Court dismisses appeal against forestry agency decision to modify hunting plan due to procedural errors.

NORAKSTS

Lieta Nr.A420749310

A03320 – 11/43

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Valmierā, 2011.gada 16.martā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis G.Ploriņš,

piedaloties pieteicēja biedrības „Mednieku klubs „Tornis”” pārstāvjiem Ģ.V. un

I.K.,

atbildētāja Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts meža dienesta

pārstāvjiem I.L. un J.R.,

trešās personas mednieku kluba „Rubenis” pārstāvim M.K.,

atklātā tiesas sēdē 2011.gada 24.februārī izskatīja administratīvo lietu, kas

ierosināta pēc biedrības „Mednieku klubs „Tornis”” pieteikuma par Valsts meža

dienesta ģenerāldirektora 2010.gada 11.augusta lēmuma Nr.1-20/Tjur-67

„Lēmums par apstrīdēto Valsts meža dienesta Madonas virsmežniecības

2010.gada 18.jūnija lēmumu Nr.8-17/216 par izmaiņu izdarīšanu medību

iecirkņa plānā” atzīšanu par prettiesisku.

Aprakstošā daļa

[1] 2010.gada 13.septembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts

biedrības „Mednieku klubs „Tornis”” (turpmāk arī pieteicējs) pieteikums par

Valsts meža dienesta (turpmāk arī atbildētājs) ģenerāldirektora 2010.gada

11.augusta lēmuma Nr.1-20/Tjur-67 „Lēmums par apstrīdēto Valsts meža

dienesta Madonas virsmežniecības 2010.gada 18.jūnija lēmumu Nr.8-17/216 par

izmaiņu izdarīšanu medību iecirkņa plānā” (turpmāk arī Lēmums) atcelšanu.

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2010.gada 15.septembra lēmumu

pieteikums pieņemts un ierosināta administratīvā lieta.

[2] No lietas materiāliem konstatējams turpmāk minētais.

[2.1] 2010.gada 18.jūnijā Valsts meža dienesta Madonas virsmežniecība

(turpmāk arī Madonas virsmežniecība) pieņēma lēmumu Nr.8-17/216 „Par

izmaiņu izdarīšanu medību iecirkņa plānā” (turpmāk arī Sākotnējais lēmums), ar

kuru nolēma reģistrēt izmaiņas biedrības „Mednieku klubs „Tornis”” medību

iecirkņa plānā, izslēdzot no medību iecirkņa platības ar kopējo platību 21,3 ha,

t.sk. mežs – 17,2 ha, atbilstoši noslēgtajam līgumam Nr.101, par medību tiesību

izmantošanu saimniecībā „/Nosaukums/” ar kadastra numuru /kadastra numurs/.

[2.2] Nepiekrītot Sākotnējam lēmumam, pieteicējs to apstrīdēja Valsts

meža dienesta ģenerāldirektoram, kurš ar Lēmumu atstāja negrozītu Sākotnējo

lēmumu un pieteicēja sūdzību noraidīja.

[3] Nepiekrītot atbildētāja Lēmumam, pieteicējs vērsās Administratīvajā

rajona tiesā, lūdzot to atcelt turpmāk minēto iemeslu dēļ.

[3.1] Pieteicējs atsaucas uz 2007.gada 13.decembra līgumu par medību

platību izmantošanu (turpmāk arī Līgums), norādot, ka ir konstatējams, ka

saskaņā ar Līgumā ietverto regulējumu mednieku kolektīva „Rubenis” rīcībā

bezatlīdzības lietošanā tika nodota nekustamā īpašuma „/Nosaukums/” zeme ar

kadastra numuru /kadastra numurs/ medību tiesību realizācijai. Pieteicējs vērš

uzmanību uz faktu, ka medību tiesības, kas ir vērtējamas kā bezķermeniska lieta,

nebūtu realizējamas, ja mednieku kolektīva „Rubenis” rīcībā netiktu nodota arī

nekustamā īpašuma „/Nosaukums/” zeme medību tiesību realizācijai. Pieteicējs

atsaucas uz Civillikuma 846.panta pirmo, otro un trešo daļu, norādot, ka no

minētās normas teksta izriet, ka bezķermeniska lieta ir uzskatāma par „kustamu

vai nekustamu lietu”. Pieteicējs atsaucas uz Civillikuma 1470.pantu un norāda,

ka ir konstatējams, ka mednieku kolektīva „Rubenis” rīcībā tika nodotas medību

tiesības kopā ar zemi noteiktu mērķu realizācijai – apmedīšanai.

