Court orders Landlord to pay Landlords rent arrears and court costs for forced lease period.

ECLI:LV:RVPT:2021:0707.C30471320.3.S

Lieta Nr. C30471320

Lietvedības Nr. C-1387-21/20

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2021.gada 7.jūlijā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Casno

ar sekretāri V.Zariņu

piedaloties prasītāju pārstāvei zvērinātai advokātei R.Keišai

atbildētājas Labklājības ministrijas pārstāvim /pers. A/

atbildētājas /Nosaukums A/ pārstāvēm /pers. B/ un /pers. C/

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. D/ un /pers. E/ prasībā pret Latvijas valsti Labklājības ministrijas personā un /Nosaukums A/par zemes

nomas tiesisko attiecību noteikšanu un zemes nomas maksas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Prasītāji/pers. D/ un /pers. E/ iesnieguši tiesā prasību, ar vēlākiem grozījumiem, pret atbildētājām Latvijas valsti Labklājības ministrijas personā

(turpmāk – Labklājības ministrija) un /Nosaukums A/ (turpmāk – /Nosaukums A/) par zemes nomas tiesisko attiecību noteikšanu un zemes nomas

maksas piedziņu.

[1.1] Prasībā norādīts, ka prasītājiem nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu - zemes gabalu /adrese/, ar kadastra Nr. /numurs

A/(turpmāk – strīdus īpašums), katram ½ domājamās daļas apmērā.

Saskaņā ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs B/norādīto, ēku (būvju) īpašums

/adrese/, sastāv no sociālās aprūpes centra ēkas (kadastra apzīmējums /numurs C/), administratīvā ēkas (kadastra apzīmējums /numurs D/) un palīgēkām

(kadastra apzīmējums /numurs E/, /numurs V/, /numurs R/, /numurs S, /numurs N/, /numurs M/, /numurs K/), kurš pieder Latvijas valstij.

Uz prasītājiem piederošās zemes atrodas /Nosaukums B/ bezatlīdzības lietošanā nodotās būves ar kadastra apzīmējumiem (/numurs R/; /numurs

D/; /numurs S/; /numurs N/, /numurs M/; /numurs K/).

[1.2] Prasītāji norāda, ka ilgstošā laika posmā strīds par nomas tiesisko attiecību saturu starp pusēm nepastāvēja. Laika periodā no 2004.gada

1.janvāra līdz 2017.gada 31.decembrim katru gadu /Nosaukums A/ noslēdza zemes nomas līgumus ar prasītājiem, saskaņā ar kuru noteikumiem

/Nosaukums B/ lietošanā tika nodota prasītājiem piederošā zemes gabala /adrese/, daļa 7606 kv.m.platībā, t.i. 5760 kv.m. (attīrīšanas ietaises)

uzturēšanai un 1846 kv.m. platībā (katlu mājas un palīgēku) uzturēšanai. Zemes nomas maksa pusēm vienojoties tika noteikta saskaņā ar likuma

“Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta otrās daļas noteikumiem.

2018.gadā /Nosaukums A/ sāka vilcināties ar zemes nomas līguma noslēgšanu, kas bija par pamatu prasītājiem nosūtīt uzaicinājumu /Nosaukums

A/ zemes nomas līguma noslēgšanai. 2018.gada 6.septembrī /Nosaukums A/ piekrita noslēgt zemes nomas līgumu un maksāt zemes nomu par platībām

par kurām nepastāv strīds, t.i. par zemi zem /Nosaukums B/ēkām.

2018.gada 3.oktobrī /Nosaukums A/pārskaitījis zemes nomas maksu 873,02 EUR. Ievērojot to, ka minētā naudas summa bija ievērojami mazāka

kā par zemes gabala 7606 kv.m. platību nosakāmā zemes noma, 2018.gada 10.oktobrī /Nosaukums A/nosūtīta pretenzija, lūdzot samaksāt atlikušo

zemes nomas maksu par 2018.gadu 4226,38 EUR.

2018.gada 5.novembrī /Nosaukums A/ nosūtīja vēstuli prasītājiem, kurā norādīja, ka zemes nomas maksa par 2018.gadu tiks samaksāta, līdzko

būs precizēta funkcionāli piekritīgā zemes platība un noslēgts zemes nomas līgums.

Savukārt 2018.gada 28.decembrī /Nosaukums A/ paziņoja, ka 2018.gada 7.decembrī /Nosaukums C/ ir izstrādājusi nomas zemes robežu plānus

/numurs T/, /numurs Y/ un /numurs U/ un /Nosaukums B/ funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platība sastāda 3944 kv.m. platībā.

Pamatojoties uz minētajiem plāniem /Nosaukums A/ vienpusēji noteica nomas platību un veica samaksu prasītājiem par zemes nomu 2018.gadam

– 1209,86 EUR. Vienlaicīgi, V/Nosaukums A/ izteica gatavību noslēgt zemes nomas līgumu iznomājot 3944 kv.m., paredzot zemes nomas maksu 6%

apmērā no kopējās strīdus īpašuma kadastrālās vērtības. Aprēķins par zemes nomu veikts, neņemot vērā ar pašvaldības lēmumu noteikto zemes vienību

lietošanas mērķus un zemes vienībām noteiktās kadastrālās vērtības. Atbilstoši /Nosaukums C/ izgatavotajiem nomas plāniem /Nosaukums A/

valdījumā esošo ēku un būvju uzturēšanai nepieciešamā platība 1846 kv.m. palikusi nemainīga, bet būtiski samazināta attīrīšanas ietaises uzturēšanai

nepieciešamā platība no 5760 kv.m. samazinot to par 3662 kv.m. un nosakot 2098 kv.m. (1537+561) platībā.

[1.3] Atbildētāja rīcību, vienpusēji samazinot ietaišu uzturēšanai nepieciešamo zemes gabala platību prasītāji uzskata par nepamatotu un nelikumīgu

šādu apsvērumu dēļ.

Uz prasītājiem piederošās zemes izvietotās attīrīšanas ietaises izbūvētas laikā no 1940.gada 21.jūlija, līdz ar to, saskaņā ar likuma “Par nekustamā

īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” ierakstītas uz valsts vārda. Saskaņā ar likumā noteiktā kārtībā izstrādātu, saskaņotu un dabā realizētu Tehnisko

projektu attīrīšanas ietaises tiek izmantotas /Nosaukums B/notekūdeņu attīrīšanai. Attīrīšanas iekārtu izbūve ietver sevī attīrīšanas iekārtu aprīkojuma

komplektāciju, t.i. spiediena dzēšanas aku, horizontālo smilšķērāju, tehnoloģiskās ēkas ar aerotenku, nostādinātāja platības, bioloģiskā dīķa un dūņu

lauku platības. Attīrīšanas iekārtas izbūves projekts paredz attīrīšanas iekārtas izbūvei un uzturēšanai nepieciešamā zemes gabala platību 5850 kv.m.,

kura projekta realizācijas ietvaros tika norobežota ar sētu.

Saskaņā ar 2000.gada 18.augusta VZD Lielrīgas reģionālās nodaļas Rīgas pilsētas nekustamā īpašuma formēšanas biroja izgatavoto zemes

gabala plānu strīdus īpašumam precizēta nomas platība, nosakot to 5760 kv.m. Tādējādi, piespiedu nomas attiecības pastāv

par zemes platību, kura piešķirta būvju (attīrīšanas iekārtu) izbūvei, t.i. 5760 kv.m. platībā. Atbildētāji nav iesnieguši pierādījumus, ka pēc attīrīšanas

iekārtu izbūves būtu veikta to pārbūve, kuras rezultātā tiktu demontēta daļa no būves un veikta grunts sanācija.

Ja e?ku (bu?vju) i?pašnieks uzskata, ka i?pašuma uzture?šanai un norma?lai ekspluata?cijai vajadzi?ga tikai dal?a no zemes vieni?bas, uz kuras

e?kas (bu?ves) atrodas, tad vin?am savi iebildumi par nomas priekšmeta noteikšanu ja?pamato ar attieci?giem piera?di?jumiem, vienlaicīgi respektējot

zemes i?pašnieka tiesi?bas gu?t labumu no vin?am piederoša?s zemes. Konkrētajā gadījumā ēku ( būvju) uzturēšanai neieciešamā platība noteikta ar

projektu, līdz ar to līdz attīrīšanas iekārtu nojaukšanai, demontāžai (arī pazemes daļu demontāžu) un grunts sanācijas veikšanai iznomājamā platība nav

samazināma.

