High Court dismisses appeal regarding tax refund transfer to court bailiff as non-administrative act.
Latvia (LV)
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court unanimously rejected the appeal against a district court's decision to dismiss a request to annul a tax authority's order transferring excess tax payments to a court bailiff. The petitioner argued the transfer was illegal, but the court held that executing a court bailiff's order is not an administrative act subject to administrative review. Consequently, the court ruled the appeal inadmissible under the Administrative Procedure Law.
Legislator headnote
AI generatedAdministrative Procedure Law Art. 191(1)1; Art. 320.1: Actions by tax authorities executing court bailiff orders are not administrative acts; appeals regarding such transfers are inadmissible in administrative proceedings.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
ECLI:LV:AT:2024:0411.SKA052624.4.L
Nr. 670003024, SKA-526/2024
Administratīvo lietu departaments
Latvijas Republikas Senāts
RĪCĪBAS SĒDES LĒMUMS
Rīgā 2024.gada 11.aprīlī
[1] Senātā saņemta pieteicēja /pers. A/ blakus sūdzība par Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2024.gada 1.marta lēmumu, ar kuru atteikts
pieņemt pieteicēja pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2024.gada 7.februāra lēmuma Nr. 31.1/22.9/411 atcelšanu.
Tiesneša lēmumā norādīts, ka ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu nolemts atmaksāt pieteicējam rezumējošā kārtībā aprēķinātā un 2022.gadā
avansa kārtībā samaksātā (ieturētā) iedzīvotāju ienākuma nodokļa starpību, taču, pamatojoties uz dienestā saņemtajiem zvērinātu tiesu izpildītāju
rīkojumiem, ieskaitīt to zvērinātu tiesu izpildītāju depozīta kontos valsts kasē. No pieteikuma nepārprotami izriet, ka nepastāv strīds par noteikto nodokļa
starpību, pieteicējs lūdz tikai atcelt un atzīt par prettiesisku dienesta lēmumu daļā par starpības ieskaitīšanu zvērinātu tiesu izpildītāju kontos. Šādas
darbības atbilstoši Civilprocesa likuma 551.panta pirmajai un otrajai daļai, Tiesu izpildītāju likuma 40.panta pirmajai daļai, kā arī ievērojot tiesu prakses
atziņas, nav atzīstamas par iestādes darbībām valsts pārvaldes jomā. Valsts ieņēmumu dienests, izpildot tiesu izpildītāju rīkojumus, nav veicis faktisko
rīcību un nav izdevis administratīvo aktu. Līdz ar to pieteikumu jāatsaka pieņemt, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 191.panta pirmās daļas
1.punktu, jo lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā. Vienlaikus tiesneša lēmumā izskaidrots, ka pieteicējs savas tiesības un tiesiskās intereses
saistībā ar tiesu izpildītāja darbību var aizstāvēt vispārējā tiesā.
[2] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 320.1pantu senatoru kolēģija var pieņemt vienbalsīgu lēmumu par atteikšanos izskatīt blakus sūdzību,
ja tā ir acīmredzami nepamatota.
Izvērtējusi pārsūdzēto rajona tiesas tiesneša lēmumu kopsakarā ar blakus sūdzības argumentiem, senatoru kolēģija atzīst, ka blakus sūdzība ir
acīmredzami nepamatota un tās izskatīšana ir atsakāma.
[3] Pieteicējs ir lūdzis vērtēt Valsts ieņēmumu dienesta rīcību, kas saistīta ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksas pārskaitīšanu tiesu
izpildītājiem. Pieteicējs tam nepiekrīt un uzskata, ka nodokļa pārmaksa atmaksājama pieteicējam.
Kā pareizi norādīts tiesneša lēmumā, Senāts jau iepriekš atzinis, ka Valsts ieņēmumu dienests, izpildot tiesu izpildītāja rīkojumu, neīsteno valsts
pārvaldes funkcijas, bet rīkojas kā jebkura persona, kurai saskaņā ar likumu ir saistošs attiecīgs tiesu izpildītāja rīkojums. Administratīvā procesa kārtībā
nav veicama kontrole pār to, kā tiesu izpildītājs veic tādu naudas līdzekļu piedziņu, kas atrodas Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā (piemēram, Senāta
2022.gada 1.septembra lēmuma lietā Nr. SKA-1044/2022, ECLI:LV:AT:2022:0901.SKA104422.5.L, 2.punkts). Pieteicējs nav norādījis tādus
argumentus, kuru dēļ būtu pamats pārskatīt minētās Senāta atziņas.
[4] Pieteicējs uzskata, ka tiesneša lēmums ir atceļams, jo, tikai izvērtējot nodokļa pārmaksas rašanās iemeslu, iespējams secināt, kāda procesa
kārtībā ir izskatāms konkrēts jautājums.
Šāds viedoklis ir kļūdains. Iemesls, kura dēļ pieteicējam ir izveidojusies nodokļa pārmaksa, konkrēto pieteikumu nepadara par pieļaujamu, jo
pieteicējs būtībā vēlas, lai Valsts ieņēmumu dienests atzīto nodokļa pārmaksu pārskaitītu nevis tiesu izpildītājam, bet gan pieteicējam. Tas nešaubīgi noved
pie jautājuma par tiesu izpildītāja rīkojuma izpildi. Taču, kā minēts jau iepriekš, tiesu izpildītāja rīkojuma izpilde nav darbība valsts pārvaldes jomā, kas ir
pakļauta administratīvo tiesu kontrolei. Arī darba tiesisko strīdu risināšana neietilpst administratīvo tiesu kompetencē, tie ir vispārējās tiesas kompetences
jautājumi. Tāpēc konkrēto pieteikumu nepadara par pieļaujamu arī pieteicēja apsvērumi, ka viņa darba devējs, aprēķinot darba algu, pieteicēja ieskatā
rīkojies nepareizi.
[5] Konkrētajā gadījumā nav piemērojams arī Iesniegumu likums. Tā mērķis ir veicināt privātpersonu līdzdalību valsts pārvaldē, savukārt pieteicēja
mērķis, iesniedzot konkrēto pieteikumu, ir panākt pieteicēju skarošās situācijas citādu atrisinājumu jeb to, lai Valsts ieņēmumu dienests pieteicēja
nodokļa pārmaksu pārskaitītu nevis tiesu izpildītājiem, izpildot attiecīgos rīkojumus, bet gan pieteicējam.
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 320.1pantu un 338.panta astoto daļu, senatoru kolēģija
nolēma
atteikt izskatīt /pers. A/ blakus sūdzību par Administratīvajā rajona tiesas tiesneša 2024.gada 1.marta lēmumu.
Lēmums nav pārsūdzams.
Senatore D. Makarova Senatore I. Freimane Senatore V. Kakste
RAKSTS PAREIZS