Vadoties no Civillikuma 1947. un 1948.pantā ietvertā regulējuma, ir

konstatējams, ka mednieku kolektīva „Rubenis” un zemes īpašnieka starpā

noslēgtais Līgums atbilst patapinājuma līgumam. Pieteicējs norāda, ka līdz ar to

nav pamatota atbildētāja norāde, ka medību tiesības nav patapināmas, jo

patapinājuma līguma priekšmets saskaņā ar Civillikuma 1948.pantu nevar būt

bezķermeniskas lietas.

[3.2] Balstoties uz Civillikumā ietvertajām normām ir konstatējams, ka

Līgumā nav ietverta nomas maksa, līdz ar to no tā nepārprotami izriet, ka puses

ir vienojušās par medību tiesību nodošanu bezatlīdzības lietošanā, līdz ar to

Līgums ir uzskatāms par patapinājuma līgumu.

Pieteicējs atsaucas uz Civillikuma 1947.pantu, norādot, ka nepamatota ir

atbildētāja Lēmumā ietvertā norāde, ka neskatoties uz faktu, ka Līgums ir

bezatlīdzības, tam ir piemērojami nomas līguma nosacījumi. Pieteicējs norāda,

ka nekorekta ir arī atbildētāja atsauce uz Tukuma rajona tiesas spriedumu, kur

pastāvēja citi tiesiskie un faktiskie apstākļi. Pie tam minētais tiesas spriedums ir

vērtējams kā tiesu prakse, nevis judikatūra.

[3.3] Pieteicējs atsaucas uz Civillikuma 2112. un 2124.pantu, norādot, ka

piekrīt, ka atbilstoši Civillikuma 2119.pantam nomas maksu var dot kā naudā, tā

arī citās atvietojamās lietās. Taču no Līguma neizriet, ka nomas maksa būtu

noteikta arī atvietojamās lietās.

Pieteicējs atsaucas uz Civillikuma 2120.pantu un Medību likuma 29.panta

otro daļu, norādot, ka atbildētāja arguments, ka tieši šī iemesla dēļ Līgums būtu

atzīstams par nomas līgumu, neiztur kritiku.

[3.4] Pieteicējs atsaucas uz Civillikuma 1589. un 1951.pantu, kā arī uz

faktu, ka Līgums ir beztermiņa, un norāda, ka ir viennozīmīgi secināms, ka V.Š.

2010.gada 26.aprīļa paziņojums par medību tiesību līguma laušanu (turpmāk arī

Paziņojums) ir izbeidzis Līgumu.

[4] Administratīvajā rajona tiesā 2010.gada 15.oktobrī saņemts atbildētāja

rakstveida paskaidrojums (lietas 19.lapa). Savā rakstveida paskaidrojumā tiesai

atbildētājs norāda, ka pieteikumu uzskata par nepamatotu un noraidāmu tālāk

minēto apsvērumu dēļ.

[4.1] Atbildētājs atsaucas uz Medību likuma 1.panta 10.punktu, norādot,

ka, ja attiecīgais Līgums tiek iesniegts Valsts meža dienestā ar mērķi reģistrēt

medību iecirkni, tad secināms, ka personai ir nodotas medību tiesības kā

bezķermeniska lieta un Līgums vērtējams kā nomas līgums. Šo tiesību

izmantošana ir saistīta ar konkrētu darbību – medību īstenošanu attiecīgajā

zemes vienībā, jo pretējā gadījumā nav iespējama medību tiesību īstenošana.

[4.2] Atbildētājs norāda, ka Līgums ir uzskatāms par nomas līgumu arī pie

nosacījuma, ka šajā līgumā nav konkrēti norādīta nomas maksa, jo šajā Līgumā

ir minēti nomniekam veicamie pienākumi, kuri prasa zināmu finansiālu

ieguldījumu. Atbildētājs Lēmumā savu viedokli ir pamatojis ar tiesas spriedumā

izteiktajiem argumentiem, kas ir pieļaujams, pamatojoties uz Administratīvā

procesa likuma (turpmāk arī APL) 67.panta piekto daļu. Pie tam, medību

iecirkņa reģistrēšanai pieteicējs Madonas virsmežniecībā ir iesniedzis 2009.gada

18.maija nomas līgumu Nr.101 par medību tiesībām saimniecībā „/Nosaukums/”,

kurā arī nav norādīta nomas maksa, un tas apliecina pieteicēja nekonsekvenci

Civillikuma normu interpretācijā.

