Court dismissed appeal against fine for parking violation, ruling evidence of guilt was sufficient and lawful.

ECLI:LV:KURT:2018:0802.1A69007318.3.S

Lieta Nr.1A69007318/32

SPRIEDUMS

Ventspilī 2018.gada 2.augustā

Kurzemes rajona tiesa: tiesnese S.Eglīte,

izskatot rakstveida procesā /pers. A/ sūdzību par 2018.gada 31.maija Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka lēmumu Nr.RPP-18-2040-ls,

konstatēja

Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks J.Lūkass (turpmāk – Iestāde) 2018.gada 31.maijā a r lēmumu Nr.RPP-18-2040-ls (turpmāk –

Lēmums), izskatot /pers. A/ (turpmāk – Iesniedzējs) sūdzību par 2018.gada 14.aprīlī sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu-lēmumu

Nr.512568043 (turpmāk – protokols-lēmums), nolēma amatpersonas lēmumu atstāt negrozītu, bet Iesniedzēja sūdzību noraidīt.

/pers. A/ saukts pie administratīvās atbildības pēc Latvijas 149.10panta piektās daļas 12.punkta un sodīts ar naudas sodu EUR 40 apmērā.

Nepiekrītot Lēmumam, /pers. A/ iesniedzis tiesā sūdzību par Lēmumu, norādot, ka uzskata to par nepamatotu un pārsūdz to pilnā apmērā, lūdz

pilnībā atcelt Lēmumu un izbeigt administratīvo lietvedību.

Sūdzībā Iesniedzējs norādījis, ka 2018.gada 14.aprīlī ieradies /adrese/, lai atvestu mantas savam radiniekam, kurš dzīvo minētajā dzīvojamā mājā.

Redzot ceļa zīmi „Stāvēt aizliegts” un apzinoties, ka vizītes mērķis ir tikai mantu uznešana, kas neaizņems vairāk par piecām minūtēm, droši novietojis

automašīnu pie dzīvojamās mājas.

Bez tam, minētā ceļa zīme bija uzstādīta kopā ar papildiezīmi, kas informēja, ka stāvēšana atļauta ar mājas /adrese/ atļaujām, no kā secināms, ka

zīme uzstādīta mājas iedzīvotāju ērtībām, lai nodrošinātu viņu iespējas netraucēti novietot automašīnas pie mājas. Tā kā konkrētajā laikā pie viņam

vajadzīgās mājas kāpņu telpas neatradās citas automašīnas, secinājis, ka, lai arī jebkurā gadījumā, novietojot automašīnu uz laiku līdz 5 minūtēm mantu

uznešanai, nebūs pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumus, vienlaikus arī būs rīkojies atbilstoši uzstādītās papildiezīmes mērķim – neierobežot mājas

iedzīvotāju iespējas brīvi novietot automašīnas.

Atgriežoties pie automašīnas, ievērojis, ka pie mājas atrodas arī pašvaldības policijas transporta līdzeklis, taču, lai arī apzinājies, ka nekādu

pārkāpumu nav izdarījis, vēl brīdi pakavējies, paļaujoties, ka gadījumā, ja tomēr viņa rīcībā policijas darbinieks saskatītu iespējamu pārkāpumu, viņam tas

nekavējoties tiktu darīts zināms. Tā kā pie viņa neviens nevērsās, iedarbinājis automašīnu un devies prom.

Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka J.Lūkasa 2018.gada 31.maija Lēmumā Nr.RPP-18-2040-ls konstatēts, ka 2018.gada 14.aprīlī

plkst.15.53 pie nama /adrese/ RPP Kurzemes pārvaldes inspektors Viktors Kolosovs (turpmāk – Amatpersona) konstatēja, ka transportlīdzeklis Jeep

Grand Cherokee, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, (turpmāk – transportlīdzeklis) novietots stāvēšanai Ministru kabineta 2015.gada

2.jūnija noteikumu Nr.279 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk –CSN) 523.ceļa zīmes „Stāvēšanas aizlieguma zona” ar 849.papildzīmi „Pārējā

papildinformācija” (Izņemot ar mājas /adrese/ atļaujām) darbības zonā, bez 849.papildzīmē noteiktās atļaujas.

CSN 122.3.apakšpunkts nosaka, ka aizliegts stāvēt 327.ceļa zīmes darbības zonā un –attiecīgi nepāra vai pāra datumos – 328. vai 329.ceļa zīmes

darbības zonā, kā arī uz visiem ceļiem teritorijā, kurā iebraukšana apzīmēta ar 523.ceļa zīmi.

