Court partially allowed child support claim, awarding monthly payments based on financial capacity and cost of living.
Legislator summary
AI generatedThe court partially granted the plaintiff's request for child support, ordering the defendant to pay 80 euros monthly until May 2014 and 180 euros thereafter. While the plaintiff argued for 215.77 euros based on total expenses, the defendant contended limited disposable income after debts and fixed costs. The court balanced these factors, acknowledging the defendant's ability to pay but adjusting the amount to reflect actual financial constraints and the child's needs.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likums 177. pants; Civilprocesa likums 179. pants; Civilprocesa likums 33. pants; Civilprocesa likums 34. pants; Civilprocesa likums 42. pants; Civilprocesa likums 43. pants: Child support amounts are determined by the child's needs and the parent's financial capacity, allowing for partial satisfaction when full claims exceed the payer's means.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C15126114
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jelgavā 2014.gada 4.jūnijā
Jelgavas tiesa: tiesnese D.Ruško
tiesas sēdes sekretāre I.Revina,
piedaloties prasītājai /pers. A/, atbildētāja pārstāvim /pers. B/,
izskatīja 2014.gada 29.maijā atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. A/ prasību pret /pers. C/ par uzturlīdzekļu piedziņu.
Aprakstošā daļa
Prasītāja/pers. A/ iesniegusi tiesā prasību pret /pers. C/, kurā lūdz piedzīt no atbildētāja prasītājas labā uzturlīdzekļus 215.77
euro mēnesī, sākot no prasības iesniegšanas līdz meitas pilngadībai, nosakot, ka spriedums izpildāms nekavējoties.
Prasībā norādīts, ka puses ir 2005.gada 9.novembrī dzimušās /pers. E/ vecāki. Prasītāja īsteno bērna aprūpi un audzināšanu,
bet atbildētājs kopš laulības šķiršanas nepilda savu pienākumu uzturēt bērnu. 2013.gada 29.decembrī starp pusēm notika pārrunas,
kuru laikā atbildētājs piedāvāja maksāt uzturlīdzekļus 113.83 euro mēnesī līdz 2014.gada jūnijam, bet sākot ar 2014.gada jūniju
142.29 euro līdz 2015.gada novembrim, tad 170.75 euro līdz kredīta atmaksas, bet 2018.gadā 213.43 euro, norādot, ka līdz
vienošanās panākšanai uzturlīdzekļus nemaksās.
2014.gada 10.janvārī prasītāja saņēmusi atbildētāja atbildi, kurā viņš nekonkrēti piedāvā maksāt 150 euro pēc kredītsaistību
lielākās daļas dzēšanas, vēlāk samazinot piedāvāto uzturlīdzekļu apmēru.
Norāda, ka meitai nepieciešamo izdevumu apmērs mēnesī sastāda aptuveni 431.53 euro, kuru sadalot starp abiem vecākiem
vienādās daļās maksājamo uzturlīdzekļu apmērs katram vecākam ir 215.77 euro.
Atbildētājs strādā par programmētāju starptautiskā uzņēmumā un viņa ienākumi pēc nodokļu samaksas aptuveni ir 583.72 –
996 euro, kasnorāda uz atbildētāja spēju nodrošināt uzturlīdzekļus 215.77 euro. Uzskata, ka atbildētāja kredīti moderno telefonu,
televizoru, mašīnu, audio sistēmu iegādei nevar būt pamatojums uzturlīdzekļu apmēram mazākā apmērā.
Prasība pamatota ar Civillikuma 177. un 179.pantu.
Atbildētājs iesniedzis tiesā rakstveida paskaidrojumus (lietas 55.-57.lapa), kurā norāda, ka prasību atzīst daļēji 100 euro
apmērā. Paskaidro, ka prasītāja, pārtraucot kopdzīvi, paņēma lielāko daļu kopdzīves laikā iegādātās iedzīves. Atbildētāja vienīgie
ienākumi ir darba alga vidēji mēnesī 825.54 euro. Atbildētājs maksā uzturlīdzekļus /pers. F/ uzturam un no 2014.gada marta maksā
prasītājai uzturlīdzekļus valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmērā.
