Court orders father to pay 25% then 30% of minimum wage for child's support in Latvia.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's failure to submit written explanations, ruling that this does not block the judgment. It found the plaintiff's claim for child support based on the Civil Code valid and supported by the facts that the child resides with the mother and the father provides no material aid. Consequently, the court ordered the father to pay the specified percentages of the minimum wage immediately and to cover state court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivillikuma 177. panta 3. daļa; 179. panta 1. un 2. daļa; Bērnu tiesību aizsardzības likuma 20. panta 4. daļa; Civilprocesa likuma 250.21. panta 2. daļa; 250.25. panta 1. daļa: The court may order child support payments calculated as a percentage of the minimum wage when one parent fails to provide material assistance, and the absence of a written defense does not prevent the judgment from being rendered.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. C12242915
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Daugavpilī 2015.gada 4.decembrī
Daugavpils tiesas tiesnese I.Šteine
rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.
Aprakstošā daļa
2015.gada 21.septembrī /pers. A/ cēla maza apmēra prasību pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu, norādot, ka prasītājai un atbildētājam ir
kopīgs bērns. Bērns atrodas prasītājas ikdienas audzināšanā un aprūpē. Atbildētājs nesniedz materiālu palīdzību bērna uzturēšanā. Pamatojoties uz
Civillikuma 177.panta trešo daļu, 178.panta pirmo daļu, 179.pantu, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 20.panta ceturto daļu, Civilprocesa likuma
205.panta pirmās daļas 1.punktu, prasītāja lūdza piedzīt no atbildētāja prasītājas labā uzturlīdzekļus bērna /pers. C/ uzturēšanai 25% no valstī noteiktās
minimālās mēneša darba algas līdz bērna 7 gadu vecumam, un 30% no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz bērna pilngadībai, tiesas spriedumu lūdza izpildīt
nekavējoties.
2015.gada 23.septembrī atbildētājam saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta pirmo daļu uz deklarēto dzīvesvietu tika nosūtīts prasības
pieteikuma noraksts rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai līdz 2015.gada 23.oktobrim, izskaidrojot atbildētāja tiesības. Līdz sprieduma taisīšanai tiesā
nav saņemti atbildētāja rakstveida paskaidrojumi. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otro daļu paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis
sprieduma taisīšanai lietā.
Puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu
iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu
varēs saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu.
Šāds paziņojums pusēm nosūtīts 2015.gada 28.oktobrī (lietas 16.-17.lapa).
Motīvu daļa
Pārbaudījusi un novērtējusi lietā iesniegtos pierādījumus, tiesa secina, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Saskaņā ar Civillikuma 177.panta trešo daļu bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, tas ir, ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes
nodrošināšanu, bērna kopšanu, izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšanu, pēc iespējas ievērojot bērna individualitāti, spējas
un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).
Saskaņā ar Civillikuma 179.panta pirmo un otro daļu vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums
gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Pienākums gādāt par bērna
uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.
Dzimšanas apliecības kopija (lietas 6.lapa) apstiprina, ka /datums/dzimušās /pers. C/ vecāki ir prasītāja un atbildētājs.
Ar dzīvesvietas deklarēšanas izziņām (lietas 7.-8.lapa) ir pierādīts, ka nepilngadīgais bērns dzīvo kopā ar prasītāju. Atbildētājs minēto faktu nav
apstrīdējis. Līdz ar to atbildētāja pienākums ir uzturēt bērnu.
Saskaņā ar Civillikuma 179.panta piekto daļu minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram vecākam neatkarīgi no
viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto iztikas minimumu un bērna vecumu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2.punktu katra
vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā: katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu
vecuma sasniegšanai – 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas; katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz
18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumu Nr.665 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa
likmi” 2.punktu minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2015.gada 1.janvāra – ir 360 euro. Līdz ar to uzturlīdzekļu minimālais
apmērs bērnam vecumā līdz 7 gadu sasniegšanai ir 90 EUR, pēc 7 gadu vecuma – 108 EUR mēnesī.
Prasītāja lūdza piedzīt likumā noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru nodrošināt ir katra vecāka pienākums, neatkarīgi no mantas stāvokļa un
spējām uzturēt bērnu. Līdz ar to tiesa nevērtē pušu mantisko stāvokli un spējas uzturēt bērnu.
