Court dismissed defendant's non-appearance and allowed small claims suit for unpaid maintenance fees and penalties.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's failure to appear and allowed the plaintiff's small claims suit for unpaid maintenance fees and penalties. The plaintiff argued that the defendant had received property rights but failed to pay maintenance costs, citing a 2000 purchase agreement and a 2015 maintenance contract. The court ruled in favor of the plaintiff because the defendant did not present evidence to refute the claims and the calculated penalty did not exceed the statutory 10% cap.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 250.25 panta 1. daļa; Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 195., 250.27 panti: In small claims proceedings where a defendant fails to appear, the court may decide based on the plaintiff's evidence if the plaintiff has fulfilled their burden of proof.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C20143016
S PR IED UM S
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Liepājā 2016.gada 2.augustā
Liepājas tiesa
tiesnesis Iļja Grigorjevs
izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA “Grobiņas novada namsaimnieks” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2016.gada 8.martā SIA “Grobiņas novada namsaimnieks” (turpmāk – prasītāja) cēlusi tiesā maza apmēra prasību pret /pers. B/ (turpmāk –
atbildētājs) par naudas piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka pamatojoties uz 11.09.2000. pirkuma līgumu Nr.430 atbildētājs ir ieguvis lietu tiesību uz dzīvokļa īpašumu
/adrese/, Grobiņas novads. Atbildētājs savas īpašuma tiesības nav ierakstījis zemesgrāmatā.
15.09.2000. starp pusēm noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums Nr.219 par dzīvokļa īpašuma /adrese/, Grobiņas
novads, apsaimniekošanu. Apsaimniekošanas maksa noteikta 5,09 Ls apmērā, bet faktiski īres maksa rēķināta pēc tarifa 0,30 Ls (pēc 01.01.2014. 0,43
EUR) par vienu telpas kvadrātmetru, kas noteikta saskaņā ar 25.01.2007. Grobiņas pilsētas domes sēdes lēmumu, ko apliecina Domes sēdes protokola
izraksts Nr.l,28. Dzīvokļa kopējā platība ir 42,3 km2. Atbildētājam ir pienākums laikus veikt ikmēneša maksājumus par mājas apsaimniekošanu un
uzturēšanu un citus maksājumus. Vienīgo maksājumu atbildētājs ir veicis tikai 2014.gada janvārī. Maksājumu kavējumu gadījumos par katru nokavēto
dienu maksājams līgumsods 2% apmērā no kopējās parāda summas, tādēļ prasītāja līgumsodu ir aprēķinājusi 0,10% apmērā par katru nokavēto dienu
no kopējās parāda summas nevis nolīgto 2% apmērā.
Norādīts, ka prasītāja 2014.gada 11.jūnijā uz atbildētāja e-pastu (/elektroniskā pasta adrese/) nosūtīja atgādinājumu par parādu, ko apliecina
izdruka no prasītājas elektroniskās pastkastītes. To, ka atbildētājs ir informēts, par parādu apliecina atbildētāja e-pasta vēstule prasītājai ar solījumu no
2016.februāra mēneša sākt atmaksāt savu parādu.
Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja apsaimniekošanas maksas un komunālo pakalpojumu parādu 777,09 EUR un līgumsodu 70,89 EUR, kopā
847,98 EUR, kā arī tiesāšanās izdevumus – valsts nodevu 127,20 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR.
Prasība pamatota uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 2., 3.punktu, Civillikuma 1477., 1478., 1587., 1716., 1720.pantu.
[2] Prasība celta Civilprocesa likuma 30.3 nodaļas kārtībā kā maza apmēra prasība. Prasītāja norādījusi, ka nevēlas lietas izskatīšanu tiesas sēdē
(lietas 5.lapa).
Atbildētājs paskaidrojumus Civilprocesa likuma 250.23 panta kārtībā nav sniedzis, nav lūdzis lietas izskatīšanu tiesas sēdē.
[3] Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmajā daļā noteikts, ka, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata
rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas
izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.
