Court allows small claims suit for property management fees and contract penalties against individual defendant.

Lietas Nr. C30490315

Lietas arhīva Nr. C-0433-15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Alūksnē, 2015.gada 5.novembrī

Alūksnes rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese I.Puriņa,

izskatīja rakstveida procesā civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas

piedziņu un

konstatēja:

Prasītāja sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” 2015.gada 7.jūlijā iesniegusi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā

maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. A/ par naudas piedziņu.

2015.gada 14.jūlijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un civillietas ierosināšanu.

Pēc Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas ierosinājuma, saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1panta pirmo daļu, Rīgas apgabaltiesas

priekšsēdētāja 2015.gada 9.septembrī nolēmusi šo lietu nodot izskatīšanai Alūksnes rajona tiesai (lietas 54.lapa). Ar Alūksnes rajona tiesas tiesneses

2015.gada 22.septembra lēmumu lieta pieņemta izskatīšanai.

Prasības pieteikumā norādīts, ka ar LR Uzņēmumu reģistra valsts notāres Valsts amatpersona 2010.gada 29.decembra lēmumu reģistrēta Rīgas

pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Kurzemes namu apsaimniekotājs” reorganizācija, nosakot, ka Rīgas pašvaldības sabiedrības ar

ierobežotu atbildību “Kurzemes namu apsaimniekotājs” saistību un tiesību pārņēmēja ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks”.

Prasītāja, kā Rīgas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Kurzemes namu apsaimniekotājs” saistību un tiesību pārņēmēja, saskaņā ar

2003.gada 29.decembra nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr.DI-03-688-lī, kā arī 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju

pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-910-lī apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/.

Pamatojoties uz ierakstu Zemesgrāmatā atbildētājam no 2003.gada 4.augusta līdz šim brīdim reģistrētas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu

(kadastra Nr./numurs A/), kas atrodas /adrese/.

Dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, kā arī nav pilnvarojuši citu personu pārvaldīt un apsaimniekot

māju. No minētā izriet, ka Rīgas pilsētas pašvaldības pienākums ir apsaimniekot un uzturēt māju.

2006.gada 30.janvārī starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums Nr.0014923.

Saskaņā ar Līguma 3.3.punktu, atbildētājam ir jāveic maksājumus atbilstoši prasītāja izrakstītajiem rēķiniem pilnā apmērā par katru kārtējo mēnesi

līdz mēneša beigām, bet prasītājam saskaņā ar Līguma 3.7.punktu maksājumu kavējuma gadījumā ir tiesības aprēķināt un saņemt no atbildētāja

līgumsodu 0,2% apmērā no kopējās parāda summas par katru nokavēto dienu.

Prasītāja ir izpildījusi savas no Līguma izrietošās saistības, tas ir, sniegusi dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus, taču

atbildētājs savus pienākumus saskaņā ar noslēgto Līgumu nav izpildījis. Atbildētājs nav sniedzis nekādus konkrētus mutiskus vai rakstveida iebildumus

par saņemtajiem pakalpojumiem vai izrakstītajiem rēķiniem.

Tā kā prasītāja nav saņēmusi savlaicīgas rēķinu apmaksas par sniegtajiem pakalpojumiem, tad atbildētājam ir izveidojies parāds par periodu no

2010.gada 1.oktobra līdz 2015.gada 18.jūnijam par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem

1556,62 EUR apmērā, līgumsods par periodu no 2014.gada 3.marta līdz 2015.gada 1.janvārim 117,60 EUR, likumiskie nokavējuma procenti

24,24 EUR par laika periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 1.jūnijam, kopā 1698,46 EUR.

Atbildētājs 2013.gada 12.decembrī ir brīdināts par parāda esamību, bet līdz prasības iesniegšanas brīdim parāds nav samaksāts.

