Administrative court dismissed land transfer request citing public interest in infrastructure over private ownership.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative Regional Court ordered the applicant to transfer a land parcel to the municipality, which the Administrative District Court rejected. The applicant argued that the land was an adjacent strip and that the municipality's refusal violated the Land Transfer Law. The court held that public interest in infrastructure development outweighs the private owner's interest in acquiring the land for personal use.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likuma 307., 309. un 329. panti: The court may reject a request for land transfer when the municipality's need for public infrastructure serves the general public interest, which takes precedence over the private owner's individual interest.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.A420236616
Lietas arhīva Nr. AA43-1406-17/8
ECLI:LV:ADAT:2017:1129.A420236616.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2017.gada 29.novembrī
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:
tiesnese referente I.Kaļiņina,
tiesnese M.Osmane un tiesnese R.Paegle
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu /pers. A/ pieteikumā par pienākuma uzlikšanu Ķekavas novada domei nodot atsavināšanai zemes
vienību (zemes starpgabalu) ar kadastra apzīmējumu /numurs A/, kas ietilpst Ķekavas novada pašvaldībai piederošajā nekustamajā īpašumā
/nosaukums/, kadastra Nr./numurs B/, sakarā ar /pers. A/ apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2017.gada 31.marta spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Pieteicējai /pers. A/ pieder nekustamais īpašums /adrese/ (turpmāk – pieteicējas īpašums). Ar pieteicējas īpašumu robežojas Ķekavas
novada pašvaldībai piederoša zemes vienība ar kadastra apzīmējumu /numurs A/ 378 m2 (turpmāk – zemesgabals), kas ietilpst pašvaldības nekustamajā
īpašumā /nosaukums/, kadastra Nr./numurs B/.
[2] Pašvaldība un pieteicēja 2009.gada 27.jūnijā noslēdza zemesgabala nomas līgumu uz pieciem gadiem. Pieteicēja 2014.gada 22.decembrī
vērsās pašvaldībā ar iesniegumu par nomas līguma pagarināšanu un zemesgabala atsavināšanu. Pašvaldība noraidīja pieteicējas lūgumu.
Pieteicēja 2015.gada 14.aprīlī atkārtoti vērsās pašvaldībā ar iesniegumu, lūdzot pagarināt zemesgabala nomas līguma termiņu. Ķekavas novada
dome (turpmāk – dome) ar 2015.gada 28.maija lēmumu piešķīra zemesgabalu pieteicējai nomā līdz 2016.gada 28.maijam grāvja sakopšanai un sakņu
dārza ierīkošanai.
2016.gada 18.janvārī pieteicēja kārtējo reizi vērsās pašvaldībā ar zemesgabala atsavināšanas ierosinājumu.
[3] Dome ar 2016.gada 18.maija lēmumu Nr.3§ 1. (protokols Nr.17) (turpmāk – atteikums) atteicās atsavināt pieteicējai zemesgabalu, jo tas
pašvaldībai ir nepieciešams caurtekas rekonstrukcijai un ietves izbūvei no Magoņu ielas līdz Asteru ielai.
Atteikumā norādīts, ka ietves izbūvei tiek izstrādāts tehniskais projekts. Ietve nepieciešama, lai nodrošinātu iedzīvotājiem drošu pārvietošanos uz
pirmskolas izglītības iestādi „Bitīte” un Pļavniekkalna sākumskolu.
[4] Pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par pienākuma uzlikšanu pašvaldībai nodot zemesgabalu atsavināšanai.
Pieteikums pamatots ar turpmāk atreferētajiem argumentiem.
[4.1] Saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta ceturtās daļas 1.punktu pieteicēja
var ierosināt zemesgabala atsavināšanu, jo tas ir pieteicējas īpašumam pieguļošs starpgabals. Saskaņā ar minētā panta pirmo daļu pašvaldība atsavināšanu
var atteikt tikai gadījumā, ja zemesgabals nepieciešams pašvaldības funkciju nodrošināšanai.
