Defendant convicted of drug use after warning, sentenced to 40 hours of compulsory labor instead of prison or fine.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of using psychotropic substances without a doctor's prescription after he had previously been warned of criminal liability. Although the defendant pleaded guilty and requested no evidence examination, the court determined that compulsory labor was the only appropriate penalty given his financial inability to pay a fine and his status as a capable worker. The final judgment imposed a 40-hour sentence and exempted the defendant from paying legal costs due to his mental state.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 253.2 panta 1. daļa; Krimināllikuma 35. pants: When a defendant, having been warned of criminal liability, uses psychotropic substances without a prescription, compulsory labor may be imposed if imprisonment or fines are deemed disproportionate to the circumstances and the offender lacks means to pay.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11390074415
Lietas arhīva Nr. K37-0093-16/1
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Tukumā, 2016.gada 28.aprīlī
Tukuma rajona tiesa
tiesnese A.Kasakovska
piedaloties prokurorei D.Miķei
aizstāvim, zvērinātam advokātam G.Barakam
izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu
/pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 253.2panta pirmās daļas.
Tiesas izmeklēšanā tiesa
k o ns t a t ē j a
Apsūdzētais/pers. A/, būdams brīdināts par kriminālatbildību par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu lietošanu, neatļauti lietoja
psihotropās vielas.
2015.gada 30.janvārī, /pers. A/ precīzi nenoskaidrotā laikā un vietā, bez ārsta nozīmējuma lietoja, smēķējot cigaretē, narkotisko vielu
kanabisu (marihuānu).
2015.gada 21.aprīlī /pers. A/ par Administratīvā pārkāpuma kodeksa 46.panta pirmajā daļā izdarīto pārkāpumu sastādīts administratīvā
pārkāpuma protokols.
2015.gada 18.maijā ar Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieka /pers. B/
lēmumu /pers. A/ sodīts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 46.panta pirmās daļas par narkotisko un psihotropo vielu lietošanu bez ārsta
nozīmējuma ar naudas sodu 20 EUR apmērā.
Atbilstoši Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa 46.panta ceturtās daļas nosacījumiem, /pers. A/ rakstveidā un mutiski brīdināts par
kriminālatbildības iestāšanos, ja viņš gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas neatļauti lietos narkotiskās vai psihotropas vielas.
/pers. A/, būdams brīdināts par kriminālatbildību par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu lietošanu, izmeklēšanā nenoskaidrotā laikā
un vietā, bet ne vēlāk kā līdz 2015.gada 20.oktobrim pulksten 15.05, bez ārsta nozīmējuma neatļauti lietoja izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotu bīstamu
amfetamīna grupas psihotropo vielu.
2015.gada 20.oktobrī /pers. A/ veikta medicīniskā pārbaude un paņemts urīna paraugs ķīmiski toksikoloģiskai izmeklēšanai, /pers. A/
urīnā atrastas amfetamīna grupas atvasinājuma “zīmes”, kas pieder pie bīstamām psihotropām vielām.
Saskaņā ar Ministru Kabineta 2005.gada 8.novembra noteikumiem Nr.847 “Noteikumi par Latvijā kontrolējamām narkotiskām vielām,
psihotropajām vielām un prekursoriem” amfetamīna grupas vielas pieder pie bīstamām psihotropām vielām (I saraksts).
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 253.2panta pirmajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.
Apsūdzētais /pers. A/ pilnīgi atzina savu vainu viņam inkriminētajās darbībās, lūdza neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.
Tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainīgumu, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu, tiesa pieņēma lēmumu
neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.
/pers. A/ darbības pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 253.2panta pirmās daļas, jo, būdams brīdināts par kriminālatbildību par neatļautu
narkotisko un psihotropo vielu iegādāšanos, glabāšanu un lietošanu, viņš neatļauti lietoja psihotropās vielas.
Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otro daļu, tiesa, nosakot soda veidu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā
arī vainīgā personību. Savukārt, atbilstoši normas trešajai daļai, nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta nosacījumiem, Krimināllikuma 253.2panta pirmajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums
klasificējams kā kriminālpārkāpums, par kuru Krimināllikuma 253.2 panta pirmā daļas sankcijā paredzēts sods – īslaicīga brīvības atņemšana vai
piespiedu darbs, vai naudas sods.
Ar IeM Informācijas centra Sodu reģistra izziņu pierādīts, ka /pers. A/ agrāk nav tiesāts, administratīvi sodīts (lietas 12.lapa).
Apsūdzētā paskaidrojumi tiesas sēdē liecina, ka viņš ir reģistrējies kā darba meklētājs, apgādībā trīs nepilngadīgi bērni.
Tiesa uzskata, ka /pers. A/ nosakāms likumā paredzētais sods piespiedu darbs, jo viņš ir darba spējīga persona.
Ziņas par apsūdzētā personu, attieksme pret izdarīto, kā arī noziedzīgā nodarījuma apstākļi liecina, ka nav samērīgi noteikt īslaicīgu brīvības
atņemšanas sodu, tas neatbilstu Krimināllikuma 35.pantā paredzētajam soda mērķim.
Nav piemērojams naudas sods kā vieglākais no soda veidiem, turklāt lietā iegūtās ziņas par apsūdzētā personu liecina, ka viņam nav iespēju
nekavējoties samaksāt naudas sodu vai gūt paredzamus ienākumus nākotnē.
Kā atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu tiesa novērtē apsūdzētā vaļsirdīgo atzīšanos izdarītajā, tā
nožēlošanu.
Tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais izmantojis Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās tiesības uz sadarbību, veicinājis procesa norisi,
piesakot lūgumu neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, kas liecina par viņa attieksmi pret apsūdzību.
Tiesa nekonstatē Krimināllikuma 48.pantā paredzētos atbildību pastiprinošos apstākļus.
Tiesas sēdē pēc norīkojuma saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 83.panta pirmās daļas 5.punktu /pers. A/ aizstāvībai piedalījās zvērināts
advokāts G.Baraks.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 84.pantam, 2009.gada 22.decembra MK noteikumiem Nr.1493 „Noteikumi par valsts nodrošinātās
juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” zvērinātam advokātam G.Barakam pēc iesniegtā
paziņojuma no valsts līdzekļiem izmaksājami 80,92 EUR par juridiskās palīdzības sniegšanu, piedalīšanos tiesas sēdē pēc tiesas norīkojuma.
Arī pirmstiesas procesā zvērināts advokāts G.Baraks sniedzis juridisko palīdzību apsūdzētajam, par ko izmaksāta atlīdzība 115,36 EUR.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 85.panta pirmās daļas 1.punktu, 367.panta pirmās daļas 4.punktu un 368.panta ceturto daļu
apsūdzētais ir atbrīvojams no procesuālo izdevuma samaksas, tie sedzami no valsts līdzekļiem, jo apsūdzētais ir persona, kuras mantiskais stāvoklis
izslēdz iespēju samaksu par aizstāvja palīdzību nodrošināt no saviem līdzekļiem.
Ievērojot Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527., 528., 529., 531. pantu,
Tiesa
no s pri e da
/pers. A/ atzīt par vainīgu un sodīt pēc Krimināllikuma 253.2 panta pirmās daļas ar piespiedu darbu uz četrdesmit stundām.
Uzlikt par pienākumu /pers. A/ desmit darba dienu laikā pēc sprieduma stāšanās spēkā, pieteikties soda – piespiedu darba izpildei Valsts
probācijas dienesta Tukuma teritoriālajā struktūrvienībā.
Atbrīvot /pers. A/ no procesuālo izdevumu 196,28 EUR (simts deviņdesmit seši euro 28 centi) samaksas valsts ienākumos.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā tikai daļā par tiesas
piespriesto sodu, vai sakarā ar pieļautajiem procesa pārkāpumiem, sūdzību vai protestu iesniedzot Tukuma rajona tiesā.
Tiesnese A.Kasakovska