[5] Tiesas sēdē pieteicēja pārstāvis uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu,

pamatojoties uz tajā norādītajiem apstākļiem, kā arī papildus minēja, ka Valsts

meža dienesta Madonas virsmežniecība 2011.gada 20.janvārī pieņēmusi lēmumu

par saimniecības „/Nosaukums/”, kadastra numuru /kadastra numurs/, 21,3 ha

platības reģistrēšanu pieteicēja medību iecirknī.

Atbildētāja pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz

Lēmumā un rakstveida paskaidrojumā norādītajiem apsvērumiem.

Savukārt trešās personas mednieku kolektīva „Rubenis” pārstāvis

norādīja, ka 2007.gada 13.decembrī tika noslēgts līgums ar A.C., kurā nebija

paredzēta maksa par medību platību izmantošanu (lietas 41.lapa).

Motīvu daļa

[6] Tiesa, noklausoties procesa dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot

lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums ir noraidāms.

[7] Tiesa konstatē šādus faktiskos apstākļus.

[7.1] 2007.gada 13.decembrī starp saimniecības „/Nosaukums/” ar

kadastra numuru /kadastra numurs/ īpašnieku V.Š. (pilnvarnieka A.C. personā)

un mednieku kolektīvu „Rubenis” noslēgts beztermiņa medību platību

izmantošanas līgums (lietas 12.lapa).

[7.2] 2009.gada 18.maijā starp saimniecības „/Nosaukums/” ar kadastra

numuru /kadastra numurs/ īpašnieku V.Š. (pilnvarnieka A.C. personā) un

pieteicēju noslēgts medību platību izmantošanas līgums Nr.101 (lietas 24.lapa).

[7.3] 2010.gada 23.martā Madonas virsmežniecībā saņemts pieteicēja

iesniegums ar lūgumu veikt izmaiņas tā reģistrētajā medību iecirknī, tai skaitā,

pamatojoties uz 2009.gada 18.maijā starp saimniecības „/Nosaukums/” ar

kadastra numuru /kadastra numurs/ īpašnieku V.Š. (pilnvarnieka A.C. personā)

un pieteicēju noslēgto medību platību izmantošanas līgumu Nr.101, iekļaut

pieteicēja reģistrētajā medību iecirknī saimniecības „/Nosaukums/” ar kadastra

numuru /kadastra numurs/ platības (lietas 20.lapa).

[7.4] 2010.gada 26.aprīlī saimniecības „/Nosaukums/” ar kadastra numuru

/kadastra numurs/ īpašnieks V.Š. (pilnvarnieka A.C. personā) noformējis

mednieku kolektīvam „Rubenis” adresētu paziņojumu par medību tiesību līguma

laušanu, atsaucoties uz Civillikuma 1951.pantu, ja kāds patapina lietu,

neaprobežojot tās lietošanas veidu un laiku, tad viņš var atprasīt lietu ikkatrā

laikā (lietas 13.lapa).

[7.5] 2010.gada 21.maijā Madonas virsmežniecība pieņēma lēmumu Nr.8-

17/172, ar kuru cita starp pieteicēja medību iecirknim pievienoja saimniecības

„/Nosaukums/” ar kadastra numuru /kadastra numurs/ platības (lietas 21. –

23.lapa).

[7.6] 2010.gada 26.maijā Madonas virsmežniecībā saņemts mednieku

kolektīva „Rubenis” iesniegums, kurā norādīts, ka minētais mednieku kolektīvs

nepiekrīt vienpusējai Līguma izbeigšanai un uzskata, ka 2009.gada 18.maijā

starp saimniecības „/Nosaukums/” īpašnieku un pieteicēju noslēgtais līgums ir

uzskatāms par spēkā neesošu, jo diviem medību formējumiem vienlaicīgi

medību tiesības nav nododamas. Šajā iesniegumā arī norādīts, ka Līguma

laušanā pārkāpts tā 4.3., 5.3. un 5.4.apakšpunktos noteiktais, jo nav saņemti

iznomātāja iebildumi par līgumā noteikto saistību neizpildi un medību tiesības

nepamatoti nodotas trešajai personai (lietas 20.lapa).

[7.7] 2010.gada 18.jūnijā Madonas virsmežniecība pieņēma Sākotnējo

lēmumu, ar kuru nolēma reģistrēt izmaiņas biedrības „Mednieku klubs „Tornis””

medību iecirkņa plānā, izslēdzot no medību iecirkņa saimniecības

„/Nosaukums/” ar kadastra numuru /kadastra numurs/ platības (lietas 20.lapa).

