Court partially allowed small claims debt recovery, replacing insolvent plaintiff with assignee and awarding damages.
Legislator summary
AI generatedThe court partially satisfied the small claims action for debt recovery, replacing the insolvent original plaintiff with their assignee. The court found the defendant liable for the principal debt, statutory interest, and state court costs but rejected the claim for legal recovery expenses. This decision was based on the Civil Procedure Law provisions regarding party substitution and the specific calculation of damages under the Civil Law.
Legislator headnote
AI generatedCivil Procedure Law Art. 77; Civil Law Art. 1668.9: The court may substitute a plaintiff with a rights assignee, awarding the principal debt and interest while rejecting claims for legal recovery expenses unless specifically proven.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C34057815
Lietas arhīva Nr. C-0578-15/3
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Saldū 2015.gada 3.decembrī
Saldus rajona tiesa,
tiesnese Selga Lapejeva rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
Maksātnespējīgā sabiedrība ar ierobežotu atbildību „DABLD” (turpmāk – MSIA “DABLD”) cēlusi tiesā maza apmēra prasību pret
atbildētāju /pers. B/ (turpmāk – atbildētāja) par parāda un likumisko procentu piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka pamatojoties uz 2014.gada 20.janvāra pavadzīmi Nr.DDD 140123 MSIA “DABLD” piegādāja atbildētājai
preces kopsummā par 58,49 EUR. Lai gan norēķinus par atbildētājai piegādātajām precēm bija jāveic vēlākais līdz 2014.gada 3.februārim, šīs savas
saistības atbildētāja neizpildīja un nav izpildījusi līdz prasības celšanai tiesā.
Prasītāja norāda, ka saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu un 1765.panta pirmo daļu ir pietiekams tiesisks pamats aprēķināt un piedzīt no
atbildētājas likumiskos procentus par visu kavējuma laiku, tas ir, no 2014.gada 4.februāra līdz tiesas sprieduma faktiskai izpildei.
Civillikuma 1668.9pantā noteikts, ka par nokavētu maksājumu līgumā par preces piegādi, pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu parādnieks bez
īpaša atgādinājuma maksā kreditoram parāda atgūšanas izmaksas četrdesmit euro apmērā. Parāda atgūšanas izmaksu segšana neatbrīvo parādnieku no
pienākuma atlīdzināt visus zaudējumus, kādus kreditors cietis, ieskaitot izdevumus prāvai. Pamatojoties uz minēto likuma normu MSIA “DABLD” lūdz
piedzīt no atbildētājas parāda atgūšanas izmaksas likumā noteiktajā 40,00 EUR apmērā.
Lūdz piedzīt no atbildētājas /pers. B/ par labu MSIA “DABLD” 103,57 EUR, ko veido pamatparāds 58,49 EUR, likumiskie nokavējuma procenti
5,08 EUR un parāda atgūšanas izmaksas 40,00 EUR, kā arī atzīt MSIA “DABLD” tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos 6% (sešus procentus) no
simta gadā no piedzītās pamatparāda summas.
Prasība celta uz Civillikuma 1587., 1590., 1652., 1668.9panta, 1759.panta 1.punkta, 1765.panta pirmās daļas, 2002., 2021., 2033. un
2035.panta pamata.
2015.gada 15.oktobrī Saldus rajona tiesā saņemts MSIA “DABLD” maksātnespējas procesa administratores /pers. E/ un cesionāra /pers. A/
iesniegums par puses procesuālo tiesību pārņemšanu lietā Nr.C34057815. Iesniegumā norāda, ka ar 2015.gada 17.septembra cesijas līgumu MSIA
“DABLD” ir cedējusi /pers. A/ prasījumu pret /pers. B/ un /pers. A/ uzskatāms par prasītājas SIA “DABLD” tiesību pārņēmēju.
Lūdz aizstāt civillietā Nr.C34057815 MSIA “DABLD” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu MSIA “DABLD” ar prasītāja tiesību pārņēmēju
(cesionāru) /pers. A/.
Iesniegums pamatots uz Civilprocesa likuma 77.panta pamata.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta pirmo daļu uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietas adresi ierakstītā pasta sūtījumā nosūtīts prasības
pieteikuma noraksts rakstveida paskaidrojumu sniegšanai, kurā izskaidrotas pušu civilprocesuālās tiesības.
Līdz sprieduma taisīšanai lietā no atbildētājas rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otro daļu
paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu izskatīt tiesas sēdē, pamatojoties uz
Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, nosūtot informatīvu
vēstuli ierakstītā pasta sūtījumā uz prasītājas prasības pieteikumā norādīto adresi un atbildētājas deklarēto dzīvesvietas adresi.