Prasītāja nenorādīja, no kura laika ir piedzenami uzturlīdzekļi bērna uzturēšanai.
Augstākās tiesas Senāts 2007.gada 29.augusta spriedumā lietā Nr. SKC-556 norādīja, ka prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērna uzturam,
uzturlīdzekļi piedzenami no brīža, kad celta prasība tiesā, jo ar prasības celšanas brīdi attiecīgā persona uzsāk savu ar likumu garantēto civilo tiesību
aizsardzības realizāciju tiesā.
Atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus, ka uzturlīdzekļus ir maksājis labprātīgi, tādēļ uzturlīdzekļu piedziņa uzsākama no prasības iesniegšanas
dienas tiesā, tas ir, no 2015.gada 21.septembra.
Ievērojot bērna vecumu un intereses, tiesa secina, ka prasība ir apmierināma, un no atbildētāja prasītājas labā ir piedzenami uzturlīdzekļi bērnam
/pers. C/ 25% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas ik mēnesi, sākot no 2015.gada 21.septembra un turpinot līdz bērna 7 gadu
sasniegšanai, un pēc 7 gadu vecuma sasniegšanas - 30% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas ik mēnesi un turpinot līdz bērna
pilngadībai vai līdz pušu materiālā stāvokļa izmaiņām; piedzītās summas ieskaitot prasītājas norādītajā kontā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja
valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.
Nosakot valsts nodevas apmēru, kura ir piedzenama no atbildētāja valsts labā, tiesa vadās no Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3.punkta,
ka prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu prasības summa ir maksājumu kopsumma par vienu gadu (maksājumu kopsumma par vienu gadu, sākot no
2015.gada 21.septembra, ir 1080 EUR).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu par šādu prasījumu maksājam valsts nodeva 162 EUR
(15%x1080= 162).
Izziņa par tiesas izdevumiem (lietas 2.lapa) apstiprina, ka izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu ir 5,30
EUR.
Tādejādi no atbildētāja valsts labā ir piedzenama valsts nodeva 162 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,30 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu tiesa nosaka atbildētājam termiņu labprātīgai sprieduma izpildei daļā par tiesas izdevumu piedziņu – 10
(desmit) dienas pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 1.punktu pēc lietas dalībnieka lūguma tiesa spriedumā var noteikt, ka pilnīgi vai noteiktā
daļā nekavējoties izpildāmi spriedumi par līdzekļu piedziņu bērna uzturēšanai.
Tiesa uzskata par pamatotu prasītājas lūgumu par sprieduma nekavējošu izpildi daļā par uzturlīdzekļu piedziņu, jo pierādījumi par uzturlīdzekļu
samaksu tiesai netika iesniegti. Atbildētājam ir tiesības uzturlīdzekļu samaksu apstiprinošus dokumentus iesniegt vai uzrādīt zvērinātam tiesu izpildītājam.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 193., 204.1pantu, 205.panta pirmās daļas 1.punktu, 250.25pantu, tiesa
n o s p r i e d a:
/pers. A/ maza apmēra prasību pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu apmierināt.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. A/, personas kods /personas kods/, labā uzturlīdzekļus bērnam /pers. C/, personas
kods /personas kods/, dzimušai /datums/, 25% (divdesmit piecus procentus) no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas ik mēnesi,
sākot no 2015.gada 21.septembra līdz 2016.gada 28.septembrim, un 30% (trīsdesmit procentus) no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša
darba algas ik mēnesi, sākot no 2016.gada 29.septembra un turpinot līdz bērna pilngadībai vai līdz pušu materiālā stāvokļa izmaiņām; piedzītās summas
ieskaitīt prasītājas kontā Nr./konta numurs/, akciju sabiedrībā „Swedbank”.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos valsts nodevu 162 EUR (viens simts sešdesmit divi euro) un ar lietas
izskatīšanu saistītos izdevumus 5,30 EUR (pieci euro 30 centi).
Spriedumu daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildīt nekavējoties.
Noteikt atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu piedziņu – 10 (desmit) dienas pēc sprieduma stāšanās likumīgā
spēkā.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesai 20 (divdesmit) dienu laikā, iesniedzot apelācijas sūdzību Daugavpils tiesā.
Tiesnese I.Šteine