Court dismisses appeal against dismissal from customs post for intentional duty of care breach.

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lieta Nr.A420139615

AA43-2598-15/18

S P R I E D U M S

L a t v i t j a a us t a s v ā r d ā

Rīgā 2015.gada 23.oktobrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente A.Šteinberga,

tiesneši M.Osmane un V.Poķis

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. C/ pieteikumu par Finanšu

ministrijas disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas 2014.gada 8.decembra lēmuma Nr.12-34/174 grozīšanu, sakarā ar

Finanšu ministrijas apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2015.gada 14.maija spriedumu.

A p r a k s t o š ā d a ļ a

[1] Ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) ģenerāldirektores 2014.gada 25.jūlija lēmumu Nr.3335-p (turpmāk –

Sākotnējais lēmums) VID Muitas pārvaldes Latgales muitas kontroles punktu daļas Muitas kontroles punkta (turpmāk –

MKP) /amats/ /pers. C/ par vairāku Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma (turpmāk – Disciplināratbildības

likums) 36.panta otrajā daļā noteikto disciplinārpārkāpumu – amata pienākumu nekvalitatīvu pildīšanu, ja tā dēļ valsts

interesēm nodarīts būtisks kaitējums – izdarīšanu piemērots galīgais disciplinārsods – atbrīvošana no amata.

[2] Ar Finanšu ministrijas disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas 2014.gada 8.decembra lēmumu Nr.12-34/174

(turpmāk arī – Lēmums) Sākotnējais lēmums atzīts par tiesisku un atstāts negrozīts.

Lēmums pamatots šādi.

[2.1] Lietā nav strīda par to, ka pieteicēja (zīmoga Nr. N-148) 2013.gada 20.augustā un 2013.gada 1.oktobrī /pers. E/

pildīja amata pienākumus darba vietā Nr.2 – dokumentu pieņemšana, noformēšana, labošana un izsniegšanas funkcijas.

Pieteicēja neveica savus amata pienākumus saskaņā ar 2012.gada 30.marta VID Muitas pārvaldes direktora vietnieces

norādījumiem Nr.27.8.1/823 „Par akcīzes preču kontroli”.

[2.1.1] Pieteicēja 2013.gada 20.augustā veica Akcīzes preču pārvietošanas paziņojuma (turpmāk - APPP)

Nr.0712/57517 reģistrēšanu APPP reģistrā, nesalīdzināja APPP Nr.0712/57517 norādīto informāciju ar APPP iesniedzēja -

/pers. G/ pasē norādītajiem personas datiem, nepārliecinājās par Krievijas Federācijas robežsardzes dienestu veiktajām

atzīmēm par robežas šķērsošanu pasē, vai persona atkārtoti pēdējo septiņu dienu laikā šķērso valsts robežu, kā rezultātā

nekonstatēja, ka APPP noformēts uz citu personu un transportlīdzekli, kas valsts robežu nav šķērsojis, un APPP reģistrā

tika ievadīts uz /pers. G/ vārda, kaut gan APPP Nr.0712/57517 ir iesniegts uz /pers. I/ vārda.

[2.1.2] Pieteicēja 2013.gada 1.oktobrī veica APPP Nr.0712/68439 reģistrēšanu APPP reģistrā, nesalīdzināja APPP

Nr.0712/68439 norādīto informāciju ar APPP iesniedzēja - /pers. J/ pasē norādītajiem personas datiem, nepārliecinājās par

Krievijas Federācijas robežsardzes dienestu veiktajām atzīmēm par robežas šķērsošanu pasē, vai persona atkārtoti pēdējo

septiņu dienu laikā šķērso valsts robežu, kā rezultātā nekonstatēja, ka APPP noformēts uz citu personu un transportlīdzekli,

kas valsts robežu nav šķērsojis, un APPP reģistrā tika ievadīts uz /pers. J/ vārda, kaut gan APPP Nr.0712/68439 ir iesniegts

uz /pers. K/ vārda.

[2.1.3] Iestāde uzskata, ka pieteicēja pārkāpumu izdarīja ar nodomu, par ko liecina tas, ka pieteicējai ir zināmi

normatīvie akti, ka nepieciešamās pārbaudes un APPP reģistrēšanu APPP reģistrā jāveic, robežšķērsotājam atrodoties

muitas kontroles punktā un viņa klātbūtnē, dati APPP jāsalīdzina ar pasē norādītajiem personas datiem, jāpārliecinās par

Krievijas Federācijas robežsardzes dienestu veiktajām atzīmēm par robežas šķērsošanu pasē, tomēr, neskatoties uz to,

pieteicēja neveica savus amata pienākumus saskaņā ar 2012.gada 30.marta VID Muitas pārvaldes direktora vietnieces

norādījumiem Nr.27.8.1/823 „Par akcīzes preču kontroli”.

[2.1.4] Ar savu rīcību pieteicēja ir diskreditējusi sevi kā valsts amatpersonu un zaudējusi cieņu un uzticību, jo nav

iespējams paļauties uz viņas turpmākās rīcības tiesiskumu un pamatotību, veicot dienesta pienākumus, kas saistīti ar muitas

kontroles pasākumu veikšanu un kontrabandas apkarošanu.

Ņemot vērā, ka par minēto pārkāpumu paziņoja Valsts robežsardze, nav pieļaujama situācija, ka par muitas

amatpersonu profesionalitāti sabiedrībai varētu rasties šaubas. VID Muitas pārvaldes amatpersonai ir jābūt ar nevainojamu

reputāciju, atbildīgi jāpilda dienesta pienākumi. Muitas amatpersonas, kura pilda amata pienākumus MKP, izdarītie

pārkāpumi ir atzīstami par muitas amatpersonas necienīgu rīcību un mazina uzticību muitas amatpersonām kopumā. Nav

pieļaujama bezatbildīga attieksme pret saviem dienesta pienākumiem. Disciplinārpārkāpuma raksturs pats par sevi norāda uz

pieteicējas bezatbildīgo attieksmi pret saviem darba pienākumiem. Ja valsts civildienestā amata pienākumus veic

amatpersonas, kuru profesionalitāte tiek apšaubīta, minētais fakts viennozīmīgi mazina uzticību civildienestam un grauj tā

autoritāti, tātad - diskreditē to. Zinot, ka VID amatpersona izdara šādus pārkāpumus, zūd uzticība un cieņa visam VID.

Pieteicējas rīcības rezultātā nodarīts būtisks kaitējums valsts interesēm – VID cieņai un uzticībai, kas izpaužas kā ierēdņa

apzināta nepakļaušanās likumam, un tā rezultātā zudusi uzticība disciplinārpārkāpuma izdarītājam kā valsts amatpersonai.

[2.1.5] Ar savu rīcību pieteicēja ir diskreditējusi sevi kā valsts amatpersonu, bet izdarītais disciplinārpārkāpums nav

savienojams ar dienestu (darbu) VID. Tādējādi, lai pieteicēja nākotnē izvairītos no prettiesisko darbību veikšanas, kā arī

ņemot vērā būtisko kaitējumu valsts interesēm, nav iespējams piemērot pieteicējai atbilstoši nodarītajam pārkāpumam

vieglāko no sankcijā minētajiem disciplinārsodiem.

Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka pieteicējas darba pieredze VID ir seši gadi, ierēdņa darbības un tās rezultātu

novērtējums par laika periodu no 2013.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim ir “ļoti 1abi”, kas neatsver pieteicējas

atbildību par izdarīto disciplinārpārkāpumu, ņemot vērā izdarītā disciplinārpārkāpuma raksturu, disciplinārpārkāpuma

vainas formu (nodoms), to, ka disciplinārlietas izmeklēšanas gaitā netika konstatēti atbildību mīkstinoši apstākļi, pieteicējai

Disciplināratbildības likuma 36.panta otrajā daļā noteiktā disciplinārpārkāpuma izdarīšanu ar nodomu piemērots

disciplinārsods – atbrīvošana no amata.

Ar vieglāku sodu tiktu negatīvi ietekmēta kopējā darba disciplīna, jo tiktu radīts priekšstats, ka noteiktās normas nav

būtiskas, un tas savukārt var veicināt atbildības sajūtas mazināšanos pret iestādi un ierēdnim noteiktajiem pienākumiem

kopumā.

[2.2] Lietā arī nav strīda par to, ka 2013.gada 20.augustā un 2013.gada 15.septembrī /pers. E/ pieteicēja pildīja amata

pienākumus darba vietā Nr.3 – kravu un transportlīdzekļu fiziskā kontrole.