[1.4] Ilgstošā laika posmā starp pusēm noslēgto zemes nomas līgumu noteikumi paredzēja zemes nomas maksas apmēra noteikšanu atbilstoši

likuma “Par zemes reform Latvijas Republikas pilsētās” 12 .panta otro daļu, t.i. pēdējos gados nosakot zemes nomas maksu 6% apmērā no zemes

kadastrālās vērtības.

Prasītāju ieskatā zemes nomas maksa 6 % gada? no zemes kadastra?la?s ve?rti?bas ir same?ri?ga, taisni?ga, patiesa un adekva?ta atli?dzi?ba par

zemes nomu, kas atbilst norma?la?m tiesiski ekonomiska?m attieci?ba?m valsti?. Tādējādi, zemes nomas maksas apme?rs nosakāms atbilstoši

norma?la?m tiesiski ekonomiska?m attieci?ba?m, turkla?t papildus n?emot ve?ra? vaira?kus krite?rijus: 1) konkre?ta?s lietas faktiskos apsta?kl?us –

prasi?ta?jiem nav citu iespe?ju izmantot zemi, zemes nomas maksu 6% apmērā akceptējis arī atbildētājs 2) tiesu praksi li?dzi?ga?s lieta?s – zemes

nomas maksa parasti tiek noteikta 6 % gada? no zemes kadastra?la?s ve?rti?bas; 3) Civillikuma? noteikto likumisko procentu likmi – 6 % gada?;

4) zemes i?pašnieka piena?kumu maksa?t nekustama? i?pašuma nodokli. Atbilstoši noteiktajiem zemes vienību lietošanas mērķiem Valsts

zemes dienests ir noteicis abu zemes vienību kadastrālās vērtības, atbilstoši kurām ir aprēķināma zemes nomas maksa 6% apmērā no kadastrālās

vērtības.

Uz prasības celšanas dienu atbildētājas zemes nomas maksas parāds sastāda 9696,62 EUR, kurš aprēķināts šādi:

zemes nomas maksa par laika posmu no 2018.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 31.decembrim sastāda 5099,40 EUR, t.i. zemes vienībai

kadastra apzīmējums /numurs F/- 5760 kv.m. platībā kadastrālā vērtība 59 781 EUR x 6% = 3586,86 EUR un zemes vienības daļai kadastra

apzīmējums /numurs G/- 1846 kv.m. platībā kadastra vērtība 25 209 EUR x 6% = 1512,54 EUR. 2018.gadā /Nosaukums A/ samaksājusi

zemes nomas maksu 1209,86 EUR, līdz ar to zemes nomas maksas parāds par 2018.gadu sastāda 3889,54 EUR (5099,40 – 1209,86);

zemes nomas maksa par laika posmu no 2019.gada 1.janvāra līdz 2019.gada 31.decembrim sastāda 5099,40 EUR, t.i. zemes vienībai

kadastra apzīmējums /numurs F/- 5760 kv.m. platībā kadastrālā vērtība 59 781 EUR x 6% = 3586,86 EUR un zemes vienības daļai kadastra

apzīmējums /numurs G/- 1846 kv.m. platībā kadastra vērtība 25 209 EUR x 6% = 1512,54 EUR. 2019.gadā /Nosaukums A/ samaksājusi zemes

nomas maksu 772,64 EUR, līdz ar to zemes nomas maksas parāds par 2019.gadu sastāda 4376,76 EUR (EUR 5099,40 – EUR 772,64);

zemes nomas maksa par laika posmu no 2020.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 15.aprīlim (3 mēneši 15 dienas) sastāda 1480,32 EUR, t.i.

zemes vienībai kadastra apzīmējums /numurs F/- 5760 kv.m. platībā kadastrālā vērtība 59 781 EUR x 6% = 3586,86 EUR gadā un/vai 298,90

EUR mēnesī un/vai 9,64 EUR dienā = 1041,30 EUR un zemes vienības daļai kadastra apzīmējums /numurs G/- 1846 kv.m. platībā kadastrālā

vērtība 25 209 x 6% = 1512,54 EUR gadā un/vai 126,04 EUR mēnesī un/vai 4,06 EUR dienā = 439,02 EUR. Līdz ar to zemes nomas maksas

parāds par laika posmu no 2020.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 15.aprīlim (3 mēneši 15 dienas) sastāda 1480,32 EUR.

[1.5] Ņemot vērā, ka nomas maksāšanas pienākums noteikts ar likumu un starp pusēm iepriekš tika slēgti zemes nomas līgumi no 2004.-

2017.gadam, prasītāju ieskatā nevar būt runa par parādnieka pamatotām šaubām ne par saistību, ne par tās apmēru. Līdz ar to no atbildētājas

piedzenami arī likumiskie nokavējuma procenti par laika periodu no 2018.gada 10.oktobra, kad atbildētājai tika nosūtīti iebildumi/pretenzija līdz civillietas

izskatīšanai, kas uz prasības celšanas dienu 2020.gada 15.aprīli sastāda 415 EUR atbilstoši šādam aprēķinam: par 2018.gada zemes nomas maksas

parādu: 3889,54 EUR x 6% gadā = 233,37 EUR un/vai 19,45 EUR mēnesī un/vai 0,62 EUR dienā; no 2018.gada 10.oktobra līdz 2020.gada

10.aprilim 350,10 EUR; likumiskie procenti par 2019.gada zemes nomas maksas parādu 4326, 76 EUR (aprēķināti no 2019.gada 31.decembra līdz

2020.gada 1.aprīlim) 64,90 EUR.

[1.6] Pamatojoties uz Civillikuma 1., 1656., 2123., 2124.pantu un likums “Par zemes reformu LR pilsētās” 12., 13.pantu, prasītāji lūdz:

noteikt, ka starp prasītājiem, kā nekustamā īpašuma zemes gabala /adrese/, ar kadastra Nr. /numurs A/, īpašniekiem un Latvijas valsti

Latvijas Republikas Labklājības ministrijas personā, kā ēku (būvju) - administratīvā ēkas (kadastra apzīmējums /numurs D/) un palīgēku (

kadastra apzīmējums /numurs I/, /numurs R/, /numurs S/, /numurs N/, /numurs M/, /numurs K/) īpašnieku, pastāv zemes piespiedu nomas tiesiskās

attiecības, un noteikt nomas līguma būtiskās sastāvdaļas: nomas priekšmets - zemes gabala /adrese/, kadastra apzīmējums /numurs J/ daļa 7606

kv.m.platībā, tajā skaitā, zemes vienības /adrese/, kadastra apzīmējums /numurs P/(kadastra apzīmējums /numurs A/) daļa 5760 kv.m. platībā un

zemes vienības /adrese/, kadastra apzīmējums /numurs P/(kadastra apzīmējums /numurs A/) daļa 1846 kv.m. un nomas maksa no 2018.gada

1.janvāra 6 % no zemes kadastrālās vērtības gadā;

piedzīt no/Nosaukums A/, kā ēku un būvju lietotājas, par labu /pers. D/ un /pers. E/ parādu 10 111,62 EUR, tajā skaitā, zemes nomas

maksu 9696,62 EUR un likumiskos procentus 415 EUR, katram ½ daļas apmērā;

atzīt prasītājiem tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /Nosaukums A/ likumiskos 6 % gadā no nenomaksātās piedzenamās

summas;

piedzīt no atbildētāja par labu prasītājiem visus tiesas izdevumus.

[2] Atbildētāja /Nosaukums A/ sniegusi rakstveida paskaidrojumus gan par sākotnēji celto prasību, gan prasības grozījumiem, norādot, ka prasību

neatzīst, lūdz to noraidīt.

