Legislator Case Law & Legislation
A420236616 / AA43-1406-17 ECLI:LV:ADAT:2017:1129.A420236616.1.S AI generated

Administrative court dismissed land transfer request citing public interest in infrastructure over private ownership.

Case Number A420236616 / AA43-1406-17
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Administrative Regional Court ordered the applicant to transfer a land parcel to the municipality, which the Administrative District Court rejected. The applicant argued that the land was an adjacent strip and that the municipality's refusal violated the Land Transfer Law. The court held that public interest in infrastructure development outweighs the private owner's interest in acquiring the land for personal use.

Legislator headnote

AI generated

Administratīvā procesa likuma 307., 309. un 329. panti: The court may reject a request for land transfer when the municipality's need for public infrastructure serves the general public interest, which takes precedence over the private owner's individual interest.

Keywords

AI generated
public interest private ownership land transfer municipal infrastructure administrative review proportionality test public vs private

Cited Legislation

AI generated
Administratīvā procesa likuma 307. pants
Administratīvā procesa likuma 309. pants
Administratīvā procesa likuma 329. panta 1. daļa

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr.A420236616

Lietas arhīva Nr. AA43-1406-17/8

ECLI:LV:ADAT:2017:1129.A420236616.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2017.gada 29.novembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente I.Kaļiņina,

tiesnese M.Osmane un tiesnese R.Paegle

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu /pers. A/ pieteikumā par pienākuma uzlikšanu Ķekavas novada domei nodot atsavināšanai zemes

vienību (zemes starpgabalu) ar kadastra apzīmējumu /numurs A/, kas ietilpst Ķekavas novada pašvaldībai piederošajā nekustamajā īpašumā

/nosaukums/, kadastra Nr./numurs B/, sakarā ar /pers. A/ apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2017.gada 31.marta spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējai /pers. A/ pieder nekustamais īpašums /adrese/ (turpmāk – pieteicējas īpašums). Ar pieteicējas īpašumu robežojas Ķekavas

novada pašvaldībai piederoša zemes vienība ar kadastra apzīmējumu /numurs A/ 378 m2 (turpmāk – zemesgabals), kas ietilpst pašvaldības nekustamajā

īpašumā /nosaukums/, kadastra Nr./numurs B/.

[2] Pašvaldība un pieteicēja 2009.gada 27.jūnijā noslēdza zemesgabala nomas līgumu uz pieciem gadiem. Pieteicēja 2014.gada 22.decembrī

vērsās pašvaldībā ar iesniegumu par nomas līguma pagarināšanu un zemesgabala atsavināšanu. Pašvaldība noraidīja pieteicējas lūgumu.

Pieteicēja 2015.gada 14.aprīlī atkārtoti vērsās pašvaldībā ar iesniegumu, lūdzot pagarināt zemesgabala nomas līguma termiņu. Ķekavas novada

dome (turpmāk – dome) ar 2015.gada 28.maija lēmumu piešķīra zemesgabalu pieteicējai nomā līdz 2016.gada 28.maijam grāvja sakopšanai un sakņu

dārza ierīkošanai.

2016.gada 18.janvārī pieteicēja kārtējo reizi vērsās pašvaldībā ar zemesgabala atsavināšanas ierosinājumu.

[3] Dome ar 2016.gada 18.maija lēmumu Nr.3§ 1. (protokols Nr.17) (turpmāk – atteikums) atteicās atsavināt pieteicējai zemesgabalu, jo tas

pašvaldībai ir nepieciešams caurtekas rekonstrukcijai un ietves izbūvei no Magoņu ielas līdz Asteru ielai.

Atteikumā norādīts, ka ietves izbūvei tiek izstrādāts tehniskais projekts. Ietve nepieciešama, lai nodrošinātu iedzīvotājiem drošu pārvietošanos uz

pirmskolas izglītības iestādi „Bitīte” un Pļavniekkalna sākumskolu.

[4] Pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par pienākuma uzlikšanu pašvaldībai nodot zemesgabalu atsavināšanai.