No lietas materiāliem redzams, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmajai daļai, pusēm ir izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses
ir informētas par tiesnesi, kura tiesvedībā atrodas lieta, kā arī pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim (lietas 33., 34. lapa).
Atbildētājam paziņojums par rakstveida procesu nosūtīts ierakstītā pasta sūtījumā 2016.gada 12.aprīlī uz deklarēto dzīves vietu un atgriezts kā
neizsniegts, jo beidzies glabāšanas laiks (lietas 37., 40.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc deklarētās dzīves vietas adreses, bet
gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama
saziņa ar tiesu. Fiziskai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīves vietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs
personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.
Civilprocesa likuma 56.1 panta otrā daļa noteic, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi,
deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta
izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokumenti ir
izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, vai trešajā dienā no dokumentu nosūtīšanas dienas, ja dokumenti
nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli
dokumentu saņemšanai norādītajā adresē.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmajai daļai pusēm paziņots par datumu, kad lieta tiks izskatīta rakstveida procesā. Papildus
pieteikumi vai lūgumi nav saņemti. Šādos apstākļos lieta izskatāma rakstveida procesā.
Motīvu daļa
[4] Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
[4.1.] No lietā esošā 2000.gada 11.septembra pirkuma līguma Nr.430 redzams, ka Grobiņas pilsētas dzīvojamo māju privatizācijas komisija
pārdevusi, bet atbildētājs nopircis dzīvojamās mājas /adrese/, kas atrodas Grobiņā, identifikācijas numurs /numurs/ (turpmāk – dzīvoklis). Līguma
3.1.punktā noteikts, ka dzīvoklis pāriet atbildētāja īpašumā ar līguma parakstīšanas brīdi (lietas 8.-9.lapa)
Atbilstoši publiskajā reģistrā esošajiem datiem – Liepājas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Grobiņas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs
A/redzams, ka īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese A/, Grobiņas novadā (kadastra numurs /numurs B/) nostiprinātas atbildētājam (lietas
41.lapa).
[4.2.] Saskaņā ar 2000.gada 15.septembrī noslēgto dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu, kas noslēgts starp Grobiņas
pilsētas p/u “Grobiņas pilsētas namu pārvalde” (turpmāk – apsaimniekotājs) un atbildētāju, apsaimniekotājs apņēmās uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo
māju /adrese/, bet atbildētājs apņēmās segt apsaimniekotājam visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu
proporcionāli viņa dzīvokļa lielumam atbilstoši izdevumu daļai (lietas 17.-19.lapa).
Atbildētājs nav apstrīdējis līguma noslēgšanas faktu vai tā spēkā esamību aprēķinu veikšanas vai prasības celšanas brīdī.
No Grobiņas pilsētas domes 2003.gada 21.augusta sēdes protokola Nr.10 izraksta redzams, ka pašvaldības uzņēmums “Grobiņas pilsētas namu
pārvalde” pārveidota par SIA “Grobiņas Nami” (lietas 20.lapa).
No Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 2009.gada 30.decembra lēmuma izriet, ka SIA “Grobiņas Nami” nosaukums mainīts uz SIA
“Grobiņas novada namsaimnieks” (lietas 28.lapa).
Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk
radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
No minētā tiesa secina, ka prasītāja un atbildētāja starpā pastāv tiesīgi noslēgts līgums, kas atzīstams par spēkā esošu un ka saista atbildētāju.
[4.3.] Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 2., 3.punktam dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas
izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija,
sadzīves atkritumu izvešana).
Līdz ar to atbildētājam bija pienākums segt dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldīšanas izdevumus, kā arī samaksāt par saņemtajiem pakalpojumiem,
kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.
[5] Ar lietā esošo parāda atšifrējumu par laika periodu no 2013.gada februāra līdz 2016.gada februārim ir pierādīts, ka šajā laika posmā
atbildētājam ir izveidojies apsaimniekošanas maksas un komunālo pamatpakalpojumu parāds 777,09 EUR apmērā (lietas 22., 23.lapa).