[4.2] Atteikumā nepamatoti norādīts uz zemesgabala nepieciešamību caurtekas rekonstrukcijai kā pamatu tā saglabāšanai pašvaldības īpašumā.
Meliorācijas sistēmas uzturēšana ir jebkura zemes īpašnieka pienākums privāto tiesību jomā, nevis pašvaldības funkcija publisko tiesību jomā.
[4.3] Zemesgabals nav nepieciešams ietves izbūvei, jo piekļuvi pašvaldības bērnudārzam un pirmsskolas izglītības iestādei nodrošina jau esošās
ielas.
[4.4] Ietves izbūve zemesgabalā neatbilstu pašvaldības teritorijas plānojumam, jo zemesgabals atrodas mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā
un daļēji ūdeņu teritorijā, nevis transporta infrastruktūras teritorijā.
Pašvaldība nav pierādījusi, ka tās plāni izbūvēt zemesgabalā ietvi īstenosies paredzamā nākotnē.
[5] Dome rakstveida paskaidrojumos lūgusi noraidīt pieteikumu turpmāk minēto iemeslu dēļ.
[5.1] Zemesgabals nav atzīstams par starpgabalu Atsavināšanas likuma izpratnē, jo tam ir pieslēgums divām ielām.
[5.2] Atbilstoši Ķekavas pagasta teritorijas plānojumam 2009.–2021.gadam zemesgabals atrodas arī satiksmes infrastruktūras objektu teritorijā
un šajā teritorijā atļautā izmantošana ietver gājēju ielu/ceļu izbūvi.
[5.3] Zemesgabals pašvaldībai nepieciešams, lai labiekārtotu savu administratīvo teritoriju. Ar domes 2016.gada 18.maija lēmumu paredzēts
īstenot projektu „Asteru ielas (no Sporta ielas līdz Pļavniekkalna ielai) asfaltēšana un ietves izbūve no Magoņu ielas līdz Asteru ielai”, tā īstenošanai
pašvaldības 2016.gada budžetā paredzēti līdzekļi, kā arī ir noslēgts līgums par ietves un caurtekas projektēšanu.
[6] Ar Administratīvās rajona tiesas spriedumu pieteikums noraidīts. Spriedums pamatots ar turpmāko.
[6.1] Tiesa atzina, ka zemesgabals ir starpgabals, jo izpildās Atsavināšanas likuma 1.panta 11.punkta „b” apakšpunktā paredzētās pazīmes –
zemesgabala platība un konfigurācija neatļauj to izmantot teritorijas plānojumā paredzētajiem perspektīvās izmantošanas mērķiem, tas ir, mazstāvu
dzīvojamajai apbūvei.
Tas nozīmē, ka ir pamats saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 1.punktu publisko tiesību jomā izskatīt tā atsavināšanas
ierosinājumu.
[6.2] Pārbaudot, vai pašvaldība atteikumu ir pamatojusi ar objektīvu nepieciešamību zemesgabalu konkrētā veidā un paredzamā nākotnē
izmantot noteiktu pašvaldības funkciju nodrošināšanai, tiesa atzina turpmāko.
[6.3] Pašvaldība norādījusi, ka zemesgabala saglabāšana pašvaldības īpašumā nepieciešama, lai izbūvētu ietvi no Magoņu līdz Asteru ielai.
Minētais mērķis atbilst likuma „Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajai pašvaldības autonomajai funkcijai gādāt par savas
administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, kas ietver ielu, ceļu un laukumu būvniecību, rekonstruēšanu un uzturēšanu.
Apskatot zemesgabalu kartē, redzams, ka tas atrodas starp Asteru un Magoņu ielām. Tādējādi zemesgabalu ir iespējams izmantot šo ielu
savienošanai ar ietvi.
Strīds ir par to, cik šie pašvaldības plāni ir lietderīgi jeb apkaimes iedzīvotāju interesēm kalpojoši, nopietni un reāli.