Motīvu daļa
Novērtējusi rakstveida pierādījumus lietā, tiesa atzīst, ka pieteikums par puses procesuālo tiesību pārņemšanu ir pamatots un apmierināms, bet
maza apmēra prasība par naudas piedziņu ir pamatota un apmierināma daļēji.
Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Savukārt
Civillikuma 1425.pants noteic, ka katra saistība jāizpilda pilnā apmērā, un nevienu nevar piespiest apmierināties tikai ar kādas saistības daļas izpildījumu,
pat arī tad, ja tās priekšmets ir dalāms.
Civillikuma 2002.pants noteic, ka pirkums ir līgums, ar ko viena puse apsola otrai par norunātas naudas summas samaksu atdot zināmu lietu vai
tiesību. Saskaņā ar Civillikuma 2004.pantu pirkuma līgums uzskatāms par noslēgtu, kad abas puses vienojušās par pirkuma priekšmetu un maksu.
Civillikuma 2021.pantā noteikts, ka no pirkuma līguma izceļas abām pusēm savstarpējas prasījumu tiesības kā uz līguma izpildīšanu, tā arī uz
zaudējumu atlīdzību.
Saskaņā ar lietas materiālos esošo 2014.gada 20.janvāra pavadzīmi Nr.DDD 140123 SIA “DABLD” piegādāja atbildētājai /pers. B/ uz adresi –
/adrese/, preces par kopējo summu 58,49 EUR, ar apmaksas termiņu – 2014.gada 3.februāris (lietas 6.lapa).
Tādējādi tiesa uzskata, ka puses ir vienojušās par visiem pirkuma līguma būtiskiem nosacījumiem un pirkuma līgums atbilstoši Civillikuma
2002.pantam un 2004.pantam uzskatāms par noslēgtu.
Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk
radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Prasītājs prasības pieteikumā apliecinājis, ka līdz prasības celšanai tiesā parāda samaksa nav veikta (lietas 4.-5.lapa).
Tiesai nav pamata apšaubīt preču saņemšanu, ko apliecina atbildētājas paraksts 2014.gada 20.janvāra pavadzīmē Nr.DDD 140123. Preču
apmaksas termiņš ir iestājies. Tādējādi tiesai nav pamata apšaubīt parāda esamību un norādīto parāda summas apmēru, jo saskaņā ar Civillikuma
1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētāja parāda aprēķinu nav apstrīdējusi.
No pieteikumam pievienotā 2015.gada 17.septembra cesijas līguma izriet, ka MSIA /Nosaukums A/ kā cedents un /pers. A/ kā cesionārs
noslēguši cesijas līgumu, ar kuru MSIA /Nosaukums A/ nodeva cesionāram visas savas prasījuma tiesības pret parādnieku /pers. B/, personas kods
/personas kods/, par kopējo summu 103,57 EUR, kas pamatots ar pavadzīmi Nr.DDD 140123 (lietas 29., 30., 31.lapa).
Tiesa atzīst, ka minētais cesijas līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, lietā netika iegūti pierādījumi, ka līgums būtu tiesiski apstrīdēts.
Civillikuma 1801.pants nosaka, ka cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var
noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.
Civilprocesa likuma 77.panta pirmā daļa noteic, ja viena no pusēm lietā izstājas (fiziskas personas nāve, juridiskā persona beidz pastāvēt,
prasījuma cesija, parāda pārvede), tiesa pieļauj aizstāt šo pusi tās tiesību pārņēmējam. Savukārt Civilprocesa likuma 77.panta otrā daļa noteic, ka tiesību
pārņemšana iespējama jebkurā procesa stadijā.
Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka pieteikums ir pamatots un civillietā Nr.C34057815 MSIA /Nosaukums A/ maza apmēra prasībā pret /pers.
B/ par naudas piedziņu MSIA /Nosaukums A/ aizstājama ar prasījuma tiesību pārņēmēju /pers. A/.
Ņemot vērā minēto un Civillikuma 1587.panta nosacījumus no atbildētājas /pers. B/ par labu prasītājam /pers. A/ piedzenams parāds par
piegādāto preci 58,49 EUR apmērā.
Civillikuma 1668.9pantā noteikts, ka par nokavētu maksājumu līgumā par preces piegādi, pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu parādnieks bez
īpaša atgādinājuma maksā kreditoram parāda atgūšanas izmaksas 40 euro apmērā. Parāda atgūšanas izmaksu samaksa neatbrīvo parādnieku no
pienākuma atlīdzināt visus zaudējumus, kādus kreditors cietis, ieskaitot izdevumus prāvai. Civillikuma 1668.11pantā noteikts, ka šīs iedaļas noteikumi
neattiecas uz parādnieku, kas ir patērētājs vai fiziska persona, kura neveic saimniecisko darbību.