Norāda, ka kredīta saistību pildīšanai un uzturlīdzekļu maksāšanai atbildētājs vidēji mēnesī izlieto 443.01 euro, tādējādi
atbildētāja rīcībā paliek 328.53 euro, no kuriem tiek segti komunālie pakalpojumi 73.85 euro mēnesī, mobilie pakalpojumi 21.03 euro
un internetu 21.03 euro, kā arī citi maksājumi.
Ņemot vērā to, ka uz 2013.gada decembri iztikas minimuma patēriņa grozs vienam cilvēkam ir 252.19 euro, atbildētājam
jāmaksā uzturlīdzekļi diviem bērniem, prasītājas pieprasītā uzturlīdzekļu summa ir nesamērīga atbildētāja mantiskajam stāvoklim.
Norāda, ka apšaubāmi ir maksājumi bērnam par komunālajiem pakalpojumiem un īri kopsumma 130 euro mēnesī, jo prasītāja
ar bērnu dzīvo pie saviem vecākiem, kā arī apšaubāmi ir izdevumi par auklīti 50 euro mēnesī, jo bērnam ir deviņi gadi un izdevumi par
baseinu 40 euro mēnesī, ja bērnam par baseina apmeklējuma reizi jāmaksā 2.85 euro. Atbildētājs apstrīd prasītājas norādīto
aprēķinu, norādot, ka šāds izdevumu apmērs ir formāls un nepierādīts.
Uzskata, ka pieprasītais uzturlīdzekļu apmērs ir pārmērīgs un neatbilst bērna vajadzībām.
Atbildētājs, vadoties pēc Civillikuma 1.panta nosacījumiem, kā arī domājot par bērna nākotni un attīstību ir piedāvājis prasītājai
vienošanos maksāt meitas uzturam 100 euro mēnesī, bet vēlāk, beidzoties kredītmaksājumiem, palielināt uzturlīdzekļu maksājumus
bērnam līdz 150 euro mēnesī, ko prasītāja noraidīja.
Prasītāja/pers. A/ tiesas sēdē prasību uzturēja. Paskaidroja atbilstoši prasības pieteikumā norādītajam. Papildus norādīja, ka
tēvs pēc prasības celšanas ir samaksājis uzturlīdzekļus 300 euro apmērā. Norādīja, ka viņa šobrīd strādā divās darba vietās un
kopsummā ienākumi no algota darba ir 600 euro pēc nodokļu samaksas.
Atbildētāja pārstāvis /pers. B/ tiesas sēdē prasību atzina daļēji 100 euro apmērā. Paskaidroja, atbilstoši rakstveida
paskaidrojumos norādītajam, papildus norādot, ka otra bērna uzturam maksā uzturlīdzekļus 56.91 euro. Norādīja, ka panākot izlīgumu,
atbildētājs piekristu maksāt prasītājai uzturlīdzekļus 120 euro.
Motīvu daļa
Novērtējot pušu tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, tiesa uzskata ,
ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.
Lietā netiek apstrīdēts, ka /pers. C/ ir 2005.gada 9.novembrī dzimušās /pers. E/ tēvs (lietas 8.lapa) un prasītāja īsteno bērna
aprūpi (lietas 8.lapa).
Civillikuma 179.panta pirmā daļa noteic, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis
pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt (redakcija uz lietas izskatīšanas brīdi).
Minētā norma norāda, ka uzturlīdzekļu apmēra noteikšanā nozīme ir diviem kritērijiem, gan vecāku mantiskajam stāvoklim, gan
arī vecāku spējām nodrošināt bērnam pilnvērtīgus dzīves apstākļus.
Saskaņā ar Civillikuma 177. pantu bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes
nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas
ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).
Prasītāja norāda, ka /pers. E/ uzturam nepieciešami līdzekļi aptuveni 431.53 euro mēnesī, ko prasītāja pierāda ar konta
pārskatu, rēķiniem un čekiem (lietas 19.-26.lapa).
Atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmajai daļai katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai
iebildumus. Prasītājai jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Pienākumu dot uzturu samērā ar mantas stāvoli un vecāka spējām, tiesa vērtē uz lietas izskatīšanas brīdi, pamatojoties uz
iesniegtajiem pierādījumiem un tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem.