[6.4] Attiecībā uz pieteicējas argumentiem par to, kāpēc ietves izbūve zemesgabalā nav lietderīga jeb nepieciešama apkaimes iedzīvotājiem, tiesa
atzina, ka tiesas kompetencē nav pēc būtības iejaukties pašvaldības rīcības brīvībā un izdarīt lietderības apsvērumus par to, kā būtu labiekārtojama
pašvaldības teritorija. Saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 7.panta otro daļu šā likuma 15.pantā paredzēto autonomo funkciju izpildi organizē un par to
atbild pašvaldība. Tādējādi pašvaldības kompetencē ir izvēlēties funkciju īstenošanas veidu.
Tas nozīmē, ka pieteicējai kā jebkuram pašvaldības iedzīvotājam ir tiesības izteikt savu viedokli par to, kādi administratīvās teritorijas
labiekārtošanas pasākumi ir un kādi nav vēlami, taču lēmumu pieņem dome kā pašvaldības demokrātiski leģitimētā institūcija, un šim lēmumam ir politiska
lēmuma daba. No minētā secināms, ka pieteicēja nevar tiesas ceļā panākt tieši sava viedokļa par pašvaldības administratīvās teritorijas vēlamo attīstību
īstenošanu. Tam ir domāts tikai un vienīgi lēmumu pieņemšanas (politiskais) process attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju pašpārvaldes ietvaros.
Tāpēc tiesā nav izvērtējams pēc būtības, cik lietderīgi un iedzīvotāju (vairākuma) interesēm atbilstoši ir pašvaldības plāni izbūvēt zemesgabalā ietvi
Asteru ielas savienošanai ar Magoņu ielu. Pieteicējas iesniegtā atsavināšanas iesnieguma kontekstā tiesā pārbaudāms, vai pašvaldības plāni ir nopietni un
reāli. Būtībā tā ir pašvaldības plānu konkrētības pārbaude, lai noteiktu, vai atteikuma pamats (zemesgabala nepieciešamība noteiktas pašvaldības
funkcijas izpildei noteiktā veidā) objektīvi pastāv.
[6.5] Jau pašvaldības 2015.gada 21.janvāra atbildē (lietas 47.lapa) uz pieteicējas atsavināšanas ierosinājumu norādīts, ka pašvaldības
Attīstības daļa ir informējusi domes deputātus par ieceri izveidot zemesgabalā gar grāvi gājēju taku, lai nodrošinātu iedzīvotāju ērtāku piekļuvi pašvaldības
bērnudārzam. Tāpēc nolemts, ka zemesgabals ir nepieciešams pašvaldības funkciju nodrošināšanai, līdz ar to nav atsavināms.
Atteikumā norādīts, ka ietves izbūvei no Magoņu ielas līdz Asteru ielai tiek izstrādāts tehniskais projekts.
2016.gada 23.martā pašvaldība nosūtījusi pieteicējai vēstuli par atteikumu pagarināt nomas līgumu (lietas 62.lapa). Vēstulē norādīts, ka
zemesgabals nepieciešams pašvaldības funkciju īstenošanai. Tiekot izstrādāts tehniskais projekts caurtekas rekonstrukcijai un ietves izbūvei no Magoņu
ielas uz Asteru ielu. Tāpēc pieteicēja lūgta pēc nomas līguma termiņa beigām (2016.gada 28.maijs), atbrīvot zemesgabalu un pārvietot uz tā uzbūvēto
žogu. Minētajai vēstulei pievienota projekta vizualizācija (lietas 63.lapa), kurā redzams, ka ietves izbūve zemesgabalā ir daļa no plašāka projekta, kas
paredz pārbūvēt piekļuvi bērnudārzam nodrošinošo Sporta ielu, daļu no Asteru ielas, izveidot ietves, gājēju pārejas (tostarp gājēju pāreju pāri Asteru
ielai zemesgabalu šķērsojošās ietves, kura tālāk turpinās gar Sporta ielu, galā) un autostāvvietas pie bērnudārza.