Pieteikums pamatots ar turpmāk atreferētajiem argumentiem.

[4.1] Saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta ceturtās daļas 1.punktu pieteicēja

var ierosināt zemesgabala atsavināšanu, jo tas ir pieteicējas īpašumam pieguļošs starpgabals. Saskaņā ar minētā panta pirmo daļu pašvaldība atsavināšanu

var atteikt tikai gadījumā, ja zemesgabals nepieciešams pašvaldības funkciju nodrošināšanai.

[4.2] Atteikumā nepamatoti norādīts uz zemesgabala nepieciešamību caurtekas rekonstrukcijai kā pamatu tā saglabāšanai pašvaldības īpašumā.

Meliorācijas sistēmas uzturēšana ir jebkura zemes īpašnieka pienākums privāto tiesību jomā, nevis pašvaldības funkcija publisko tiesību jomā.

[4.3] Zemesgabals nav nepieciešams ietves izbūvei, jo piekļuvi pašvaldības bērnudārzam un pirmsskolas izglītības iestādei nodrošina jau esošās

ielas.

[4.4] Ietves izbūve zemesgabalā neatbilstu pašvaldības teritorijas plānojumam, jo zemesgabals atrodas mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā

un daļēji ūdeņu teritorijā, nevis transporta infrastruktūras teritorijā.

Pašvaldība nav pierādījusi, ka tās plāni izbūvēt zemesgabalā ietvi īstenosies paredzamā nākotnē.

[5] Dome rakstveida paskaidrojumos lūgusi noraidīt pieteikumu turpmāk minēto iemeslu dēļ.

[5.1] Zemesgabals nav atzīstams par starpgabalu Atsavināšanas likuma izpratnē, jo tam ir pieslēgums divām ielām.

[5.2] Atbilstoši Ķekavas pagasta teritorijas plānojumam 2009.–2021.gadam zemesgabals atrodas arī satiksmes infrastruktūras objektu teritorijā

un šajā teritorijā atļautā izmantošana ietver gājēju ielu/ceļu izbūvi.

[5.3] Zemesgabals pašvaldībai nepieciešams, lai labiekārtotu savu administratīvo teritoriju. Ar domes 2016.gada 18.maija lēmumu paredzēts

īstenot projektu „Asteru ielas (no Sporta ielas līdz Pļavniekkalna ielai) asfaltēšana un ietves izbūve no Magoņu ielas līdz Asteru ielai”, tā īstenošanai

pašvaldības 2016.gada budžetā paredzēti līdzekļi, kā arī ir noslēgts līgums par ietves un caurtekas projektēšanu.

[6] Ar Administratīvās rajona tiesas spriedumu pieteikums noraidīts. Spriedums pamatots ar turpmāko.

[6.1] Tiesa atzina, ka zemesgabals ir starpgabals, jo izpildās Atsavināšanas likuma 1.panta 11.punkta „b” apakšpunktā paredzētās pazīmes –

zemesgabala platība un konfigurācija neatļauj to izmantot teritorijas plānojumā paredzētajiem perspektīvās izmantošanas mērķiem, tas ir, mazstāvu

dzīvojamajai apbūvei.

Tas nozīmē, ka ir pamats saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 1.punktu publisko tiesību jomā izskatīt tā atsavināšanas

ierosinājumu.

[6.2] Pārbaudot, vai pašvaldība atteikumu ir pamatojusi ar objektīvu nepieciešamību zemesgabalu konkrētā veidā un paredzamā nākotnē

izmantot noteiktu pašvaldības funkciju nodrošināšanai, tiesa atzina turpmāko.

[6.3] Pašvaldība norādījusi, ka zemesgabala saglabāšana pašvaldības īpašumā nepieciešama, lai izbūvētu ietvi no Magoņu līdz Asteru ielai.

Minētais mērķis atbilst likuma „Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajai pašvaldības autonomajai funkcijai gādāt par savas

administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, kas ietver ielu, ceļu un laukumu būvniecību, rekonstruēšanu un uzturēšanu.

