Court partially allowed HOA's claim for utility arrears but rejected late payment penalty claim against resident.

Lietas Nr. C28458612

Lietas arhīva Nr. C-0797-14/10

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2014.gada 12.jūnijā

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa:

tiesnese G.Viļumsone

ar sekretāri E.Knospiņu,

piedaloties prasītāja dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „Zolirtūde” pārstāvei zvērinātai advokātei A.Rasnačai,

izskatīja atklātā tiesas sēdē 2014.gada 12.jūnijā civillietu dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „Zolitūde” prasībā pret /pers. B/

par parāda un kavējuma procentu piedziņu.

Aprakstošā daļa

2012.gada 27.septembrī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā saņemts dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „Zolitūde”

prasības pieteikums pret /pers. B/ par parāda un kavējuma procentu piedziņu.

Prasība pamatota sekojoši:

Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas nodalījumā Nr./numurs/ atbildētājai bijušas reģistrētas īpašuma tiesības uz nekustamo

īpašumu, kas atrodas /adrese/, un atbildētāja bija dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „Zolitūde” biedre no 1972.gada

25.aprīļa līdz 2012.gada 29.maijam. Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir

piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā. Savukārt, minētā panta trešā daļa paredz, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir

norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens,

kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Prasītāja pilnvaroto sapulces protokolā 2003.gada 12.aprīlī Nr.7. noteikta soda nauda

0,2% apmērā no kopējās parāda summas par 15 kavējuma dienām par īres maksas parādu. Prasītājs ir izpildījis savas no līguma

izrietošās saistībās, tas ir, sniedzis dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus, taču atbildētāja savus

pienākumus nav izpildījusi. Tā kā prasītājs nav saņēmis savlaicīgas rēķinu apmaksas par sniegtajiem pakalpojumiem, tad atbildētājai

ir izveidojies parāds un aprēķināts līgumsods. Atbildētāja ar pieņemšanas nodošanas aktu 2012.gada 24.jūlijā ir nodevusi dzīvokli,

taču parādu nav samaksājusi.

Prasības pamatojumam norādīts Civillikuma 1716.,1753.pants, Dzīvokļu īpašuma likuma 10.,13.pants, likuma „Par dzīvokļa īpašumu”

8.12..pants.

Prasībā pēc tās precizēšanas lūgts:

- piedzīt no /pers. B/ dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „Zolitūde” labā parādu par komunālajiem pakalpojumiem, mājas

apsaimniekošanas izdevumiem par laiku līdz 2012.gada 24.jūlijam EUR 938,09, nokavējuma procentus par laiku no 2009.gada

1.oktobra līdz 2012.gada 24.jūlijam EUR 598,05, tiesāšanās izdevumus par valsts nodevu EUR 357,48, ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus EUR 4,70, advokāta honorāra izdevumus EUR 172,17,

pārskaitot līdzekļus uz dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „Zolitūde” norēķinu kontu LV97 UNLA 0003 0006 0782 6 - SEB

banka AS, bankas kods UNLALV2X.

-noteikt prasītāja tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā par laiku līdz sprieduma izpildei.

Tiesas sēdē dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „Zolitūde” pārstāve zvērināta advokāte A.Rasnača uzturēja prasību ar

prasības pieteikumā un tā precizējumos norādītajiem argumentiem.

Atbildētāja/pers. B/ rakstveida paskaidrojumus par prasību nav sniegusi, uz tiesas sēdi nebija ieradusies, par lietas izskatīšanas laiku

un vietu viņai paziņots un prasības pieteikums nosūtīts uz deklarēto dzīves vietas adresi, nosūtot pavēsti ierakstītā sūtījumā.

Attaisnojošus iemeslus par neierašanos uz tiesas sēdi atbildētāja lietā nav iesniegusi, tādējādi, nekonstatējot Civilprocesa likuma

209.pantā, 210.pantā norādītos iemeslus lietas izskatīšanas atlikšanai, un, atzīts par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētājas

piedalīšanās tiesas sēdē.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1panta pirmo daļu, gadījumā, ja atbildētāja nav sniegusi paskaidrojumus par prasību un nav

ierausies pēc tiesas uzaicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu, tiesa taisa lietā aizmugurisku spriedumu.

