2011.gada 12.oktobra lēmuma lietā Nr.SKA-945/2011 6.,7.punktu) . Tādā

gadījumā tiesa pēc būtības nepārbaudīs pārkāpumus, par kuriem persona sūdzējusies inspekcijā, tomēr pārbaudīs, vai iestāde sniegusi personai atbildi

(sk. Augstākās tiesas 2013.gada 6.decembra lēmuma lietā Nr.SKA-1164/2013 7.punktu) . Līdz ar to administratīvās tiesas var vienīgi veikt kontroli

pār inspekcijas rīcību, sniedzot atbildes uz personu sūdzībām, nevis pēc būtības izvērtēt ārstniecības procesu (sk. Augstākās tiesas 2016.gada

13.maija lēmuma lietā Nr.SKA-889/2016 10.punktu).

[12] Tiesa konstatē, ka Veselības inspekcija ir izvērtējusi pieteicējas 2015.gada 5.februāra iesniegumu, sastādījusi Atzinumu par pacientes

veselības aprūpi klīnikā no 2015.gada 8.janvāra līdz 2015.gada 27.janvārim. Pamatojoties uz sastādīto atzinumu, Veselības inspekcija ir pieņēmusi

sākotnējo lēmumu, sniedzot atbildes uz iesniegumā uzdotajiem jautājumiem.

No Atzinuma un sākotnējā lēmuma ir redzams, ka Veselības inspekcija, vērtējot pieteicējas iesniegumu, ir pārbaudījusi pieteicējas medicīnas

dokumentus un saņēmusi paskaidrojumus no ārstniecības personām. Sākotnējā lēmumā veikta medikamentu promedola un diazepāma nozīmēšanas

nepieciešamības, patstāvīgo urīnpūšļu katetru izmantošanas ārstniecības procesā un radušos izgulējumu sanācijas, kas ietver operatīvo terapiju

(nekrektomiju), brūču pārsiešanu, antibakteriālo terapiju, pacientes pozicionēšanu un speciālistu konsultācijas, izvērtēšana. Tāpat Veselības inspekcija

vērtējusi pieteicējas iebildumus par medicīnas personāla nevēlēšanos un neprasmi kontaktēties ar pacienti latviešu valodā.

Atzīstams, ka sākotnējā lēmumā nav vērtēti pieteicējas iebildumi, ka paciente nav spējusi patstāvīgi izsaukt medicīnas personālu, jo personāla

izsaukšanas poga atradusies pārāk augstu un tālu. Vienlaikus konstatējams, ka šis trūkums ticis novērsts Lēmumā, sniedzot atbildi pieteicējai.

[13] Vērā ņemams, ka Lēmumā Veselības inspekcija, ievērojot labas pārvaldības principu, izvērtējusi atkārtoti ne tikai iesniegumā uzdotos

jautājumus, bet arī sākotnējā lēmuma apstrīdēšanas iesniegumā no jauna pieteicējas izvirzītos jautājumus un argumentus.

Tādējādi Lēmumā papildus sniegtas atbildes par izgulējumu rašanās iemesliem, kas ietver pacientei sniegto ārstniecības pakalpojumu kvalitātes

pārbaudi Jelgavas slimnīcā un Iecavas veselības centrā. Vērtēta ārsta /pers. L/ norādījumu nepildīšana medikamentu izsniegšanā pacientei, klīnikas ārstu

lēmums neinformēt pacientes ģimeni par ārstniecības gaitu un pacientes ārstēšanas gaitas saskaņošanas nepieciešamība un pienākums ar ģimeni un

pilnvarnieku. Tāpat Veselības inspekcija Lēmumā sniegusi skaidrojumu, kāpēc, tostarp, kā galīgā klīniskā diagnoze pacientei norādīta abpusēja

pneimonija un intoksikācija.

[14] Lēmums pieņemts uz Atzinuma pamata, savukārt Atzinumā secinājumus ārsti eksperti izdarījuši, pamatojoties uz profesionālajām zināšanām,

izvērtējot ierakstus pacientes medicīniskajā dokumentācijā un ārstniecības personu paskaidrojumus. Atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa

noteikumu Nr.265 „Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība” 10.punktam medicīniskajos ierakstos iekļauj informāciju, kas nodrošina pacienta

atpazīstamību, apliecina diagnozi, pamato izmeklējumus un ārstēšanas metodes, kā arī precīzi ataino ārstēšanas rezultātus, tāpēc tikai un vienīgi

medicīniskā dokumentācija un tajā ietvertā informācija ir pierādījums pacienta ārstnieciskajiem novērtējumiem un ārstēšanas virzieniem, kā arī izmaiņām

viņa veselības stāvoklī. Saskaņā ar judikatūru medicīniskās dokumentācijas mērķis, ko aizpilda ārstniecības personas, citstarp ir nodrošināt dokumentālu

pierādījumu pacienta ārstnieciskajam novērtējumam un ārstēšanas virzienam, kā arī izmaiņām viņa veselības stāvoklī. Medicīnisko ierakstu saturam jābūt

pietiekami detalizētam un organizētam tā, lai palīdzētu tiesiski aizsargāt pacientu, ārstu, ārstniecības iestādi un prakses ārstu intereses, nodrošinātu

ārstniecības iestādes, ārstējošo vai prakses ārstu atbildību par slimnieku.

No iepriekšminētā izriet medicīniskās dokumentācijas noteicošā loma, konstatējot veselības aprūpes pārkāpumus ārstniecības personu darbībā.

Tādēļ Veselības inspekcija pamatoti Lēmumā secinājumus izdarījusi, balstoties uz medicīnisko dokumentāciju.

[15] Tiesas ieskatā, Lēmums atbilst Pacientu tiesību likuma 18.panta trešajai daļai. Tas satur gan pārbaudīto pierādījumu aprakstu, gan arī

pierādījumu un konstatēto faktisko apstākļu izvērtējumu. Tādējādi ir noskaidroti un izvērtēti nepieciešamie apstākļi, kā arī sniegtas saprotamas un

motivētas atbildes uz pieteicējas jautājumiem, un norādīts, pamatojoties uz kādiem konstatētajiem faktiem, ir izdarīti attiecīgie secinājumi.

Veselības inspekcija, izskatot pieteicējas iesniegumu, ir vispusīgi izvērtējusi iesniegumā minētos argumentus. No pieteikuma neizriet, ka Veselības

inspekcija nebūtu kādu no argumentiem vērtējusi un uz kādu no argumentiem nebūtu atbildējusi.

Visi pieteikumā minētie argumenti norāda to, ka pieteicēja nepiekrīt Veselības inspekcijas vērtējumam. Tātad, kaut arī atbilde nesakrīt ar

pieteicējas viedokli, tomēr tā ir sniegta pēc būtības.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-291.pantu un Iesniegumu likuma 10.panta otro daļu, Administratīvā rajona

tiesa

nosprieda

Noraidīt pilnībā /pers. A/ pieteikumu par Veselības inspekcijas faktisko rīcību, nesniedzot atbildi pēc būtības uz pieteicējas 2015.gada 5.februāra

iesniegumu.

Spriedums nav pārsūdzams.

Tiesnesis M.Birkmanis