CSN 285.27.apakšpunkts nosaka, ka 849.papildzīme „Pārējā papildinformācija” norāda informāciju, ko nesatur pārējās papildiezīmes (atceļ

apstāšanās un stāvēšanas aizliegumu 326., 327., 328. un 329.zīmes darbības zonā transportlīdzekļiem ar speciālām atļaujām (vadītājam automobiļa

salonā pie priekšējā stikla jānovieto stāvvietas īpašnieka vai pārvaldītāja izdota attiecīga satura atļauja), norāda laikaposmu, kurā atļauts iekraut un izkraut

kravu un tamlīdzīgi).

Par CSN 122.3.apakšpunkta prasību neievērošanu administratīvā atbildība noteikta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk –

Latvijas APK) 149.10panta piektās daļas 12.punktā.

Ņemot vērā norādīto, Amatpersona pieņēma lēmumu, ar kuru transportlīdzekļa turētājam, pamatojoties uz Ceļu satiksmes likuma (turpmāk – CSL)

43.2pantu, Latvijas APK 214. 1pantu un RPP 2016.gada 30.jūnija iekšējiem noteikumiem Nr.5-NTS „Par amatpersonu tiesībām izskatīt administratīvo

pārkāpumu lietas un pieņemt lēmumus par Latvijas APK 214. 1panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem”, uzlika naudas sodu četrdesmit euro

apmērā.

Iesniedzējs sūdzībā norāda, ka 2018.gada 14.aprīlī ieradās /adrese/, lai atvestu mantas radiniekam, kurš dzīvo minētajā mājā un apzinoties, ka

vizītes mērķis ir tikai mantu uznešana, kas neaizņems vairāk par piecām minūtēm, Iesniedzējs novietoja transportlīdzekli Lēmumā norādītajā vietā.

Papildus tam Iesniedzējs norāda, ka notikuma vietā ievēroja RPP darbiniekus, bet RPP darbinieki pie Iesniedzēja nevērsās. Ņemot vērā minēto,

Iesniedzējs lūdz atcelt Lēmumu.

Izvērtējot Iesniedzēja argumentus, norādīts turpmākais.

Saskaņā ar Latvijas APK 286.panta pirmās daļas nosacījumiem, sūdzību vai protestu par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu

augstāka iestāde izskata rakstveida procesā 30 dienu laikā pēc sūdzības vai protesta saņemšanas, bet lietās par satiksmes noteikumu pārkāpumiem – pēc

visu lietas materiālu saņemšanas.

CSL 19.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāizpilda šā likuma, CSN un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu

satiksmes dalībnieku pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu

signāli, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības; 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka ceļu satiksmi regulē un uzrauga policijas darbinieki un citas likumos un

citos normatīvajos aktos tam pilnvarotas personas.

Latvijas APK 243.panta pirmā daļa nosaka, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un

noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros

izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā; otrā daļa

nosaka, ka iestādē pierādīšanas pienākums administratīvā pārkāpuma lietvedībā ir institūcijai (amatpersonai), kura sauc personu pie administratīvās

atbildības [..].

RPP Kurzemes pārvaldes darbinieki notikuma vietā ieradās pēc 2018.gada 14.aprīlī plkst.14.43 saņemta izsaukuma par to, ka /adrese/

transportlīdzekļi novietoti bez atļaujas.

No administratīvā pārkāpuma lietā esošajiem materiāliem – fotoattēliem, Amatpersonas 2018.gada 14.aprīļa ziņojuma un protokola-lēmuma,

secināms, ka pie iebrauktuves ēkas /adrese/, pagalmā izvietota 523.ceļa zīme, kuras darbības zona ir visa minētā pagalma brauktuve, kas ierobežota ar

norādīto ceļa zīmi. Transportlīdzeklis ir novietots stāvēšanai protokolā-lēmumā norādītajā vietā un laikā minētās 523.ceļa zīmes darbības zonā, bez

transportlīdzeklī redzamā vietā izvietotas 849.papildzīmē noteiktās atļaujas.

Pārkāpuma konstatēšanas brīdī transportlīdzekļa vadītājs (Iesniedzējs) neatradās transportlīdzeklī, pasažieru iekāpšana transportlīdzeklī vai

izkāpšana no tā, kravas iekraušana transportlīdzeklī vai izkraušana no tā nenotika. Amatpersonas 2018.gada 14.aprīļa ziņojumā norādīts, ka

protokola-lēmuma sastādīšanas laikā notikuma vietā ieradās transportlīdzekļa vadītājs, kurš iekāpa transportlīdzeklī un devās projām, līdz ar ko lēmuma

otrais eksemplārs netika izsniegts.