Apskatot zemesgabalu kartē, redzams, ka tas atrodas starp Asteru un Magoņu ielām. Tādējādi zemesgabalu ir iespējams izmantot šo ielu

savienošanai ar ietvi.

Strīds ir par to, cik šie pašvaldības plāni ir lietderīgi jeb apkaimes iedzīvotāju interesēm kalpojoši, nopietni un reāli.

[6.4] Attiecībā uz pieteicējas argumentiem par to, kāpēc ietves izbūve zemesgabalā nav lietderīga jeb nepieciešama apkaimes iedzīvotājiem, tiesa

atzina, ka tiesas kompetencē nav pēc būtības iejaukties pašvaldības rīcības brīvībā un izdarīt lietderības apsvērumus par to, kā būtu labiekārtojama

pašvaldības teritorija. Saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 7.panta otro daļu šā likuma 15.pantā paredzēto autonomo funkciju izpildi organizē un par to

atbild pašvaldība. Tādējādi pašvaldības kompetencē ir izvēlēties funkciju īstenošanas veidu.

Tas nozīmē, ka pieteicējai kā jebkuram pašvaldības iedzīvotājam ir tiesības izteikt savu viedokli par to, kādi administratīvās teritorijas

labiekārtošanas pasākumi ir un kādi nav vēlami, taču lēmumu pieņem dome kā pašvaldības demokrātiski leģitimētā institūcija, un šim lēmumam ir politiska

lēmuma daba. No minētā secināms, ka pieteicēja nevar tiesas ceļā panākt tieši sava viedokļa par pašvaldības administratīvās teritorijas vēlamo attīstību

īstenošanu. Tam ir domāts tikai un vienīgi lēmumu pieņemšanas (politiskais) process attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju pašpārvaldes ietvaros.

Tāpēc tiesā nav izvērtējams pēc būtības, cik lietderīgi un iedzīvotāju (vairākuma) interesēm atbilstoši ir pašvaldības plāni izbūvēt zemesgabalā ietvi

Asteru ielas savienošanai ar Magoņu ielu. Pieteicējas iesniegtā atsavināšanas iesnieguma kontekstā tiesā pārbaudāms, vai pašvaldības plāni ir nopietni un

reāli. Būtībā tā ir pašvaldības plānu konkrētības pārbaude, lai noteiktu, vai atteikuma pamats (zemesgabala nepieciešamība noteiktas pašvaldības

funkcijas izpildei noteiktā veidā) objektīvi pastāv.

[6.5] Jau pašvaldības 2015.gada 21.janvāra atbildē (lietas 47.lapa) uz pieteicējas atsavināšanas ierosinājumu norādīts, ka pašvaldības

Attīstības daļa ir informējusi domes deputātus par ieceri izveidot zemesgabalā gar grāvi gājēju taku, lai nodrošinātu iedzīvotāju ērtāku piekļuvi pašvaldības

bērnudārzam. Tāpēc nolemts, ka zemesgabals ir nepieciešams pašvaldības funkciju nodrošināšanai, līdz ar to nav atsavināms.

Atteikumā norādīts, ka ietves izbūvei no Magoņu ielas līdz Asteru ielai tiek izstrādāts tehniskais projekts.

2016.gada 23.martā pašvaldība nosūtījusi pieteicējai vēstuli par atteikumu pagarināt nomas līgumu (lietas 62.lapa). Vēstulē norādīts, ka

zemesgabals nepieciešams pašvaldības funkciju īstenošanai. Tiekot izstrādāts tehniskais projekts caurtekas rekonstrukcijai un ietves izbūvei no Magoņu

ielas uz Asteru ielu. Tāpēc pieteicēja lūgta pēc nomas līguma termiņa beigām (2016.gada 28.maijs), atbrīvot zemesgabalu un pārvietot uz tā uzbūvēto

žogu. Minētajai vēstulei pievienota projekta vizualizācija (lietas 63.lapa), kurā redzams, ka ietves izbūve zemesgabalā ir daļa no plašāka projekta, kas

paredz pārbūvēt piekļuvi bērnudārzam nodrošinošo Sporta ielu, daļu no Asteru ielas, izveidot ietves, gājēju pārejas (tostarp gājēju pāreju pāri Asteru

ielai zemesgabalu šķērsojošās ietves, kura tālāk turpinās gar Sporta ielu, galā) un autostāvvietas pie bērnudārza.

