Court finds defendant guilty of administrative violation for failing to appear at police check despite proper notice.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of an administrative violation for failing to appear at a scheduled police check despite receiving proper notice via registered mail. Although the defendant argued he was at home sleeping, the court rejected this claim based on police evidence showing he was unreachable and his door remained locked. Consequently, the court upheld the conviction and imposed a 30 EUR fine under the Administrative Offences Code.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. un 289.6 panti: A person subject to a curfew or police control who fails to appear at a check despite being properly notified and failing to provide reasons for absence is deemed to have violated the conditions of the supplementary punishment.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.P131011017
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2017.gada 26.janvārī
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnese S.Groza
ar sekretāri Z.Robergu
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietas materiālus saskaņā ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr./numurs/ par /pers. A/,
personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantam.
Aprakstošā daļa
2017.gada 9.janvāra administratīvā pārkāpuma protokolā Nr./numurs/ norādīts, ka /pers. A/ pārkāpa papildsoda – policijas kontroles
ierobežojumus, proti, 2016.gada 14.decembrī plkst.23.10 neatradās dzīvesvietā /adrese/.
Līdz ar to /pers. A/ darbības kvalificētas atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantam.
/pers. A/ savlaicīgi, nosūtot pavēsti ierakstītā pasta sūtījumā uz viņa deklarēto dzīvesvietas adresi, tika paziņots par ierašanos uz tiesas sēdi, lietas
izskatīšanas vietu un laiku, bet viņš uz lietas izskatīšanu neieradās un par neierašanās iemesliem nepaziņoja. No viņa nav saņemts lūgums par lietas
izskatīšanas atlikšanu. Lietā nav arī ziņu, ka persona atrastos brīvības atņemšanas vietā.
Līdz ar to saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 panta prasībām /pers. A/ ir paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku.
No administratīvā pārkāpuma protokola redzams, ka viņš tika iepazīstināts ar to un viņam izskaidrotas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
260.pantā noteiktās personas, kura tiek saukta pie administratīvās atbildības, tiesības un pienākumi.
Ņemot vērā to, ka /pers. A/ ir zināms par uzsākto administratīvo pārkāpuma lietvedību, viņam ir paziņots par tiesas sēdes vietu un laiku, bet viņš uz
to neieradās un nepaziņoja par neierašanās iemesliem, tad lietu var izskatīt bez viņa klātbūtnes, balstoties uz lietā esošajiem pierādījumiem.
Lietā esošajā rakstveida paskaidrojumā /pers. A/ norādījis, ka administratīvā protokolā norādītajā laikā atradās savā dzīvesvietā, iespējams, cieši
gulēja. Viņam zināms par sastādīto administratīvo pārkāpuma protokolu.
Lietā esošajā policijas darbinieka D.Vorobjova dienesta ziņojumā norādīts, ka 2016.gada 14.decembrī plkst.23.10 tika pārbaudīta /pers. A/
uzturēšanās dzīvesvietā, kas viņam noteikts ar piespriesto papildsodu – policijas kontrolei, proti, viņam jāuzturas dzīvesvietā no plkst.23.00 līdz 06.00.
Norādītajā laikā, vairākkārt klauvējot pie /pers. A/ dzīvesvietas durvīm un zvanot uz viņa telefona numuru, viņš nebija sasniedzams, dzīvesvietas dzīvokļa
durvis neviens neatvēra.
Lietā atrodas sekojoši pierādījumi/dokumenti:
[1] administratīvā pārkāpuma protokols Nr./numurs/;
[2] Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2012.gada 2.jūlija spriedumu /pers. A/ atzīts par vainīgu un sodīts par Krimināllikuma 176.panta
otrajā daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu nosakot brīvības atņemšanu uz
deviņiem gadiem un policijas kontroli uz trim gadiem.
[3] 2016.gada 29.jūnija lēmums par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu;
[4] policijas darbinieces dienesta ziņojums, kurā norādīts, ka 2016.gada 14.decembrī plkst.23.10 /pers. A/, kuram piemērots papildsods –
policijas kontrole, neatradās savā dzīvesvietā;
[5] /pers. A/ rakstveida paskaidrojums, izdrukas no reģistriem, informatīvi materiāli.
Motīvu daļa
Tiesa, izvērtējusi lietas materiālus un sniegtos paskaidrojumus kopumā, secina, /pers. A/ ir izdarījis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
177. pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu.
Atbilstoši Krimināllikuma 45.pantā noteiktajam (likuma redakcijā līdz 2015.gada 1.janvārim) policijas kontrole ir papildsods, ko tiesa piespriež kā
piespiedu līdzekli, lai uzraudzītu no brīvības atņemšanas vietas atbrīvotās personas uzvedību un pakļautu šo personu policijas iestādes norādītajiem
ierobežojumiem. Līdz ar to policijas kontrole ir saistīta ar notiesātās personas uzraudzību un kontroli noteiktu ierobežojumu ievērošanā.
Ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2012.gada 2.jūlija spriedumu /pers. A/ atzīts par vainīgu un sodīts par Krimināllikuma 176.panta
otrajā daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu nosakot brīvības atņemšanu uz
deviņiem gadiem un policijas kontroli uz trim gadiem.
Ar 2016.gada 29.jūnija lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu /pers. A/ noteikti ierobežojumi – aizliegts izbraukt bez atļaujas
no Rīgas pilsētas, mainīt dzīvesvietu, noteikts uzturēties dzīvesvietā no plkst.23.00 līdz 6.00; aizliegts uzturēties vietās, kur notiek alkoholisko dzērienu
tirdzniecība un lietošana, kā arī aizliegts apmeklēt spēļu zāles; uzlikts par pienākumu četras reizes mēnesī (pirmdienās) no plkst.08.30 līdz 12.00 ierasties
uz reģistrāciju policijas iecirknī. Ar minēto lēmumu /pers. A/ iepazīstināts.
Latvijas Sodu izpildes kodeksa Pārejas noteikumu 24.punktā ir noteikts, ka papildsodu —policijas kontrole turpina izciest personas, kurām tas
piespriests, un tām piemērojami šādi policijas kontroles izpildes nosacījumi, proti, personai, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, var
piemērot šādus ierobežojumus: aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā, aizliegumu uzturēties noteiktās sabiedriskajās vietās, aizliegumu
izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas bez policijas atļaujas, pienākumu no vienas līdz četrām reizēm mēnesī ierasties policijas iestādē, lai
reģistrētos; lai pārbaudītu, kā persona ievēro noteiktos ierobežojumus, policijas darbinieki var to apmeklēt dzīvesvietā jebkurā diennakts laikā; personai,
kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, konkrētus ierobežojumus atbilstoši šā punkta 1.apakšpunktam nosaka policijas iestādes (pēc
minētās personas dzīvesvietas) priekšnieks.
Ar lietas materiāliem pierādīts, ka pārbaudes laikā 2016.gada 14.decembrī plkst.23.10 /pers. A/ neatradās dzīvesvietā.
/pers. A/ rakstveida paskaidrojums norāda, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā viņš bija dzīvesvietā, iespējams, cieši gulēja,
savukārt policijas darbinieka dienesta ziņojumā norādīts, ka, vairākkārt klauvējot pie /pers. A/ dzīvesvietas durvīm un zvanot uz viņa telefona numuru,
viņš nebija sasniedzams, dzīvesvietas dzīvokļa durvis neviens neatvēra.
Tiesas ieskatā /pers. A/ kā policijas kontrolei pakļautajai personai ir jāpilda un jāievēro noteiktā papildsoda nosacījumi, savukārt lietā ir konstatēta
šo nosacījumu nepildīšana. Šo nosacījumu izpildei nevar piešķirt vispārēju vai nenozīmīgu attieksmi. Tieši kontrolējamai personai ir jārūpējas par to, lai
policijas darbiniekam būtu iespēja pārliecināties, ka persona atrodas dzīvesvietā un ir sasniedzama. Tādējādi /pers. A/ bija jānodrošina, lai viņš
pārbaudes laikā būtu sasniedzams dzīvesvietā.
Rakstveida paskaidrojumā /pers. A/ apliecinājis, ka policijas kontroles nosacījumi viņam ir izskaidroti un ir saprotami, ir informēts par
administratīvo atbildību šo nosacījumu neizpildes gadījumā.
Līdz ar to secināms, ka /pers. A/ ar savām darbībām ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa 177.pantā un viņa vaina ir pierādīta ar lietas materiāliem kopumā un savstarpējā sakarībā.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.pantu, nosakot sodu, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja
personība, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi.
/pers. A/ atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi nav konstatēti. Izvērtējot ziņas par viņa personību, noskaidrots, ka ziņu par reģistrētām darba
attiecībām nav, apgādībā esošu personu nav, agrāk administratīvi un kriminālsodīts. Izvērtējot pārkāpuma raksturu un pārkāpēja personību raksturojošās
ziņas, secināms, ka /pers. A/ uzliekams naudas sods 30 EUR apmērā, kas ir samērīgs un pilda gan sodošu, gan preventīvu funkciju, lai persona turpmāk
nepieļautu šādus pārkāpumus.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32., 34., 177., 289.16 un 289.18 pantu,
nosprieda
/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177.pantā paredzētā administratīvā
pārkāpuma izdarīšanā un uzlikt viņam naudas sodu 30 EUR (trīsdesmit euro) apmērā.
Naudas sodu nomaksāt ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad izsniegts lēmuma noraksts par naudas soda uzlikšanu, bet, ja lēmums
pārsūdzēts, ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts.
Iemaksas rekvizīti: Saņēmējs: Valsts kase, Reģistrācijas Nr.90000050138, Konta Nr. LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22
(norādīt administratīvā pārkāpuma protokola Nr./numurs/).
Spriedums pieejams 2017.gada 26.janvārī.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese S.Groza