Court dismisses police absence and imposes minimum fine and detention for repeated driving without license.
Legislator summary
AI generatedThe court proceeded with the trial despite the absence of the State Police representative, finding no valid reason to adjourn the hearing. The defendant admitted guilt for driving a vehicle repeatedly without a license, a violation of the Administrative Offences Code. Consequently, the court imposed the minimum statutory penalty of five days of administrative detention and a 570 EUR fine while returning the seized vehicle to its owner.
Legislator headnote
AI generatedAdministrative Offences Code s. 149.4(7)1; s. 289.11(1): The court may proceed with a hearing in the absence of a party if no objective reasons for adjournment exist; a guilty plea constitutes a mitigating circumstance allowing the imposition of the minimum statutory penalty.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. 1-0882-18/37
ECLI:LV:ZRT:2018:1123.173088218.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jēkabpilī 2018.gada 23.novembrī
Zemgales rajona tiesas
tiesnese L. Baltmane-Zepa,
ar tiesas sēdes sekretāri A. Semeiko,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības
pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta septītās daļas 1.punkta.
Aprakstošā daļa
2018.gada 21.novembrī Valsts policijas darbinieks noformējis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC121336 /pers. A/ par to, ka 2018.gada
21.novembrī pulksten 13.32 viņš vadīja automašīnu Audi 80 ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ pa Rīgas ielu no Daugavas ielas puses
Kazarmu ielas virzienā atkārtoti gada laikā bez transportlīdzekļa tiesībām.
Protokolā norādīts, ka ir pārkāpts Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 4.punkts un atbildība par šo pārkāpumu paredzēta Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta septītās daļas 1.punktā.
Valsts policijas pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.11 panta pirmā daļa noteic, ka lietas
izskatīšana ir atliekama, ja lietu nav iespējams iztiesāt sakarā ar to, ka uz tiesas sēdi nav ieradusies kāda persona.
Ņemot vērā to, ka Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldei par tiesas sēdes vietu un laiku paziņots, pārstāvis nav informējis tiesu par
neierašanās iemesliem, nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu, tiesa uzskata, ka nav konstatējami objektīvi iemesli lietas izskatīšanas atlikšanai, līdz ar to lieta
skatāma Valsts policijas pārstāvja prombūtnē.
/pers. A/ tiesas sēdē savu vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā atzina un paskaidroja, ka braucis no slimnīcas, jo apmeklē fizioterapiju.
Motīvu daļa
Noklausījusies /pers. A/ paskaidrojumu, pārbaudījusi lietas materiālus, tiesnese atzīst, ka /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpumā izdarīšanā, kas
paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta septītās daļas 1.punktā, ir pierādīta.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9.panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar
nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai
noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta septītās daļas 1.punktu administratīvā atbildība iestājas par transportlīdzekļa
vadīšanu atkārtoti gada laikā, ja nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas).
Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.pantam pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā
paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas
savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas
pareizā izlemšanā.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības,
kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
No minētā secināms, ka to, cik ticamas pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, jāizvērtē, aplūkojot visus procesā iegūtos faktus vai ziņas par
faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā. Tikai pastāvot saprātīgām šaubām, kuras nevar novērst, tās jāvērtē par labu pārkāpējam (sk., piemēram,
Zemgales apgabaltiesas 2016.gada 12.janvāra spriedumu lietā Nr.137006315).
2018.gada 21.novembrī par /pers. A/ izdarīto administratīvo pārkāpumu noformēts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC121336 (lietas
3.lapa).
Publiskajās tiesībās darbojas publiskās ticamības princips, un policijas amatpersonu noformētajiem dokumentiem, arī administratīvo pārkāpumu
protokoliem, a priori ir publiskā ticamība, un tos iespējams apšaubīt, iesniedzot pierādījumus, kas to apstiprina (sk. Zemgales apgabaltiesas
2013.gada 3.jūnija spriedumu lietā Nr.116008413). Jāņem vērā, ka likumdevējs ir uzsvēris, ka protokolā fiksētās ziņas ir uzskatāmas par objektīvu
pierādījumu un amatpersona atzīstama par objektīvu novērotāju, kamēr netiek pierādīts pretējais (sk., piemēram, Administratīvās apgabaltiesas
2013.gada 23.aprīļa spriedumu lietā Nr.A42919409).