2016.gada 1.jūnijā pēc nomas līguma termiņa beigām pašvaldība atkārtoti lūdza pieteicēju atbrīvot zemesgabalu un pārvietot žogu (lietas 64.lapa).

[6.6] Ar domes 2016.gada 18.maija lēmumu Nr.2.§ 1. (protokols Nr.17) apstiprinātā Ķekavas novada attīstības programmas 2014.–

2020.gadam Rīcības plāna pielikuma 11.punktā norādīta projekta ideja „Asteru ielas (no Sporta līdz Pļavniekkalna ielai) asfaltēšana un ietves izbūve no

Magoņu līdz Asteru ielai”. Projekta indikatīvā summa – 216 540 euro; top tehniskais projekts (lietas 116. - 119.lapa).

Pašvaldības izpilddirektora 2016.gada 15.februārī apstiprinātajā ieņēmumu un izdevumu tāmē ceļu investīciju projektiem (lietas 127.lapa)

norādīts, ka pašvaldības plānā 2016.gadā ir 216 540 euro Naudītes, Asteru, Sporta, Kazeņu ielas pārbūvei.

Pašvaldība 2016.gada 11.aprīlī ir noslēgusi ar SIA „Tomus” līgumu par Sporta ielas daļas pārbūvi Katlakalnā, Ķekavas novadā (lietas 128.–

133.lapa). Līgums paredz, ka SIA „Tomus” pašvaldības uzdevumā četru mēnešu laikā izstrādā un saskaņo visās nepieciešamajās iestādēs būvprojektu

„Sporta ielas daļas ar nepieciešamiem inženiertīkliem un ārtelpas labiekārtojumu Katlakalnā, Ķekavas pagastā, Ķekavas novadā”. Līguma 1.pielikumā

pievienotajā tehniskajā specifikācijā (lietas 134.–136.lapa) noteikts, ka darbu robežas ir Sporta iela no Sporta ielas Nr.3 līdz Magoņu ielai. Darbi

paredzēti pašvaldības īpašumā un valdījumā esošos īpašumos, privāto zemju daļas skart pēc nepieciešamības, saskaņojot ar pašvaldību. Tehniskajā

specifikācijā ietvertajā aptuveno darbu robežu skicē redzams, ka projektējamo darbu robežas ietver īpašumu kā Sporta ielas turpinājumu starp Asteru un

Magoņu ielām.

Pašvaldība un SIA „Tomus” 2016.gada 7.jūlijā sastādīja vienošanos par projektēšanas darbu pārtraukumu līdz galīgā tiesas nolēmuma pieņemšanai

izskatāmajā administratīvajā lietā par zemesgabala nodošanu atsavināšanai (lietas 178.lapa).

No SIA „Tomus” izstrādātā būvprojekta minimālā sastāvā „Sporta ielas daļas ar nepieciešamiem inženiertīkliem un ārtelpas labiekārtojumu

Katlakalnā, Ķekavas pagastā, Ķekavas novadā” (lietas 179. – 198.lapa) redzams, ka projekta ietvaros paredzēts pārbūvēt Sporta ielas segumu,

Sporta un Asteru ielas krustojumu, kā arī izbūvēt gājēju celiņu Sporta ielā starp Asteru un Magoņu ielām. Projekta ietvaros paredzēts izbūvēt Sporta

ielas brauktuvi sešu metru platumā krustojuma zonā ar Sporta ielu, gājēju celiņu gar Sporta ielu un starp Asteru un Magoņu ielām divu metru platumā.