[2.1] 2020.gada 5.jīnija paskaidrojumos, atsaucoties uz likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma

tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14.panta pirmās daļas 2.punktu norādīts, ka starp /Nosaukums A/un

prasītājiem pastāv zemes piespiedu nomas tiesiskās attiecības, jo uz prasītājiem piederošā strīdus īpašuma daļēji atrodas ēkas (būves) ar kadastra

apzīmējumiem /numurs R, /numurs D/ un /numurs S/ (turpmāk visas ēkas (būves) kopā - Būves), kuru īpašnieks ir Latvijas valsts Labklājības ministrijas

personā.

Neapstrīd, ka prasītājiem ir tiesības saņemt būvēm funkcionāli piekritīgā zemes gabala, kas nepieciešams būvju uzturēšanai un apsaimniekošanai,

nomas maksu, taču /Nosaukums A/ un prasītāji nevar vienoties par nomājamā zemes gabala apjomu, kā arī par nomas maksas aprēķināšanas kārtību.

Proti, starp /Nosaukums A/un prasītājiem nepastāv strīds par ēkām (būvēm) ar kadastra apzīmējumiem /numurs N/, /numurs M/, /numurs R/, /numurs D/

un /numurs S/ funkcionāli piekritīgā zemes gabala platību, proti par 1846 kv.m., bet puses nevar vienoties par ēkai (būvei) ar kadastra apzīmējumu

/numurs K/(attīrīšanas iekārtu ēka) piesaistāmā zemes gabala platību.

[2.1.2] Norāda, ka no lietā iesniegtās 1997.gada 22.aprīļa Būvprojekta Nr.630/306a kopijas izriet, ka būvprojekts izstrādāts ar mērķi veikt

attīrīšanas ietaišu remontu, nevis izbūvēt attīrīšanas iekārtu. No iepriekš minētā dokumenta neizriet, ka attīrīšanas iekārtas izbūvei un uzturēšanai

nepieciešamā zemes gabala platība ir 5850 kv.m. Līdz ar to netiek gūts apliecinājums, ka attīrīšanas iekārtas izbūvei un uzturēšanai nepieciešamā zemes

gabala platība ir 5850 kv.m.. Tāpat izgatavotais zemes gabala plāns zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /numurs J/daļai 5760 kv.m. platībā un tai

noteiktā lietošanas mērķu grupa 10 “Ražošanas objektu apbūves zemes”, kods 1001, “Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve”, nevar būt par

pamatu, lai uzskatītu, ka funkcionāli piekritīgā zemes gabala platība, kas nepieciešama ēkas (būves) ar kadastra apzīmējumu /numurs K/uzturēšanai un

apsaimniekošanai, ir 5760 kv.m.. Vienlaikus /Nosaukums A/uzskata, ka arī attīrīšanas iekārtas izbūves projektā norādītā platība attīrīšanas iekārtas

izbūvei un uzturēšanai vēl neliecina par to, ka par šādu platību šobrīd pastāv zemes piespiedu nomas tiesiskās attiecības. Turklāt pat, ja ir noteikta

atsevišķa zemes vienība, uz kuras konkrētā ēkā (būve) atrodas, un noteiktas zemes vienības robežas, tas neapliecina tā zemes gabala platību un robežas,

kas funkcionāli nepieciešamas /Nosaukums A/.

[2.1.3] Valsts zemes dienesta 2018.gada 5.jūnija vēstulē Nr.2-06- R/485 norādīts, ka Valsts zemes dienesta kompetencē, funkcijās un uzdevumos

neietilpst noteikt būvēm piesaistāmos zemes gabalus jeb noteikt būvēm funkcionāli piekritīgo zemes gabala daļu zemes gabalā. Būvju un zemes

īpašniekiem vai to pilnvarotajām personām jāvienojas civiltiesiskā kārtībā jautājumā par būvju uzturēšanai un apsaimniekošanai nepieciešamās zemes

platību.

Ievērojot minēto, /Nosaukums C/veica funkcionāli piekritīgā zemes gabala platības uzmērīšanu un izstrādāja funkcionāli nepieciešamā zemes gabala

plānus. Prasītājs/pers. D/ tika informēts par funkcionāli piekritīgā zemes gabala platību, iebildumi, ka uzmērīšanas darbus veic /Nosaukums C/,

prasītājiem nebija.

Pamatojoties uz /Nosaukums C/ izstrādātajiem 2018.gada 7.decembra nomas zemes robežu plāniem /numurs T/, /numurs Y/ un /numurs U/,

kopējā nomājamā zemes gabala platība sastāda 3944 kv.m.. Funkcionāli piekritīgā zemes gabala platība, kas nepieciešama ēkas (būves) ar kadastra

apzīmējumu /numurs K/(attīrīšanas iekārtu ēka) uzturēšanai un apsaimniekošanai, noteikta 1537 kv.m. (nomas zemes robežu plāns /numurs T/),

funkcionāli piekritīgā zemes gabala platība, kas nepieciešama bioloģiskā dīķa uzturēšanai un apsaimniekošanai, noteikta 561 kv.m. (nomas zemes robežu

plāns /numurs Y/) un ēkām (būvēm) ar kadastra apzīmējumiem /numurs N/, /numurs M/, /numurs R/, /numurs D/ un /numurs S/ funkcionāli piekritīgā

zemes gabala platība noteikta 1846 kv.m. (nomas zemes robežu plāns /numurs U/). Ievērojot minēto, /Nosaukums A/uzskata, ka zemes piespiedu nomas

tiesiskās attiecības pastāv par zemes platību 3944 kv.m. un par šādu platību piekrīt noslēgt zemes nomas līgumu.

Vienlaikus /Nosaukums A/ uzskata, ka, nosakot zemes piespiedu nomas tiesiskās attiecības par zemes platību 3944 kv.m, tiek ievērotas gan

prasītāju tiesības, jo nepastāv šķēršļi gūt iespējamos labumus (tostarp ienākumus un augļus) no zemes daļas 3662 kv.m. platībā, gan būvju īpašnieka

tiesības rīkoties ar savu īpašumu.

[2.1.4] Uzskata, ka nomas maksas apmēra noteikšanā piemērojama analoģija ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta

otro un 2.1daļu, kurā noteikts, ka zemes nomas maksa nosakāma 6% gadā no zemes gabala kadastrālās vērtības, par ko starp pusēm nepastāv strīds.

Taču /Nosaukums A/ar prasītājiem nevar vienoties par zemes nomas maksas aprēķināšanas kārtību. Uzskata, ka zemes nomas maksu ir

nepamatoti rēķināt par pamatu ņemot Valsts zemes dienesta kadastra informāciju par zemes vienības daļas reģistrāciju/aktualizāciju un tās vērtību, jo :

šāda zemes nomas maksas aprēķināšanas kartība nav paredzēta normatīvajā aktā; zemes vienība ar kadastra apzīmējumu /numurs J/normatīvajos aktos

noteiktajā kārtībā nav sadalīta vienībās, piešķirot zemes vienību kadastra apzīmējumu numurus (/numurs X/un /numurs X1/ ir zemes vienības /numurs J/

daļas, nevis atsevišķas vienības), un secīgi nav izstrādāti zemes vienību situācijas plāni, no kuriem būtu iespējams noteikt šo zemes vienību daļu robežu

koordinātes, līdz ar to arī, kāda platība no katras šīs zemes vienības daļas funkcionāli nepieciešamas /Nosaukums A/. Valsts zemes dienests 2018.gada

25.aprīļa Labklājības ministrijai adresētajā vēstulē Nr.9-01/722815-1/1 apliecina, ka zemes vienība ar kadastra apzīmējumu /numurs J/nav sadalīta

vienībās.

Līdz ar to /Nosaukums A/ieskatā zemes nomas maksa aprēķināma, ņemot vērā wvvw.kadastrs.lv norādīto zemes vienības ar kadastra apzīmējumu

/numurs J/kadastrālo vērtību, proporcionāli noteiktajai funkcionāli piekritīgajai zemes gabala platībai, kas nepieciešama Būvju uzturēšanai un

apsaimniekošanai.

/Nosaukums A/veikusi zemes nomas maksas samaksu par 2018., 2019.gadu par zemes gabala platību par kuru starp pusē nepastāv strīds.