[2.2.1] Pieteicēja 2013.gada 21.augustā, veicot no Krievijas Federācijas iebraukušā transportlīdzekļa, valsts

reģistrācijas Nr./numurs/, fizisko kontroli un tā vadītāja /pers. J/ 2013.gada 21.augustā iesniegtajā APPP Nr.0712/57808 uz

/pers. K/ vārda norādīto akcīzes preču atbilstību faktiskajam daudzumam, neveica minētā transportlīdzekļa salīdzināšanu ar

AP P P Nr.0712/57808 norādīto transportlīdzekli ar valsts reģistrācijas Nr./numurs/ (kas ir neeksistējošs reģistrācijas

numurs), nepārliecinājās par Krievijas Federācijas robežsardzes dienestu veiktajām atzīmēm pasē, neinformēja par to muitas

amatpersonu, kas norīkota veikt paziņojumu reģistrāciju. Kā arī pēc muitas fiziskās kontroles pieteicēja APPP

Nr.0712/57808 un /pers. J/ pasi nenodeva muitas amatpersonai, kura bija norīkota veikt paziņojumu reģistrāciju, bet atdeva

robežu šķērsojošai personai /pers. J/.

[2.2.2] Pieteicēja 2013.gada 15.septembrī, veicot no Krievijas Federācijas iebraukušā transportlīdzekļa, valsts

reģistrācijas Nr./TL numurs/, fizisko kontroli un tā vadītāja /pers. G/ iesniegtajā APPP Nr.0712/64338 uz /pers. I/ vārda

norādīto akcīzes preču atbilstību faktiskajam daudzumam, neveica transportlīdzekļa, valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/,

salīdzināšanu ar APPP Nr.0712/64338 norādīto transportlīdzekli, valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/, nepārliecinājās par

Krievijas Federācijas robežsardzes dienestu veiktajām atzīmēm pasē, jo veiktās atzīmes pasē liecināja, ka /pers. G/ pēdējo

septiņu dienu laikā bija šķērsojis valsts robežu, neinformēja par to muitas amatpersonu, kas norīkota veikt paziņojumu

reģistrāciju. Kā arī pēc muitas fiziskās kontroles APPP Nr.0712/64338 /pers. G/ pasi nenodeva muitas amatpersonai, kura

bija norīkota veikt paziņojumu reģistrāciju, bet atdeva to /pers. G/.

Pieteicēja, 2013.gada 15.septembrī veicot no Krievijas Federācijas iebraukušā transportlīdzekļa, valsts reģistrācijas

Nr./TL numurs/, fizisko kontroli un tā vadītājas /pers. N/ iesniegtajā APPP Nr.0712/64337 uz /pers. O/ vārda norādīto

akcīzes preču atbilstību faktiskajam daudzumam, neveica transportlīdzekļa, valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/,

salīdzināšanu ar APPP Nr.0712/64337 norādīto transportlīdzekli, valsts reģistrācijas Nr./TL numurs/, kā arī nepārliecinājās

par Krievijas Federācijas robežsardzes dienestu veiktajām atzīmēm pasē, jo veiktās atzīmes pasē liecināja, ka /pers. N/

pēdējo septiņu dienu laikā bija šķērsojusi valsts robežu, neinformēja par to muitas amatpersonu, kas norīkota veikt

paziņojumu reģistrāciju. Kā arī pēc muitas fiziskās kontroles APPP Nr.0712/64337 /pers. N/ pasi nenodeva muitas

amatpersonai, kura bija norīkota veikt paziņojumu reģistrāciju, bet atdeva to atpakaļ /pers. N/.

[2.2.3] Pieteicēja ir izdarījusi disciplinārpārkāpumus aiz rupjas neuzmanības, par ko liecina tas, ka pieteicējai bija

zināms, ka jāveic transportlīdzekļa numura salīdzināšanu ar APPP norādīto, jāpārliecinās par Krievijas Federācijas

robežsardzes dienestu veiktajām atzīmēm pasē, pēc muitas fiziskās kontroles paziņojumu un robežšķērsotāja pasi jānodod

muitas amatpersonai, kura ir norīkota veikt paziņojumu reģistrāciju, bet to nav izdarījusi, tādējādi ir apzinājusies savas

rīcības nelabvēlīgo seku (APPP norādīts neatbilstošs transportlīdzekļa numurs, tādēļ robežšķērsotājs izvairīsies no muitas

maksājumiem) iestāšanās iespēju, bet vieglprātīgi paļāvusies, ka nelabvēlīgās sekas neiestāsies.

Ar savu pārkāpumu pieteicēja ir nodarījusi būtisku kaitējumu valsts interesēm – VID cieņai un uzticībai.

Ņemot vērā izdarītā disciplinārpārkāpuma raksturu, pieteicējas vainas formu (rupja neuzmanība), to, ka disciplinārlietas

izmeklēšanas gaitā netika konstatēti atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, pieteicējai par Disciplināratbildības likuma

36.panta otrajā daļā noteiktā disciplinārpārkāpuma izdarīšanu piemērots disciplinārsodu mēnešalgas samazināšanu uz

sešiem mēnešiem, ieturot 10 procentus no mēnešalgas.

[2.3] Ar savu rīcību pieteicēja nav ievērojusi šādu normatīvo aktu prasības: Valsts civildienesta likuma 15.panta

pirmās daļas 1. un 3.punktu, otro daļu; Ministru kabineta 2001.gada 9.janvāra instrukcijas Nr.1 „Ierēdņa uzvedības principi”

4.punktu (ierēdnis amata pienākumus pilda rūpīgi, ar atbildības izjūtu un vienādu attieksmi pret visiem sabiedrības

locekļiem) un 8.punktu (ierēdnis izmanto visas normatīvajos aktos noteiktās tiesības sabiedrības interešu aizsardzībai); VID

2011.gada 27.augusta iekšējo noteikumu Nr.27 „Valsts ieņēmumu dienesta darba kārtības noteikumi” 78.punktu (ierēdņi

amata un darbinieki darba pienākumu aprakstā noteiktos pienākumus pilda rūpīgi un atbildīgi, efektīvi izmantojot darba

laiku); VID 2007.gada 8.novembra iekšējo noteikumu Nr.1 „Valsts ieņēmumu dienesta Ētikas kodekss” 6.4.apakšpunktu

(darbinieks ir neitrāls savā rīcībā, lēmumos un spriedumos, ievēro Latvijas Republikas Satversmi, normatīvos aktus, VID

iekšējos normatīvos aktus un Ētikas kodeksa normas); VID Galvenās muitas pārvaldes 2006.gada 4.jūlija „Latvijas muitas

amatpersonu Ētikas un uzvedības pamatprincipu” 2.1.apakšpunktu (muitas amatpersona ievēro likumus un citus

normatīvos aktus, kā arī likumīgos norādījumus, kas attiecas uz dienesta pienākumu pildīšanu; savus pienākumus veic ar

atbildības sajūtu, rūpīgi, uzcītīgi profesionāli, objektīvi un godīgi); VID Muitas pārvaldes direktora vietnieces 2012.gada

30.marta norādījumu Nr.27.8.1/823 „Par akcīzes preču kontroli” 2.3.punkta (muitas amatpersona, kura saskaņā ar

noteiktajām darba vietām un MKP maiņas un darba uzdevumu reģistrā veikto piezīmi ir norīkota veikt paziņojumu

reģistrāciju iebraucošo vieglo transportlīdzekļu joslā un datu pārbaudi Akcīzes preču pārvietošanas paziņojumu reģistrā un

DKS reģistros (Robežpārejas punktos), kur nav muitas kontrole, rīkojas tālāk minētajā kārtībā) 2.3.1.apakšpunktu

(nodrošina paziņojumā norādīto datu ievadīšanu “Akcīzes preču pārvietošanas paziņojumu reģistrs” (turpmāk - paziņojumu

reģistrs), pirms tam tos salīdzinot ar pasē norādītajiem personas datiem (vārds, uzvārds, personas kods utt.). Baltkrievijas

Republikas un Krievijas Federācijas personām, kuras dzīvo Latvijas Republikā, paziņojuma reģistrā ievada Latvijas

Republikas personas kods no uzturēšanās atļaujas. Ja Latvijas Republikā ieceļo citas valsts iedzīvotājs, tad personas ID

jāievada no pases, ja nav ID, tad pases numuru ar visiem simboliem bez atstarpēm), 2.3.3.apakšpunktu (pārliecinās par

Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas robežsardzes dienestu veiktajām atzīmēm par robežas šķērsošanu pasē.