Civilprocesa likuma 97.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota
uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas
likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.
Novērtējot pēc dzīvē gūtiem novērojumiem, lietā iesniegto izdevumu aprēķinu bērna aprūpei mēnesī (lietas 5.-6.lapa), tiesa
pieļauj, ka bērna aprūpei katru mēnesi, tomēr, varētu tikt tērēti līdzekļi mazākā apmērā, nekā 431.53 euro.
Bērna aprūpei nepieciešamo izdevumu apmēru atbildētājs apstrīdēja rakstveida paskaidrojumos, norādot, ka bērnam
nepieciešamo izdevumu aprēķins ir pārspīlēts, bet nenorādot kāds šis izdevumu apmērs, viņaprāt, būtu ticams.
Tiesas ieskatā, ikmēneša izdevumu aprēķinā (lietas 5.-6.lapa) iekļautie izdevumi ir uzskatāmi par pamatotiem un
iekļaujamiem uzturēšanas izdevumos, tomēr atbilstoši Civillikuma 179.pantam uzturlīdzekļu apmēram jābūt samērotam ar vecāku
mantas stāvokli un spējām tos nodrošināt šādā apmērā.
Atbildētājs norādīja, ka viņam pieder dzīvokļa īpašums /adrese/(lietas 69.lapa) un uz viņa vārda reģistrēts 2008.gada izlaiduma
transportlīdzeklis Audi 3, ko tiesai nav pamats apšaubīt. No lietā iesniegtās SIA „/Nosaukums/” izziņas redzams, ka /pers. C/ ienākumi
no algota darba ir vidēji ir 909.33 euro mēnesī pēc nodokļu nomaksas (lietas 37.lapa).
Vērtējot prasītājas mantisko stāvokli, tiesa konstatē, ka uz viņas vārda reģistrēta 1998.gada izlaiduma automašīna
Volkswagen Sharan un viņa saņem ienākumi no algota darba pēc nodokļu samaksas ir vidēji 600 euro, kā arī ģimenes valsts
pabalstu 11.38 euro. Pretēji pierādījumi netika iesniegti.
Atbildētājs norādījis, ka veicot ikmēneša izdevumus vidēji mēnesī izlieto 443.01 euro, tādējādi atbildētāja rīcībā paliek 328.53
euro, no kuriem tiek segti komunālie pakalpojumi 73.85 euro mēnesī, mobilie pakalpojumi 21.03 euro un internetu 21.03 euro, kā arī
citi maksājumi, kas daļēji apstiprinās ar lietā esošajām atbildētāja konta izdrukām, rēķiniem un čekiem (lietas 39.-52., 59.-68.lapa).
Tiesa neapšauba norādīto izdevumu apmēru, vienlaicīgi secinot, ka pēc ikmēneša izdevumu segšanas, tajā skaitā kredīta
maksājumu veikšanas, atbildētāja rīcībā paliek līdzekļi lielākā apmērā, nekā norāda atbildētājs, proti, vidēji 450 – 460 euro, jo lietā
pierādīts, ka atbildētāja vidējā darba alga pēc nodokļu samaksas ir 909.33 euro, bet vidējais izdevumu apmērs 443.01 euro.
Ņemot vērā to, ka atbildētāja iebildumi par bērnam nepieciešamo uzturlīdzekļu apmēru ir saistīti ar savas labklājības
nodrošināšanu, tiesas ieskatā, ir būtiski uzsvērt, ka katram vecākam primāri ir jādod nepieciešamais atbalsts savu bērnu uzturēšanai,
pilnvērtīgu dzīves apstākļu un bērna attīstības nodrošināšanai, līdz ar to viena vecāka vēlme uzņemties kredītsaistības savas dzīves
kvalitātes uzlabošanai nevar ietekmēt vecāka pienākumu samērā ar savām spējām un mantisko stāvokli nodrošināt bērnam
pilnvērtīgus dzīves apstākļus.