[2.1.5] Uzskata, ka strīda esamība par funkcionāli nepieciešamo zemes gabala platību piespiedu nomas attiecībās ir radījusi pamatotas šaubas par

saistības apmēru, līdz ar ko likumisko procentu maksāšanas pienākums izslēdzams.

Likumisko nokavējuma procentu maksāšanas pienākums iestājas tad, ja konstatējams parādnieka nokavējums, taču likumdevējs ir noteicis

vispārējus izņēmumus, kad parādniekam neiestājas ar nokavējumu saistītās tam neizdevīgās sekas, tostarp minēto procentu maksāšanas pienākums.

Atbilstoši Civillikuma 1656.pantam, ja nokavējuma iemesls ir parādnieka pamatotas šaubas vai nu vispār par to saistību, kuras izpildīšanu no viņa prasa,

vai par tās apmēru, parādniekam nav jāmaksā nokavējuma procenti. Civillikuma 1657.pants paredz tiesas tiesības atsvabināt parādnieku no tam

neizdevīgām nokavējuma sekām arī citos gadījumos, kad to nevar vainot ne uzmanības trūkumā, ne vispār vieglprātībā vai nolaidībā, vai kad izpildīšana

nav notikusi nepārvaramas varas dēļ.

Atsaucas uz judikatūrā norādīto, ka pastāvot strīdam par zemes nomas priekšmetu, parādniekam par šo laika posmu nav pienākuma maksāt

procentus, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, jo parādnieks nav nokavējis, ja nokavējuma iemesls ir viņa pamatotas šaubas par saistības

apmēru, kā to noteic Civillikuma 1656.pants.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, /Nosaukums A/piekrīt prasītāju prasībai daļā par zemes nomas līguma noslēgšanu par zemes gabala 3944 kv.m.

platībā nomu, jo uzskata, ka par šādu platību pastāv zemes piespiedu nomas tiesiskās attiecības, kā arī par zemes nomas maksas apmēru - 6% gadā no

zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /numurs J/kadastrālās vērtības, proporcionāli zemes gabala platībai - 3944 kv.m. (lietas 1.sējuma 127.-

132.lapa).

[2.2] 2020.gada 26.novembra paskaidrojumos norādīts uz atbildētāja veiktajiem zemes nomas maksājumiem (lietas 1.sējuma 141.lapa).

[2.3] 2021.gada 30.aprīlī /Nosaukums A/iesniegusi paskaidrojumus par prasības grozījumiem norādot, ka ņemot vērā /Nosaukums A/

/datums/paskaidrojumos un 2020.gada 24.novembra paskaidrojumu precizējumos norādītos argumentus, faktus un no faktiem izrietošos objektīvos un

racionālos juridiskos apsvērumus, prasību neatzīst un lūdz noraidīt.

Vienlaikus/Nosakums A/ precizē 2020.gada 24.novembra paskaidrojumu precizējumos norādīto, proti, ka /Nosaukums A/, 2020.gada

19.oktobrī katram prasītājam pārskaitot 545,26 EUR, veica:

- papildu samaksu par zemes gabala 1098 kv.m. platībā nomu par 2019. gadu (2019.gadā prasītājiem veikta samaksa par zemes gabala 2846

kv.m. platībā nomu; samaksas apmērs par zemes gabala 1098 kv.m. platībā nomu par 2019.gadu katram prasītājam sastāda 168,41 EUR (aprēķins:

zemes gabala kadastrālā vērtība 551 337 EUR / zemes gabala platība 107 840 kv.m. * funkcionāli piekritīgā zemes gabala platības, kas nepieciešama

/Nosaukums B/ ēku/būvju uzturēšanai un apsaimniekošanai, daļa 1098 kv.m. * 6 %, kas ir 336,82 EUR, katram prasītājam 168,41 EUR));

- samaksu par zemes gabala 3944 kv.m. platībā nomu par 2020.gadu (samaksas apmērs par zemes gabala 3944 kv.m. platībā nomu par

2020.gadu katram prasītājam sastāda 604,92 EUR (aprēķins: zemes gabala kadastrālā vērtība 551 337 EUR / zemes gabala platība 107 840 kv.m. *

funkcionāli piekritīgā zemes gabala platība, kas nepieciešama /Nosaukums B/ ēku/būvju uzturēšanai un apsaimniekošanai, 3944 kv.m. * 6 %, kas ir

1209,84 EUR, katram prasītājam 604,92 EUR).

Ņemot vērā, ka prasītājiem nav reģistrēta saimnieciskā darbība, ievērojot likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta trešās daļas 5.punktā

un 17.panta 10.daļas 7.punktā noteikto, /Nosaukums A/no katram prasītājam izmaksājamās summas 773,33 EUR ieturēja nodokli ienākuma izmaksas

vietā 177,87 EUR un iemaksāja to valsts budžetā, kā arī ieturēja nodokli ienākuma izmaksas vietā par 2019. gada 1. pusgadu 50,20 EUR, kas valsts

budžetā tika iemaksāts 2019.gadā, bet netika ieturēts, veicot prasītājiem samaksu par zemes gabala 2846 kv.m. platībā nomu par 2019.gada 1.pusgadu.

/Nosaukums A/ vērš uzmanību, ka no prasības pieteikumam pievienotā 1997. gada 22. aprīļa Būvprojekta Nr. 630/306a, redzams, ka

būvprojekts izstrādāts ar mērķi izvietot jaunu nožogojumu kanalizācijas attīrīšanas ietaišu teritorijā, veikt esošā kanalizācijas vada nomaiņu un aerotenku

ēkas remontu. No būvprojekta redzams, ka nožogojums veidots ap aerotenku ēku un ap baseinu (bioloģisko dīķi), norobežojot /Nosaukums A/

izmantojamo platību, kā arī demontējot nožogojumu 260 m platībā (lietas 2.sējuma 62.-63.lapa).

[3] Atbildētāja Labklājības ministrija iesniegusi rakstveida paskaidrojumus norādot, ka prasību neatzīst, lūdz to noraidīt, pievienojas/Nosaukums

A/ 2020.gada 5.jūnija paskaidrojumiem.

Papildus norāda, ka starp Ministriju kā būvju ar kadastra apzīmējumiem /numurs N/, /numurs M/, /numurs K/, /numurs R/, /numurs D/ un /numurs

S/ (turpmāk – Būves) valdītāju un prasītājiem kā zemes gabala, ar kadastra apzīmējumu /numurs J/, īpašniekiem pastāv zemes piespiedu nomas tiesiskās

attiecības.

Ministrijas valdījumā esošās būves ir nodotas pārvaldīšanā ministrijas nekustamo īpašumu pārvaldītājam /Nosaukums D/ un lietošanā,

apsaimniekošanā /Nosaukums A/.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 6.decembra noteikumu Nr.934 “Noteikumi par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas principiem un

kārtību, kā arī kārtību, kādā apkopojama informācija par valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un valsts iestāžu lietotajiem nekustamajiem īpašumiem”

(turpmāk – Noteikumi) 4.6.apakšpunktu civiltiesisku līgumu slēgšana ir uzskatāma par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas darbību, kura, ievērojot

Noteikumu 8.punktu, 13.3. un 14.2.apakšpunktu, ir nodota /Nosaukums A/ rīcībā un /Nosaukums D/ pārraudzībā.

Līdz ar to Ministrijas ieskatā, atbilstoši Civilprocesa 11.nodaļai, tai ir nosakāms trešās personas statuss, bet nomas līgums arī turpmāk būtu

slēdzams starp prasītājiem un /Nosaukums A/ par zemes nomu, kas nepieciešams centra funkciju īstenošanai un Būvju uzturēšanai un apsaimniekošanai

atbilstoši /Nosaukums C/ izstrādātajam funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu plānam. Turklāt, pēc apsaimniekošanai nepieciešamās zemes platības

noteikšanas, prasītājiem ir iespēja izmantot atlikušo zemes daļu. Līdz ar to Ministrijas ieskatā /Nosaukums A/nav pienākums nomāt visu zemes gabalu,

tādā veidā īstenojot tikai prasītāju ekonomiskās intereses, bet gan /Nosaukums A/ ir jānomā tikai būvju apsaimniekošanai nepieciešamās zemes platības,

veicot samaksu 6% apmērā gadā no zemes gabala, ar kadastra apzīmējumu /numurs J/, kadastrālās vērtības (lietas 2.sējuma 92.-93.lapa).

