Court dismisses defendant's appeal and upholds default judgment for unpaid rent and eviction.

Lietas Nr. C30600713

Lietas arhīva Nr. C-2062-14/5

AIZMUGURISKS S P R I E D U M S

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

2014.gada 17.martā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Rūķe,

ar sekretāru R.Merķi,

piedaloties prasītājas pārstāvim /pers. B/,

trešās personas pārstāvei /pers. C/,

izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3, 2014.gada 3.martā civillietu SIA „Rīgas pilsētbūvnieks” prasībā pret /pers. D/ un

/pers. E/ par dzīvojamo telpu īres un sniegto pakalpojumu parāda piedziņu, īres līguma izbeigšanu un izlikšanu un

konstatēja:

2013.gada 16. jūlijā SIA „Rīgas pilsētbūvnieks” ( turpmāk prasītājs) iesniedzis tiesā prasību pret /pers. D/ un /pers. E/

par dzīvojamo telpu īres un sniegto pakalpojumu parāda piedziņu, īres līguma izbeigšanu un izlikšanu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2007.gada 4.decembrī, pamatojoties uz 2007.gada 4.decembra Rīgas domes Komunālā

departamenta Dzīvokļu pārvaldes rekomendāciju Nr.035507, starp prasītāju un atbildētāju /pers. D/ noslēgts beztermiņa Dzīvojamo

telpu īres līgums Nr.2-3.2/07-141 par neprivatizējama divistabu dzīvokļa /adrese A/, Rīgā, izīrēšanu. Īres līguma 1.5.punkts paredz, ka

vienlaikus ar īrnieku līguma 1.1. punktā minēto dzīvojamo telpu lietošanas tiesības tiek piešķirtas arī šī līguma 1. pielikumā minētajām

personām, īres līgumam pievienotajā 1.pielikumā ,,Par dzīvojamo telpu adrese A, lietošanas tiesībām”. Pēc stāvokļa uz prasības

pieteikuma sastādīšanas dienu, kā personas, kurām ir lietošanas tiesības uz minēto dzīvokli, ierakstītas šādas personas -/pers. D/,

personas kods /personas kods/, īrnieks; /pers. E/, personas kods /personas kods/, brālis. Īres līguma 7.1. punkts un likuma ,,Par

dzīvojamo telpu īri" 10.pants nosaka, ka īrnieka ģimenes locekļiem, kas dzīvo kopā ar viņu, tāpat kā īrniekam ir visas tiesības un

jāpilda visi pienākumi, kas paredzēti īres līgumā. Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par

īres līguma saistībām. Saskaņā ar līguma 2.1. punktu atbildētājs apņēmās maksāt ikmēneša īres un komunālos maksājumus pēc

prasītāja piestādītajiem rēķiniem. Līguma 2.1.punktā noteiktā īres maksa paaugstināta sākotnēji saskaņā ar Rīgas domes

12.06.2007. lēmumu Nr.2521, bet vēlāk ar Rīgas domes 17.01.2012. lēmumu Nr.4075. Maksājuma kavējuma gadījumos par katru

nokavēto kalendāro dienu maksājams līgumsods 0.2% apmērā no termiņā nesamaksātās summas saskaņā ar īres līguma 2.5.

punktu. Arī Civillikuma 2141.pantā noteikts īrnieka pienākums samaksāt īres maksu līgumā noteiktajos termiņos; novilcinot

maksājumus, viņam jāmaksā nokavējuma procenti. Atbildētāji jau no 2010.gada februāra mēneša neregulāri apmaksā prasītāja

piestādītos rēķinus par dzīvojamo telpu īri un komunālajiem pakalpojumiem un nepilda noslēgtā dzīvojamo telpu īres līgumā 2.1.punkta

nosacījumus, kā rezultātā ir izveidojies dzīvojamo telpu īres un komunālo pakalpojumu parāds. Atbildētāji vairākkārt rakstiski

brīdināti par iespējamām sekām parāda un tekošo maksājumu nemaksāšanas gadījumā, bet uz prasītāja brīdinājumiem nav

reaģējuši un parāds tikai turpināja pieaugt. Pēdējais pirmstiesas brīdinājums nosūtīts 19.02.2013., ko apliecina Latvijas Pasta

vairākumā nodoto reģistrēto sūtījumu saraksts. 19.03.2013. Prasītājs saņēma VAS ,,Latvijas pasts” atpakaļ sūtītu vēstuli sakarā ar to,

ka adresāts nav ieradies pēc pasta sūtījuma un vēstulei beidzies glabāšanas termiņš. Ņemot vērā iepriekš minēto, brīdinājums tika

publicēts laikrakstā ,,Latvijas Vēstnesis” saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta 2.daļu. Norāda, ka laika posmā no

25.01.2010. līdz 18.06.2013. atbildētāji veikuši tikai astoņus maksājumus parāda dzēšanai vai tekošo rēķinu apmaksai un ne reizi

nav vērsušies pie prasītāja ar lūgumu slēgt vienošanos par pakāpenisku parāda nomaksu. Parāds pēc stāvokļa uz 18.06.2013. pret

prasītāju par īres maksu un komunālajiem pakalpojumiem un līgumsods par maksājumu kavējumiem jau sastāda LVL 3631,90, ko

veido:

- parāds par īri un komunālajiem maksājumiem - LVL 2121,68, līgumsods - LVL 1510,22. Sakarā ar to, ka dzīvojamās telpas ir

izīrētas un īres līgums noslēgts, pamatojoties uz Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes rekomendāciju un

dzīvojamo telpu atbrīvošanas gadījumā tās nododamas Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldei,

nepieciešams pieaicināt Rīgas domi kā trešo personu, lai izteiktu savu viedokli un būtu informēta par tiesas procesu.