Prasības pieteikums pamatots ar Civillikuma 1587., 1717., 1720.pantu, likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta

septīto daļu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1., 3.punktu, MK noteikumiem Nr.1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”, MK noteikumiem Nr.1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” un attiecīgajām Civilprocesa likuma normām.

Prasītāja lūdz tiesu:

- piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai parādu par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2010.gada 1.oktobra līdz

2015.gada 18.jūnijam 1556,62 EUR apmērā, pārskaitot līdzekļus uz vienu no norēķinu kontiem;

- piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai līgumsodu par laika periodu no 2014.gada 3.marta līdz 2015.gada 1.janvārim 117,60 EUR apmērā,

pārskaitot līdzekļus uz vienu no norēķinu kontiem;

- piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 1.jūnijam

24,24 EUR apmērā, pārskaitot līdzekļus uz vienu no norēķinu kontiem:

a) LV98 HABA 0551 0307 3483 7 – AS “Swedbank”;

b) LV83 PARX 0013 0443 8001 9 – AS “Citadele banka”;

c) LV65 UNLA 0050 0171 8682 0 – AS “SEB banka”;

d) LV63 RIKO 0002 0131 9759 6 – AS “DnB banka”;

e) LV57 NDEA 0000 0830 6955 0 – AS “Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle”.

- atzīt tiesības prasītājai saņemt procentus (6% gadā) par laiku līdz sprieduma izpildei;

- piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai visus ar tiesāšanos saistītos izdevumus, tajā skaitā, valsts nodevu un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus.

Prasītāja nav lūgusi lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

2015.gada 14.jūlijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nosūtījusi atbildētājam uz deklarēto dzīvesvietas adresi prasības pieteikumu un

paskaidrojuma veidlapu, nosakot termiņu paskaidrojumu iesniegšanai līdz 2015.gada 14.augustam (lietas 51.lapa).

Ņemot vērā, ka lietas dalībnieki nav lūguši lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,

pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem paziņots 2015.gada

23.septembrī, nosūtot pusēm paziņojumu par lietas izskatīšanu (lietas 60.lapa).

2015.gada 28.oktobrī Alūksnes rajona tiesā saņemts atbildētāja rakstisks paskaidrojums, kurā norādīts, ka atbildētājs jau labu laiku savu īpašumu

/adrese/ izīrē īrniekiem, un savu saimniecisko darbību ir reģistrējis VID kā pašnodarbinātais. Šis dzīvoklis jau kopš 2009.gada 17.jūlija tika izīrēts /pers.

B/.

Īrniece sākumā regulāri pildījusi savas saistības. Līdz saistībā ar krīzes gadiem viņa zaudēja darbu, tāpēc iekavējās maksājumi par komunālajiem

pakalpojumiem prasītājai. Aptuveni gada garumā maksājumi gāja ar grūtībām, daļa tika apmaksāta, daļa vēl nē. Taču 2012.gada sākumā situācija mazliet

uzlabojās, kad īrniece iemaksāja 300 LVL.

2012.gada vasarā prasītāja izsludināja paziņojumu, ka ir iespējams noslēgt mierizlīgumu par parādu atmaksu, nemaksājot aprēķināto līgumsodu par

kavētajiem maksājumiem.

Atbildētājs mierizlīgumu noslēdzis vēlāk nekā samaksāts parāds, līdz ar to vispirms tika ieturēta kavējumu nauda.

2015.gada 2.novembrī Alūksnes rajona tiesā saņemta prasītājas atsauksme par atbildētāja sniegto rakstveida paskaidrojumu, kurā norādīts, ka

izskatāmā lietā nav strīda par to, ka atbildētājs veic saimniecisko darbību un izskatāmā lietā nav uzskatāms par patērētāju.

Izskatāmā lietā nav strīds par to, ka atbildētājam ir parāds un parāda apmērs vai pamatojums, vai kādi citi lietas apstākļi būtu apstrīdēti, proti,

izskatāmā lietā nav strīda par prasījumu.