Gadījumā, ja veiktās atzīmes pasē liecina, ka fiziska persona atkārtoti pēdējo septiņu dienu laikā šķērso valsts robežu, par

to pārliecinās paziņojumu reģistrā (attiecīgās robežšķērsošanas vietas sadaļā, caur kuru iepriekšējā reizē ir šķērsota valsts

robeža), pievēršot uzmanību iepriekšējā robežšķērsošanas reizē ievestajam akcīzes preču daudzumam), 2.3.4.apakšpunktu

(muitas amatpersona, kas veic datu pārbaudi paziņojumu reģistros, visos gadījumos paziņojumu reģistrā pārbauda: vai

konkrētā persona un konkrētais transportlīdzeklis pēdējo septiņu dienu laikā nav šķērsojis valsts robežu caur visiem MKP

un tuvākajām robežšķērsošanas vietām, t.i. /Muitas kontroles punktā/ muitas amatpersona pārbauda attiecīgajās iebraucošo

vieglo transportlīdzekļu Pededzes robežkontroles punkta paziņojumu DKS reģistra sadaļās), 2.3.6.apakšpunktu (gadījumā,

ja muitas amatpersona robežšķērsotāja pasē identificē atzīmi (tikai caur Latvijas Republikas robežšķērsošanas vietām) par

robežšķērsošanas faktu pēdējās 7 dienās, bet paziņojumu reģistrā nekonstatē ierakstu par robežšķērsošanas faktu,

nekavējoties sagatavo Riska veidlapu, nokopē vai ieskanē pasi (atvērums ar fotogrāfiju un atzīmes par robežšķērsošanas

faktu) un nosūta to Muitas pārvaldes Risku vadības nodaļai, norādot informāciju par neatbilstību (t.sk., norādot informāciju

no pases par robežšķērsošanas vietām un datumiem pēdējo 7 dienu laikā, personas identifikācijas datus, transportlīdzekļa

identifikācijas datus un citu intervijas laikā iegūto informāciju). Ja cita veida pārkāpumi netiek konstatēti, atļauj

robežšķērsotājam un transporta līdzeklim šķērsot Latvijas Republikas valsts robežu) un 2.3.7.apakšpunktu (pēc paziņojumā

norādīto datu ievadīšanas paziņojumu reģistrā, uz transportlīdzekļa kontroles talona vai gājēju kontroles talona uzliek

personīgā zīmoga nospiedumu un paraksta, to veicot ārpus minētajos kontroles talonos izveidotajām tabulas ailēm);VID

Muitas pārvaldes /MKP/ daļas /amats/amata apraksta (apstiprināts ar VID 2013.gada 8.jūlija rīkojumu Nr.117-a)

1.pielikuma, ar kuru pieteicēja iepazinās 2013.gada 13.jūlijā, 3.1.apakšpunktu (nodrošināt kvalitatīvu muitas klientu

apkalpošanu un vienveidīgu muitas normatīvo aktu piemērošanu), 3.2.apakšpunktu (veikt elektroniski un/vai papīra veidā

iesniegto pirmsmuitošanas dokumentu un muitas deklarāciju un to pavaddokumentu kontroli atbilstoši normatīvo aktu

prasībām, MKP reglamentam un darba vietu aprakstiem), 3.5.apakšpunktu (pēc kontroles pasākumu veikšanas, pieņemt

lēmumu par pirmsmuitošanas darbību vai muitas režīmu piemērošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, MKP

reglamentam un darba vietu aprakstiem) un 3.31.apakšpunktu (ievērot un izpildīt normatīvos aktus (t.sk. darba kārtības,

ētikas kodeksa, darba aizsardzības noteikumus) Finanšu ministrijas, VID un Muitas pārvaldes apstiprinātos dokumentus).

[3] Pieteicēja, nepiekrītot Lēmumam, vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu, lūdzot grozīt ar Lēmumu

noteikto galīgo disciplinārsodu. Pieteikums pamatots ar turpmāk norādītajiem apsvērumiem.

[3.1] Finanšu ministrijas lēmumā netika vērtēti pieteicējas lūgumi un apsvērumi.

[3.2] Pieteicēja uzskata, ka viņas disciplinārlietā netika konstatēts būtisks mantiskais kaitējums saskaņā ar Valsts

civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma prasībām, jo nodarītais kaitējums bija tikai 130,12 euro.

[3.3] Pieteicējas disciplinārlietā netika konstatēts sistemātiskums, jo disciplinārsods tika piemērots par diviem

pārkāpumiem, kas notika 2013.gada 20.augustā un 2013.gada 1.oktobrī.

[3.4] Iestāde, divās dažādās disciplinārlietās konstatējot līdzīgus apstākļus, ir piemērojusi dažādus disciplinārsodus

(/pers. V/ tika piemērots disciplinārsods, kas ir saistīts ar mēnešalgas samazināšanu nevis atbrīvošanu no amata).

[4] Paskaidrojumā tiesai Finanšu ministrija un VID norāda, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms, pamatojoties

uz Sākotnējā lēmumā un Lēmumā norādītajiem argumentiem.

[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2015.gada 14.maija spriedumu pieteikums tika apmierināts un Lēmums atcelts no

tā pieņemšanas dienas.

Spriedums motivēts šādi.

[5.1] Tiesa atzina, ka Lēmumā nav saskatāmi būtiski procesuāli un formāli pārkāpumi, kas būtu par pamatu Lēmuma

atcelšanai.

[5.1.1] Disciplināratbildības likuma 19.panta pirmā daļa noteic, ka disciplinārlietu ierosina, ja: 1) ierēdņa darbībai vai

bezdarbībai ir visas disciplinārpārkāpuma pazīmes un vienlaikus pastāv šādi apstākļi: a) nav izbeigušās valsts civildienesta

attiecības ar ierēdni, b) kopš attiecīgās darbības vai bezdarbības izdarīšanas (pabeigšanas) dienas nav pagājuši vairāk kā

divi gadi; 2) iestājies viens no šā panta trešajā, ceturtajā vai piektajā daļā minētajiem gadījumiem.

Savukārt šā likuma 19.panta otrā daļa noteic, ka šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajos gadījumos disciplinārlieta

ierosināma ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tam, kad iestāde saņēmusi informāciju par faktiem vai pati ir konstatējusi faktus,

kas liecina par iespējamā disciplinārpārkāpuma izdarīšanu. Par informācijas saņemšanas dienu uzskatāma diena, kad

informācija reģistrēta iestādes lietvedībā vai iestādē dokumentāri fiksēts pārkāpuma fakts.

Disciplināratbildības likuma 18.panta 4.punkts noteic, ka tiesības ierosināt disciplinārlietu ir iestādei, kurā ierēdnis pilda

valsts civildienestu. Savukārt šā likuma 32.panta pirmā daļa noteic, ka lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu ierēdnis var

apstrīdēt augstākā iestādē mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Augstākas iestādes lēmumu ierēdnis var pārsūdzēt tiesā

Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Disciplināratbildības likuma 25.panta pirmā daļa noteic, ka lēmumu disciplinārlietā pieņem mēneša laikā no

disciplinārlietas ierosināšanas dienas, savukārt šā panta otrā daļa noteic, ka šā panta pirmajā daļā noteikto disciplinārlietas

izskatīšanas termiņu var pagarināt Administratīvā procesa likuma noteiktajos gadījumos un noteiktajā kārtībā.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 64.panta otrās daļas pirmajam teikumam, ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta

pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no

iesnieguma saņemšanas dienas.

Ar VID 2014.gada 18.marta lēmumu Nr.1397-p ierosināta disciplinārlieta pret pieteicēju. Ar VID 2014.gada 14.aprīļa

lēmumu Nr.1759-p pagarināts disciplinārlietas izskatīšanas termiņš līdz 2014.gada 13.jūnijam. Ar VID 2014.gada 13.jūnija

lēmumu Nr.2716-p pagarināts disciplinārlietas izskatīšanas termiņš līdz 2014.gada 18.jūlijam. Ar VID 2014.gada 25.jūlija

lēmumu Nr.3335-p par Disciplināratbildības likuma 36.panta otrajā daļā noteiktā disciplinārpārkāpuma (par amata

pienākumu nekvalitatīvu pildīšanu, ja tā dēļ valsts interesēm nodarīts būtisks kaitējums) izdarīšanu pieteicējai piemērots

disciplinārsods – atbrīvošana no amata.

Ar Finanšu ministrijas 2014.gada 19.septembra lēmumu Nr.12-34/136 pagarināts pieteicējas apstrīdēšanas iesnieguma

izskatīšanas termiņš līdz 2014.gada 22.decembrim.

Ar Lēmumu atstāts negrozīts pieteicējai piemērotais disciplinārsods – atbrīvošana no amata.