Saskaņā ar 2014.gada 17.februāra prasības pieteikuma grozījumiem atbildētāju parāds ir pieaudzis un uz 07.02.2014. pamatparāds

sastāda EUR 3475,82 un līgumsods EUR 3356,21, kopā EUR 6832,03.

Prasība pamatota ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 1.,10., 12., 28., 28.2pantu, Civillikuma 1587., un 2141.pantu. Prasītājs lūdz tiesu:

1) izbeigt 04.12.2007. starp prasītāju un atbildētāju noslēgto Dzīvojamo telpu /adrese A/, Rīgā, īres līgumu Nr. 2-3.2/07-141.

2) izlikt atbildētājus, viņu ģimenes locekļus un citas ar viņiem dzīvojošas personas ar visām viņiem piederošajām mantām no

dzīvojamās telpas /adrese A/, Rīgā.

3) Piedzīt no Atbildētājiem īres un komunālo maksājumu parādu un līgumsodu par

maksājumu kavējumiem EUR 6832,03 apmērā.

4) Piedzīt no Atbildētājiem ar tiesāšanos saistītos izdevumus, kas kopā sastāda EUR 734,70, ko veido:

-valsts nodeva par prasību, kas novērtējama naudas summā EUR 508,02,

-valsts nodeva par prasību, kam nav mantiska rakstura EUR 71,14,

-valsts nodeva par īres līguma pirms termiņa izbeigšanu EUR 141,45

-ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 14.09.

2013.gada 4.septembrī atbildētājiem nosūtīts prasības pieteikums paskaidrojumu sniegšanai līdz 2013.gada 4.oktobrim.

Atbildētāji paskaidrojumus nav iesnieguši ne tiesneša noteiktajā laikā, ne vēlāk.

2014.gada 18. februārī atbildētājiem nosūtīts prasības pieteikuma grozījums.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītā pamata un apstākļiem, lūdza parādu piedzīt

solidāri.

Atbildētāji uz tiesas sēdi nav ieradušies, neierašanās iemeslu tiesai nav paziņojuši un nav lūguši lietas izskatīšanu atlikt.

Uzaicinājums uz tiesas sēdi atbildētājiem nosūtīts uz viņu deklarēto dzīves vietu 2013.gada 30.oktobrī.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu, fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā

dzīvesvietas adresē (panta redakcijā, kas stājās spēkā ar 01.01.2013.) Savukārt Civilprocesa likuma 74.panta septītās daļas

otrais punkts nosaka, ka pušu pienākums ir savlaicīgi rakstveidā paziņot par iemesliem, kuru dēļ nevar ierasties uz tiesas sēdi,

iesniedzot par to pierādījumus.

Atbildētāji šo ar likumu uzlikto pienākumu nav izpildījuši.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmajai daļai, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā,

uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un

tiesas dokumenti ir izsniegti: 3) septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu

Tādejādi tiesa, nekonstatējusi Civilprocesa likuma 209.pantā norādītos pamatus tiesas panākumam atlikt lietas izskatīšanu,

pamatojoties uz Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu, 156.panta pirmo daļu, nolēma izskatīt lietu bez atbildētāju piedalīšanās,

balstoties uz prasītāja pārstāvja paskaidrojumiem un lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem.

Tiesa, noklausījusies prasītāja pārstāvja paskaidrojumus, pārbaudījusi lietas materiālus, atzīst prasību par pamatotu un apmierināmu.

Saskaņā ar likuma ”Par dzīvojamo telpu īri” 2.pantu, dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana

citai personai par maksu. Dzīvojamās telpas lietošanas tiesības citai personai var nodot dzīvojamās telpas īpašnieks, valdītājs, kā arī

pašvaldība, ja tā atbilstoši likumam „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” uz likumīga pamata ieguvusi attiecīgo dzīvojamo telpu

lietojumā.

2007.gada 4.decembrī starp prasītāju un atbildētāju /pers. D/ noslēgts beztermiņa Dzīvojamo telpu īres līgums Nr.2-3.2/07-141 par

neprivatizējama divistabu dzīvokļa /adrese A/, Rīgā, izīrēšanu.