2016.gada 1.jūnijā pēc nomas līguma termiņa beigām pašvaldība atkārtoti lūdza pieteicēju atbrīvot zemesgabalu un pārvietot žogu (lietas 64.lapa).
[6.6] Ar domes 2016.gada 18.maija lēmumu Nr.2.§ 1. (protokols Nr.17) apstiprinātā Ķekavas novada attīstības programmas 2014.–
2020.gadam Rīcības plāna pielikuma 11.punktā norādīta projekta ideja „Asteru ielas (no Sporta līdz Pļavniekkalna ielai) asfaltēšana un ietves izbūve no
Magoņu līdz Asteru ielai”. Projekta indikatīvā summa – 216 540 euro; top tehniskais projekts (lietas 116. - 119.lapa).
Pašvaldības izpilddirektora 2016.gada 15.februārī apstiprinātajā ieņēmumu un izdevumu tāmē ceļu investīciju projektiem (lietas 127.lapa)
norādīts, ka pašvaldības plānā 2016.gadā ir 216 540 euro Naudītes, Asteru, Sporta, Kazeņu ielas pārbūvei.
Pašvaldība 2016.gada 11.aprīlī ir noslēgusi ar SIA „Tomus” līgumu par Sporta ielas daļas pārbūvi Katlakalnā, Ķekavas novadā (lietas 128.–
133.lapa). Līgums paredz, ka SIA „Tomus” pašvaldības uzdevumā četru mēnešu laikā izstrādā un saskaņo visās nepieciešamajās iestādēs būvprojektu
„Sporta ielas daļas ar nepieciešamiem inženiertīkliem un ārtelpas labiekārtojumu Katlakalnā, Ķekavas pagastā, Ķekavas novadā”. Līguma 1.pielikumā
pievienotajā tehniskajā specifikācijā (lietas 134.–136.lapa) noteikts, ka darbu robežas ir Sporta iela no Sporta ielas Nr.3 līdz Magoņu ielai. Darbi
paredzēti pašvaldības īpašumā un valdījumā esošos īpašumos, privāto zemju daļas skart pēc nepieciešamības, saskaņojot ar pašvaldību. Tehniskajā
specifikācijā ietvertajā aptuveno darbu robežu skicē redzams, ka projektējamo darbu robežas ietver īpašumu kā Sporta ielas turpinājumu starp Asteru un
Magoņu ielām.
Pašvaldība un SIA „Tomus” 2016.gada 7.jūlijā sastādīja vienošanos par projektēšanas darbu pārtraukumu līdz galīgā tiesas nolēmuma pieņemšanai
izskatāmajā administratīvajā lietā par zemesgabala nodošanu atsavināšanai (lietas 178.lapa).
No SIA „Tomus” izstrādātā būvprojekta minimālā sastāvā „Sporta ielas daļas ar nepieciešamiem inženiertīkliem un ārtelpas labiekārtojumu
Katlakalnā, Ķekavas pagastā, Ķekavas novadā” (lietas 179. – 198.lapa) redzams, ka projekta ietvaros paredzēts pārbūvēt Sporta ielas segumu,
Sporta un Asteru ielas krustojumu, kā arī izbūvēt gājēju celiņu Sporta ielā starp Asteru un Magoņu ielām. Projekta ietvaros paredzēts izbūvēt Sporta
ielas brauktuvi sešu metru platumā krustojuma zonā ar Sporta ielu, gājēju celiņu gar Sporta ielu un starp Asteru un Magoņu ielām divu metru platumā.
2017.gada 13.janvārī pašvaldība un SIA „Tomus” noslēdza līgumu, ar kuru SIA „Tomus” uzņēmās izstrādāt un saskaņot visās nepieciešamajās
iestādēs būvprojektu „Kazeņu ielas daļa ar stāvlaukumu un nepieciešamajiem inženiertīkliem un ārtelpas labiekārtojumu Katlakalnā, Ķekavas pagastā,
Ķekavas novadā” (lietas 200.–205.lapa).