CSN 2.4.apakšpunktā noteikts, ka apstāšanās ir transportlīdzekļa apturēšana uz laiku, kas nepārsniedz piecas minūtes, ja tā ir nepieciešama

pasažieru iekāpšanai transportlīdzeklī vai izkāpšanai no tā, kravas iekraušanai transportlīdzeklī vai izkraušanai no tā.

CSN 2.27.apakšpunktā noteikts, ka stāvēšana ir transportlīdzekļa apturēšana, ja tā nav saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai

izkāpšanu no tā, kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā, kā arī transportlīdzekļa apturēšanu uz laiku, kas pārsniedz piecas minūtes, ja tā

ir saistīta ar pasažieru iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā, kravas iekraušanu transportlīdzeklī vai izkraušanu no tā.

Tiesu praksē atzīts, ka minētā norma ietver apstāšanās ilgumu – līdz 5 minūtēm – un aktīvu darbību – pasažieru iekāpšana vai izkāpšana un kravas

iekraušana vai izkraušana. Apstāšanās jēdziena kontekstā gan pasažieru iekāpšana un izkāpšana ir saistāma ar aktīvu darbību, proti, piecu minūšu laikā

pasažieris izkāpj vai iekāpj, un transportlīdzekļa vadītājs dodas tālāk, turpinot braukt pa iecerēto maršrutu. Tiesas ieskatā normas saturs neparedz

pasažiera gaidīšanu, jo šāds nosacījums kā izņēmums no vispārnoteiktās kārtības tiek paredzēts tikai īpašos gadījumos, [..]. Konkrētajā gadījumā

konstatēts, ka transportlīdzeklis bija novietots stāvēšanai.

Normatīvais regulējums neparedz policijas darbiniekiem ne tiesības, ne pienākumus veikt padziļinātu pārbaudi, vai transportlīdzekļa vadītājam

speciālā atļauja vispār ir vai nav, ja tā nav izvietota transportlīdzekļa salonā pie priekšējā stikla (skat. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas

kolēģijas 2017.gada 13.janvāra spriedums lietā Nr.128033316).

Iesniedzējs sūdzībai nav pievienojis apliecinājumu, ka Iesniedzējam būtu izsniegta nepieciešamā atļauja.

Tiesu praksē līdzīgos gadījumos ir atzīts, ka situācijā, kad vadītājs nolēmis novietot transportlīdzekli stāvēšanai konkrētā vietā, vadītājam vispirms

jāpārliecinās par ceļu satiksmes režīmu konkrētajā vietā. [..] jebkuram transportlīdzekļa vadītājam novietojot stāvēšanai savu transportlīdzekli, neatkarīgi

no savas rīcības motīviem, ir pienākums pārliecināties par transportlīdzekļu stāvēšanas režīmu konkrētajā ceļa posmā (skat. Administratīvās

apgabaltiesas 2013.gada 12.septembra spriedums lietā Nr.142183311).

Lietas izskatīšanas gaitā nav konstatēti Latvijas APK 239.pantā noteiktie apstākļi, kas nepieļauj lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.

Latvijas APK 32.panta pirmā daļas nosaka, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta

atbildība par izdarīto pārkāpumu, stigrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

Par Latvijas APK 149. 10panta piektās daļas 12.punkta pārkāpumu ir paredzēts tikai viens soda veids un apmērs – naudas sods četrdesmit euro

apmērā.

Latvijas APK 22.pants nosaka, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo

pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus

pārkāpumus.

Lai sasniegtu Latvijas APK 22.pantā noteikto administratīvā soda mērķi, secināms, ka Lēmums jāatstāj negrozīts.

Ņemot vērā iepriekš minēto, pamatojoties uz Latvijas APK 287.panta pirmās daļas 1.punktu, RPP priekšnieks J.Lūkass nolēma amatpersonas

lēmumu atstāt negrozītu, bet Iesniedzēja sūdzību noraidīt.

Latvijas APK 289. 6panta pirmajā daļā noteikts, ka rajona (pilsētas) tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata rakstveida procesā. Tiesa

mutvārdu procesu nosaka pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to lūdz persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, cietušais vai prokurors. Rakstveida

procesā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana notiek, nerīkojot tiesas sēdi. Izskatot lietu rakstveida procesā, nolēmumu tiesa pieņem uz lietā esošo

dokumentu pamata.

Tā kā /pers. A/ nav lūdzis lietu izskatīt mutvārdu procesā, tad ar 2018.gada 5.jūlija Kurzemes rajona tiesas tiesnese s S.Eglītes lēmumu lietu

nolemts izskatīt rakstveida procesā.