Turklāt, kā redzams no lietā iesniegtajiem maksājuma aprēķiniem, atbildētājs par 2012.gadu nav veicis maksājumus pat tekošā maksājuma

apmērā, nemaz nerunājot par izlīgumā norādītiem maksājumiem.

Atbildētāja vienošanās ar savu īrnieku par parāda nomaksu ir savstarpēja vienošanās un tā nevar būt saistoša trešajām personām, izskatāmā lietā

prasītājai. Ja atbildētājam ir nodarīti zaudējumi, ko nodarījis īrnieks, atbildētājam ir tiesības vērsties ar prasību pret īrnieku, taču šīs sekas neattiecas uz

prasītāju.

Starp prasītāju un atbildētāju nav nekādas nesaprašanās, jo atbildētājs nav veicis maksājumus par saņemtajiem pakalpojumiem un nav pildījis

2012.gada noslēgto izlīgumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punktu, tiesa uzskata, ka atbildētājs par prasību ir informēts un lietu var izskatīt

rakstveida procesā.

Iepazinusies ar rakstveida pierādījumiem lietā un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma

pilnībā.

No lietas 23.-24.lapā esošā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma

Nr./numurs B/redzams, ka ar kadastra Nr./numurs A/reģistrētā dzīvokļa Nr./dzīvokļa numurs/, /adrese/, īpašnieks ir atbildētājs. Atbildētāja īpašuma

tiesības tika nostiprinātas zemesgrāmatā 2003.gada 4.augustā.

No lietas 11.-15.lapā esošā 2003.gada 29.decembra Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līguma Nr.DI-03-688-lī kopijas

redzams, ka Rīgas domes Īpašumu departaments nodevis sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Kurzemes namu apsaimniekotājs” pārvaldīšanā Rīgas

pašvaldības nekustamos īpašumus, tajā skaitā daudzdzīvokļu māju /adrese/.

2006.gada 30.janvārī sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Kurzemes namu apsaimniekotājs” noslēgusi ar atbildētāju Dzīvojamās mājas uzturēšanas

un apsaimniekošanas līgumu Nr.0014923 (līguma kopija lietas 25.-28.lapa).

No lietas 9.lapā esošās LR Uzņēmumu reģistra izziņas kopijas un lietas 10.lapā esošās Komersanta reģistrācijas apliecības kopijas redzams, ka ar

2010.gada 29.decembra valsts notāres Valsts amatpersona lēmumu reģistrēta SIA “Kurzemes namu apsaimniekotāja” reorganizācija, nosakot, ka SIA

“Kurzemes namu apsaimniekotāja” saistību un tiesību pārņēmēja ir SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”.

2011.gada 5.jūlijā noslēgts Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgums Nr.RD-11-910-lī, ar kuru prasītāja uzņēmusies pārvaldīt arī māju /adrese/

(līguma kopija 16.-20.lapa, pielikuma Nr.1 kopija lietas 21.-22.lapa).

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1., 2. un 3.punktu dzīvokļa īpašniekam noteikti pienākumi piedalīties dzīvojamās mājas

pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas

saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Savukārt, minētā likuma 13.panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma

domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas līgumā. Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu

īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas

uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz: 1) kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu

vai komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas; 2) pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem,

kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Lietā nav strīda par to, ka prasītāja pārvalda un apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/, un piegādā dzīvokļu īpašniekiem komunālos pakalpojumus.

2006.gada 30.janvāra Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma Nr.0014923 3.3.punkts paredz, ka atbildētājam ir pienākums

veikt maksājumus saskaņā ar prasītājas izrakstītajiem rēķiniem pilnā apjomā par katru kārtējo mēnesi līdz 30.datumam.

Līguma 3.2.punktā noteikts, ka maksa par šajā līgumā noteiktajiem pakalpojumiem un mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu tiek aprēķināta

saskaņā ar šī līguma 1.pielikumu, piemērojot lodžijas platībai koeficientu 0,5 un balkona platības koeficientu 0,3.