2017.gada 13.janvārī pašvaldība un SIA „Tomus” noslēdza līgumu, ar kuru SIA „Tomus” uzņēmās izstrādāt un saskaņot visās nepieciešamajās

iestādēs būvprojektu „Kazeņu ielas daļa ar stāvlaukumu un nepieciešamajiem inženiertīkliem un ārtelpas labiekārtojumu Katlakalnā, Ķekavas pagastā,

Ķekavas novadā” (lietas 200.–205.lapa).

Pašvaldības izpilddirektors 2016.gada 11.novembrī apstiprināja ieņēmumu un izdevumu tāmi ceļu investīciju projektiem, kurā norādītas izmaiņas

Naudītes, Asteru, Sporta, Kazeņu ielas pārbūves finansējumā, proti, samazināta plānoto ieņēmumu prognoze (lietas 206.lapa) . Pašvaldības

izpilddirektors 2017.gada 23.janvārī apstiprināja ieņēmumu un izdevumu tāmi ceļu investīciju projektiem, kurā norādīti plānotie ieņēmumi 2015., 2016.,

2017., 2018., 2019.gadā Naudītes, Asteru, Sporta, Kazeņu ielu pārbūvei (lietas 207.lapa).

[6.7] Tiesa atzina, ka lietā esošie pierādījumi konsekventi apstiprina, ka pašvaldība ir uzsākusi īstenot ielu labiekārtošanas projektu, kura

ietvaros ir paredzēta arī ietves izbūve zemesgabalā starp Asteru un Magoņu ielām. Lai projektu varētu īstenot, nav pagarināts ar pieteicēju iepriekš

noslēgtais zemesgabala nomas līgums. Pieteicējai ir lūgts atbrīvot zemesgabalu. Ir noslēgts līgums ar projektētāju SIA „Tomus”. Attiecīgi projektētājs ir

izstrādājis būvprojektu minimālā sastāvā, projekta ietvaros paredzot arī ietves izbūvi zemesgabalā. Pašvaldības budžetā ir paredzēti ieņēmumi attiecīgā

projekta finansēšanai ik gadu līdz 2019.gadam. Projekta īstenošana ir sadalīta, atliekot tās projekta daļas, kura ietver ietves izbūvi zemesgabalā,

īstenošanu līdz noslēgsies tiesvedība par zemesgabala atsavināšanu. Savukārt pārējā daļā projekts tiek pakāpeniski īstenots.

Minētais apstiprina, ka pašvaldības plāni ir nopietni un konkrēti. Tos paredzēts īstenot paredzamā nākotnē – pakāpeniski līdz 2019.gadam.

Projekta daļu, kas paredz izbūvēt ietvi zemesgabalā, paredzēts turpināt īstenot pēc tam, kad noslēgsies šī tiesvedība.

[6.8] Pieteicēja ir iebildusi, ka ietves izbūve zemesgabalā neatbilstu spēkā esošajam pašvaldības teritorijas plānojumam. Pašvaldības pārstāvis

norādīja, ka iecere atbilst teritorijas plānojumam.

Šā argumenta izvērtējums nevar mainīt secinājumu par zemesgabala nepieciešamību pašvaldības funkciju nodrošināšanai. Būvniecības ieceres

atbilstība teritorijas plānojumam ir padziļināti vērtējama atsevišķā administratīvajā procesā, lemjot par būvatļaujas izsniegšanu. Lai konstatētu, vai

pašvaldībai zemesgabals ir nepieciešams tās funkciju nodrošināšanai – savas administratīvās teritorijas labiekārtošanai, kas ietver ielu un ceļu būvniecību,

– nav detalizēti jāizvērtē visu būvatļaujas izdošanas nosacījumu īstenošanās. Tas nav konkrētās lietas izskatīšanas priekšmets. Pietiek konstatēt, ka

pašvaldībai ir konkrēts plāns paredzamā nākotnē saņemt būvatļauju un veikt būvdarbus zemesgabalā savas attiecīgās autonomās funkcijas

nodrošināšanai. Tas lietā ir konstatējams.