[7.8] Nepiekrītot Sākotnējam lēmumam, pieteicējs to apstrīdēja Valsts

meža dienesta ģenerāldirektoram, kurš ar Lēmumu atstāja negrozītu Sākotnējo

lēmumu (lietas 10. un 11.lapa).

[7.9] 2010.gada 9.novembrī stājās spēkā Madonas rajona tiesas spriedums

lietā Nr.C23051010, ar kuru, secinot, ka starp Līguma pusēm faktiski ir

nodibinātas attiecības, kas izriet no patapinājuma līguma, izbeidza Līgumu

(lietas 35. – 38.lapa).

[7.10] Madonas virsmežniecība 2011.gada 20.janvārī pieņēma lēmumu

Nr.8-17/23 par saimniecības „/Nosaukums/”, kadastra Nr./kadastra numurs/,

21,3 ha platības reģistrēšanu pieteicēja medību iecirknī (lietas 43. – 47.lapa).

[8] Izskatāmā lieta ierosināta par Valsts meža dienesta ģenerāldirektora

2010.gada 11.augusta lēmuma Nr.1-20/Tjur-67 „Lēmums par apstrīdēto Valsts

meža dienesta Madonas virsmežniecības 2010.gada 18.jūnija lēmumu Nr.8-

17/216 par izmaiņu izdarīšanu medību iecirkņa plānā” atcelšanu. Ar šo Lēmumu

atbildētājs atstāja negrozītu Sākotnējo lēmumu par izmaiņu reģistrēšanu

biedrības „Mednieku klubs „Tornis”” medību iecirkņa plānā, izslēdzot no

medību iecirkņa platības saimniecības „/Nosaukums/”, kadastra numurs

/kadastra numurs/, platību 21.3 ha, t.sk. mežs – 17.2 ha.

Tomēr no izskatāmās lietas materiāliem ir konstatējams, ka Madonas

virsmežniecība 2011.gada 20.janvārī pieņēmusi lēmumu Nr.8-17/23 par

saimniecības „/Nosaukums/”, kadastra Nr./kadastra numurs/, 21,3 ha platības

reģistrēšanu pieteicēja medību iecirknī (lietas 43. – 47.lapa). Tādējādi ir

atjaunota tā faktiskā situācija, kas bija pirms Sākotnējā lēmuma pieņemšanas,

proti, ka saimniecības „/Nosaukums/” ar kadastra numuru /kadastra numurs/

platības (21,3 ha) ietilpst pieteicēja medību iecirknī.

Tādējādi ir secināms, ka Valsts meža dienesta ģenerāldirektora 2010.gada

11.augusta lēmums Nr.1-20/Tjur-67 „Lēmums par apstrīdēto Valsts meža

dienesta Madonas virsmežniecības 2010.gada 18.jūnija lēmumu Nr.8-17/216 par

izmaiņu izdarīšanu medību iecirkņa plānā” ir zaudējis spēku. Līdz ar to

izskatāmajā lietā pieteicēja pamatota interese var būt tikai Valsts meža dienesta

ģenerāldirektora 2010.gada 11.augusta lēmuma Nr.1-20/Tjur-67 prettiesiskuma

konstatēšana, nevis administratīvā akta atcelšana.

Ņemot vērā minēto, pieteicēja prasījums precizējams, kā pieteikums par

Valsts meža dienesta ģenerāldirektora 2010.gada 11.augusta lēmuma Nr.1-

20/Tjur-67 „Lēmums par apstrīdēto Valsts meža dienesta Madonas

virsmežniecības 2010.gada 18.jūnija lēmumu Nr.8-17/216 par izmaiņu

izdarīšanu medību iecirkņa plānā” atzīšanu par prettiesisku.

[9] Ņemot vērā lietā konstatētos un sprieduma 7.punktā minētos faktiskos

apstākļus, ir secināms, ka atbildētājs ar Lēmumu, atstājot negrozītu Sākotnējo

lēmumu, pēc būtības ir atcēlis pieteicējam labvēlīgo Madonas virsmežniecības

2010.gada 21.maija lēmumu Nr.8-17/172 daļā par pieteicēja medību iecirknim

pievienotajām saimniecības „/Nosaukums/” ar kadastra numuru /kadastra

numurs/ platībām. Lēmums pamatots ar Administratīvā procesa likuma 86.panta

otrās daļas 3.punktu, proti, administratīvā akta atcelšana ir iespējama, ja tā spēkā

esamība skar būtiskas sabiedrības intereses.