Motīvu daļa

Novērtējot lietas materiālus un pierādījumus, prasība daļā par parāda pamatsummas piedziņu - atzīstama par pamatotu un

apmierināma, daļā par līgumsoda piedziņu – pamierināma daļēji sekojošu apsvērumu dēļ:

Lietā nav strīda, ka atbildētājai no 1994.gada 11.marta līdz 2012.gada 29.maijam bija īpašumtiesības uz dzīvokli /adrese /, un Rīgā,

atbildētāja bija dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „Zolitūde” biedre no 1972.gada 25.aprīļa līdz 2012.gada 29.maijam.

Prasītājs ir izpildījis savas no līguma izrietošās saistībās, tas ir, sniedzis dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas

pakalpojumus, taču atbildētāja savus pienākumus nav izpildījusi. Tā kā prasītājs nav saņēmis savlaicīgas rēķinu apmaksas par

sniegtajiem pakalpojumiem, tad atbildētājai ir izveidojies parāds un aprēķināts līgumsods.

Atbildētāja ar pieņemšanas nodošanas aktu 2012.gada 24.jūlijā ir nodevusi dzīvokli un parakstījusies par skaitītāju rādījumiem, taču

parādu nav samaksājusi.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā.

Savukārt, minētā panta trešā daļa paredz, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas

saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Likuma ,,Par

dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 31.12.2010.) 8.panta pirmā daļa noteica, ka visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir piedalīties

daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Savukārt, minētā likuma 12.panta pirmā daļa

paredzēja, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvojamās

mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata noteiktos izdevumus, kas nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti veicamo

pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopsapulces noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu, ja šāda atlīdzība paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā, bet panta ceturtā daļa nosaka, ka dzīvokļa

īpašnieks norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Atbildētāja nav

izmantojusi savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav ieradusies uz tiesas sēdi, nav sniegusi paskaidrojumus,

nav cēlusi iebildumus pret prasību un nav apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus.

Atbildētāja no 2009.gada 1.oktobra līdz 2012.gada 24.jūlijam maksājumus veikusi nepilnīgi, lai gan atbildētājas dzīvoklim ir sniegti ar

dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu saistītie pakalpojumi, tādējādi par šo laiku ir izveidojies parāds EUR 938,09, kas

piedzenams prasītājas labā no atbildētājas.

Pušu tiesiskās attiecības izriet no likuma „Par dzīvokļa īpašumu”, Kooperatīvo sabiedrību likuma, kā arī no DzĪKS „Zolitūde” statūtiem

un DzĪKS „Zolitūde” pilnvaroto sapulces lēmumiem.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 32.panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļu īpašnieku sabiedrības augstākā pārvaldes institūcija ir

sabiedrības dalībnieku kopsapulce vai – sabiedrības statūtos noteiktajos gadījumos – pilnvaroto sapulce. DzĪKS „Zolitūde” statūtu

7.6.sadaļā ir noteiktas pilnvaroto sapulces kā kooperatīvās sabiedrības augstākās pārvaldes institūcijas tiesības un kompetence.

Statūtu 7.6.3.punkts noteic, ka īpašu jautājumu izlemšanai kooperatīvā sabiedrība var sasaukt pilnvaroto sapulci, bet 7.6.6.punkts cita

starpā paredz pilnvaroto sapulcei tiesības izskatīt un apstiprināt valdes sagatavoto kooperatīvās sabiedrības budžetu un kārtējā gada

darbības plānu. Prasītājs, pamatojoties uz DzĪKS „Zolitūde” statūtu 5.9.2.punktu un DzĪKS „Zolitūde” pilnvarotās sapulces 12.04.2003.

protokolu Nr.7, ar kuru bija apstiprināta nokavējuma naudas aprēķināšana 0,2% par katru kavējuma dienu no parāda summas, lūdz

piedzīt arī nokavējuma naudu par laiku no 2009.gada oktobra līdz 2012.gada 24.jūlijam.

Saskaņā ar prasītājas pilnvaroto sapulces 2003.gada 12.aprīļa protokolu Nr.7, pilnvaroto sapulce ir apstiprinājusi soda naudas

aprēķināšanas metodiku-0,2% par 15 kavējuma dienām, neskaitot aprēķina summu par īres maksu par tekošo un iepriekšējo

mēnesi.