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam
jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 10.pantam puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā. Sacīkste notiek, pusēm dodot paskaidrojumus,
iesniedzot pierādījumus, tiesai adresētus pieteikumus, piedaloties liecinieku un ekspertu nopratināšanā, citu pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā,
piedaloties tiesu debatēs un veicot citas procesuālās darbības šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektajā daļā noteikts, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi
otra puse.
Atbildētājs prasītājas iesniegto parāda aprēķinu nav apstrīdējis, nav cēlis pret to pamatotus iebildumus.
Ievērojot minēto, tiesa secina, ka prasība par apsaimniekošanas maksas un komunālo pamatpakalpojumu parāda 777,09 EUR piedziņu ir
pamatota un apmierināma.
[6] Saskaņā ar Civillikuma 1716.panta pirmo daļu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,
nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).
Minētā panta trešā daļa noteic, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču
kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.
2000.gada 15.septembra dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma 3.4.punkts noteic, ka maksas par dzīvojamās mājas
uzturēšanu un apsaimniekošanu un komunālo maksājumu kavējumu gadījumos par katru nokavējuma dienu maksājams līgumsods 2% apmērā no
kopējās parādu summas.
No lietā esošā kavējuma naudas aprēķina redzams, ka prasītāja ir aprēķinājusi līgumsodu 0,1% dienā. Tādējādi par laika posmu no 2013.gada
februāra līdz 2016.gada februārim kopā ir aprēķināts līgumsods 101,23 EUR. Atbildētājs šajā laika posmā veicis līgumsoda samaksu 30,34 EUR
apmērā. Līdz ar to kopējā aprēķinātā un nesamaksātā līgumsoda summa ir 70,89 EUR (lietas 24.lapa).
Izvērtējot prasītājas aprēķinātā līgumsoda apmēru, tiesa nonāk pie secinājuma, ka tas atbilst likumā paredzētajām prasībām, nepārsniedz 10% no
galvenā parāda summas, līdz ar ko prasība šajā daļā ir apmierināma.
[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus. Tādējādi, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami prasītājas samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva 127,20 EUR apmērā
(lietas 6. lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR apmērā (lietas 7. lapa).
Atbilstoši Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5.punktam un valsts akciju sabiedrības “Latvijas Pasts” tarifiem ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi (ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas paziņojumu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi) šajā lietā kopā ir 5,82 EUR. Ņemot vērā
to, ka prasītāja ir samaksājusi minētos izdevumus 4,70 EUR apmērā, tad, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42. panta pirmo daļu, pārējie ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi 1,12 EUR apmērā piedzenami no atbildētājas valsts ienākumos.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka
termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Minēto izdevumu samaksas
dokumenti iesniedzami Liepājas tiesā.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 195., 250.25, 250.27 pantu, tiesa
no s pri e da :
SIA “Grobiņas novada namsaimnieks” mazā apmēra prasību pret /pers. B/ par naudas piedziņu apmierināt.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Grobiņas novada namsaimnieks”, reģistrācijas numurs 42103001252,
apsaimniekošanas un komunālo pamatpakalpojumu parādu 777,09 EUR (septiņi simti septiņdesmit septiņi euro un 9 centi), līgumsodu par laika posmu
no 2013.gada 1.februāra līdz 2016.gada 1.februārim 70,89 EUR (septiņdesmit euro 89 centi), valsts nodevu 127,20 EUR (viens simts divdesmit septiņi
euro 20 centi), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR (četri euro 70 centi).
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos izdevumus, kas saistīti ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas paziņojumu
piegādāšanu un izsniegšanu 1,12 EUR (viens euro 12 centi), kas iemaksājami: Tiesu administrācijai, Mūkusalas iela 41b, Rīga, Konts
LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmējs: Valsts kase, Kods TRELLV22, iemaksas mērķis – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi
civillietā C20143016, kods 21499.
Noteikt atbildētājam /pers. B/ termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei un pierādījumu
iesniegšanai Liepājas tiesā par sprieduma labprātīgu izpildi.
Spriedumu, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, var pārsūdzēt divdesmit
dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Liepājas tiesā.
Tiesnesis (personiskais paraksts) I.Grigorjevs