Tādējādi izskatāmajā lietā tiesa, pirmkārt, pārbaudīs, vai atbildētājs

pamatoti atzinis, ka Madonas virsmežniecības 2010.gada 21.maija lēmums Nr.8-

17/172 daļā par pieteicēja medību iecirknim pievienotajām saimniecības

„/Nosaukums/” platībām ir prettiesisks. Otrkārt, gadījumā, ja Madonas

virsmežniecības 2010.gada 21.maija lēmums Nr.8-17/172 minētajā daļā ir

atzīstams par prettiesisku, vai tas atcelts pamatoti. Līdz ar to, vai Lēmums ir

tiesisks.

[10] Medību likuma 17.pants noteic, ka medības medību iecirknī notiek

saskaņā ar Valsts meža dienestā reģistrētu medību iecirkņa plānu. Medību

iecirkņa plāna saturu nosaka Ministru kabinets. Savukārt Medību likuma 1.panta

3.punkts noteic, ka medību iecirknis ir vienlaidu medību platība, kuru

apsaimnieko viens medību tiesību lietotājs.

Ministru kabineta 2003.gada 23.decembra noteikumu Nr.760 „Medību

noteikumi” (turpmāk – Medību noteikumi) 21.punkts noteic, ka medību iecirkņa

plāns ir medību tiesību lietotāja sagatavots un Valsts meža dienestam iesniegts

dokuments. Medību iecirkņa plāns satur šādu informāciju: 1) robežu plāns ar

iezīmētām medību platībām, par kurām ir noslēgti medību tiesību līgumi; 2)

platību sadalījums pa zemes lietošanas veidiem; 3) medību tiesības apliecinošu

dokumentu kopijas.

No minētajām tiesību normām ir secināms, ka medību saimniecība tiek

organizēta un medības tiek īstenotas un uzraudzītas pēc teritoriālā principa, proti,

izveidojot medību iecirkņus. Medību iecirknis ir vienlaidu medību platība, kuru

apsaimnieko viens medību tiesību lietotājs. Mednieku apvienība ir tiesīga medīt

tikai Valsts meža dienestā reģistrētajā medību iecirknī. Savukārt Valsts meža

dienests medību iecirkni reģistrē, ja mednieku apvienība iesniedz medību

iecirkņa robežu plānu ar iezīmētām medību platībām, par kuru lietošanu

mednieku apvienība ir noslēgusi līgumus. Līgumu noslēgšanas apstiprinājumam

Valsts meža dienestā iesniedzamas minēto līgumu kopijas. Tādējādi medību

iecirkņa reģistrācijas pamatā ir medību apvienības noslēgtie rakstveida līgumi ar

zemju īpašniekiem un lietotājiem par medību tiesību lietošanu, kuru kopijas ir

Valsts meža dienestā rīcībā.

[11] No izskatāmās lietas materiāliem ir konstatējams, ka par medību

tiesību lietošanu saimniecības „/Nosaukums/” ar kadastra numuru /kadastra

numurs/ platībās Valsts meža dienesta rīcībā ir bijis starp saimniecības īpašnieku

V.Š. (pilnvarnieks A.C.) un mednieku kolektīvu „Rubenis” 2007.gada

13.decembrī noslēgtais medību platību izmantošanas līgums (lietas 12.lapa).

Tādējādi atbildētājam bija tiesisks pamats mednieku kolektīva „Rubenis”

piekritīgajā medību iecirknī iekļaut Bērzaunes pagasta saimniecības

„/Nosaukums/” ar kadastra numuru /kadastra numurs/ teritoriju, bet mednieku

kolektīvam „Rubenis” saskaņā ar Medību likuma 17.pantu bija tiesisks pamats

medīt reģistrētajā medību iecirknī ar brīdi, kad atbildētājs reģistrējis pieteicēja

iesniegto medību iecirkņa plānu. Savukārt Bērzaunes pagasta saimniecības

„/Nosaukums/” ar kadastra numuru /kadastra numurs/ īpašnieks V.Š., nododot

savas medību tiesības mednieku kolektīvam „Rubenis”, sev šādas tiesības

nepatur, t.i., ja medību tiesības tiek nodotas citiem, tad zemes īpašniekam vairs

šādu tiesību nav un attiecīgi tās nav iespējams nodot tālāk – citam medību

kolektīvam, kamēr vien nav lauzts vai tiesiski izbeigts pirmais līgums.