Kooperatīvo sabiedrību likuma 39.panta otrā daļa nosaka, ka pilnvaroto sapulcei ir tiesības:

1) pēc valdes un revīzijas komisijas (revidenta) vai zvērināta revidenta ziņojuma izskatīt un apstiprināt aizvadītā saimnieciskās

darbības gada pārskatu;

2) apstiprināt valdes sagatavoto sabiedrības budžetu un kārtējā gada darbības plānu;

3) noteikt iestāšanās maksas (ja tāda paredzēta sabiedrības statūtos) un biedra naudas lielumu;

4) izskatīt sūdzības par padomes vai valdes lēmumiem;

6) apstiprināt padomes vai valdes lēmumus par jaunu biedru uzņemšanu un esošo biedru izslēgšanu vai izstāšanos no sabiedrības;

7) izlemt jautājumus, kas saistīti ar sabiedrības reorganizāciju vai likvidāciju, kā arī ar līdzdalību citās komercsabiedrībās vai

izstāšanos no tām;

8) lemt par komercsabiedrību dibināšanu, reorganizāciju vai likvidāciju;

9) izlemt jautājumu par sabiedrības statūtu grozīšanu;

10) sadalīt iepriekšējā saimnieciskās darbības gada peļņu (atbilstīgajā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajā sabiedrībā un

atbilstīgajā mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvajā sabiedrībā — pārpalikumu) un noteikt zaudējumu segšanas kārtību;

11) saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem apstiprināt un grozīt padomes, valdes, revīzijas komisijas (revidenta) vai

zvērināta revidenta un likvidācijas komisijas darbības nolikumus;

12) pārstāvēt sabiedrību tiesā ar tās pilnvarotas personas starpniecību visās sabiedrības celtajās prasībās pret valdes locekļiem, kā

arī valdes celtajās prasībās pret sabiedrību.

No citētās likuma normas neizriet, ka kooperatīvās sabiedrības pilnvaroto sapulce ir tiesīga lemt par soda naudas piemērošanu.

Kooperatīvo sabiedrību likuma 21.panta pirmā daļa nosaka, ka kooperatīvās sabiedrības biedra pienākumi ir:

1)pildīt sabiedrības statūtos paredzētos pienākumus un tās pārvaldes un revīzijas institūciju lēmumus;

2) savlaicīgi izpildīt saistības, kas attiecas uz darba ieguldījumu (lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajā sabiedrībā un

mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvajā sabiedrībā — uz saņemto pakalpojumu apjomu), kā arī uz mantisko un finansiālo

līdzdalību sabiedrības darbībā statūtos noteiktajā kārtībā;

3) saudzēt sabiedrības mantu, kā arī ziņot valdei vai revīzijas komisijai (revidentam) par konstatēto mantas izsaimniekošanu vai

nesaimniecisku rīcību un veikt attiecīgus pasākumus šādu pārkāpumu novēršanai.

Saskaņā ar Kooperatīvo sabiedrību likuma 1.panta 5.punktu kooperatīvā sabiedrība ir brīvprātīga fizisko un juridisko personu

apvienība, kuras mērķis ir sniegt pakalpojumus tās biedru saimnieciskās darbības efektivitātes paaugstināšanai.

Kooperatīvo sabiedrību likuma 11.panta trešā daļa nosaka, ka dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības darbību reglamentē šis

likums, likums „Par dzīvokļa īpašumu”, kā arī citi normatīvie akti.

Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta otrās daļas 9.punkts

nosaka, ka vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga

pi eņemt lēmumu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

izdevumu noteikšanas un maksāšanas kārtību.

Dzīvokļu īpašuma likuma 10.panta 8.punkts nosaka, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos

lēmumus.

No minētā izriet, ka tikai dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga lemt par mājas pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas un maksāšanas

kārtību. Ievērojot minēto, prasītājas pilnvaroto sapulces lēmums noteikt soda naudu atbildētājai nav saistošs un prasība daļā par

nokavējuma naudas piedziņu ir noraidāma.

Kooperatīvo sabiedrību likuma 13.panta pirmās daļas 6.punktā ir norādīts, ka statūtos ir norādāmi biedru tiesības un pienākumi.

DzĪKS „Zolitūde” statūtu 5.9.sadaļā ir norādīti sabiedrības biedru pienākumi un tiesības, bet statūtu 5.9.2.punkts noteic, ka biedra

pienākums ir savlaicīgi veikt maksājumus par dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, komunālajiem

pakalpojumiem, nomaksāt biedra naudu un soda naudu. Likumā uzskaitīti dzīvokļa uzturēšanai nepieciešamie izdevumi, bet soda

nauda ir sankcija par saistību neizpildi. Kooperatīvo sabiedrību likuma 39.pantā ir izsmeļoši uzskaitītas pilnvaroto sapulces tiesības.