[4] Tiesas sēdē prasītāju pārstāve zvērināta advokāte Regīna Keiša prasību uzturēja prasības grozījumu iesniegtajā redakcijā, lūdza to apmierināt,

sniedza paskaidrojumus, kas analogi prasībā un tās grozījumos norādītajam.

Tiesas sēdē atbildētājas Labklājības ministrijas pārstāvis /pers. A/ prasību neatzina.

Tiesas sēdē atbildētājas /Nosaukums A/ pārstāves /pers. C/ un /pers. R/ prasību neatzina, uzturēja lietā iesniegtos rakstveida paskaidrojumus.

Motīvu daļa

[5] Noklausījusies pušu sniegtos paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi un novērtējusi pierādījumus lietā, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma daļēji.

[5.1] No lietas materiāliem pievienotās zemesgrāmatu apliecības redzams, ka Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs N/prasītājiem

nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu - zemes gabalu /adrese/, ar kadastra Nr. /numurs A/, katram ½ domājamās daļas apmērā

(lietas 1.sējuma 14.-17.lapa).

No Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs B/redzams, ka īpašuma tiesības uz ēku (būvju) nekustamo īpašumu /adrese A/, kas

sastāv no sociālās aprūpes centra ēkas (kadastra apzīmējums /numurs C/), administratīvā ēkas (kadastra apzīmējums /numurs D/) un palīgēkām

(kadastra apzīmējums /numurs E/, /numurs V/, /numurs R/, /numurs S/, /numurs N/, /numurs M/, /numurs K/), nostiprinātas Latvijas valstij Labklājības

ministrijas personā (lietas 2.sējuma 46.lapa).

Lietā nav strīda, ka uz prasītājiem piederošā zemes gabala atrodas /Nosaukums B/ bezatlīdzības lietošanā nodotās būves ar kadastra

apzīmējumiem Nr./numurs R/; Nr./numurs D/; Nr./numurs S/; Nr.0/numurs N/, Nr./numurs M/ un Nr. /numurs K/.

[5.1.1] Labklājības ministrija, atsaucoties uz Ministru kabineta 2011.gada 6.decembra noteikumu Nr.934 “Noteikumi par valsts nekustamā

īpašuma pārvaldīšanas principiem un kārtību, kā arī kārtību, kādā apkopojama informācija par valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un valsts iestāžu

lietotajiem nekustamajiem īpašumiem” 4.6.apakšpunktu, 8.punktu, 13.3. un 14.2.apakšpunktu, uzskata, ka zemes nomas līgums arī turpmāk būtu

slēdzams starp prasītājiem un /Nosaukums A/ .

Atbildētājas norādītie Ministru kabineta noteikumi noteic valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas principus un kārtību, līdz ar to tiesas ieskatā nav

attiecināmi uz izskatāmo strīdu.

Apstāklis, ka valstij piederošie īpašumi (ēkas/būves) nodoti bezatlīdzības lietošanā/apsaimniekošanā /Nosaukums A/nemaina prasītāju kā zemes

īpašnieku un Labklājības ministrijas kā ēkas/būves īpašnieku savstarpējās tiesiskās attiecības.

Bez tam kā izriet no 2018.gada 28.februārī starp Labklājības ministriju un /Nosaukums D/noslēgtā līguma Nr.ŠN 2018/16 Par Labklājības

ministrijas nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un savstarpējo sadarbību Labklājības ministrijas nekustamo īpašumu pārvaldīšanas politikas izstrādē un

īstenošanā, /Nosaukums D/pārvaldīšanā tiek nodoti valsts nekustamie īpašumi, ar tiesībām veikt civiltiesiskus darījumus ar pārvaldīšanā nodotajiem valsts

nekustamajiem īpašumiem, tai skaitā valsts nekustamo īpašumu apgrūtināšanu ar lietu tiesībām saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto; kapitālsabiedrībai

pirms civiltiesiskā darījuma slēgšanas ir jāsaņem Ministrijas saskaņojums, izņemot, ja darījuma slēgšana izriet no likuma vai tiesas nolēmuma; slēgt

civiltiesisku darījumu ar zemes īpašnieku par zemes vienības lietošanu, ja uz zemes vienības atrodas saskaņā ar šo līgumu kapitālsabiedrības pārvaldīšanā

nodota būve (lietas 2.sējuma 28.-35.lapa).

Savukārt no 2018.gada 11.jūnijā starp /Nosaukums D/ un /Nosaukums A/ noslēgtā apsaimniekošanas līguma Nr.ŠN2018/45 izriet, ka

/Nosaukums A/ ir tiesības lietot un pienākums apsaimniekot tā faktiskajā lietošanā esošo valsts nekustamo īpašumu iestādes funkcijas nodrošināšanai.

Atbilstoši līguma 2.pielikuma Pārvaldīšanas un apsaimniekošanas darbību sadalījums īpašumiem, kas nodoti pārvaldīšanā kapitālsabiedrībai, bet lietošanā

un apsaimniekošanā lietotājam, 18.punktu atbildīgais par nekustamā īpašuma nomas līgumu slēgšanu ir /Nosaukums A/, kuram nomas līguma projekti

jāsaskaņo ar pārvaldītāju (lietas 1.sējuma 162.-299.lapa).

Līdz ar to no minētajiem līgumiem secināms, ka tiesības slēgt līgumus par zemes nomu ir deleģētas/Nosaukums D/, savukārt /Nosaukums A/ir

atbildīga par bezatlīdzības lietošanā nodoto nekustamo īpašumu nomas līgumu slēgšanu.

[5.1.2] Likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un

kārtību” 14.panta pirmās daļas 1.-4. punktā paredzētajos gadījumos ēkas (būves) īpašnieks lieto citai personai piederošu zemesgabalu vai tā daļu,

pamatojoties uz likumu. Tādējādi minētās lietošanas attiecības pastāv neatkarīgi no zemes īpašnieka un ēkas (būves) īpašnieka gribas, respektīvi, tām ir

piespiedu raksturs (sk. Augstākās tiesas Senāta 2009. gada 25. februāra spriedumu lietā SKC-71).

Ja uz zemes esošā ēka (būve) ir patstāvīgs īpašuma objekts, kas nepieder zemes īpašniekam, starp zemes un ēkas īpašnieku pastāv piespiedu

nomas tiesiskās attiecības. Šī tiesiskā attiecība – piespiedu noma – rodas uz likuma pamata ar īpašuma tiesiska valdījuma iegūšanas brīdi (sk. Satversmes

tiesas 2009.gada 13.februāra sprieduma lietā Nr.2008-34-01 12.punktu), un pastāvēs neatkarīgi no tā, vai starp pusēm ir noslēgta rakstiska

vienošanās (nomas līgums). Nedz zemes, nedz ēkas īpašnieks (tiesiskais valdītājs) šo stāvokli ietekmēt nevar un abiem jārēķinās ar esošo situāciju (sk.

Augstākās tiesas Senāta 2016. gada 26.oktobra spriedumu lietā SKC-336).

Līdz ar to nav strīda, ka zemes piespiedu nomas tiesiskās attiecības pastāv starp prasītājiem un atbildētāju Latvijas valsti Labklājības ministrijas

personā, jo nav strīda, ka atbildētājai piederošās būves atrodas uz prasītājiem piederošās zemes gabala daļas.

[5.1.3] Civillikuma 1036.pants noteic, ka īpašums dod īpašniekam pilnīgas varas tiesību pār lietu, ciktāl šī tiesība nav pakļauta sevišķi noteiktiem

aprobežojumiem.

Ievērojot apstākli, ka uz prasītājiem piederošās zemes daļas atrodas valstij piederošas būves, tiesa atzīst, ka prasītāju pilnīgas varas tiesības pār

viņu īpašumu, proti, prasītāju tiesības netraucēti lietot savu īpašumu un gūt no tā peļņu, atbilstoši Civillikuma 1036.pantam, ir ierobežotas.