Izvērtējot iepriekš minētos apstākļus, tiesa secina, ka Finanšu ministrija Lēmumu pieņēmusi atbilstoši savai

kompetencei, ka nav pārkāpts termiņš disciplinārsoda uzlikšanai.

[5.1.2] Lēmuma pamatojumā ir norādītas piemērotās tiesību normas.

[5.1.3] Tiesas ieskatā, Finanšu ministrija nav pārkāpusi Administratīvā procesa likuma 14.1 panta noteikumus. Lēmums

atbilst Administratīvā procesa likuma 67.panta prasībām. Lēmums ir pamatots un izvērtēts. Tāpat no Lēmuma izriet, ka

pieteicējai tika dota pilnvērtīga iespēja sniegt paskaidrojumus lietā, kuru pieteicēja arī izmantojusi.

Tiesa uzskata, ka Finanšu ministrija Lēmumā ir sniegusi atbildes uz pieteicējas norādītajiem būtiskākajiem argumentiem,

ko pieteicēja norādīja savos paskaidrojumos un sūdzībā. Turklāt jāņem vērā, ka atbilde uz konkrētu argumentu var tikt

iekļauta arī pašā administratīvā akta pamatojumā, kas pats par sevi jau var izslēgt privātpersonas paustā pamatojuma

piemērošanu.

[5.1.4] Pārbaudot, vai atbildētāji ir izdarījuši lietderības apsvērumus, tiesa atzīst, ka tie ir izdarīti, taču vai tie attaisno

pieteicējai piemēroto atbildību, tiesa vērtēs, vērtējot Lēmuma materiālo tiesiskumu.

[5.2] Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par sprieduma [2.1] un [2.2] punktā norādītajiem faktiskajiem apstākļiem.

Lietā ir strīds par piemērotā disciplinārsoda samērīgumu, jo pieteicēja uzskata, ka iestāde, piemērojot pieteicējai

disciplinārsodu – atbrīvošana no amata, nav ievērojusi vienlīdzības principu, jo pieteicējas kolēģiem /pers. V/, /pers. A0/ un

/pers. AA/ par identiskiem pārkāpumiem piemērots disciplinārsods, kas ir saistīts ar mēnešalgas samazināšanu.

[5.3] Pieteicējai disciplinārsods – atbrīvošana no amata – piemērots par 2013.gada 20.augustā un 2013.gada 1.oktobrī

izdarītajiem disciplinārpārkāpumiem, kad pieteicēja pildīja amata pienākumus /pers. E/ darba vietā Nr.2. Pieteicējai

reģistrēšanai tika iesniegti uz citu personu noformētie APPP un pieteicēja, nesalīdzinot iesniegto APPP datus ar iesniedzēju

pasu datiem, fiktīvo APPP datus ievadīja sistēmā un nekonstatēja, ka persona atkārtoti pēdējo septiņu dienu laikā šķērso

valsts robežu.

Tiesa piekrīt minēto disciplinārpārkāpumu kvalifikācijai, un tie pamatoti atzīti par amata pienākumu nekvalitatīvu

pildīšanu, ja tā dēļ valsts interesēm nodarīts būtisks kaitējums.

Pieteicēja norāda, ka viņas disciplinārlietā netika konstatēts būtisks mantisks kaitējums saskaņā ar Disciplināratbildības

likuma prasībām, jo nodarītais kaitējums bija tikai 130,12 euro. Disciplinārsoda piemērošanas lēmumā kā

disciplinārpārkāpumu kvalificējošs faktors atbilstoši Disciplināratbildības likuma 36.panta otrajai daļai tika norādīts „amata

pienākumu nepamatota nepildīšana, ja tā dēļ valsts interesēm nodarīts būtisks kaitējums” (nevis būtisks mantisks

zaudējums). Savukārt, disciplinārlietā konstatējot disciplinārpārkāpuma kvalificējošo pazīmi, ka „valsts interesēm nodarīts

būtisks kaitējums”, VID bija tiesisks pamats izvēlēties vienu no Disciplināratbildības likuma 36.panta otrajā daļā

paredzētajiem disciplinārsodiem.

Attiecībā uz pieteicējas disciplinārlietā konstatēto būtisko kaitējumu valsts interesēm VID norāda: par minēto

pārkāpumu paziņoja Valsts robežsardze, tādējādi informācija par iespējamo muitas amatpersonu pārkāpumu ir nonākusi

citai iestādei (ārpus VID) un tika pieļauta situācija, ka par muitas amatpersonu profesionalitāti citai iestādei varētu rasties

šaubas. Ja valsts civildienestā amata pienākumus veic amatpersonas, kuru profesionalitāte tiek apšaubīta, minētais fakts

nepārprotami mazina uzticību civildienestam un grauj tā autoritāti, tātad - diskreditē to; pieteicēja apzinājusies savas rīcības

prettiesisko raksturu (jo amatpersonai bija zināmi normatīvie akti muitas kontroles veikšanas jomā), ka amata pienākumu

nepildīšana var radīt kaitējumu valsts interesēm, kā arī nodarīt mantisku zaudējumu valsts budžetam. Pieteicēja paredzējusi

savas rīcības nelabvēlīgās sekas (pārbaudāmā transportlīdzekļa vadītāja izvairīšanos no muitas maksājumiem) un apzināti

pieļāvusi to iestāšanos; - pieteicējas rīcības rezultātā nodarīts būtisks kaitējums valsts interesēm, proti, VID cieņai un

uzticībai, kas izpaužas kā ierēdņa apzināta nepakļaušanās likumam, un tā rezultātā zudusi uzticība disciplinārpārkāpuma

izdarītājam kā valsts amatpersonai. Pieteicēja, ievadot reģistrā akcīzes preču pārvietošanas paziņojumus uz /pers. K/ un

/pers. I/ vārda, kaut gan nedz iepriekš norādītās personas, nedz Akcīzes preču pārvietošanas paziņojumu reģistrā norādītais

transportlīdzeklis nav ieceļojis Latvijas Republikā no Krievijas Federācijas, nodarīja /pers. K/ un /pers. I/ arī personisko

kaitējumu, jo viņu personas dati tika izmantoti prettiesiski.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka pieteicējai par minētajiem pārkāpumiem pamatoti piemērots disciplinārsods –

atbrīvošana no amata.

[5.4] Pieteicēja uzskata, ka iestāde, piemērojot pieteicējai disciplinārsodu – atbrīvošana no amata, nav ievērojusi

vienlīdzības principu, jo pieteicējas kolēģiem /pers. V/, /pers. A0/ un /pers. AA/ par identiskiem pārkāpumiem piemērots

disciplinārsods, kas ir saistīts ar mēnešalgas samazināšanu, nevis viņi tika atbrīvoti no amata.

Vienlīdzības princips pieprasa, lai vienādos faktiskajos un tiesiskajos apstākļos iestāde un tiesa pieņemtu vienādus

lēmumus (Administratīvā procesa likuma 6.pants, Latvijas Republikas Satversmes 91.pants). Izvērtējot, vai konkrētā

gadījumā nav pārkāpts tiesiskās vienlīdzības princips, jānoskaidro: 1) vai un kuras personas (personu grupas) atrodas

vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos; 2) vai pret šīm personām ir pieļauta atšķirīga attieksme; 3)

vai šādai attieksmei ir objektīvs un saprātīgs pamats, proti, vai tai ir leģitīms mērķis un vai ir ievērots samērīguma princips.

[5.4.1] No lietas materiāliem redzams, ka /amats/ /pers. V/ 2013.gada 21.augustā /pers. E/ pildīja amata pienākumus

darba vietā Nr.2 dokumentu pieņemšanas, noformēšanas, labošanas un izsniegšanas funkcijas un veica APPP

Nr.0712/57808 reģistrēšanu APPP reģistrā, nesalīdzināja APPP Nr.0712/57808 norādīto informāciju ar APPP iesniedzēja –

/pers. J/ pasē norādītajiem personas datiem, nepārliecinājās par Krievijas Federācijas robežsardzes dienestu veiktajām

atzīmēm par robežas šķērsošanu pasē, vai persona atkārtoti pēdējo septiņu dienu laikā šķērso valsts robežu, kā rezultātā

nekonstatēja, ka APPP noformēts uz citu personu un transportlīdzekli, kas valsts robežu nav šķērsojis, un APPP reģistrā

tika ievadīts /pers. J/ iesniegtais APPP Nr.0712/57808 uz /pers. K/ vārda, kaut gan ne /pers. K/, ne APPP norādītais

transportlīdzeklis nebija ieceļojis no Krievijas Federācijas. Tādējādi APPP reģistrā /pers. V/ ievadīja nepatiesus datus.