Lietas 36.-38.lapā atrodas Obligāti veicamo dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu plānotās ieņēmumu un izdevumu tāmes

kopsavilkumi 2013.-2015.gadam.

Civillikuma 1401.pants nosaka, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par labu otrai –

kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība; 1402.pants nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas

darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1587.pants paredz, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Lietas 39.-40.lapā atrodas izdruka par maksājumiem, no kuras redzams, ka atbildētāja parāds par laika periodu no 2010.gada oktobra līdz

2015.gada jūnijam ir 1556,62 EUR, ko prasītāja arī lūdz piedzīt.

No lietas 42.lapā esošā pirmstiesas brīdinājuma un lietas 43.-45.lapā esošā vairumā nodoto reģistrēto sūtījumu saraksta redzams, ka prasītāja

2013.gada 13.decembrī atbildētājam nosūtījusi brīdinājumu, dodot laiku vienu mēnesi nomaksāt labprātīgi izveidojošos parādu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība, atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Lietā nav iegūti pierādījumi, ka atbildētājs savas saistības lietā izpildījis un parāda summu būtu pilnībā vai daļēji samaksājis.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto atbildētāja pamatparāda summas apmēru, kā arī nav pamata apšaubīt parāda esamību, jo saskaņā

ar Civillikuma 1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka prasītāja ir pierādījusi savu prasījumu pamatotību un ir likumīgs pamats prasības apmierināšanai par

maksājumu parāda 1382,05 EUR piedziņu.

2006.gada 30.janvāra Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līguma Nr.0014923 3.7.punkts nosaka, ka par kavētiem norēķiniem

atbildētāja maksā līgumsodu 0,2% apmērā no kopējā parāda summas par katru nokavēto dienu (lietas 25.-28.lapa).

Lietas 41.lapā atrodas prasītājas sastādīts līgumsoda aprēķins par laika periodu no 2014.gada 3.marta līdz 2015.gada 1.janvārim par kopējo

summu 117,60 EUR.

Prasītājas tiesības prasīt līgumsodu izriet no Civillikuma 1720.panta 2.punkta, kurā noteikts, ka kreditors var prasīt kā līgumsoda, tā arī līguma

izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Lietā nav strīda par to, ka atbildētājs nav pildījis līguma nosacījumus un ilgstošā laikā nav veicis maksājumus pilnā apmērā, līdz ar to līgumsoda

piemērošana ir saprātīga un taisnīga reakcija pret pārkāpumu.

Izvērtējot prasītājas aprēķinātā līgumsoda apmēru kopsakarā ar pamatparāda apmēru, tiesa atzīst, ka līgumsods 117,60 EUR apmērā, ņemot vērā

to, ka atbildētājs ilgstoši nav veicis maksājumus par īri un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem, ir samērīgs un pamatots, līdz ar to no atbildētāja

prasītājas labā piedzenams līgumsods 117,60 EUR apmērā.

Pieprasītā līgumsoda apmērs nepārsniedz Civillikuma 1716.panta trešajā daļā noteiktos ierobežojums.

Atbildētāja iebildumi, ka prasītāja nepamatoti aprēķinājusi līgumsodu 2012.gadā nav pamatoti. Atbildētājs nav tiesai iesniedzis pušu starpā

noslēgto izlīgumu, uz kuru atsaucas. No paša atbildētāja iesniegtā paziņojuma (lietas 68.lapa) izriet, ka izlīgums stājas spēkā tikai pēc tā reģistrācijas

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks“ izlīgumu reģistrā. Ja izlīgums pušu starpā netika noslēgts, atbildētājam nav tiesiska pamata uzskatīt, ka prasītājai nebūtu

jāaprēķina līgumsods. Bez tam prasītāja ir norādījusi, ka paralēli parāda summai ir jāmaksā tekošie rēķini, taču no iesniegtās izdrukas par maksājumiem

(lietas 39.40.lapā) ir redzams, atbildētājam parāds ir bijis visu laiku.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu – pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai uz likumu. Civillikuma 1757.pantā

noteikts – nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs.