To, ka 2018.gada 21.novembrī administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā /pers. A/ vadījis transportlīdzekli atkārtoti gada laikā
bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām, pierāda lietas materiālos esošais administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC121336 (lietas 3.lapa) un lietas
materiālos esošā Sodu reģistra uzziņa, no kuras redzams, ka /pers. A/ 2018.gada 23.februārī saukts pie administratīvās atbildības pēc Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta sestās daļas 1.punkta, tas ir, par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav iegūtas transportlīdzekļa vadīšanas
tiesības, un sodīts ar naudas sodu 320 EUR apmērā (lietas 8.lapa).
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244.pantu pierādījumus tiesnesim jāvērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz
vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
Tiesnesei nav šaubu par iepriekš spriedumā minēto pierādījumu ticamību, kas pierāda to, ka /pers. A/ vadīja automašīnu atkārtoti gada laikā bez
transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām, un līdz ar to lietā konstatējams, ka ir noticis administratīvais pārkāpums, /pers. A/ ir vainīgs tā izdarīšanā un ir
sodāms par izdarīto administratīvo pārkāpumu.
Nosakot sodu, saskaņā ar Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa 32.panta otro daļu tiesnese ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu,
pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Tāpat tiesnese ņem vērā Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22.pantā definēto soda mērķi, kas ir audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas
un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, lai pārkāpējs un citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta septītās daļas 1.punkta sankcija par šo izdarīto administratīvo pārkāpumu paredz sodu
administratīvā aresta veidā no 5 līdz 15 diennaktīm un naudas sodu 570 EUR apmērā.
Izvērtējot pārkāpēja personību, konstatēts, ka /pers. A/ strādā algotu darbu, apgādībā divas personas (lietas 3.lapa), iepriekš administratīvi sodīts
(lietas 8.lapa).
Tiesnese, ievērojot Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 33.panta trešo daļu par /pers. A/ atbildību mīkstinošo apstākli atzīst savas vainas
atzīšanu; atbildību pastiprinošos apstākļus saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 34.pantu tiesnese nekonstatē.
Ievērojot minēto, tiesnese secina, ka /pers. A/ par izdarīto administratīvo pārkāpumu ir iespējams piemērot sodu minimālajā apmērā.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 274.1 pantu lēmumā par administratīvā soda uzlikšanu jānosaka, kas darāms ar
pārkāpuma izdarīšanas rīkiem. Šī panta pirmās daļas 2.punktā noteikts, ka lietas, kas bijušas lietotas administratīvā pārkāpuma izdarīšanai, ir
konfiscējamas vai atdodamas atpakaļ to īpašniekam.
Transportlīdzeklis Audi 80, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, 2018.gada 21.novembrī, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 257.panta pirmo daļu, izņemts un līdz piemērotā naudas soda nomaksai nodots glabāšanā Nodrošinājuma valsts aģentūrā (lietas 4.-
7.lapa),
Ievērojot 2013.gada 24.oktobra Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2012-23-01 „Par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 257.panta
pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105.pantam”, transportlīdzeklis Audi 80, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/,
atdodams tā īpašniecei /pers. E/ (lietas 9.lapa).
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 299.1 panta pirmo daļu par administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē uzliktais naudas sods
jāsamaksā ne vēlāk kā 30 dienu laikā no soda uzlikšanas dienas.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta septītās daļas 1.punktu, 289.13, 289.16- 289.18 pantu tiesnese
nosprieda
atzīt /pers. A/ par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta septītās
daļas 1.punktā un sodīt viņu ar administratīvo arestu uz 5 (piecām) diennaktīm un naudas sodu 570 EUR (pieci simti septiņdesmit euro) apmērā.
Transportlīdzekli Audi 80, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, atdot īpašniecei /pers. E/.
/pers. A/ transportlīdzekli var izņemt pēc naudas soda samaksas.
Sprieduma izpildi daļā par administratīvo arestu uzdot izpildīt Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldei.
Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma
pieejamības
dienas tiesas kancelejā
var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā.
Pilns spriedums pieejams tiesas kancelejā 2018.gada 23.novembrī.
Tiesnese L.Baltmane-Zepa