Minētais /pers. V/ disciplinārpārkāpums tika kvalificēts pēc Disciplināratbildības likuma 36.panta pirmās daļas kā

amata pienākumu nekvalitatīva pildīšana, atzīts par izdarītu aiz rupjas neuzmanības un par to piemērots disciplinārsods –

mēnešalgas samazināšana uz trīs mēnešiem, ieturot 5 procentus no mēnešalgas.

/amats/ /pers. A0/ 2013.gada 14.oktobrī /pers. E/ pildīja amata pienākumus darba vietā Nr.2 un veica APPP

Nr.0712/71814 reģistrēšanu APPP reģistrā, nesalīdzināja APPP Nr.0712/71814 norādīto informāciju ar APPP iesniedzējas –

/pers. N/ pasē norādītajiem personas datiem, nepārliecinājās par Krievijas Federācijas robežsardzes dienestu veiktajām

atzīmēm par robežas šķērsošanu pasē vai persona atkārtoti pēdējo septiņu dienu laikā šķērso valsts robežu, kā rezultātā

nekonstatēja, ka APPP noformēts uz citu personu un transportlīdzekli, kas valsts robežu nav šķērsojis un APPP reģistrā

tika ievadīts /pers. N/ iesniegtais APPP Nr.0712/71814 uz /pers. AD/ vārda, kaut gan ne /pers. AD/, ne APPP norādītais

transportlīdzeklis nebija ieceļojis no Krievijas Federācijas. Tādējādi APPP reģistrā /pers. A0/ ievadīja nepatiesus datus.

Minētais /pers. A0/ disciplinārpārkāpums tika kvalificēts pēc Disciplināratbildības likums 36.panta pirmās daļas kā

amata pienākumu nekvalitatīva pildīšana, atzīts par izdarītu aiz rupjas neuzmanības un par to piemērots disciplinārsods –

mēnešalgas samazināšana uz trīs mēnešiem, ieturot 5 procentus no mēnešalgas.

/amats/ /pers. AA/ 2013.gada 12.septembrī un 2013.gada 23.septembrī /pers. E/ pildīja amata pienākumus darba vietā

Nr.2 . 2013.gada 12.septembrī viņš veica APPP Nr.0712/63625 reģistrēšanu APPP reģistrā, nesalīdzināja APPP

Nr.0712/63625 norādīto informāciju ar APPP iesniedzēja - /pers. J/ pasē norādītajiem personas datiem, nepārliecinājās par

Krievijas Federācijas robežsardzes dienestu veiktajām atzīmēm par robežas šķērsošanu pasē vai persona atkārtoti pēdējo

septiņu dienu laikā šķērso valsts robežu, kā rezultātā nekonstatēja, ka APPP noformēts uz citu personu un transportlīdzekli,

kas valsts robežu nav šķērsojis un APPP reģistrā tika ievadīts uz /pers. J/ vārda, kaut gan APPP Nr.0712/63625 ir iesniegts

uz /pers. K/ vārda. Tādējādi APPP reģistrā /pers. AA/ ievadīja nepatiesus datus. 2013.gada 23.septembrī /pers. AA/ vispār

nav iereģistrējis /pers. G/ APPP reģistrā, kā rezultātā transportlīdzeklis, valsts reģ.Nr./TL numurs/, un tā vadītājs /pers. G/

ieceļoja Latvijas Republikā no Krievijas Federācijas, nereģistrējot ievestās akcīzes preces.

Minētie /pers. AA/ disciplinārpārkāpumi tika kvalificēti pēc Disciplināratbildības likums 36.panta pirmās daļas kā amata

pienākumu nekvalitatīva pildīšana, atzīti par izdarītiem aiz rupjas neuzmanības un par to piemērots disciplinārsods –

mēnešalgas samazināšana uz sešiem mēnešiem, ieturot 10 procentus no mēnešalgas.

Izvērtējot minētos /pers. V/, /pers. A0/ un /pers. AA/ disciplinārpārkāpumus, tiesa secina, ka tie ir analoģiski pieteicējas

disciplinārpārkāpumiem, visi ir izdarīti vienā un tai pašā /pers. E/ un vienā un tai pašā darba vietā Nr.2. Kā arī visas minētās

muitas amatpersonas ir veikušas vienādas prettiesiskas darbības, proti, APPP reģistrā ievadīja nepatiesus datus. Līdz ar to

secināms, ka gan pieteicēja, gan /pers. V/, /pers. A0/ un /pers. AA/ atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem

salīdzināmos apstākļos.

[5.4.2] Tiesa konstatē, ka izņēmums pieļauts attiecībā uz pieteicēju. /pers. V/, /pers. A0/ un /pers. AA/

disciplinārpārkāpumi tika kvalificēti pēc Disciplināratbildības likums 36.panta pirmās daļas kā amata pienākumu

nekvalitatīva pildīšana, atzīti par izdarītiem aiz rupjas neuzmanības. Pieteicējas identiskie pārkāpumi tika kvalificēti pēc

Disciplināratbildības likuma 36.panta otrās daļas kā amata pienākumu nekvalitatīva pildīšana, ja tā dēļ valsts interesēm

nodarīts būtisks kaitējums un atzīti par izdarītiem ar nodomu.

[5.4.3] Vērtējot, vai atšķirīgā attieksme ir attaisnojama, tiesa pārbauda, ko Finanšu ministrija ir minējusi kā pamatojumu

atšķirīgajai attieksmei.

Tiesa konstatē, ka Finanšu ministrija savos paskaidrojumos nav bijusi konsekventa. Paskaidrojumā tiesai Finanšu

ministrija norādīja, ka no VID 2014.gada 11.jūlija lēmuma Nr.3170 „Par disciplinārsoda piemērošanu /pers. V/” izriet, ka

/amats//pers. V/ tikai vienreiz, strādājot Muitas kontroles punkta darba vietā Nr.2, nav veicis kvalitatīvi savus amata

pienākumus. Savukārt pieteicēja, pildot amata pienākumus darba vietā Nr.2, divas reizes nekvalitatīvi pildīja savus amata

pienākumus. Ievērojot minēto, pieteicējai tika noteiks smagāks sods.

Tiesas sēdē atbildētājas pārstāvis norādīja, ka /pers. V/, /pers. A0/ un /pers. AA/ pārkāpumi ir atšķirīgi no pieteicējas

pārkāpumiem, tāpēc arī sodi atšķiras.

[5.4.4] Tiesas ieskatā nav saskatāms attaisnojums atšķirīgai attieksmei pret pieteicēju un /pers. V/, /pers. A0/ un /pers.

AA/. Gan pieteicēja, gan /pers. V/, /pers. A0/ un /pers. AA/ veikuši vienādas prettiesiskas darbības, proti, APPP reģistrā

ievadīja nepatiesus datus. Nav attaisnojams, kāpēc /pers. V/, /pers. A0/ un /pers. AA/ prettiesiskās darbības tika atzītas par

izdarītām aiz rupjas neuzmanības, bet tādas pašas pieteicējas prettiesiskās darbības tika atzītas par izdarītām ar nodomu.

Bez tam pieteicēja un /pers. AA/ prettiesiskās darbības veica katrs 2 reizes un saistībā ar vienām un tām pašām personām

/pers. J/ un /pers. G/.

Līdz ar to atšķirīgā attieksme pret pieteicēju, salīdzinot ar /pers. V/, /pers. A0/ un it īpaši ar /pers. AA/, nav pamatota.

[5.4.5] Tā kā atšķirīgai attieksmei nav attaisnojuma, tiesa secina, ka, piemērojot pieteicējai disciplinārsodu –

atbrīvošana no amata, bet pieteicējas kolēģiem /pers. V/, /pers. A0/ un /pers. AA/ par identiskiem pārkāpumiem piemērojot

disciplinārsodus, kas ir saistīti ar mēnešalgas samazināšanu, attiecībā pret pieteicēju tika pārkāpts tiesiskās vienlīdzības

princips.

[5.5] Tiesa atzīst, ka Lēmums atzīstams par prettiesisku un nepamatotu, bet pieteicējas pieteikums par pamatotu un

apmierināmu.

[6] Finanšu ministrija par Administratīvās rajona tiesas 2015.gada 14.maija spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību, kas

pamatota ar šādiem argumentiem.

[6.1] Finanšu ministrija nepiekrīt tiesas secinājumiem par vienlīdzības principa pārkāpumu.

/pers. AF/, /pers. AG/ un /pers. AA/ tika piemēroti disciplinārsodi par Disciplināratbildības likuma 36.panta pirmajā

daļā minēto pārkāpumu, mēnešalgas samazināšana ir maksimālais sods, ko var piemērot šādā gadījumā.