No lietas materiāliem arī konstatējams, ka 2010.gada 23.martā Madonas

virsmežniecībā saņemts pieteicēja iesniegums ar lūgumu veikt izmaiņas tā

reģistrētajā medību iecirknī, tai skaitā, pamatojoties uz 2009.gada 18.maijā starp

saimniecības „/Nosaukums/” ar kadastra numuru /kadastra numurs/ īpašnieku un

pieteicēju noslēgto medību platību izmantošanas līgumu Nr.101, iekļaut

pieteicēja reģistrētajā medību iecirknī saimniecības „/Nosaukums/” ar kadastra

numuru /kadastra numurs/ platības. Savukārt 2010.gada 26.aprīlī saimniecības

„/Nosaukums/” īpašnieks, atsaucoties uz Civillikuma 1951.pantu, noformējis

mednieku kolektīvam „Rubenis” adresētu paziņojumu par medību tiesību līguma

laušanu. Izskatot pieteicēja 2010.gada 23.marta iesniegumu un tam pievienotos

dokumentus, tai skaitā arī 2010.gada 26.aprīļa paziņojumu par medību tiesību

līguma laušanu, Madonas virsmežniecība 2010.gada 21.maijā pieņēma lēmumu

Nr.8-17/172, ar kuru cita starp pieteicēja medību iecirknim pievienoja

saimniecības „/Nosaukums/” ar kadastra numuru /kadastra numurs/ platības.

Tomēr 2010.gada 26.maijā Madonas virsmežniecībā saņemts mednieku

kolektīva „Rubenis” iesniegums, kurā norādīts, ka 2009.gada 18.maijā starp

saimniecības „/Nosaukums/” īpašnieku un pieteicēju noslēgtais līgums ir

uzskatāms par spēkā neesošu, jo diviem medību formējumiem vienlaicīgi

medību tiesības nav nododamas. Šajā iesniegumā arī norādīts, ka Līguma

laušanā pārkāpts tā 4.3., 5.3. un 5.4.apakšpunktos noteiktais, jo nav saņemti

iznomātāja iebildumi par līgumā noteikto saistību neizpildi un medību tiesības

nepamatoti nodotas trešajai personai.

Ņemot vērā šajā sprieduma punktā minēto, ir secināms, ka 2010.gada

23.martā, Madonas virsmežniecībā saņemot pieteicēja iesniegumu ar lūgumu

veikt izmaiņas tā reģistrētajā medību iecirknī, saimniecības „/Nosaukums/” ar

kadastra numuru /kadastra numurs/ platības bija iekļautas mednieku kolektīva

„Rubenis” medību iecirknī. Tādējādi, lai izdotu pieteicējam labvēlīgu

administratīvo aktu, proti, reģistrētu minētās teritorijas pieteicēja medību

iecirknī, saimniecības „/Nosaukums/” ar kadastra numuru /kadastra numurs/

platības bija jāizslēdz no mednieku kolektīva „Rubenis” medību iecirkņa, tātad

Madonas virsmežniecībai bija jāizdod mednieku kolektīvam „Rubenis”

nelabvēlīgu administratīvo aktu, kurā bija jākonstatē, ka Līgums ir izbeigts vai

atzīts par spēkā neesošu.

Valsts meža dienesta kompetencē saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada

16.novembra noteikumu Nr.945 „Valsts meža dienesta nolikums” (turpmāk –

Dienesta nolikums) 3.14.apakšpunktu ietilpst medību saimniecību

administrācija, bet ne civiltiesisku strīdu risināšana saistībā ar medību tiesību

lietošanas līgumiem. Tādējādi Madonas virsmežniecībai, konstatējot faktu, ka

Bērzaunes pagasta saimniecības „/Nosaukums/” ar kadastra numuru /kadastra

numurs/ teritorija ir jau iekļauta mednieku biedrības „Rubenis” medību iecirknī,

bija jāizvērtē minētā medību iecirkņa reģistrācijas pamatojumu atbilstoši

administratīvi procesuālajai lietvedībai, kā arī jāpārbauda, vai Līgums ir izbeigts

vai atzīts par spēkā neesošu, ievērojot, ka civiltiesisku līgumu atcelt vai atzīt par

spēkā neesošu var vienīgi līguma dalībnieki, vai arī vispārējās jurisdikcijas tiesa

Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, izskatot attiecīgu prasību (sk., Kaspars

Balodis. Ievads civiltiesībās. Rīga: Apgāds Zvaigzne ABC, 2007, 187.-189.lpp.).

