Court orders monthly child support from father to mother for minor son's maintenance needs.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's failure to appear and ordered the father to pay monthly child support to the mother. The plaintiff requested funds for her son's upkeep, citing his sole income as a state allowance while living apart from the father. The court found the claim valid and established a support amount based on the child's age and the statutory minimum wage.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 250.21 panta; Civillikuma 179. panta: A parent's duty to provide child support continues until the child reaches majority age, and failure to appear does not preclude a judgment.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr.C13056913
158/14
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Dobelē 2014.gada 28.janvārī
Dobeles rajona tiesa
tiesnese I.Kovaļova,
rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. B/ maza apmēra prasībā pret /pers. C/ par uzturlīdzekļu piedziņu.
Aprakstošā daļa
2013.gada 6.novembrī prasītāja /pers. B/, pamatojoties uz Civillikuma 177., 179.pantu, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.pantu,
cēlusi Dobeles rajona tiesā maza apmēra prasību pret /pers. C/ par uzturlīdzekļu piedziņu, lūdzot piedzīt no atbildētāja par labu
prasītājai uzturlīdzekļus dēla /pers. D/ uzturam Ls 80 apmērā, bet ne mazāk kā ar Ministru kabineta noteikumiem noteikto minimālo
uzturlīdzekļu apmēru bērnam, palielinoties minimālajai mēneša darba algai, piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru palielināt proporcionāli
minimālās mēneša darba algas apmēram, noteikt, ka spriedums izpildāms nekavējoties.
Prasības pieteikumā prasītāja cita starpā norāda, ka kopdzīves laikā 2012.gada 21.novembrī ar atbildētāju dzimis dēls /pers. D/.
Kopš bērna piedzimšanas bērns atrodas prasītājas ikdienas aizgādībā un aprūpē, jo prasītāja un atbildētājs dzīvo šķirti. Atbildētājs
kopš bērna dzimšanas nav sniedzis uzturlīdzekļus bērna uzturam, bērna apgādībā un apgādībā nepiedalās un uzturlīdzekļus bērna
uzturēšanai nesniedz. Prasītājas vienīgie ienākumi ir Ls 100 mēnesī – valsts bērna pabalsts. Bērna pilnvērtīgai uzturēšanai
nepieciešams – par ēdiena iegādi Ls 50 mēnesī, par higiēnas preču iegādi Ls 40 mēnesī, veselības aprūpes nodrošināšanai Ls 10
mēnesī, par apģērba iegādi Ls 20 mēnesī, par mājokļa nodrošināšanu Ls 20, kopā mēnesī Ls 140.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu, atbildētājam uz viņa deklarēto dzīvesvietu 2013.gada 12.novembrī nosūtīts prasības
pieteikuma noraksts rakstveida paskaidrojumu sniegšanai, kurā izskaidrotas pušu civilprocesuālās tiesības. Līdz sprieduma
taisīšanai lietā atbildētāja rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu,
paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,
pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir
savlaicīgi paziņots, nosūtot informatīvu vēstuli 2014.gada 3.janvārī ierakstītā pasta sūtījumā uz prasītājas norādīto dzīvesvietas adresi
un atbildētāja deklarēto dzīvesvietu.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējusi tos kopsakarā, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Prasības pieteikumam pievienotā dzimšanas apliecības kopija apstiprina, ka /pers. D/ dzimis /datums/, kura vecāki norādīti /pers. C/
un /pers. B/.
Civillikuma 179.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu.
Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir
tiesa. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem
vai abiem vecākiem.
Saskaņā ar Civillikuma 179.panta piektās daļas noteikumiem minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums
katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī
noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.
Saskaņā ar 2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”
katram vecākam neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt savam bērnam minimālos uzturlīdzekļus šādā
apmērā: līdz septiņu gadu vecumam 25 % apmērā, no septiņu gadu vecuma līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 % apmērā
no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumiem Nr.1096 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un
minimālo stundas tarifa likmi” minimālā mēnešalga sastāda Ls 200 un saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta
noteikumiem Nr.665 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi” minimālā mēnešalga sastāda 320
euro.
Atbilstoši Civillikuma 177.panta ceturtās daļas noteikumiem bērna uzturēšanā ietilpst ēdiens, apģērbs, mājoklis un veselības aprūpes
nodrošināšana, bērna kopšana un viņa izglītošana un audzināšana (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas
ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam.
Rakstveida paskaidrojumi par celto prasību no atbildētāja tiesā nav saņemti. Līdz ar to tiesa atzīst, ka lietā nav strīds par to, ka pušu
kopīgais dēls dzīvo pie prasītājas un viņa īsteno bērnu ikdienas aprūpi un uzraudzību. Atbildētājam kā bērna tēvam ir jāpiedalās bērna
uzturēšanā un jāmaksā uzturlīdzekļi.
Nosakot bērna uzturam nepieciešamo piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru, tiesa ņem vērā, ka bērnu intereses ir primāras, tāpēc
vecākiem ir jārēķinās ar to, ka viņu personīgie izdevumi dzīves kvalitātes uzlabošanai samērojami ar bērna vajadzībām. Vienlaikus
tiesa atzīst, ka piedzenamais uzturlīdzekļu apmērs ir samērojams ar bērna vecāku mantisko stāvokli un ienākumu līmeni un spējām
uzturēt bērnu.
Tāpat tiesa ņem vērā, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes apkopotajiem datiem viena iedzīvotāja pilna iztikas minimuma
patēriņa groza vērtība prasības celšanas brīdī (2013.gada novembrī) bija Ls 177,19, bet 2013.gada jūnijā palielinājās līdz Ls 180,43
(skat. http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/iedzivotaju-ienemumi-galvenie-raditaji-30268.html ).
No Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2013.gada 20.novembra izziņas Nr.13/2546024 redzams, ka /pers. C/ ienākumi no
2013.gada janvāra līdz septembrim sastādīja Ls 1366,36. No Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2013.gada 20.novembra
izziņas Nr.13/2546030 redzams, ka /pers.B/ ienākumi no 2013.gada janvāra līdz septembrim sastādīja Ls 1000.
Izvērtējot pierādījumus, kas raksturo abu pušu mantisko stāvokli, to kopumā un savstarpējā sakarībā, ņemot vērā nepilngadīgā bērna
intereses, tiesa uzskata, ka no atbildētāja prasītājas labā piedzenami uzturlīdzekļi ik mēnesi EUR 113,83 (Ls 80) apmērā bērna
uzturam, bet ne mazāk par Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru. Šāds apmērs, tiesas ieskatā ir samērots ar
Civillikuma 177.panta ceturtajā daļā noteikto bērna visnepieciešamāko vajadzību apmierināšanai paredzēto izdevumu apmēru.
Turklāt atbildētājs nav iesniedzis tiesai pierādījumus tam, ka viņš objektīvu, no savas gribas neatkarīgu iemeslu dēļ (piemēram,
smaga slimība, darbnespēja u.c.) nebūtu spējīgs ik mēnesi sniegt līdzekļus dēla uzturam apmērā, kas ir lielāks par Ministru kabineta
noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru, jo atbildētājs ir darbspējīgā vecumā un var gūt ienākumus.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts 2007.gada 29.augustā lietā Nr. SKC-556 ir atzinis, ka iztulkojot Latvijas Republikas
Satversmes 92.pantu un Civilprocesa likuma 1.pantu saistībā ar Civillikuma tiesību normām, kas izriet no ģimenes tiesiskajām
attiecībām, prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērnu uzturam, tie piedzenami no brīža, kad celta prasība tiesā, jo ar prasības celšanas
brīdi attiecīgā persona uzsāk savu ar likumu garantēto civilo tiesību aizsardzības realizāciju tiesā. Līdz ar to tiesa uzskata, ka ar tiesas
spriedumu uzturlīdzekļu maksāšanas pienākuma sākuma brīdi var noteikt prasības celšanas brīdi.
Līdz ar to no atbildētāja prasītājas labā piedzenami uzturlīdzekļi dēla uzturam EUR 113,83 (Ls 80) apmērā mēnesī, bet ne mazāk par
iepriekš norādītajos Ministru kabineta noteikumos noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru.
Ievērojot to, ka vecāku (prasītājas) aizgādība pār bērniem beidzas ar bērna pilngadības sasniegšanu (Civillikuma 219.pants), pēc
kuras bērns pats iegūst pilnīgu tiesībspēju, uzturlīdzekļi par labu prasītājai bērna uzturam piedzenami līdz bērna pilngadībai.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami
no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.
Valsts nodevas apmērs ir nosakāms atbilstoši Civilprocesa likuma (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim)
35.panta pirmās daļas 3.punkta un 34.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunkta prasībām un sastāda EUR 204,89 (Ls 144) (80 x
12 = 960 x 15% = 144). Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma un tiesas pavēstu nosūtīšanu sastāda EUR
7,83 (Ls 5,50) apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta ceturto daļu un ņemot vērā atbildētāja mantisko stāvokli, to, ka viņa apgādībā ir
nepilngadīgs bērns, tiesa atzīst, ka no noteiktā valsts nodevas samaksas atbildētājs ir atbrīvojams daļēji, nosakot, ka viņam ir
nomaksājama valsts nodeva EUR 71,14 (Ls 50) apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 7,83 (Ls 5,50).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu daļā par tiesas izdevumu piedziņu nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10
dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 1.punktu spriedumā nosakāms, ka spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu
izpildāms nekavējoties.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189. - 193., 204.1 pantu, 205.panta pirmās daļas 1.punktu un 250.25pantu, tiesa
nosprieda
apmierināt /pers. B/ maza apmēra prasību pret /pers. C/ par uzturlīdzekļu piedziņu.
Piedzīt no /pers. C/, /personas kods/, uzturlīdzekļus par labu /pers. B/, /personas kods/, dēla /pers. D/, /personas kods/, uzturam EUR
113,83 (viens simts trīspadsmit euro 83 centi) mēnesī, sākot no 2013.gada 6.novembra līdz bērna pilngadībai, bet ne mazāk kā 25%
apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas līdz bērna septiņu gadu vecumam, bet no septiņu gadu
vecuma - 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Piedzīt no /pers. C/, /personas kods/, valsts ienākumos tiesas izdevumus - valsts nodevu EUR 71,14 (septiņdesmit viens euro 14
centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 7,83 (septiņi euro 83 centi).
Atbrīvot /pers.C/ no valsts nodevas nomaksas EUR 133,75 (Ls 94) apmērā.
Noteikt, ka spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.
Noteikt daļā par tiesas izdevumu piedziņu sprieduma labprātīgas izpildes termiņu – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās
dienas. Noteikt, ka labprātīgas sprieduma izpildes termiņā valsts ienākumos piespriesto tiesas izdevumu samaksu apstiprinoši
dokumenti iesniedzami Dobeles rajona tiesas kancelejā.
Spriedumu var pārsūdzēt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma
pasludināšanas dienas - 2014.gada 28.janvāra, iesniedzot kasācijas sūdzību Dobeles rajona tiesā.
Tiesnese (personiskais paraksts) I.Kovaļova