2018.gada 30.jūlijā tiesā saņemti Rīgas pašvaldības policijas pilnvarotās personas zvērināta advokāta D.Kalniņa paskaidrojumi,

kuros norādīts, ka Iestāde uzskata, ka Lēmums ir pamatots un atstājams spēkā.

No lietā esošajiem materiāliem – foto attēliem un administratīvā pārkāpuma protokola, skaidri un viennozīmīgi izriet, ka 2018.gada 14.aprīlī

/adrese/ transportlīdzeklis Jeep Grand Cherokee, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, tika novietots vietā, kur tas ir aizliegts.

Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 „Ceļu satiksmes noteikumi“ 523.ceļa zīmes „Stāvēšanas aizlieguma zona“ ar

849.papildzīmi „Pārējā papildinformācija“ („Izņemot ar mājas Dzirciema ielā 1 atļaujām“) darbības zonā, bez 849.papildzīmē noteiktās speciālās atļaujas.

CSN 122.3.apakšpunktā paredzēts, ka aizliegts stāvēt 327.ceļa zīmes darbības zonā un – attiecīgi nepāra vai pāra datumos – 328 vai 329.ceļa

zīmes darbības zonā, kā arī uz visiem ceļiem teritorijā, kurā iebarukšana apzīmēta ar 523.ceļa zīmi.

Savukārt CSN 285.27.apakšpunktā norādīts, ka 849.papildzīme „Pārējā papildinformācija“, norāda informāciju, ko nestur pārējās papildzīmes

(atceļ apstāsanās un stāvešanas aizliegumu 326., 327., 328. un 329.zīmes darbības zonā transportlīdzekļiem ar speciālām atļaujām (vadītājam automobiļa

salonā pie preikšējā stikla jānovieto stāvvietas īpašnieka vai pārvadātāja izdota attiecīga satura atļauja).

Par CSN 122.3.apakšpunkta prasību neievērošanu administratīvā atbildība noteikta Latvijas APK 149.10panta piektās daļas 12.punktā.

Pieteicējs sūdzībā norāda, ka ieradās un novietoja automašīnu minētajā vietā, lai atvestu mantas radiniekam, kurš dzīvo šajā mājā, apzinoties, ka

vizītes mērķis ir tikai mantu uznešana, kas neaizņems vairāk par piecām minūtēm. Papildus tam norāda, ka notikuma vietā ievērojis RPP darbiniekus, bet

RPP darbinieki pie pieteicēja nevērsās.

Iestāde norāda, ka atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 1.panta pirmās daļas 3.apakšpunktam, ceļš ir jebkura satiksmei izbūvēta teritorija (autoceļs,

iela, prospekts, škērsiela un tamlīdzīgas terotorijas visā platumā, ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas un saliņas). Ceļa komplektā ietilpst

ceļs, mākslīgās būves (tilti, satiksmes pārvadi, tuneļi, caurtekas, ūdens novadīšanas ietaises, atbalsta sienas un citas būves), ceļu inženierbūves (pasažieru

sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietas un paviljoni, bremzēšanas un paātrinājumu joslas, transportlīdzekļu stāvvietas [..]. Līdz ar to pieteicēja

stāvēšanai novietotais transportlīdzeklis, atrodoties transportlīdzekļu stāvvietā, tika novietots uz ceļa un pieteicējam bija jāievēro noteiktie ceļu satiksmes

norisei atbilstoši CSN un Ceļu satiksmes likuma prasības.

Lietā esošajos foto attēlos redzams, ka transportlīdzeklī neatradās neviens pasažieris un netika veikta kravas iekraušana vai izkraušana pārkāpuma

konstatēšanas brīdī, kā arī transportlīdzekļa vadītājs neatradās transportlīdzeklī. Transportlīdzekļa apstāšanās laiks bija ilgāks par piecām minūtēm, par

ko liecina apstāklis, ka policijas darbinieks, konstatējot pārkāpumu, paspēja uzņemt fotoattēlus un sastādīt administratīvā pārkāpuma protoklu, tādejādi

nav pamata neticēt policijas darbinieku norādītajam apstāklim, ka transportlīdzeklis tika apturēts uz ilgāku laiku par piecām minūtēm, tātad novietots

stāvēšanai bez attiecīgas atļaujas.