Konkrētajā gadījumā ir konstatējams, ka starp Līguma slēdzējpusēm bija

izveidojies strīds par tā spēkā esamību, tai skaitā par to, vai Līgums ir uzskatāms

par nomas līgumu vai patapinājuma līgumu, tādējādi šis strīds bija risināms

vispārējās jurisdikcijas tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Savukārt

Madonas virsmežniecība, neievērojot Administratīvā procesa likuma 62.panta

pirmajā daļā noteikto procesa dalībnieka uzklausīšanas pienākumu (neuzklausot

mednieku biedrības „Rubenis” viedokli), kā arī pārkāpjot savu kompetenci,

vērtēja civiltiesisko darījumu tiesiskumu, pēc būtības atzīstot, ka Līgums ir

izbeigts. Tādējādi ir secināms, ka Madonas virsmežniecības 2010.gada 21.maija

lēmums Nr.8-17/172 daļā, ar kuru pieteicēja medību iecirknim pievienoja

saimniecības „/Nosaukums/” ar kadastra numuru /kadastra numurs/ platības, ir

prettiesisks pieteicējam labvēlīgs administratīvais akts.

[12] Administratīvā procesa likuma 86.panta otrajā daļā ir noteikti

apstākļi, kādos var atcelt adresātam labvēlīgu prettiesisku administratīvo aktu,

tai skaitā 1.punktā noteiktais apstāklis – adresāts vēl nav izmantojis savas

tiesības, kuras šis administratīvais akts piešķir.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (turpmāk –

Senāts) atzinis, ka no APL 86.panta otrās daļas, kurā noteikti adresātam

labvēlīga administratīvā akta atcelšanas gadījumi, ievaddaļas (tiesību normas

tiesiskajām sekām) redzams, ka šajā daļā minēto apstākļu konstatēšanas

gadījumā administratīvo aktu var atcelt. Tiesību norma neparedz, ka

administratīvais akts ir atceļams. Tādējādi tiesību norma paredz iestādes rīcības

brīvību labvēlīga prettiesiska administratīva akta atcelšanai un, lai sasniegtu

konkrētajā gadījumā taisnīgāko risinājumu, pieļauj tālāku konkrēto apstākļu

izvērtējumu atbilstoši tiesību principiem. Proti, izvēloties, vai priekšroka

konkrētajā gadījumā dodama tiesiskuma principam (jo ir konstatēts

administratīvā akta prettiesiskums), vai arī pastāv apstākļi, kas liek dot

priekšroku tiesiskās paļāvības principam (sk., Senāta 2010.gada 20.maija

sprieduma lietā SKA-240/2010 16.punktu).

Izskatāmajā lietā Madonas virsmežniecības 2010.gada 21.maija lēmums

Nr.8-17/172 bija atcelts ar Sākotnējo lēmumu 2011.gada 18.jūnijā, proti,

2010.gada 21.maija lēmuma apstrīdēšanas termiņā, jau 28 dienā pēc tā

pieņemšanas. Tātad pieteicējs, kuram saskaņā ar 2009.gada 18.maija medību

platību izmantošanas līgumu Nr.101 medību tiesības nododas līdz 2019.gada

17.maijam, nebija vēl tās izmantojis. Līdz ar to izskatāmajā lietā konstatējams

Administratīvā procesa likuma 86.panta otrās daļas 1.punktā noteiktais apstāklis,

kuru konstatējot iestādei ir tiesības atcelt adresātam labvēlīgu prettiesisku

administratīvo aktu.

Konkrētajā gadījumā tiesa secina, ka priekšroka bija dodama tiesiskuma

principam, nevis tiesiskās paļāvības principam. Pie šāda secinājuma tiesa

nonāca, jo: 1) Madonas virsmežniecība 2010.gada 21.maijā pieņēma lēmumu

Nr.8-17/172, izskatot pieteicēja 2010.gada 23.marta iesniegumu, kuram cita

starp bija pievienots 2010.gada 26.aprīļa paziņojums par Līguma laušanu, tātad

pieteicējam bija zināms, ka starp Bērzaunes pagasta saimniecības „/Nosaukums/”

ar kadastra numuru /kadastra numurs/ īpašnieku un mednieku biedrību

„Rubenis” ir noslēgts Līgums, līdz ar to pieteicējam vajadzēja paredzēt, ka

Madonas virsmežniecības lēmums šajā daļā var būt pieteicējam nelabvēlīgs; 2)

pieteicējam, pievienojot savam Madonas virsmežniecībai adresētajam 2010.gada

23.marta iesniegumam 2010.gada 26.aprīļa paziņojumu par Līguma laušanu, bija

jāsaprot, ka pat gadījumā, ja Līgums ir patapinājuma līgums, tad tas izbeidzas ar