Pašvaldības izpilddirektors 2016.gada 11.novembrī apstiprināja ieņēmumu un izdevumu tāmi ceļu investīciju projektiem, kurā norādītas izmaiņas
Naudītes, Asteru, Sporta, Kazeņu ielas pārbūves finansējumā, proti, samazināta plānoto ieņēmumu prognoze (lietas 206.lapa) . Pašvaldības
izpilddirektors 2017.gada 23.janvārī apstiprināja ieņēmumu un izdevumu tāmi ceļu investīciju projektiem, kurā norādīti plānotie ieņēmumi 2015., 2016.,
2017., 2018., 2019.gadā Naudītes, Asteru, Sporta, Kazeņu ielu pārbūvei (lietas 207.lapa).
[6.7] Tiesa atzina, ka lietā esošie pierādījumi konsekventi apstiprina, ka pašvaldība ir uzsākusi īstenot ielu labiekārtošanas projektu, kura
ietvaros ir paredzēta arī ietves izbūve zemesgabalā starp Asteru un Magoņu ielām. Lai projektu varētu īstenot, nav pagarināts ar pieteicēju iepriekš
noslēgtais zemesgabala nomas līgums. Pieteicējai ir lūgts atbrīvot zemesgabalu. Ir noslēgts līgums ar projektētāju SIA „Tomus”. Attiecīgi projektētājs ir
izstrādājis būvprojektu minimālā sastāvā, projekta ietvaros paredzot arī ietves izbūvi zemesgabalā. Pašvaldības budžetā ir paredzēti ieņēmumi attiecīgā
projekta finansēšanai ik gadu līdz 2019.gadam. Projekta īstenošana ir sadalīta, atliekot tās projekta daļas, kura ietver ietves izbūvi zemesgabalā,
īstenošanu līdz noslēgsies tiesvedība par zemesgabala atsavināšanu. Savukārt pārējā daļā projekts tiek pakāpeniski īstenots.
Minētais apstiprina, ka pašvaldības plāni ir nopietni un konkrēti. Tos paredzēts īstenot paredzamā nākotnē – pakāpeniski līdz 2019.gadam.
Projekta daļu, kas paredz izbūvēt ietvi zemesgabalā, paredzēts turpināt īstenot pēc tam, kad noslēgsies šī tiesvedība.
[6.8] Pieteicēja ir iebildusi, ka ietves izbūve zemesgabalā neatbilstu spēkā esošajam pašvaldības teritorijas plānojumam. Pašvaldības pārstāvis
norādīja, ka iecere atbilst teritorijas plānojumam.
Šā argumenta izvērtējums nevar mainīt secinājumu par zemesgabala nepieciešamību pašvaldības funkciju nodrošināšanai. Būvniecības ieceres
atbilstība teritorijas plānojumam ir padziļināti vērtējama atsevišķā administratīvajā procesā, lemjot par būvatļaujas izsniegšanu. Lai konstatētu, vai
pašvaldībai zemesgabals ir nepieciešams tās funkciju nodrošināšanai – savas administratīvās teritorijas labiekārtošanai, kas ietver ielu un ceļu būvniecību,
– nav detalizēti jāizvērtē visu būvatļaujas izdošanas nosacījumu īstenošanās. Tas nav konkrētās lietas izskatīšanas priekšmets. Pietiek konstatēt, ka
pašvaldībai ir konkrēts plāns paredzamā nākotnē saņemt būvatļauju un veikt būvdarbus zemesgabalā savas attiecīgās autonomās funkcijas
nodrošināšanai. Tas lietā ir konstatējams.
Turklāt atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likuma 23.panta ceturtajai daļai pašvaldība var izstrādāt savas teritorijas plānojumā noteiktā
funkcionālā zonējuma vai teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu izmaiņas kā teritorijas plānojuma grozījumus vai kā lokālplānojumu. No
Ķekavas novada pašvaldības mājaslapā publiski pieejamās informācijas redzams, ka ir uzsākts jauna novada teritorijas plānojuma izstrādes process.