Turklāt atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likuma 23.panta ceturtajai daļai pašvaldība var izstrādāt savas teritorijas plānojumā noteiktā

funkcionālā zonējuma vai teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu izmaiņas kā teritorijas plānojuma grozījumus vai kā lokālplānojumu. No

Ķekavas novada pašvaldības mājaslapā publiski pieejamās informācijas redzams, ka ir uzsākts jauna novada teritorijas plānojuma izstrādes process.

Tādējādi šobrīd teritorijas plānojumā norādītā zemesgabala atļautā izmantošana jebkurā gadījumā nav nepārvarams šķērslis pašvaldībai īstenot tās plānus

ietves izbūvei kopsakarā ar teritorijas plānošanas procesu.

[6.9] Līdzīgi apsvērumi attiecināmi arī uz pieteicējas argumentiem par to, ka Sporta ielas pārbūves projektu nebūs iespējams īstenot (un līdz ar

to bezjēdzīga kļūs ietves izbūve zemesgabalā) atsevišķu ielai pieguļošo zemes īpašnieku iebildumu dēļ. Ja pašvaldība sastapsies ar dažāda veida šķēršļiem

projekta īstenošanas gaitā, tas būs pašvaldības ziņā izlemt, kā tālāk rīkoties. Izskatāmās lietas kontekstā pietiek norādīt, ka jautājumu var risināt arī

atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumam.

Ja pašvaldība, sastopoties ar tiesiskiem vai faktiskiem šķēršļiem projekta īstenošanā, tomēr atteiksies no ieceres izbūvēt zemesgabalā ietvi, un

zemesgabals pašvaldībai arī citādi nebūs nepieciešams tās funkciju nodrošināšanai, tā būs jauna situācija, kurā pieteicēja varēs atkārtoti izteikt

zemesgabala atsavināšanas ierosinājumu, kas būs izlemjams atbilstoši jaunās situācijas apstākļiem. Taču šobrīd lietā esošie pierādījumi raksturo konkrētu

pašvaldības plānu izmantot zemesgabalu noteiktā veidā savu funkciju nodrošināšanai.

[6.10] Lietā nav nozīmes procesa dalībnieku izteiktajiem argumentiem par to, vai pieteicēja žogu zemesgabalā uzbūvējusi likumīgi. No jautājuma

par žoga izbūves likumību nav atkarīgs secinājums par to, vai pašvaldībai ir konkrēta nepieciešamība izmantot zemesgabalu pašvaldības funkciju

nodrošināšanai.

[6.11] Apstākļos, kuros ir konstatējams konkrēts pašvaldības nodoms izmantot zemesgabalu savu funkciju nodrošināšanai, nepastāv no zemes

ierīcības mērķiem izrietošs pamats zemes resursa lietderīgas un ilgtspējīgas izmantošanas interesēs likvidēt zemesgabalu, pievienojot to blakus esošajam

pieteicējas īpašumam.

[7] Par Administratīvās rajona tiesas 2017.gada 7.februāra spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību, kurā, atkārtojot jau pieteikumā

minētos argumentus par pašvaldības būvniecības ieceres neatbilstību teritorijas plānojumā paredzētajam zemesgabala izmantošanas veidam un par

pašvaldības ieceres būvēt ietvi nelietderību un piekrītot pirmās instances tiesas secinājumam, ka zemesgabals ir starpgabals, uzskata, ka tiesai ir

pienākums pārbaudīt, vai iestāde savu rīcības brīvību ir izmantojusi pareizi.

[8] Rakstveida paskaidrojumā dome nepiekrīt apelācijas sūdzībā minētajiem argumentiem un lūdz to noraidīt.

[9] Administratīvā apgabaltiesa lietu izskata rakstveida procesā atbilstoši Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmajai daļai.

Motīvu daļa

[10] Izvērtējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējas apelācijas sūdzība nav pamatota un

pieteikums ir noraidāms.

[11] Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams. Tādēļ

Administratīvā apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu pievienojas pirmās instances tiesas spriedumā

konstatētajiem faktiem un motivācijai, tos neatkārtojot.

Atbildes uz apelācijas sūdzības argumentiem rodamas jau pirmās instances tiesas spriedumā, kam apgabaltiesa pievienojas.