Konvencijas par bērna tiesībām 27.panta pirmā daļa nosaka, ka ikvienam bērnam ir tiesības uz viņa fiziskajai, psihiskajai,
garīgajai, tikumiskajai un speciālajai attīstībai nepieciešamo dzīves līmeni. Minētā panta otrā daļa nosaka, ka uz vecākiem vai citām
personām, kas audzina bērnus, gulstas galvenā atbildība par bērna attīstībai nepieciešamo dzīves apstākļu nodrošināšanu savu spēju
un finansiālo iespēju robežās.
Tiesas ieskatā, vecāku pienākums apgādāt bērnus ir absolūts un vecākiem savam bērnam ir jādod nepieciešamais atbalsts
bērna dzīves kvalitātes uzlabošanai un viņa pilnvērtīgai attīstībai, apzinoties, ka uzturlīdzekļu došanas pienākumu un bērna pilnvērtīgas
aprūpes nodrošināšanu nevar ietekmēt vecāku strīdi par laulāto kopmantas sadali, par ko liecina lietā esošā pušu sarakste un
Vienošanās projekti (lietas 10.-16.lapa).
Papildus pušu paskaidrojumiem un iesniegtajiem pierādījumiem, tiesa ņem vērā arī vecāku vecumu un ziņas par viņu iespējām
gūt ienākumus, kā arī bērna vecumu, un tā pilnvērtīgas attīstības nodrošināšanai nepieciešamās izmaksas.
Novērtējot lietā iesniegtos pierādījumus, un izdarot loģiskus secinājumus no tiesas rīcībā esošajām ziņām par abu vecāku
mantas stāvokli, tiesa atzīst, ka atbildētāja mantas stāvoklis ir labāks kā prasītājai, tādējādi tiesa uzskata, ka atbildētāja mantiskais
stāvoklis un viņa norādītais izdevumu apmērs apstiprina spēju maksāt meitas /pers. E/ uzturam uzturlīdzekļus 180 euro apmērā ik
mēnesi, kas ir par 80 euro vairāk nekā valstī noteiktais minimālo uzturlīdzekļu apmērs, kuru katram vecākam neatkarīgi no viņa
ienākumu apmēra ir jānodrošina sava bērna uzturēšanai.
Apstāklis, ka atbildētājs maksā nepilngadīgā dēla uzturam tikai 42.69 euro nerada pamatu piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļus
/pers. E/ uzturam valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmērā, kā to vēlas atbildētājs.
Nosakot šādu uzturlīdzekļu apmēru, tiesa ņem vērā ne tikai Civillikuma 179.pantā noteikto vecāku pienākumu uzturēt bērnu
samērā ar viņu mantas stāvokli un spējām, bet arī ANO Bērna tiesību konvencijas 3.pantā ietverto bērna vislabāko interešu principu,
„Bērnu tiesību aizsardzības likuma” 6.panta pirmajā daļā noteikto, ka tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un
intereses ir prioritāras, kā arī šā likuma 10.panta pirmajā daļā noteikto, ka bērnam ir tiesības uz tādiem apstākļiem (atbilstošs uzturs,
apģērbs, pajumte), kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību.
Konkrētajā gadījumā atbildētāja ienākumi ir vismaz trīs reizes lielāki nekā valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga, atzīstot,
ka uzturlīdzekļi 180 euro ir samērīgi atbildētāja mantiskajam stāvoklim un būtu pietiekami, lai nodrošinātu bērna pilnvērtīgu fizisko un
intelektuālo attīstību.
Tāpat tiesa uzskata par taisnīgu līdzsvarot bērna uzturēšanas pienākumu starp abiem vecākiem, jo lietā netika apstrīdēts, ka
atbildētājs uzturlīdzekļus valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmērā maksā tikai no šā gada marta, tādējādi līdz šim, galvenokārt,
bērna aprūpi nodrošināja tikai prasītāja.
Tiesa uzskata, ka lietas izskatīšanas laikā nav iegūti tādi pierādījumi, kas dotu pamatu secināt, ka atbildētāja mantiskais
stāvoklis ir atbilstošs pieprasītajam uzturlīdzekļu apmēram 215,77 euro mēnesī.