Tādējādi šobrīd teritorijas plānojumā norādītā zemesgabala atļautā izmantošana jebkurā gadījumā nav nepārvarams šķērslis pašvaldībai īstenot tās plānus
ietves izbūvei kopsakarā ar teritorijas plānošanas procesu.
[6.9] Līdzīgi apsvērumi attiecināmi arī uz pieteicējas argumentiem par to, ka Sporta ielas pārbūves projektu nebūs iespējams īstenot (un līdz ar
to bezjēdzīga kļūs ietves izbūve zemesgabalā) atsevišķu ielai pieguļošo zemes īpašnieku iebildumu dēļ. Ja pašvaldība sastapsies ar dažāda veida šķēršļiem
projekta īstenošanas gaitā, tas būs pašvaldības ziņā izlemt, kā tālāk rīkoties. Izskatāmās lietas kontekstā pietiek norādīt, ka jautājumu var risināt arī
atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumam.
Ja pašvaldība, sastopoties ar tiesiskiem vai faktiskiem šķēršļiem projekta īstenošanā, tomēr atteiksies no ieceres izbūvēt zemesgabalā ietvi, un
zemesgabals pašvaldībai arī citādi nebūs nepieciešams tās funkciju nodrošināšanai, tā būs jauna situācija, kurā pieteicēja varēs atkārtoti izteikt
zemesgabala atsavināšanas ierosinājumu, kas būs izlemjams atbilstoši jaunās situācijas apstākļiem. Taču šobrīd lietā esošie pierādījumi raksturo konkrētu
pašvaldības plānu izmantot zemesgabalu noteiktā veidā savu funkciju nodrošināšanai.
[6.10] Lietā nav nozīmes procesa dalībnieku izteiktajiem argumentiem par to, vai pieteicēja žogu zemesgabalā uzbūvējusi likumīgi. No jautājuma
par žoga izbūves likumību nav atkarīgs secinājums par to, vai pašvaldībai ir konkrēta nepieciešamība izmantot zemesgabalu pašvaldības funkciju
nodrošināšanai.
[6.11] Apstākļos, kuros ir konstatējams konkrēts pašvaldības nodoms izmantot zemesgabalu savu funkciju nodrošināšanai, nepastāv no zemes
ierīcības mērķiem izrietošs pamats zemes resursa lietderīgas un ilgtspējīgas izmantošanas interesēs likvidēt zemesgabalu, pievienojot to blakus esošajam
pieteicējas īpašumam.
[7] Par Administratīvās rajona tiesas 2017.gada 7.februāra spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību, kurā, atkārtojot jau pieteikumā
minētos argumentus par pašvaldības būvniecības ieceres neatbilstību teritorijas plānojumā paredzētajam zemesgabala izmantošanas veidam un par
pašvaldības ieceres būvēt ietvi nelietderību un piekrītot pirmās instances tiesas secinājumam, ka zemesgabals ir starpgabals, uzskata, ka tiesai ir
pienākums pārbaudīt, vai iestāde savu rīcības brīvību ir izmantojusi pareizi.
[8] Rakstveida paskaidrojumā dome nepiekrīt apelācijas sūdzībā minētajiem argumentiem un lūdz to noraidīt.
[9] Administratīvā apgabaltiesa lietu izskata rakstveida procesā atbilstoši Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmajai daļai.
Motīvu daļa
[10] Izvērtējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējas apelācijas sūdzība nav pamatota un
pieteikums ir noraidāms.
[11] Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams. Tādēļ
Administratīvā apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu pievienojas pirmās instances tiesas spriedumā
konstatētajiem faktiem un motivācijai, tos neatkārtojot.
Atbildes uz apelācijas sūdzības argumentiem rodamas jau pirmās instances tiesas spriedumā, kam apgabaltiesa pievienojas.