Pieteicēja, strādājot darba vietā Nr.2, veica divus pārkāpumus, kas izdarīti ar nodomu, to rezultātā valstij nodarīti

mantiskie zaudējumi 130,12 euro apmērā. Tiesa spriedumā nav norādījusi, ka VID būtu noteicis nepareizu vainas formu.

VID konstatējis, ka /pers. V/, strādājot darba vietā Nr.2, disciplinārpārkāpumu ir izdarījis vienu reizi aiz rupjas

neuzmanības, radot valstij zaudējumus 59,48 euro apmērā. Arī /pers. A0/, strādājot darba vietā Nr.2, disciplinārpārkāpumu

ir izdarījis vienu reizi aiz rupjas neuzmanības, radot valstij zaudējumus 61,35 euro apmērā. /pers. AA/, strādājot darba vietā

Nr.2, disciplinārpārkāpumu ir veicis divas reizes aiz rupjas neuzmanības, nodarot zaudējumus valstij 74,44 euro apmērā.

Turklāt pieteicējas un /pers. AA/ disciplinārpārkāpumi atšķiras. Pieteicēja abos gadījumos nesalīdzināja robežšķērsotāja

pases datus ar iesniegtā APPP minētajiem datiem un ievadīja nepatiesus datus APPP reģistrā. Pieteicēja ievadīja reģistrā

APPP ar tādu personu vārdiem un transportlīdzekļiem, kuri nav ieceļojuši Latvijā no Krievijas, vienlaikus nodarot

personisko kaitējumu šīm personām, jo viņu personas dati tika izmantoti prettiesiski. /pers. AA/ šādu pārkāpumu izdarīja

tikai vienu reizi, bet otra pārkāpuma (APPP reģistrā neievadot datus par personu) rezultātā netika nodarīts kaitējums

trešajām personām.

[6.2] Tiesa nav ņēmusi vērā, ka tādām amatpersonām kā pieteicēja, /pers. AH/ un /pers. AI/, kas vairākkārtīgi

nekvalitatīvi veica pienākumus, ar nodomu izdarot disciplinārpārkāpumus darba vietā Nr.2, ir piemērots bargāks sods –

atbrīvošana no amata. Atšķirīgu disciplinārsodu piemērošanai bija saprātīgs un objektīvs pamats.

[6.3] Tiesa ir pilnībā atcēlusi Lēmumu, lai gan pieteicēja nebija apstrīdējusi piemēroto disciplinārsodu par

pārkāpumiem darba vietā nr.3 un pieteikumā nelūdza Lēmumu atcelt, bet gan grozīt disciplinārpārkāpuma kvalifikāciju un

soda apmēru.

Pilnībā atceļot piemēroto disciplinārsodu un atbrīvojot pieteicēju no disciplināratbildības, tiesa ir rīkojusies neatbilstoši

Disciplināratbildības likuma 1.un 4.pantā noteiktajiem likuma mērķiem un Administratīvā procesa likuma 2.panta 3.punktā

un 103.pantā noteiktajam likuma mērķim. Tādējādi, ja apgabaltiesa tomēr uzskata, ka pieteicējai piemērotais soda apmērs

nav samērīgs, Finanšu ministrija lūdz tiesu piemērot Administratīvā procesa likuma 253.panta sesto daļu, jo esošā situācija

nevar palikt bez tiesiska noregulējuma.

[7] Pieteicēja rakstveida paskaidrojumā par Finanšu ministrijas apelācijas sūdzību norāda, ka tā ir nepamatota.

[7.1] Iestāde ir pārkāpusi taisnīguma un vienlīdzības principus, papildus norādot šādus apsvērumus.

[7.2] Iestāde apgalvojumu, ka disciplinārpārkāpums ir izdarīts ar nodomu, balstīja vienīgi uz saviem pieņēmumiem, ka

pieteicēja apzinājās pārkāpuma raksturu, paredzēja sekas un ir pieredzējusi muitas darbiniece, tomēr nav vērtēts, kāpēc

pārkāpumu nevar atzīt par izdarītu aiz neuzmanības, jo arī /pers. V/, /pers. AK/, /pers. AA/, /pers. A0/ bija tik pat

pieredzējuši un arī viņiem vajadzēja apzināties pārkāpuma raksturu un iespējamās sekas. Nav neviena pierādījuma, ka

pieteicējai bija tīšs nodoms izdarīt disciplinārpārkāpumu.

Pieteicējas pārkāpums, kas izpaudies kā nespēja pēc personas identifikācijas dokumentā esošās fotogrāfijas atpazīt, ka

pārbaudāmā persona nav tā pati, kas stāv pretī ierēdnim, noticis, jo pārbaudāmā persona pienāk pie muitas darbinieka

darba vietā esošā lodziņa, no kura, apskatot personu, muitniekam ir apgrūtināts redzamības laukums. Turklāt pārkāpums

izdarīts diennakts tumšajā periodā. Turklāt, persona, kura uzrāda svešu dokumentus, to dara apzināti, maksimāli cenšoties

līdzināties dokumentā esošajai fotogrāfijai. Nav pierādījumu tam, ka pieteicēja būtu sapratusi un atpazinusi, ka viņas priekšā

stāv cita persona.

[8] VID rakstveida paskaidrojumā tiesai norāda, ka pievienojas Finanšu ministrijas apelācijas sūdzībā paustajai

argumentācijai.

[9] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa lietu izskata rakstveida

procesā.

Motīvu daļa

[10] Apgabaltiesa, izskatījusi lietu pēc būtības, pārbaudījusi un novērtējusi lietā iesniegtos pierādījumus, izvērtējusi

apelācijas sūdzībā minētos argumentus, secina, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un

pietiekams, ciktāl atzīts, ka pieteicējas rīcībā konstatējams disciplinārpārkāpums, un apgabaltiesa, pamatojoties uz

Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu, pievienojas pirmās instances spriedumā izteiktajai motivācijai (sk. šī

sprieduma 5.1.-5.3., 5.4.1.-5.4.2..punktu).

Taču apgabaltiesa atzīst, ka Finanšu ministrijas apelācijas sūdzība ir pamatota turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[11] Pirmās instances tiesa ir pamatoti atzinusi, ka pieteicējai pamatoti piemērots disciplinārsods par 2013.gada

20.augustā un 2013.gada 1.oktobrī izdarītajiem disciplinārpārkāpumiem, kad pieteicēja pildīja amata pienākumus /pers. E/

darba vietā Nr.2 – dokumentu pieņemšana, noformēšana, labošana un izsniegšana.

Tomēr pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā, ka konkrētajā gadījumā pieteicējai ar Lēmumu piemērots

disciplinārsods par vairākiem disciplinārpārkāpumiem, disciplinārsodu nosakot par katru disciplinārsodu atsevišķi, bet

galīgo sodu nosakot pēc izdarīto disciplinārsodu kopības, piemērojot smagāko sodu.

Pieteicēja vispār nav iebildusi pret Lēmumā konstatēto, ka viņa ir izdarījusi disciplinārpārkāpumu, 2013.gada

20.augustā un 15.septembrī pildot amata pienākumus darba vietā Nr.3 (kravu un transportlīdzekļu fiziskā kontrole) (sk. šī

sprieduma 2.2.punktu). Taču, ņemot vērā, ka Lēmumu pieteicēja pārsūdzēja pilnā apjomā, tiesai, pat ja tā konstatēja, ka

par darba vietā Nr.2 pieļautajiem pārkāpumiem piemērotais sods nav samērīgs, nebija pamata atcelt lēmumu daļā par

disciplinārsodu par darba vietā Nr.3 pieļautajiem pārkāpumiem.

Tomēr minētajiem apsvērumiem konkrētajā gadījumā nav izšķirošas nozīmes, jo turpmāk norādīto apsvērumu dēļ

apgabaltiesa secina, ka pirmās instances tiesa nepamatoti atzinusi, ka, piemērojot disciplinārsodu, pieļauts vienlīdzības

principa pārkāpums.

[12] Disciplināratbildības likuma 36.panta pirmā daļa paredz atbildību (un disciplinārsodu - rājiens vai mēnešalgas

samazināšana uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas) par amata

pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepamatotu nepildīšanu vai novēlotu, nolaidīgu vai nekvalitatīvu pildīšanu,

tajā skaitā tiesību aktiem neatbilstošu rīcību ar finanšu līdzekļiem. Savukārt panta otrā daļa paredz atbildību (un

disciplinārsodu – mēnešalgas samazināšana uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no

mēnešalgas, vai pazemināšana amatā uz laiku līdz trim gadiem, vai atbrīvošana no amata, vai atbrīvošana no amata bez

tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē) par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tā dēļ valstij vai personai

nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai valsts interesēm būtisks kaitējums, vai personai būtisks personisks kaitējums.