Civillikuma 2123.pants noteic, ja par nomas vai īres maksu nav nekas noteikti norunāts, bet ja to pašu priekšmetu jau agrāk nomājusi vai īrējusi tā

pati persona, tad pieņemams, ka agrākie noteikumi nav grozīti. Bet ja arī šīs mērauklas nav un puses tikai vispārīgi izteikušās, ka par maksu viņas savā

starpā vienosies, tad, ja šāda vienošanās nenotiek, maksas apmēru noteic tiesa pēc sava ieskata.

Tiesas ieskatā šādos apstākļos minētie noteikumi attiecināmi arī uz nomājamo zemes platību.

Lietā nodibināts un par to nepastāv strīds, ka laika periodā no 2004.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 31.decembrim starp /Nosaukums A/ un

prasītājiem bija noslēgti zemes nomas līgumi, saskaņā ar kuru noteikumiem /Nosaukums B/ lietošanā tika nodota strīdus īpašuma daļa 7606 kv.m

platībā: 5760 kv.m. ( attīrīšanas ietaises) uzturēšanai un 1846 kv.m. platībā (katlu mājas un palīgēku) uzturēšanai (lietas 1.sējuma 23.-25., 32.-35.,

51.-54.lapa).

Prasītāji lūdz noteikt, ka nomājamās zemes platība ir 7606 kv.m. un nomas maksa ir 6% apmērā no zemes gabala kadastrālās vērtības, atbilstoši

zemes vienību lietošanas mērķiem.

Savukārt atbildētājas uzskata, ka tās nomātās zemes platība ir 3944 kv.m, ņemot vērā /Nosaukums C/ izstrādātos nomas zemes robežu plānus un

nomas maksa nosakāma 6% apmērā, ņemot vērā www.kadastrs.lv norādīto zemes gabala kadastrālo vērtību.

[5.1.4] No lietas materiāliem izriet, ka /Nosaukums A/ lietošanā esošo būvju uzturēšanai un apsaimniekošanai nepieciešamā zemes gabala daļa

7606 kv.m. platībā, tikusi noteikta atbilstoši 2000.gada 18.augusta VDZ Lielrīgas reģionālās nodaļas Rīgas pilsētas nekustamā īpašuma formēšanas

biroja izgatavotajam zemes gabala plānam zemes vienībai /adrese/, kadastra apzīmējums /numurs P/(kadastra apzīmējums /numurs A/) daļai 5760 kv.m.

platībā un 2004.gada 27.maijā VZD Lielrīgas reģionālās nodaļas Mērniecības un topogrāfijas daļas izgatavotajam plānam zemes vienībai /adrese/,

kadastra apzīmējums /numurs P/(kadastra apzīmējums /numurs A/) daļai 1846 kv.m. platībā (lietas 1.sējuma 21.-22.lapa).

Starp pusēm nepastāv strīds par ēkām (būvēm) ar kadastra apzīmējumiem /numurs N/, /numurs M/, /numurs R/, /numurs D/ un /numurs S/

funkcionāli piekritīgā zemes gabala platību, kas noteikta 1846 kv.m..

Līdz ar to lietā pastāv strīds par funkcionāli piekritīgā zemes gabala platību attīrīšanas ietaišu uzturēšanai.

Nenoliedzami, ka dzīvē var būt gadījumi, ka, mainoties īpašuma sastāvam, ir pamats pārskatīt nomas attiecības, attiecīgi palielinot vai samazinot

iznomājamās zemes platību.

No tiesā iesniegtajiem pierādījumiem un pušu paskaidrojumiem tiesa secina, ka īpašuma sastāvs nav mainījies, atbildētājai piederošais īpašums

atrodas uz prasītājiem piederošā zemes gabala daļas, turklāt izvietots gandrīz īpašumam pa vidu, par ko lietā nav strīda.

No /Nosaukums A/iesniegtajiem SIA, firma /Nosaukums C/izstrādātajiem nomas zemes robežu plāniem /numurs T/, /numurs Y/ un /numurs U/

izriet, ka kopējā nomājamā zemes gabala platība sastāda 3944 kv.m.. Funkcionāli piekritīgā zemes gabala platība, kas nepieciešama ēkas (būves) ar

kadastra apzīmējumu /numurs K/(attīrīšanas iekārtu ēka) uzturēšanai un apsaimniekošanai, noteikta 1537 kv.m. (nomas zemes robežu plāns /numurs T/),

funkcionāli piekritīgā zemes gabala platība, kas nepieciešama bioloģiskā dīķa uzturēšanai un apsaimniekošanai, noteikta 561 kv.m. (nomas zemes robežu

plāns /numurs Y/) un ēkām (būvēm) ar kadastra apzīmējumiem /numurs N/, /numurs M/, /numurs R/, /numurs D/ un /numurs S/funkcionāli piekritīgā

zemes gabala platība noteikta 1846 kv.m. (nomas zemes robežu plāns /numurs U/) (lietas 1.sējuma 81.-86.lapa).

Lietā nav strīda, ka saskaņā ar likumā noteiktā kārtībā izstrādātu, saskaņotu un dabā realizētu Tehnisko projektu attīrīšanas ietaises tiek izmantotas

/Nosaukums B/ notekūdeņu attīrīšanai, proti, no 1997.gada 22.aprīļa Būvprojekta Nr.630/306 (attīrīšanas ietaišu remonts) redzams, ka uz zemes gabala

ar kopējo platību 5850 kv.m. atrodas attīrīšanas ietaises, kuras sastāvā ir : aerotenka ēka, demontējama ēka, divi baseini un dūņu lauki (lietas 1.sējuma

90.- 94.lapa).

Lietā nodibināts, ka saskaņā ar 2000.gada 18.augusta VZD Lielrīgas reģionālās nodaļas Rīgas pilsētas nekustamā īpašuma formēšanas biroja

izgatavoto zemes gabala plānu strīdus īpašumam precizēta nomas platība, nosakot to 5760 kv.m.

No 2002.gada kanalizācijas sistēmas tehniskās pases, objekts : /Nosaukums B/ redzams, ka attīrīšanas stacijas kompleksa sastāvā ir : smilšķērājs

(horizontālais), bioloģiskais bloks (aerotenks) nostādinātājs (otreizējais), bioloģiskais dīķis (divpakāpju) un 2 dūņu lauki, kanalizācijas tīklu kopgarums ir

2 km. Atbilstoši tehniskās pases grafiskai daļai strīdus īpašumā ir arī spiedvads no KSS, lieko dūņu cauruļvads, attīrītā ūdens cauruļvads un apvada

cauruļvads (lietas 2.sējuma 68.-85.lapa).

Līdz ar to nav strīda, ka prasītājiem piederošās zemes gabala daļā atrodas arī inženierkomunikācijas, kuras nepieciešamas attīrīšanas ietaišu

uzturēšanai.

No /Nosaukums A/ pārstāves tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka /Nosaukums C/, izstrādājot zemes nomas platības plānus šis

apstāklis nav darīts zināms un nav ņemts vērā attīrīšanas ietaišu uzturēšanai, apsaimniekošanai un funkcionēšanai nepieciešamo infrastruktūras un

komunikāciju elementu esošais izvietojums. Līdz ar to tiesas ieskatā par nepamatotu atzīstams atbildētāju arguments, ka prasītājiem nepastāv šķēršļi

izmantot zemes gabala daļu 3662 kv.m. platībā un gūt no tās iespējamos labumus (tostarp ienākumus un augļus).

Tiesas ieskatā, vērtējot atbildētājas iesniegtos zemes nomas platības plānus un samērojot pušu intereses, /Nosaukums C/ izstrādātie plāni

informatīvi atspoguļo atbildētājas vēlmes. Proti, atbildētājas iesniegtie zemes nomas platības plāni sagatavoti atbilstoši viņas norādījumiem, nesniedzot

plānu izstrādātājam pilnīgu informāciju, kam izšķiramā strīda kontekstā plānā norādītai zemes 2098 kv.m. platībai (plāns Nr.1 un Nr.2) iztrūkst objektīvs

pamatojums.