Prasītājam nav tiesību savos statūtos paplašināt noteikto tiesību apjomu un ar pilnvaroto sapulces lēmumiem vienpusēji noteikt

sankcijas par maksājumu kavējumiem.

Augstākās tiesas Senāta sagatavotajā apkopojumā par tiesu praksi līgumsoda noteikšana ir norādīts, ka nav pieļaujama līgumsoda

vienpusēja noteikšana (skat. http://at.gov.lv/ lv/judikatura/tiesu-praksesapkopojumi/ civiltiesibas/).

Jautājums par kooperatīvās sabiedrības pilnvaroto sapulces tiesībām noteikt soda naudas ir apskatīts Augstākās tiesas Senāta

2010.gada 24.novembra spriedumā lietā Nr.SKC-245/2010, kurā atzīts, ka DzĪKS „Jubilejas” sabiedrības institūcijas (pilnvaroto

sapulces) 2001.gada 6.novembra lēmums, kurā paredzēta nokavējuma nauda 1% apmērā par maksājumu kavējumu nav

pielīdzināms likumā „Par dzīvokļa īpašumu” paredzētajam dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmumam, bet apsaimniekošanas

izdevumu jēdziens nav tulkojams tik plaši, ka no tā varētu secināt tiesības noteikt līgumsodus vai paaugstinātus salīdzinājumā ar

likumiskajiem (6% gadā) nokavējuma procentus.

Augstākās tiesas Senāta spriedumā lietā Nr.SKC-151/2010 (tiesa atzina, ka likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 27.2 pants neparedz

dzīvokļu īpašnieku kopsapulcei tiesības noteikt visiem dzīvokļu īpašniekiem saistošus līgumsodus) norādīts: „Līgumsods un

apsaimniekošana ir dažādas lietas. Kā izriet no definīcijas Civillikuma 1716.pantā, līgumsods ir konkrētā saistības dalībnieka

labprātīgi uzņemts pienākums ciest pametumu, un nav pamata uzskatīt, ka šāda tiesība likumā „Par dzīvokļa īpašumu” būtu nodota

dzīvokļu īpašnieku kopsapulces izlemšanā. Ja dzīvokļa īpašnieks pienācīgā termiņā neveic maksājumus par siltumenerģiju vai

elektrību, turpretim apsaimniekotājs samaksā savlaicīgi no saviem finanšu līdzekļiem, tad no apsaimniekotāja nekāds līgumsods

netiek iekasēts, pat ja līgumā ar pakalpojumu sniedzēju būtu paredzēts.” Turpretim, ja apsaimniekotājs ir maksājis līgumsodu, viņam

var būt zaudējumu atlīdzības prasība no dzīvokļa īpašnieka.

Bez tam Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2008.gada 14.maija spriedumā Nr. SKC-212 izteikts

viedoklis, ka līgumsodam ir sodīšanas un zaudējumu atlīdzināšanas funkcija; gadījumos, kad no lietas apstākļiem secināms, ka

līgumsods pēc tā apmēra, salīdzinot ar iespējamiem pārkāpuma izraisītajiem zaudējumiem, veic galvenokārt sodīšanas funkciju, tā

piemērošana vērtējama atbilstoši vispārējiem sodīšanas rakstura tiesisko līdzekļu piemērošanas principiem, tostarp soda

samērīguma un taisnīguma principiem.

Atbildētājai kā patērētājai prasītāja pilnvaroto sapulcē noteiktais līgumsods 0,2% par 15 dienu kavējumu aprēķina pamatojuma ziņā

būtu atzīstams par nesamērīgu. No lietas materiāliem izriet, ka atbildētājai kā patērētājai nav bijusi iespēja ietekmēt šī noteikuma

saturu un apspriest to. Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 5.panta otro daļu, 6.panta trešo daļu, sesto daļu, šādi

neapspriestie nosacījumi nav atzīstami par atbilstošiem Patērētāju tiesību aizsardzības likuma noteikumiem, nostāda patērētāju

neizdevīgā stāvoklī un ir pretrunā ar labticīguma prasībām, jo pārkāpts pušu tiesiskās vienlīdzības princips. Patērētāju tiesību

aizsardzības likuma 6.panta vienpadsmitā daļa nosaka, ka tiesa, izšķirot strīdu vai veicot citas no ražotāja, pārdevēja vai

pakalpojuma sniedzēja un patērētāja noslēgtā līguma izrietošās procesuālās darbības, izvērtē līgumiskos noteikumus un strīda

atrisināšanai attiecībā uz patērētāju nepiemēro līgumā ietvertos netaisnīgos noteikumus. Patērētāju tiesību aizsardzības likuma