Atbilstoši Disciplināratbildības likuma 12.panta pirmajai daļai, nosakot disciplinārsodu, ņem vērā izdarītā

disciplinārpārkāpuma raksturu un tā radīto kaitējumu, ierēdņa vainas formu, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos

apstākļus, kā arī attiecīgajā dienestā esošo riska pakāpi radīt mantiskos zaudējumus vieglas neuzmanības gadījumā.

Tātad, ja disciplinārpārkāpuma rezultātā valstij vai personai nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai valsts interesēm

būtisks kaitējums, vai personai būtisks personisks kaitējums, ir piemērojama Disciplināratbildības likuma 36.panta otrā daļa

un attiecīgi – viens no minētajā tiesību normā paredzētajiem soda veidiem atkarībā, citastarp, no ierēdņa vainas formas.

Atbildētāja ir pamatojusi Disciplināratbildības likuma 36.panta otrās daļas piemērošanu konkrētajā gadījumā, norādot,

ka valsts interesēm nodarīts būtisks kaitējums (attiecīgi lietā nav strīda, ka atbildētāja nav konstatējusi, ka pārkāpuma

rezultātā valstij vai personai nodarīts būtisks mantisks zaudējums, vai personai nodarīts būtisks personisks kaitējums).

Saskaņā ar Disciplināratbildības likuma 15.pantu par būtisku kaitējumu valsts interesēm uzskatāms

disciplinārpārkāpuma rezultātā radīts tāds kaitējums svarīgām valsts vai sabiedrības interesēm, kuru nav iespējams novērst,

novēršot attiecīgā disciplinārpārkāpuma tiešās sekas (ceturtā daļa), vai ierēdņa apzināta nepakļaušanās likumam, rīkojumam,

tiesas spriedumam, ja šīs nepakļaušanās rezultātā zudusi uzticība disciplinārpārkāpuma izdarītājam kā valsts amatpersonai

(piektā daļa).

Savukārt attiecīgās tiesību normas ietvaros piemērojamo sodu iestāde noteikusi, atzīstot, ka pieteicēja pārkāpumu

izdarījusi ar nodomu.

Atbilstoši Disciplināratbildības likuma 5.panta otrajai daļai dsciplinārpārkāpums atzīstams par izdarītu ar nodomu, ja

ierēdnis, kas to izdarījis, ir apzinājies savas rīcības prettiesisko raksturu, paredzējis tās nelabvēlīgās sekas un vēlējies vai

apzināti pieļāvis šo seku iestāšanos (iepretim neuzmanībai, kad ierēdnis, kas izdarījis disciplinārpārkāpumu, ir paredzējis

savas rīcības nelabvēlīgo seku iestāšanās iespēju, bet vieglprātīgi paļāvies, ka tās neiestāsies vai varēs novērst (rupja

neuzmanība), vai arī nav paredzējis šādu seku iestāšanās iespēju, kaut gan tās varēja paredzēt un bija jāparedz (viegla

neuzmanība)).

[13] Ievērojot Administratīvā procesa likuma 103.panta pirmajā daļā noteikto, administratīvā tiesa citstarp veic kontroli

pār iestādes izdota administratīvā akta tiesiskumu un lietderības apsvērumiem rīcības brīvības ietvaros.

Tiesai tādējādi ir tiesības izvērtēt, vai iestāde tai piešķirto rīcības brīvību nav izmantojusi patvaļīgi. Līdz ar to tiesai ir

jāvērtē, vai iestādes apsvērumi par piemērotā disciplinārsoda vajadzību un samērīgumu ir pamatoti. Ja tiesiskais regulējums

piedāvā iespēju izvēlēties piemērojamo disciplinārsodu, iestāde nevar par jebkuru pārkāpumu piemērot jebkuru likumā

paredzēto sodu bez īpašiem apsvērumiem. Iestādei ir jāizsver, kāds tieši sods par konkrēto pārkāpumu, ņemot vērā

individuālā gadījuma apstākļus, būtu vispiemērotākais (sk. Augstākās tiesas 2010.gada 20.septembra rīcības sēdes

lēmuma lietā Nr.SKA-563/2010 9.punktu).

Vienas iestādes ietvaros būtu jāievēro prakse attiecībā uz soda apmēru par līdzīgiem disciplinārpārkāpumiem, tas

atbilst tiesiskās vienlīdzības principam (sk. Augstākās tiesas 2010.gada 20.septembra rīcības sēdes lēmuma lietā

Nr.SKA-771/2015 9.punktu).

Konkrētajā gadījumā pieteicēja uzsver, ka iestāde par tādu pat pārkāpumu citām amatpersonām ir piemērojusi vieglāku

sodu.

[14] No lietas materiāliem konstatējams, ka iestādes prakse soda noteikšanā par līdzīgiem pārkāpumiem ir bijusi

atšķirīga.

Pieteicējai piemērots disciplinārsods pēc Disciplināratbildības likuma 36.panta otrās daļas par diviem darba vietā Nr.2

(dokumentu pieņemšanas, noformēšanas, labošanas un izsniegšanas funkcijas) ar nodomu izdarītiem pārkāpumiem (sods –

atbrīvošana no amata), kā arī pēc Disciplināratbildības likuma 36.panta otrās daļas par diviem darba vietā Nr.3 (kravu un

transportlīdzekļu fiziskā kontrole) aiz rupjas neuzmanības pieļautiem pārkāpumiem (sods – mēnešalgas samazināšana uz

sešiem mēnešiem), galīgais sods noteikts – atbrīvošana no amata.

Papildus pirmās instances tiesas norādītajam (sk. šī sprieduma 5.4.punktu) ir konstatējami šādi apstākļi: 1) /amats/

/pers. V/ piemērots disciplinārsods pēc Disciplināratbildības likuma 36.panta pirmās daļas par vienu darba vietā Nr.2 un

četriem darba vietā Nr.3 pieļautiem pārkāpumiem; 2) /amats/ /pers. A0/ piemērots disciplinārsods pēc Disciplināratbildības

likuma 36.panta pirmās daļas par vienu darba vietā Nr.2 un trim darba vietā Nr.3 pieļautiem pārkāpumiem; 3) /amats/ /pers.

AA/ piemērots disciplinārsods pēc Disciplināratbildības likuma 36.panta pirmās daļas par diviem darba vietā Nr.2 un vienu

darba vietā Nr.3 pieļautu pārkāpumu; 4)/amats/ /pers. AH/ piemērots disciplinārsods pēc Disciplināratbildības likuma

36.panta otrās daļas par diviem darba vietā Nr.2 pieļautajiem pārkāpumiem, kā arī pēc Disciplināratbildības likuma 36.panta

pirmās daļas par pieciem darba vietā Nr.3 pieļautiem pārkāpumiem (galīgais sods – atbrīvošana no amata); 5) /amats/ /pers.

AI/ piemērots disciplinārsods pēc Disciplināratbildības likuma 36.panta otrās daļas par trim darba vietā Nr.2 pieļautajiem

pārkāpumiem (sods – atbrīvošana no amata).

Tātad darba vietā Nr.2 pieļautie pārkāpumi ir tikuši kvalificēti atšķirīgi, lai arī ierēdņu darbības vērtējums ir bijis līdzīgs.

Citastarp, arī attiecībā uz /pers. V/, /pers. A0/ un /pers. AA/ darba vietā Nr.2 pieļautajiem pārkāpumiem iestāde atzinusi, ka

minēto ierēdņu rīcības rezultātā nodarīts kaitējums valsts interesēm (V I D cieņai un uzticībai, ņemot vērā, ka par

attiecīgajiem pārkāpumiem paziņoja Valsts robežsardze un sabiedrībai varētu rasties šaubas par muitas amatpersonu

profesionalitāti, mazināties uzticība civildienestam un grauta tā autoritāte), kā arī, iespējams, nodarīts personisks kaitējums

privātpersonām (prettiesiski izmantoti šo privātpersonu dati). Attiecībā uz vainas formu atzīts, ka pārkāpums izdarīts aiz

rupjas neuzmanības, jo šiem ierēdņiem bija zināmi savi pienākumi (ka dati no APPP jāsalīdzina ar pasē norādītajiem

personas datiem, jāpārliecinās par Krievijas Federācijas robežsardzes dienestu veiktajām atzīmēm par robežas šķērsošanu

pasē) un ierēdņi ir apzinājušies savas rīcības nelabvēlīgo seku (izvairīšanās no muitas maksājumiem) iestāšanās iespēju, bet

vieglprātīgi paļāvušies, ka tās neiestāsies.