Ņemot vērā iepriekšminētos nodibinātos lietas faktiskos apstākļus un secinājumus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma
daļēji, piedzenot no atbildētāja uzturlīdzekļus prasītājas uzturam 180 euro apmērā.
Ievērojot Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2007.gada 29.augusta spriedumā (lieta Nr.
SKC – 556) sniegto tulkojumu LR Satversmes 92.pantam un Civilprocesa likuma 1.pantam savstarpējā saistībā ar Civillikuma tiesību
normām, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām, kur Senāts atzīst, ka prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērna uzturam, tie
piedzenami no brīža, kad celta prasība tiesā, jo ar prasības celšanas brīdi attiecīgā persona uzsāk savu ar likumu garantēto civilo
tiesību aizsardzības realizāciju tiesā, tiesa atzīst, ka uzturlīdzekļi piedzenami sākot no prasības celšanas brīža tiesā, tas ir no
2014.gada 21.februāra līdz bērna pilngadībai, pie sprieduma izpildes ieskaitot samaksātos uzturlīdzekļus 300 euro apmērā, par ko
starp pusēm strīds nepastāv.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 203.panta ceturto daļu, ja pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums, ar kuru
no atbildētāja piespriesti uzturlīdzekļi, mainās apstākļi, kas ietekmē maksājumu apmēra vai ilguma noteikšanu, katra puse ir tiesīga,
iesniedzot jaunu prasību, prasīt maksājumu apmēra vai termiņa grozīšanu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3. punktu, no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti
prasītāji prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 33.panta otrajai daļai tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi.
Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots,
piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai daļai. Atbilstoši Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas
3.punktam prasības summa prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu ir maksājumu kopsumma par vienu gadu. Līdz ar to valsts nodeva tiek
aprēķināta no uzturlīdzekļu summas – 180 euro (180 euro x 12 mēn. = 2160 euro).
Tādējādi no atbildētāja saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „b” apakšpunktu piedzenama valsts
nodeva 321.14 euro.
Tiesa izskaidro, ka valsts nodeva 321.14 euro apmērā maksājama Valsts kasē, NMR. 90000050138, konts
LV55TREL1060190911200, BIC kods TRELLV22, 0539 valsts nodeva.
Tāpat no atbildētāja piespriežami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 9.42 euro (lietas 2.lapa) par tiesas dokumentu piegādāšanu,
kuru iemaksa jāveic šādos rekvizītos: ekonomiskās klasifikācijas kods-21499, saņēmējs Tiesu administrācija, Mūkusalas iela 41b,
Rīga, NMR 90001672316, ar PVN apliekamās Personas reģ. Nr. 90001672316, Saņēmēja iestāde Valsts kase, BIC kods
TRELLV22, Konta nr. LV51TREL2190458019000.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta pirmo daļu, atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai
izpildei no sprieduma spēkā stāšanās dienas daļā par tiesas izdevumu piedziņu. Savukārt, ievērojot Civilprocesa likuma 205.panta
pirmās daļas 1.punkta nosacījumus, nosakāms, ka spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu un 97.pantu, tiesa
nosprieda
prasību par uzturlīdzekļu piedziņu apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, bērna /pers. E/,
personas kods /personas kods/, aprūpei uzturlīdzekļus 80 euro, sākot no 2014.gada 21.februāra līdz 21.aprīlim ik mēnesi, bet sākot
ar 2014.gada 21.maiju 180 euro ik mēnesi līdz bērna pilngadībai.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij tiesas izdevumus - valsts nodevu 321.14 euro un ar lietas
izskatīšanu saistītos izdevumus 9.42 euro.
Noteikt /pers.C/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma daļā par
tiesas izdevumu piedziņu, uzliekot atbildētājam par pienākumu pēc minētā termiņa beigām iesniegt tiesā pierādījumus par tiesas
izdevumu samaksu.
Spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas 2014.gada 18.jūnija
Latvijas Republikas Zemgales apgabaltiesai, iesniedzot apelācijas sūdzību Jelgavas tiesā.
Tiesnese D.Ruško