Civillikuma 1759.panta 1.punktā ir noteikts, ka procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantā

noteikts – procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir,

seši procenti no simta gadā.

Lietas 41.lapā atrodas prasītājas sastādīts likumisko kavējuma procentu aprēķins par laika periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2015.gada

1.jūnijam par kopējo summu 24,24 EUR.

Atbildētājs nav cēlis iebildumus pret aprēķināto summu un tās aprēķina kārtību. Tiesa atzīst, ka prasītājas aprēķināto procentu aprēķins ir pamatots

un no atbildētāja prasītājas labā piedzenami procenti par Atļautā kredīta izmantošanu 24,24 EUR.

Civilprocesa likuma 195.pantā ir noteikts – taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Prasītājai ir tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētāja likumiskos 6% procentus gadā no vēl nesamaksātās pamatparāda

summas 1556,62 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu – pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Līdz ar to no atbildētāja prasītājas labā piedzenami samaksātie tiesas izdevumi: valsts nodeva 254,77 EUR apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 4,70 EUR apmērā (lietas 7.-8.lapa – maksājuma uzdevumi).

Prasītāja nomaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR, faktiskie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir 5,73 EUR (lietas 2.lapa).

Starpība starp faktiskajiem un nomaksātajiem ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 1,03 EUR piedzenama no atbildētāja valsts labā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 2041.pantu – taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantu

izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms

nekavējoties.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 193., 195., 204.1, 250.25, 250.27pantu, tiesa

nosprieda:

pilnīgi apmierināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasību pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Piedzīt no /pers. A/ (personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvietas adrese: /adrese A/) par labu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas

namu pārvaldnieks” (reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese: /adrese B/) parādu 1556,62 EUR (viens tūkstotis pieci simti piecdesmit seši

euro un 62 centi), līgumsodu 117,60 EUR (viens simts septiņpadsmit euro 60 centi), likumiskos procentus 24,24 EUR (divdesmit četri euro 24 centi).

Piedzīt no /pers. A/ (personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvietas adrese: /adrese A/) par labu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas

namu pārvaldnieks” (reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese: /adrese B/) tiesāšanās izdevumus 259,47 EUR (divi simti piecdesmit deviņi

euro 47 centi), tajā skaitā, valsts nodeva 254,77 EUR (divi simti septiņi euro 31 cents) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR (četri euro 70

centi).

Piedzītās summas iemaksājamas prasītājas vienā no norēķinu kontiem:

a) LV98 HABA 0551 0307 3483 7 – AS “Swedbank”;

b) LV83 PARX 0013 0443 8001 9 – AS “Citadele banka”;

c) LV65 UNLA 0050 0171 8682 0 – AS “SEB banka”;

d) LV63 RIKO 0002 0131 9759 6 – AS “DnB banka”;

e) LV57 NDEA 0000 0830 6955 0 – AS “Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle”.

Atzīt prasītājas Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības saņemt no /pers. A/ 6% (sešus procentus) gadā no

neatmaksātās pamatparāda summas 1556,62 EUR (viens tūkstotis pieci simti piecdesmit seši euro un 62 centi) par no sprieduma stāšanās likumīgā

spēkā līdz sprieduma pilnīgai izpildei, ievērojot Civillikuma 1763.pantā noteiktos procentu ierobežojumus.

Piedzīt no /pers. A/ (personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvietas adrese: /adrese A/) par labu valstij tiesas izdevumus 1,03 EUR (viens

euro 03 centi) – ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus.

Noteikt /pers. A/sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedums sastādīts 2015.gada 5.novembrī.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Alūksnes rajona tiesā.

Tiesnese I.Puriņa