Ievērojot minēto, kā arī ņemot vērā strīdus īpašuma izvietojumu un sastāvu, tiesa atzīst, ka iznomājamo zemes platību nav pamata noteikt mazāku

par prasītāju un atbildētājas starpā no 2004.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 31.decembrim noslēgtajos zemes nomas līgumos noteikto platību 7606 kv.m.,

atzīstot to par saprātīgi nepieciešamu būvju normālas funkcionēšanas un apsaimniekošanas nodrošināšanai.

[ 5.1.5] Civillikuma 2120.pants noteic, ka nomas vai īres maksai jābūt patiesai atlīdzībai par lietas lietošanu un tādēļ to nedrīkst nolikt tikai izskata

pēc.

Starp pusēm nepastāv strīds par zemes nomas maksas apmēru, proti, ka zemes nomas maksas apmērs nosakāms 6%. Prasītāju ieskatā, tas

nosakāms no zemes gabala kadastrālās vērtības, atbilstoši zemes vienību lietošanas mērķiem, savukārt atbildētāju ieskatā ir ņemama vērā

www.kadastrs.lv norādītā zemes gabala kadastrālā vērtība.

No Valsts zemes dienesta 2018.gada 25.aprīļa sniegtās informācijas izriet, ka nekustamā īpašuma /adrese B/, zemes vienības daļai ar kadastra

apzīmējumu /numurs O/(kopējā platība 0,3832 ha) kadastrālā vērtība ir 66 308 EUR (lietas 1.sējuma 135.lapa).

Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums nosaka kadastrālās vērtēšanas pamatprincipus, likuma 9.panta pirmā daļā noteikts, ka zemes vienībai

un zemes vienības daļai vai plānotai zemes vienībai un zemes vienības daļai nosaka nekustamā īpašuma lietošanas mērķi un lietošanas mērķim piekrītošo

zemes platību. To atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajai izmantošanai vai likumīgi

uzsāktajai izmantošanai nosaka vietējā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas konkrētā zemes vienība vai zemes vienības daļa.

No lietas materiāliem redzams, ka ar Rīgas domes pašvaldību ieņēmumu pārvaldes 2018.gada 4.aprīļa lēmumu PIP-18-4865-ap noteikts strīdus

īpašuma daļai 5760 kv.m. platībā lietošanas mērķu grupa 10 „ražošanas objektu apbūves zemes” kods 1001 „rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu

apbūve” (lietas 1.sējuma 70.-72.lapa).

Savukārt ar Rīgas domes pašvaldību ieņēmumu pārvaldes 2018.gada 6.aprīla lēmumu PIP-18-5097-ap noteikts strīdus īpašuma daļai 1846 kv.m.

platībā lietošanas mērķu grupa 09 „Sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zeme”, kods 0902, Ārstniecības, veselības un sociālās aprūpes iestāžu

apbūve” (lietas 1.sējuma 73.-75.lapa).

Atbilstoši Valsts zemes dienesta zemes vienība daļas kadastrālās vērtības aprēķinam un kadastra informācijai kadastrālās vērtība zemes vienības

daļai, kadastra apzīmējums /numurs P/, 5760 kv.m. platībā noteikta 59 781 EUR, attiecīgi zemes vienības daļai, kadastra apzīmējums /numurs R/, 1846

kv.m. platībā kadastrālā vērtība noteikta 25 209 EUR (lietas 1.sējuma 97.-98., 100.-106.lapa).

Līdz ar to nav strīda, ka zemesgabala daļas kadastrālā vērtība tikusi noteikta, pamatojoties uz Rīgas pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem par

strīdus īpašuma lietošanas mērķa izmaiņām.

Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 71.pantu - Valsts zemes dienests kadastrālo vērtību aprēķina, ņemot vērā Kadastra

informācijas sistēmā reģistrētos datus kā kadastrālās vērtības bāze, kadastra objekts un nekustamā īpašuma nodokļa objektu raksturojošie dati,

nekustamā īpašuma lietošanas mērķi un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumi. Līdz ar ko tieši no zemes vienības lietošanas mērķa ir atkarīgs zemes

vienības kadastrālās vērtības lielums.

Ievērojot minēto, kā arī Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumos Nr.103 “Kadastrālās vērtēšanas noteikumi” 8.punktā noteikto, ka

kadastrālo vērtību aprēķina atsevišķi zemes vienībai, ēkai, telpu grupai, inženierbūvei un zemes vienības daļai, tiesa atzīst, ka zemes nomas maksas

apmērs nosakāms 6% no zemes gabala kadastrālās vērtības, atbilstoši zemes vienību lietošanas mērķiem.

[5.2] Prasītāji lūdz piedzīt no atbildētājas /Nosaukums A/, kā ēku un būvju lietotājas, zemes nomas maksas parādu par laika periodu no 2018.gada

1.janvāra līdz 2020.gada 15.aprīlim 9696,62 EUR. Saskaņā ar prasības grozījumos iekļauto parāda aprēķinu tas aprēķināts kā 6% no zemes gabala

kadastrālās vērtības, atbilstoši zemes vienību lietošanas mērķiem, atņemot atbildētājas samaksātos zemes nomas maksājumus.

No lietas materiāliem redzams, ka atbildētāja 2020.gada 19.oktobrī pārskaitījusi katram atbildētājam zemes nomas maksu 545,26 EUR, mērķī

norādot : zemes noma par 2019.gadu un 2020.gadu (lietas 1.sējuma 142.-143.lapa).

Līdz ar to lietā nav strīda, ka atbildētāja par strīdus periodu veikusi prasītājiem zemes nomas maksas samaksu par zemes platību, par kuru starp

pusēm nepastāv strīds.

Novērtējusi parāda aprēķinu kopsakarā ar zemes vienību kadastrālo vērtību aprēķiniem, tiesa secina, ka prasītāju veiktais zemes nomas maksas

parāda aprēķins ir pamatots. Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētājas /Nosaukums A/ par labu prasītajiem piedzenams zemes nomas maksas

parāds par laika periodu no 2018.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 15.aprīlim 9696,62 EUR, ko veido 6% no zemes gabala kadastrālās vērtības, atbilstoši

zemes vienību lietošanas mērķiem.

[5.3] Prasītāji lūdz piedzīt no /Nosaukums A/arī likumiskos nokavējuma procentus 415 EUR, uzskatot, ka nevar būt runa par atbildētājas

pamatotām šaubām ne par saistību, ne par tās apmēru, ņemot vērā, ka nomas maksāšanas pienākums noteikts ar likumu un starp pusēm iepriekš tika

slēgti zemes nomas līgumi no 2004.-2017.gadam.

Atbildētāja /Nosaukums A/ iebilstot prasībai šajā daļā, norāda, ka strīda esamība par funkcionāli nepieciešamo zemes gabala platību piespiedu

nomas attiecībās ir radījusi pamatotas šaubas par saistības apmēru, līdz ar ko likumisko procentu maksāšanas pienākums izslēdzams.

Ar likumiskajiem nokavējuma procentiem Civillikuma 1759.panta 1.punkta izpratnē saprot maksu par naudas vai cita kapitāla lietojumu gadījumā,

kad parādnieks savas saistības – atdot parādu (atvietojamas lietas), atlīdzināt zaudējumus vai kaitējumu – neizpilda noteiktā termiņā. Šāda regulējuma

mērķis ir, no vienas puses, nodrošināt kreditora tiesību un likumisko interešu efektīvu aizsardzību, no otras puses, mudināt parādnieku ātrāk nokārtot

saistības.

Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka parādnieka nokavējumu nevar atzīt par patstāvīgu pamatu nokavējuma procentu samaksas pienākuma noteikšanai,

jo, kā nepārprotami izriet no Civillikuma 1651.panta pirmā teikuma vārdiskās jēgas, nokavējuma nelabvēlīgās sekas iestājas tikai tad, ja izpildījums

novilcināts prettiesiski. Turpretim, pastāvot apstākļiem, kas apliecina, ka parādnieka iebildumi par saistības esību vispār vai tās apmēru ir objektīvi

pamatoti (Civillikuma 1656.pants) vai saistību izpildījumu kavējuši attaisnojoši iemesli (Civillikuma 1657.pants), parādnieks var tikt atbrīvots no

atbildības.