Savukārt kvalificējot pieteicējas, /pers. AH/ un /pers. AI/ pārkāpumus, iestāde, norādot identiskus apsvērumus, atzina,

ka valsts interesēm nodarīts būtisks kaitējums, savukārt vainas forma ir nodoms.

Ņemot vērā, ka pie identiskiem faktiskajiem apstākļiem iestāde ir pieņēmusi arī tāda pat satura administratīvos aktus

(/pers. AH/ un /pers. AO/ gadījumā), proti, pieteicēja nav vienīgā, kurai piemērots Disciplināratbildības likuma 36.panta

otrajā daļā paredzētais sods – atbrīvošana no amata, tad konkrētajā gadījumā nav pamata atzīt vienlīdzības principa

pārkāpumu attiecībā pret pieteicēju, kā to norādīja pirmās instances tiesa. Citastarp, nav iespējams izslēgt iespēju, ka

iestāde ir kļūdījusies, nosakot disciplinārsodu /pers. V/, /pers. A0/ un /pers. AA/.

Tiesai ir jāvērtē, vai tieši konkrētās lietas faktiskajos apstākļos iestāde ir pamatoti konstatējusi būtisku kaitējumu valsts

interesēm un pareizi noteikusi pieteicējas vainas formu.

[15] Atbilstoši Valsts robežsardzes sniegtajai informācijai /pers. N/ caur Vientuļu robežšķērsošanas vietu ceļojusi

2013.gada septembrī 20 reizes un oktobrī 12 reizes, savukārt /pers. G/ – septembrī 14 reizes un oktobrī 11 reizes –

iesniedzot Muitas iestādei nepatiesu informāciju saturošus dokumentus (APPP). Ievedot akcīzes preces, bet iesniedzot

APPP, kas noformēti uz citu personu vārda, šīs personas ir izvairījušās no muitas nodokļa un citu muitas iestāžu

administrēto nodokļu samaksas. Attiecīgo situāciju sekmējusi muitas amatpersonu rīcība.

Atbildētājas veiktās pārbaudes ietvaros, citastarp, noskaidrots, ka pieteicēja, 2013.gada 20.augustā un 1.oktobrī, veicot

APPP reģistrēšanu APPP reģistrā, nesalīdzināja APPP norādīto informāciju ar APPP iesniedzēja pasē norādītajiem datiem

(vārds, uzvārds, personas kods, paraksts, fotogrāfija utt.), nepārliecinājās par Krievijas Federācijas robežsardzes dienestu

veiktajām atzīmēm pasē par robežas šķērsošanu (vai persona atkārtoti pēdējo septiņu dienā laikā šķērsojusi valsts robežu),

kā rezultātā nekonstatēja, ka APPP noformēts uz citu personu un transportlīdzekli, kas valsts robežu nav šķērsojis.

[16] Pieteicēja uzsver, ka viņas rīcībā nebija nodoma, jo neatbilstoši dati sistēmā tika ievadīti viņas nevērības dēļ –

pieteicēja nevērīgi izturējās pret saviem pienākumiem un nepievērsa pienācīgu uzmanību pārbaudāmajām personām,

automātiski ievadot sistēmā viņai iesniegto dokumentu datus, tos pietiekami rūpīgi nesalīdzinot ar faktiski robežu

šķērsojošo personu un transportlīdzekli.

[17] Apgabaltiesa konstatē, ka Muitas pārvaldes amatpersonu rīcību, veicot akcīzes preču kontroli un uzskaiti,

fiziskām personām ieceļojot Latvijas Republikā, noteic Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes direktora vietnieces

2012.gada 30.marta iekšējais rīkojums Nr.27.8.1/823 „Par akcīzes preču kontroli”. Saskaņā ar šā rīkojuma 2.3.apakšpunktu

muitas amatpersona, kura ir norīkota veikt paziņojumu reģistrāciju iebraucošo vieglo transportlīdzekļu joslā un datu

pārbaudi APPP reģistrā, kur nav muitas kontrole: nodrošina APPP norādīto datu ievadīšanu reģistrā, pirms tam tos

salīdzinot ar pasē norādītajiem personas datiem (vārds, uzvārds, personas kods utt.) (2.3.1.apakšpunkts); pārliecinās par

Krievijas Federācijas robežsardzes dienesta veiktajām atzīmēm par robežas šķērsošanu pasē, pārbaudot, vai konkrētā

persona un konkrētais transportlīdzeklis pēdējo septiņu dienu laikā nav šķērsojis valsts robežu (2.3.3., 2.3.4.apakšpunkts);

gadījumā, ja robežšķērsotāja pasē tiek identificēta atzīme par robežšķērsošanas faktu pēdējās 7 dienās, bet APPP reģistrā

attiecīgs ieraksts netiek konstatēts, muitas amatpersona Muitas pārvaldei nosūta Riska veidlapu.

Tātad pieteicējas dienesta pienākumu apjomu, veicot datu salīdzināšanu un reģistrāciju, skaidri un nepārprotami noteic

iekšējs normatīvs akts, kas pieteicējai bija zināms.

Konkrētajā gadījumā nav pamata konstatēt, ka pieteicēja kādu ārēju apstākļu (piemēram, ierobežota skata leņķa, slikta

apgaismojuma, citu personu rīcības) dēļ bija kavēta pildīt attiecīgos pienākumus, kā rezultātā kļūdījās (piemēram, nevarēja

pārliecinoši noteikt personas identitāti). Pieteicēja apzināti neveica konkrētas darbības – dokumentos ietverto ziņu

salīdzināšanu un atbilstības pārbaudi muitas iestādes rīcībā esošajām ziņām. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka pārkāpumi

izdarīti aiz neuzmanības (nevērības). Ievērojot minēto, apgabaltiesa atzīst, ka iestāde ir pareizi noteikusi pieteicējas vainas

formu.

[18] Vispārīgi ikkatrs valsts amatpersonas pieļauts normatīvo aktu pārkāpums mazina valsts pārvaldes iestādes

prestižu un sabiedrības uzticēšanos iestādei. Šāds secinājums atbilst tiesu praksē nostiprinātajām atziņām. Amatpersonas

pārkāpuma būtiskais kaitējums izpaužas apstāklī, ka šāda nodarījuma izdarīšana pati par sevi stipri kaitē sabiedrības

uzticībai valsts pārvaldei. Principā vienmēr, kad nodarījumu izdara valsts amatpersonas, šis apstāklis vērtējams kā vainu

pastiprinošs apstāklis. Tiesiskā valstī šis princips ir svarīgs, jo nevar likt vienlīdzības zīmi starp nodarījumu, ko izdarījusi

privātpersona, un nodarījumu, ko izdarījusi amatpersona, pildot dienesta pienākumus (sk. Augstākās tiesas 2012.gada

13.jūlija sprieduma lietā Nr.SKA-344/2012 14.punktu ). Vienlaikus katrs gadījums ir izvērtējams individuāli, pārbaudot

pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, novērtējot pārkāpuma kaitīgās sekas, ņemot vērā arī pārkāpēja motīvus, vainas formu un

subjektīvo attieksme pret izdarīto pārkāpumu.

Konkrētajā gadījumā apgabaltiesa nekonstatē kļūdas iestādes veiktajā attiecīgo apstākļu izvērtējumā. Pieteicējas rīcības

rezultātā nav pienācīgi veikta akcīzes preču muitas kontrole; pieteicēja apzināti nav pildījusi elementāras darbības, kuru

izpildes kārtība skaidri regulēta normatīvajos aktos, bez tam pieteicēja turpina apgalvot, ka attiecīga bezdarbība pieļauta

nejaušības dēļ. Pieteicēja (ņemot vērā šī sprieduma 15.punktā norādītos apstākļus) ir veicinājusi situāciju, ka sabiedrībai

tiek darīts zināms, ka muitas kontroles darbība nav efektīva un ir viegli apejama. Minētais vistiešākajā veidā ietekmē

sabiedrības attieksmi un diskreditē muitas iestāžu prestižu.

Šādos apstākļos iestāde pamatoti norādīja uz uzticības zudumu pieteicējai kā valsts amatpersonai.

Ievērojot minēto, apgabaltiesa secina, ka pieteicējai piemērotais disciplinārsods nav uzskatāms par nesamērīgu.

[19] Ievērojot minēto, pieteikums ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu, 307. un 309.pantu, 329.panta pirmo daļu,

Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt /pers. C/ pieteikumu par Finanšu ministrijas disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas 2014.gada 8.decembra

lēmuma Nr.12-34/174 grozīšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma

sastādīšanas dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente A.Šteinberga

Tiesneši M.Osmane

V.Poķis