[12] Lemjot par atteikumu atsavināt zemesgabalu, pašvaldībai nebija jānoskaidro pārējo iedzīvotāju viedoklis, jo pieteicēja izskatāmajā gadījumā ir
iesniegusi pieteikumu savu personīgu interešu aizsardzībai. Savukārt, kā to pareizi norādījusi pirmās instances tiesa, tā nevar iejaukties pašvaldības rīcības
brīvībā un izdarīt lietderības apsvērumus par to, kā būtu labiekārtojama pašvaldības teritorija. Turklāt izskatāmās lietas ietvaros nav pārbaudāmi
argumenti un apstākļi, kas saistīti ar būvniecības ieceres īstenošanu, tostarp atbilstību teritorijas plānojumam un sabiedrības viedokļa par ietves
nepieciešamību noskaidrošana.
[13] Lietā nav konstatējami apstākļi, kas liecinātu, ka, pieņemot lēmumu par atteikumu atsavināt zemesgabalu, dome nebūtu ņēmusi vērā visus
būtiskos apstākļus, uzklausījusi pieteicējas argumentus un pamatojusi savu lēmumu. Tāpat nav konstatējama rīcības brīvības nepareiza izmantošana.
Apstāklis, ka zemesgabals bija iznomāts pieteicējai, nav pamats uzskatīt, ka pieteicējas interese iegūt īpašumā zemesgabalu pretstatā sabiedrības interesei
iegūt labiekārtotu teritoriju būtu vairāk aizsargājama.
[14] Apgabaltiesa nepiekrīt pieteicējai, ka dome nebūtu samērojusi pieteicējas intereses iegūt īpašumā zemesgabalu ar sabiedrības interesēm iegūt
labiekārtoti teritoriju netālu no pašvaldības bērnudārza.
Kā atzīts administratīvo tiesu judikatūrā, publisko tiesību normas galvenokārt darbojas sabiedrības kopējo interešu labā, un vienīgi atsevišķos
gadījumos tās vienlaikus aizsargā arī atsevišķas privātpersonas individuālo interesi, tādējādi piešķirot subjektīvās tiesības privātpersonai (J.F.Paine.
Vācijas vispārīgās administratīvās tiesības (ceturtais pārstrādātais izdevums). Vācijas Administratīvā procesa likums. Rīga: Tiesu namu
aģentūra, 2002, 74.–79.lpp., K.Aperāne. Subjektīvās publiskās tiesības. Administratīvais process: likums, prakse, komentāri. Rakstu krājums.
Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2005, 52.–55., 58.lpp.)
Ievērojot, ka pašvaldība primāri darbojas sabiedrības kopējās interesēs, pieteicējas interese iegādāties zemesgabalu privātajā lietošanā nevar būt
pārāka pār citu pašvaldības iedzīvotāju interesēm dzīvot maksimāli labiekārtotā vidē.
Pieteicējas novērojums, ka uz bērnudārzu ar kājām dodas tikai viena persona, uzskatāms par subjektīvu, kas izskatāmās lietas ietvaros nav
pārbaudāms. Turklāt jāņem vērā, ka, ja viens pieaugušais nogādā bērnu uz bērnudārzu, tad uzskatāms, ka to izmanto vismaz divas personas (bērnu
ieskaitot) divreiz dienā. Apgabaltiesa ņem vērā arī to, ka pašvaldība ierosinātās tiesvedības dēļ ir uz laiku pārtraukusi iecerētā projekta realizāciju, līdz ar
to strīdus teritorija vēl nav labiekārtota pašvaldības iecerētajā līmenī, kas var būt par iemeslu ne tik intensīvai tās izmantošanai.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307., 309.pantu un 329.panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa
nosprieda
noraidīt /pers. A/ pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Ķekavas novada domei nodot atsavināšanai zemes vienību ar kadastra apzīmējumu /numurs
A/, kas ietilpst Ķekavas novada pašvaldībai piederošajā nekustamajā īpašumā /nosaukums/, kadastra Nr./numurs B/.
Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot
kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesnese referente I.Kaļiņina
Tiesnese M.Osmane
Tiesnese R.Paegle