2010.gada 26.aprīļa paziņojumu, līdz ar to pieteicēja iesniegtais 2009.gada

18.maija nomas līgums Nr.101 ar saimniecības „/Nosaukums/” īpašnieku V.Š.

noslēgts laikā, kad viņš savas medību tiesības bija nodevis mednieku kolektīvam

„Rubenis”, sev šādas tiesības nepaturot, līdz ar to viņam nebija tās iespējams

nodot arī tālāk; 3) Madonas virsmežniecības 2010.gada 21.maija lēmums Nr.8-

17/172 bija atcelts ar Sākotnējo lēmumu 2011.gada 18.jūnijā, proti, tā

apstrīdēšanas termiņā, jau 28 dienā pēc tā pieņemšanas, tātad pieteicējs vēl

nebija izmantojis līdz 2019.gada 17.maijam piešķirtās medību tiesības.

Tādējādi, neskatoties uz to, ka atbildētājs Lēmuma pamatojumā

nepamatoti atsaucies uz Administratīvā procesa likuma 86.panta otrās daļas

3.punktu – būtiskām sabiedrības interesēm, kas tiek aizskartas, jo vienā teritorijā

varētu vienlaikus atrasties divi medību kolektīvi, kas tiesiskas rīcības rezultātā

nav iespējams, Lēmums ir atzīstams par tiesisku.

[13] Pieteicējs, atsaucoties uz Civillikuma 1589. un 1951.pantu, kā arī uz

faktu, ka Līgums ir beztermiņa, uzskata, ka atbildētājam viennozīmīgi bija

secināms, ka V.Š. 2010.gada 26.aprīļa paziņojums par medību tiesību līguma

laušanu ir izbeidzis Līgumu.

Kā jau to tiesa norādīja iepriekš sprieduma 11.punktā Valsts meža

dienesta kompetencē ietilpst medību saimniecību administrācija, bet ne

civiltiesisku strīdu risināšana saistībā ar medību tiesību lietošanas līgumiem. To,

vai Līgums ir izbeigts vai atzīts par spēkā neesošu var vienīgi Līguma dalībnieki,

vai arī vispārējās jurisdikcijas tiesa Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā,

izskatot attiecīgu prasību. Tādējādi atbildētājam, konstatējot faktu, ka Bērzaunes

pagasta saimniecības „/Nosaukums/” ar kadastra numuru /kadastra numurs/

teritorija ir jau iekļauta mednieku biedrības „Rubenis” medību iecirknī, bija

jāizvērtē minētā medību iecirkņa reģistrācijas pamatojumu atbilstoši

administratīvi procesuālajai lietvedībai, kā arī jāpārbauda, vai Līguma

dalībnieki, vai arī vispārējās jurisdikcijas tiesa to ir izbeigusi vai atzinusi par

spēkā neesošu. Konkrētajā gadījumā ir konstatējams, ka starp Līguma

dalībniekiem pastāvēja strīds par tā spēkā esamību, savukārt vispārējās

jurisdikcijas tiesa nebija Līgumu izbeigusi vai atzinusi par spēkā neesošu.

Līdz ar to pieteicēja uzskats ir atzīstams par nepamatotu un ir noraidāms.

[14] Ņemot vērā spriedumā konstatētos faktiskos un tiesiskos apstākļus,

tiesa atzīst, ka Valsts meža dienesta ģenerāldirektora 2010.gada 11.augusta

lēmums Nr.1-20/Tjur-67 „Lēmums par apstrīdēto Valsts meža dienesta Madonas

virsmežniecības 2010.gada 18.jūnija lēmumu Nr.8-17/216 par izmaiņu

izdarīšanu medību iecirkņa plānā” ir tiesisks, bet pieteicēja prasība atzīt šo

lēmumu par prettiesisku ir noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, 289. –

291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt biedrības „Mednieku klubs „Tornis”” pieteikumu par Valsts

meža dienesta ģenerāldirektora 2010.gada 11.augusta lēmuma Nr.1-20/Tjur-67

„Lēmums par apstrīdēto Valsts meža dienesta Madonas virsmežniecības

2010.gada 18.jūnija lēmumu Nr.8-17/216 par izmaiņu izdarīšanu medību

iecirkņa plānā” atzīšanu par prettiesisku.

Tiesas spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit

dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā.

Spriedums sastādīts 2011.gada 16.martā.

Tiesnesis (paraksts) G.Ploriņš

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnesis________________G.Ploriņš

Valmierā, 2011.gada 16.martā