[12] Lemjot par atteikumu atsavināt zemesgabalu, pašvaldībai nebija jānoskaidro pārējo iedzīvotāju viedoklis, jo pieteicēja izskatāmajā gadījumā ir

iesniegusi pieteikumu savu personīgu interešu aizsardzībai. Savukārt, kā to pareizi norādījusi pirmās instances tiesa, tā nevar iejaukties pašvaldības rīcības

brīvībā un izdarīt lietderības apsvērumus par to, kā būtu labiekārtojama pašvaldības teritorija. Turklāt izskatāmās lietas ietvaros nav pārbaudāmi

argumenti un apstākļi, kas saistīti ar būvniecības ieceres īstenošanu, tostarp atbilstību teritorijas plānojumam un sabiedrības viedokļa par ietves

nepieciešamību noskaidrošana.

[13] Lietā nav konstatējami apstākļi, kas liecinātu, ka, pieņemot lēmumu par atteikumu atsavināt zemesgabalu, dome nebūtu ņēmusi vērā visus

būtiskos apstākļus, uzklausījusi pieteicējas argumentus un pamatojusi savu lēmumu. Tāpat nav konstatējama rīcības brīvības nepareiza izmantošana.

Apstāklis, ka zemesgabals bija iznomāts pieteicējai, nav pamats uzskatīt, ka pieteicējas interese iegūt īpašumā zemesgabalu pretstatā sabiedrības interesei

iegūt labiekārtotu teritoriju būtu vairāk aizsargājama.

[14] Apgabaltiesa nepiekrīt pieteicējai, ka dome nebūtu samērojusi pieteicējas intereses iegūt īpašumā zemesgabalu ar sabiedrības interesēm iegūt

labiekārtoti teritoriju netālu no pašvaldības bērnudārza.

Kā atzīts administratīvo tiesu judikatūrā, publisko tiesību normas galvenokārt darbojas sabiedrības kopējo interešu labā, un vienīgi atsevišķos

gadījumos tās vienlaikus aizsargā arī atsevišķas privātpersonas individuālo interesi, tādējādi piešķirot subjektīvās tiesības privātpersonai (J.F.Paine.

Vācijas vispārīgās administratīvās tiesības (ceturtais pārstrādātais izdevums). Vācijas Administratīvā procesa likums. Rīga: Tiesu namu

aģentūra, 2002, 74.–79.lpp., K.Aperāne. Subjektīvās publiskās tiesības. Administratīvais process: likums, prakse, komentāri. Rakstu krājums.

Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2005, 52.–55., 58.lpp.)

Ievērojot, ka pašvaldība primāri darbojas sabiedrības kopējās interesēs, pieteicējas interese iegādāties zemesgabalu privātajā lietošanā nevar būt

pārāka pār citu pašvaldības iedzīvotāju interesēm dzīvot maksimāli labiekārtotā vidē.

Pieteicējas novērojums, ka uz bērnudārzu ar kājām dodas tikai viena persona, uzskatāms par subjektīvu, kas izskatāmās lietas ietvaros nav

pārbaudāms. Turklāt jāņem vērā, ka, ja viens pieaugušais nogādā bērnu uz bērnudārzu, tad uzskatāms, ka to izmanto vismaz divas personas (bērnu

ieskaitot) divreiz dienā. Apgabaltiesa ņem vērā arī to, ka pašvaldība ierosinātās tiesvedības dēļ ir uz laiku pārtraukusi iecerētā projekta realizāciju, līdz ar

to strīdus teritorija vēl nav labiekārtota pašvaldības iecerētajā līmenī, kas var būt par iemeslu ne tik intensīvai tās izmantošanai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307., 309.pantu un 329.panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt /pers. A/ pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Ķekavas novada domei nodot atsavināšanai zemes vienību ar kadastra apzīmējumu /numurs

A/, kas ietilpst Ķekavas novada pašvaldībai piederošajā nekustamajā īpašumā /nosaukums/, kadastra Nr./numurs B/.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente I.Kaļiņina

Tiesnese M.Osmane

Tiesnese R.Paegle