Attiecībā uz pieteicēja argumentu, ka stāvešanai novietotais transportlīdzeklis nevienam nav traucējis, iestāde norāda, ka nav nepieciešams

konstatēt gājēju vai citu ceļu satiksmes dalībnieku, kam transportlīdzeklis varētu traucēt. Pārkāpums ir izdarīts ar nepareizu transportlīdzekļa novietošanas

brīdi. pieteik konstatēt, ka autoamšīna var traucēt gājēju pārvietošanos, var traucēt iebraukt, izbarukt citiem transportlīdzekļiem, piemēram, operatīvajam

transportlīdzeklim. Šādu secinājumu ir atzinusi arī Rīgas apgabaltiesas krimināllietu tiesas kolēģija 2017.gada 24.jūlija spriedumā lietā Nr.1A31001117,

kurā norāda, ka nav nepieciešamas konstatēt konkrētu subjektu, kuram stāvēšanai novietotais transportlīdzeklis varētu traucēt.

Cik tas objektīvi saprotams no sūdzības, pieteicējs lūdz atbrīvot viņu no administratīvās atbildības, jo pārkāpums bijis maznozīmīgs.

Pie esošajiem lietas faktiskajiem apstākļiem iestāde uzskata, ka pieteicēja izdarīto pārkāpumu nevar uzskatīt par maznozīmīgu.

Ceļu satiksmē izdarīta pārkāpuma atzīšanai par maznozīmīgu Latvijas APK 21.panta otrā daļa paredz divus kritērijus: pirmkārt, par attiecīgo

pārkāpumu paredzētais naudas sods nepārsniedz četrdesmit euro, otrkārt, šis pārkāpums nav ardījis draudus citiem ceļu satiksmes dalībniekiem vai viņu

mantai.

Iestāde konstatē, ka konkrētajā gadījumā Latvijas APK 21.pants nav piemērojams, jo apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanas

konstatēšana un vainīgo personu obligāta sodīšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu kārtību ceļu satiksmē un vienveidīgu tiesību normu piemērošanu lietās,

kurās personām tiek noteikta administratīvā atbildība par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu. Turklāt pastāv tiesiskais regulējums, kas

uzliek par pienākumu sodīt visas personas, kas izdarījušas minēto pārkāpumu, lai panāktu vienlīdzīgu attieksmi pret visām personām un taisnīguma

ievērošanu, piemērojot administratīvos sodus.

Pārbaudījusi un novērtējusi administratīvā pārkāpuma lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka /pers. A/ sūdzība ir nepamatota un

noraidāma, bet Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka 2018.gada 31.maija Lēmums Nr.RPP-18-2040-ls kā likumīgs un pamatots

atstājams negrozīts.

Saskaņā ar Latvijas APK 289. 13panta trešo daļu, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un

pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šajā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Tiesa atzīst, ka Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka 2018.gada 31.maija Lēmumā Nr.RPP-18-2040-ls ietvertais pamatojums ir pareizs un

pilnībā pietiekams, balstīts uz spēkā esošiem normatīviem aktiem, tādēļ tiesa pievienojas šī lēmuma motivācijai.

Tiesa secina, ka sūdzībā norādītie faktiskie apstākļi, argumenti jau ir ņemti vērā un izvērtēti Iestādes Lēmumā, ir motivēts, kādēļ tie tiek noraidīti.

Iestāde, izvērtējusi lietas materiālus, pierādījumus lietā, tostarp, sūdzībā norādīto, pamatoti un likumīgi secinājusi, ka pārkāpēja vaina administratīvā

pārkāpuma, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.10panta piektās daļas 12.punktā ir pierādīta.

Sūdzības iesniedzējs /pers. A/ nav sūdzībā norādījis jaunus apstākļus vai tādus pierādījumus, kas nebūtu vērtēti Iestādes Lēmumā, citāda sūdzības

iesniedzēja pierādījumu vērtēšana, nekā tos ir vērtējusi Iestāde savā Lēmumā, nevar būt par pamatu Lēmuma atcelšanai, tā kā Iestāde pierādījumus

novērtējusi atbilstoši likumam, pareizi un likumīgi konstatējusi administratīvā pārkāpuma sastāvu /pers. A/ darbībās.

Bez tam, pats /pers. A/ atzinis, ka nav ne iekrāvis, ne izkrāvis kravu, kā arī nav ne izlaidis, ne uzņēmis pasažierus.

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrās daļas 1.punktu, 289.13 un 289.18pantu, tiesa

nosprieda

atstāt negrozītu Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka J.Lūkasa 2018.gada 31.maija Lēmumu Nr.RPP-18-2040s, bet /pers. A/,

personas kods /personas kods/, sūdzību – noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Kurzemes apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā, apelācijas

sūdzību iesniedzot Kurzmes rajona tiesā.

Tiesnese S.Eglīte