Tiesa konstatē, ka atbildētāja ir fiziska persona un lietas materiāliem nav pievienoti dokumenti, kas apliecinātu, ka atbildētāja veic saimniecisko
darbību, turklāt prasītāja aprēķinot likumiskos nokavējuma procentus, vadījusies pēc Civillikuma 1765.panta pirmās daļas, kurā noteikts, ka procentu
apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no
simta gadā.
Līdz ar to prasītājs norāda, ka piegādes līgums noslēgts ar atbildētāju kā ar fizisku personu – patērētāju.
Pie šādiem apstākļiem tiesai nav pamata piedzīt no atbildētājas parāda atgūšanas izmaksas 40 euro apmērā, jo atbildētāja ir patērētājs un tiesā nav
iesniegti pierādījumi, kas liecinātu par to, ka atbildētāja kā fiziska persona veiktu saimniecisko darbību.
Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)
lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Savukārt Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt
procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Civillikuma 1757.pantā noteikts, ka nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie
procenti. Civillikuma 1759.panta 1.punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas
nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Civillikuma 1762.panta 1.punktā
noteikts, ka pienākums maksāt procentus izbeidzas ar galvenās saistības izbeigšanos.
Savukārt Civillikuma 2035.pants noteic, ka pircējam no tā laika, kad viņš sācis pirkto lietu valdīt un lietot, jāmaksā pārdevējam par pirkuma maksu
procenti.
No lietas materiāliem redzams, ka atbildētāja ir pieļāvusi parāda samaksas nokavējumu, līdz ar ko prasītājs pamatoti un saskaņā ar iepriekš
minētajām Civillikuma normām ir aprēķinājis likumiskos procentus par parāda samaksas nokavējumu par laiku no 2014.gada 4.februāra līdz 2015.gada
15.jūlijam (par 528 kavētām dienām) 5,08 EUR apmērā (lietas 4.-5.lapa), kas piedzenami no atbildētājas par labu prasītājam /pers. A/.
Prasītājam saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu atzīstamas tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos 6% gadā no
piedzītās parāda pamatsummas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punktu sākotnējā prasītāja MSIA “DABLD” bija atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas
valsts ienākumos. Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa noteic, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no
atbildētājas valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījumu daļai. Līdz ar to, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas
1.punkta “a” apakšpunktu, 39.pantu, no atbildētājas /pers. B/ par labu valstij piedzenami tiesas izdevumi – valsts nodeva 71,14 EUR un ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi 5,83 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu, tiesa spriedumā nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nevar būt garāks
par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8. un 97.pantu, tiesa
no s pri e da
pieteikumu par puses procesuālo tiesību pārņemšanu apmierināt, bet maza apmēra prasību par naudas piedziņu apmierināt daļēji.
Aizstāt sākotnējo prasītāju maksātnespējīgo sabiedrību ar ierobežotu atbildību “DABLD”, reģistrācijas Nr.40003708784, ar tās
procesuālo tiesību pārņēmēju /pers. A/, personas kods /personas kods/.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, galveno parādu 58,49 EUR
(piecdesmit astoņus euro 49 centus) un likumiskos procentus par laiku no 2014.gada 4.februāra līdz 2015.gada 15.jūlijam 5,08 EUR (piecus euro 08
centus).
Atzīt /pers.A/ tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% (sešus procentus) no simta gadā no piedzītās, bet nesamaksātās
pamatparāda summas.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos tiesas izdevumus – valsts nodevu 71,14 EUR (septiņdesmit vienu euro 14
centus) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,83 EUR (piecus euro 83 centus).
Noraidīt prasību daļā par parāda atgūšanas izmaksu 40,00 EUR (četrdesmit euro 00 centu) apmērā piedziņu.
Noteikt, ka /pers. B/ ir tiesības 10 (desmit) dienu laikā no tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā to izpildīt labprātīgi. Labprātīgi izpildot
spriedumu daļā par valsts labā piedzenamo tiesas izdevumu samaksu, maksājumu apliecinošu dokumentu iesniegt Saldus rajona tiesā.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā, iesniedzot
apelācijas sūdzību Saldus rajona tiesā.
Pilns spriedums sastādīts 2015.gada 21.decembrī.
Tiesnese S. Lapejeva