Tādējādi Civillikuma 1759.panta 1.punktā kreditoram paredzētās tiesības saņemt procentus tad, ja parādnieks novilcinājis izpildījumu, nav

absolūtas. Minētās tiesības likumdevējs ierobežojis, šā likuma 1656. un 1657.pantā noteikdams izņēmuma gadījumus, kad nokavējuma procentu piedziņa

kā netaisnīga vai nesamērīga novestu pie parādnieka tiesisko interešu aizskāruma.

Civillikuma 1656.pants noteic, ka parādnieks nav nokavējis, ja nokavējuma iemesls ir viņa pamatotas šaubas vai nu vispār par to saistību, kuras

izpildīšanu no viņa prasa, vai par tās apmēru.

Lai piemērotu Civillikuma 1656.pantu, tiesai, balstoties uz konkrētā lietā, izvērtējot pierādījumus, nodibinātiem faktiskajiem apstākļiem, jāgūst

pārliecība, ka parādnieka iebildumi pret prasību ir objektīvi pamatoti, nevis saistīti ar kādiem viņa subjektīviem priekšstatiem par nokavējumu attaisnojošu

iemeslu esību vai citiem nokavējuma procentu piedziņu ietekmējošiem faktoriem (sk. Senāta 2019.gada 10.decembra spriedumu lietā Nr. SKC-

269/2019).

Ņemot vērā, ka starp pusēm pastāvēja strīds par nomājamās zemes platību un to, ka atbilstoši /Nosaukums C/ izstrādātajiem nomas zemes robežu

plāniem atbildētājas bezatlīdzības lietošanā nodoto ēku (būvju) uzturēšanai un apsaimniekošanai nepieciešama mazāka zemes platība nekā atbildētāja līdz

šim nomājusi, tiesas ieskatā atbildētājas šaubas par saistības apmēru atzīstamas par saprātīgām un pirmšķietami pamatotām.

Tiesas ieskatā minētais uzskatāms par nokavējumu attaisnojošu apstāklis, līdz ar ko prasība daļā par likumisko nokavējuma procentu 415 EUR

piedziņu noraidāma.

[ 6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu nosakāmas prasītāju tiesības no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei saņemt

likumiskos procentus 6% gadā no piedzītās parāda summas, t.i. no 9696,62 EUR, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums

apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

[8] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa paredz, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses samaksātos tiesas

izdevumus proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītājiem lietas izskatīšanas gaitā radušies tiesas izdevumi 1113,36 EUR, ko veido samaksātā valsts nodeva

1105,82 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7,54 EUR.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka no valsts Labklājības ministrijas personā par labu prasītājiem piedzenama valsts nodeva 70 EUR par nomas

attiecību konstatēšanu, t.i. 35 EUR katram, savukārt no/Nosaukums A/piedzenami tiesas izdevumi proporcionāli apmierinātā prasījuma apmēram par

nomas maksas parāda piedziņu (95,90%), t.i. 1000,58 EUR, attiecīgi 500,29 EUR katram prasītājam.

[9] Prasītāji lūdz piedzīt no atbildētāja izdevumus advokāta palīdzībai 1200 EUR, ko pamato ar 2020.gada 14.aprīļa advokāta rēķinu

Nr.14042020/02 un maksājuma uzdevumu (lietas 1.sējuma 110.-111.lapa).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta otrajai daļai ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa

prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji.

Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta b)apakšpunkts noteic, ka atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām

ir mantisks raksturs un kurās prasības summa ir no 8501 euro līdz 57 000 euro, ir to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 2850 euro.

Savukārt Civilprocesa likuma 44.panta ceturtā daļa noteic, ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmi izdevumi advokāta

palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunktu un 44.panta ceturto daļu no atbildētājām par labu prasītājiem

piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi to faktiskajā apmērā, t.i. 1200 EUR, no valsts Labklājības ministrijas personā 600 EUR, t.i. katram

prasītājam 300 EUR, no /Nosaukums A/600 EUR, t.i. katram prasītājam 300 EUR.

[10] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1pantu un likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem

sakarā ar Covid – 19 izplatību” 16.panta trešo daļu, atbildētājām nosakāms 30 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei. Minētais termiņš skaitāms no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41.panta pirmo daļu, 44.panta pirmo, otro, ceturto daļu, 93., 97., 193., 195., 204.1.pantu, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt daļēji.

Noteikt, ka starp /pers. D/, /personas kods/, un /pers. E/, /personas kods/, kā nekustamā īpašuma zemes gabala /adrese/, ar kadastra Nr. /numurs

A/, īpašniekiem un Latvijas valsti Labklājības ministrijas, reģistrācijas Nr.90000022064, personā, kā ēku (būvju) - administratīvā ēkas (kadastra

apzīmējums /numurs D/) un palīgēku (kadastra apzīmējums /numurs I/, /numurs R/, /numurs S/, /numurs N/, /numurs M/, /numurs K/) īpašnieku, no

2018.gada 1.janvāra pastāv zemes piespiedu nomas tiesiskās attiecības, un noteikt nomas līguma būtiskās sastāvdaļas:

nomas priekšmets - zemes gabala /adrese/, kadastra apzīmējums /numurs J/ daļa 7606 kv.m. platībā, tajā skaitā, zemes vienības

/adrese/, kadastra apzīmējums /numurs P/(kadastra apzīmējums /numurs A/) daļa 5760 kv.m. platībā un zemes vienības /adrese/, kadastra

apzīmējums /numurs P/(kadastra apzīmējums /numurs A/) daļa 1846 kv.m.;

nomas maksa 6 % no zemes kadastrālās vērtības gadā.

Piedzīt no Latvijas valsts Labklājības ministrijas, reģistrācijas Nr.90000022064, personā par labu /pers. D/, /personas kods/, tiesas izdevumus 35

EUR un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 300 EUR, t.i. kopā 335 EUR (trīs simti trīsdesmit pieci euro).

Samaksa veicama prasītāja norādītajā bankas kontā : /nosaukums/, konts: /konta numurs/.

Piedzīt no Latvijas valsts Labklājības ministrijas, reģistrācijas Nr.90000022064, personā par labu /pers. E/, personas kods /personas kods/, tiesas

izdevumus 35 EUR un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 300 EUR, t.i. kopā 335 EUR (trīs simti trīsdesmit pieci euro).

Samaksa veicama prasītāja norādītajā bankas kontā : /nosaukums/, konts: /konta numurs/.

Piedzīt no /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/ par labu /pers. D/, personas kods/personas kods/, zemes nomas maksas parādu

4848,31 EUR par laika periodu no 2018.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 15.aprīlim, tiesas izdevumus 500,29 EUR un ar lietas vešanu saistītos izdevumus

300 EUR, t.i. kopā 5648,60 EUR (pieci tūkstoši seši simti četrdesmit astoņi euro 60 centi).

Samaksa veicama prasītāja norādītajā bankas kontā : /nosaukums/, konts: /konta numurs/.

Noteikt prasītājam /pers. D/ tiesības no /Nosaukums A/ par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos

6% gadā no parāda 4848,31 EUR, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Piedzīt no /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/ par labu /pers. E/, personas kods /personas kods/, zemes nomas maksas parādu

4848,31 EUR par laika periodu no 2018.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 15.aprīlim, tiesas izdevumus 500,29 EUR un ar lietas vešanu saistītos izdevumus

300 EUR, t.i. kopā 5648,60 EUR (pieci tūkstoši seši simti četrdesmit astoņi euro 60 centi).

Samaksa veicama prasītāja norādītajā bankas kontā : /nosaukums/, konts: /konta numurs/.

Noteikt prasītājam /pers. E/ tiesības no /Nosaukums A/ par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos

6% gadā no parāda 4848,31 EUR, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Prasību daļā par likumisko procentu 415 EUR piedziņu – noraidīt.

Noteikt, ka spriedums izpildāms labprātīgi 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas

pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Spriedums sastādīts un ir pieejams – 2021.gada 7.jūlijā.

Tiesnese I.Casno