6.panta astotajā daļā paredzētas sekas, kas iestājas, ja tiek konstatēti netaisnīgi līguma nosacījumi, un proti, ražotāja, pārdevēja vai

pakalpojuma sniedzēja un patērētāja noslēgtajā līgumā ietvertie netaisnīgie noteikumi nav spēkā no līguma noslēgšanas brīža, bet

līgums paliek spēkā, ja tas var pastāvēt arī turpmāk, kad izslēgti netaisnīgie noteikumi. Tādējādi, atbilstoši Patērētāju tiesību

aizsardzības likuma noteikumiem, līgumiskie netaisnīgie noteikumi nav atbilstoši likumam no līguma noslēgšanas brīža.

Līdz ar to dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „Zolitūde” prasība pret /pers. B/ daļā par parāda piedziņu – atzīstama par

pamatotu un ir apmierināma, bet daļā par nokavējuma procentu piedziņu – atzīstama par nepamatotu un ir noraidāma.

N o /pers. B/ dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „Zolitūde” labā piedzenams parāds par komunālajiem pakalpojumiem,

mājas apsaimniekošanas izdevumiem par laiku no 2009.gada 1.oktobra līdz 2012.gada 24.jūlijam EUR 938,09 apmērā un

tiesāšanās izdevumus par prasītājas samaksāto valsts nodevu EUR 216,26, par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem EUR

4,70, un zvērinātas advokātes darba samaksu. Prasītāja ir samaksājusi advokāta honorāru Ls121 jeb EUR 172,17, kas saskaņā ar

Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu un ceturto daļu, piedzenama no atbildētājas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, prasītājai nosakāmas tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā no pamatparāda

līdz sprieduma izpildei (izsolei).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmo daļu, taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, tiesa nosaka termiņu

sprieduma labprātīgai izpildei. Līdz ar to atbildētājai nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš par naudas summu un

tiesāšanās izdevumu piedziņu - 10 dienas, sākot no sprieduma spēkā stāšanās.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu, 41.panta pirmo daļu, 189.-195.pantiem, 204.1 pantu, 208.1pantu, 208.2 pantu, 208.4 pantu,

208.5 pantu, tiesa

nosprieda:

dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „Zolitūde” prasību pret /pers. B/ daļā par parāda piedziņu – apmierināt, daļā par

nokavējuma procentu piedziņu – noraidīt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „Zolitūde”, reģistrācijas numurs

40003096598, labā parādu par komunālajiem pakalpojumiem, mājas apsaimniekošanas izdevumiem par laiku no 2009.gada

1.oktobra līdz 2012.gada 24.jūlijam EUR 938,09 (deviņi simti trīsdesmit astoņi euro 9 centi), tiesāšanās izdevumus EUR 388,43 (trīs

simti astoņdesmit astoņi euro 43 centi),

pārskaitot tos uz dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības „Zolitūde” norēķinu kontu LV97 UNLA 0003 0006 0782 6 - SEB banka

AS, bankas kods UNLALV2X.

Noteikt dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajai sabiedrībai „Zolitūde” tiesības saņemt no /pers. B/ likumiskos procentus - 6% gadā no

piespriestā, bet nesamaksātā pamatparāda summas EUR 938,09 (deviņi simti trīsdesmit astoņi euro 9 centi), sākot no sprieduma

stāšanās spēkā līdz tā izpildei.

Noteikt /pers.B/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas par naudas summu un tiesāšanās izdevumu piedziņu,

sākot no sprieduma spēkā stāšanās.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā

pēc pilna sprieduma sastādīšanas 2014.gada 12.jūnija Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

/pers. B/ 20 (divdesmit) dienu laikā no aizmuguriska sprieduma pilna teksta nosūtīšanas dienas var iesniegt tiesai, kura taisījusi

aizmugurisku spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese G.Viļumsone