Īres līguma 1.5.punktā paredzēts, ka vienlaikus ar īrnieku līguma 1.1. punktā minēto dzīvojamo telpu lietošanas tiesības tiek

piešķirtas arī šī līguma pirmajā pielikumā minētajām personām. Saskaņā ar prasītāj norādīto pēc stāvokļa uz prasības pieteikuma

sastādīšanas dienu, kā personas, kurām ir lietošanas tiesības uz minēto dzīvokli, ierakstīts- /pers. D/, personas kods /personas kods/,

īrnieks, un /pers. E/, personas kods /personas kods/, brālis.

Saskaņā ar likuma ”Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta otro daļu, īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā

īrniekam. Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma

saistībām.

Saskaņā ar likuma ”Par dzīvojamo telpu īri” 12.panta pirmo daļu, dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres

līgumā noteiktajos termiņos.

Atbilstoši īres līguma 2.1. punktu atbildētājs /pers. D/ apņēmās maksāt ikmēneša īres un komunālos maksājumus pēc prasītāja

piestādītajiem rēķiniem.

Pēc prasītāja norādītā un no veikto maksājumu saraksta izriet, ka no 2010.gada februāra mēneša atbildētāji neregulāri apmaksā

prasītāja piestādītos rēķinus.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma.

Saskaņā ar prasītāja aprēķiniem atbildētāju parāds par dzīvojamo telpu īri un komunālajiem pakalpojumiem uz 07.02.2014. sastāda

EUR 3475,82.

Atbildētāji nav iesnieguši pierādījumus tam, ka prasītāja piestādītie aprēķini par īri un komunālajiem pakalpojumiem nav pamatoti un

nav tos apstrīdējuši prasības kārtībā.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu faktu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Civillikuma 1716.pantā ir noteikts, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tādā gadījumā,

ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, pirmkārt, ja tieši tā

bijis norunāts; otrkārt, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā (Civillikuma

1720.pants).

Saskaņā ar īres līguma 2.5 punktu maksājuma kavējuma gadījumos par katru nokavēto kalendāro dienu atbildētājs /pers. D/

apņēmās maksājams līgumsodu 0.2% apmērā no termiņā nesamaksātās summas.

Prasītājs par laka posmu no 2010.gada februāra līdz 2014.gada 7. februārim aprēķinājis līgumsodu EUR 3356,21 apmērā.

Novērtējot līgumsoda apmēru attiecībā pret pamatparādu, tiesa neatzīst to par pārmērīgu lielu un netaisnīgu attiecībā pret atbildētāju

kā patērētāju, līdz ar to nav pamata tā samazināšanai vai parādnieka atsvabināšanai no pienākuma to maksāt atbilstoši Civillikuma

1724.1panta nosacījumiem.

Saskaņā ar likuma ”Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 pantu, izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa

ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, šādos gadījumos:

1) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo

telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem;

2) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot

pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.

Izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma

izbeigšanu. Gadījumos, kad izīrētājam nav zināma īrnieka atrašanās vieta, prasību tiesā var celt, ja mēnesi iepriekš laikrakstā

„Latvijas Vēstnesis” ir publicēts brīdinājums.

Prasītājs atbildētājus brīdinājis, ievietojot publikāciju laikraksta ”Latvijas Vēstnesis” 2013.gada 12.aprīļa laidienā Nr. 71( lietas lapa

102).

Līdz ar to likuma prasības par atbildētāju brīdināšanu ir izpildītas.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka prasītājs ir pierādījis savu tiesību pēc prasījuma ar lietā iesniegtajiem rakstveida

pierādījumiem.

Bez tam, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu no atbildētājiem prasītāja labā piedzenama nomaksātā valsts nodeva EUR

720,61( 508,02+ 71.14+ 141,45, lietas lapa 6., 7., 9, 124.) un saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu ar

prasības pieteikuma noraksta un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi EUR 14.09, kopā EUR

734,70 (lietas lapa 8).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei. Minētais termiņš

skaitāms no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1 panta pirmo daļu, lietā, kurā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav

ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu, tiesa taisa aizmugurisku spriedumu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 208.4 panta otrajai daļai atbildētājs nav tiesīgs pārsūdzēt aizmugurisku spriedumu apelācijas kārtībā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.5 pantu, atbildētājs ir tiesīgs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas

iesniegt tiesai, kas taisījusi aizmugurisku spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna, ievērojot

likumā noteikto kārtību.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 8., 97.pantu, 193., 195.pantu, 204.1 pantu 208.1 pantu, tiesa

nosprieda :

Prasību apmierināt.

Izbeigt starp SIA „Rīgas pilsētbūvnieks” un /pers. D/ 04.12.2007. noslēgto dzīvojamo telpu /adrese/, Rīgā, īres līgumu Nr. 2-3.2/07-

141.

Izlikt atbildētājus /pers. D/, personas kods/personas kods/, un /pers. E/, personas kods /personas kods/, viņu ģimenes locekļus

un citas ar viņiem dzīvojošas personas ar visām viņiem piederošajām mantām no dzīvojamās telpas /adrese A/, Rīgā.

Piedzīt solidāri no /pers. D/, personas kods /personas kods/, un /pers. E/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas

pilsētbūvnieks”, reģistrācijas numurs 50003590021, pamatparādu EUR 3475,82, līgumsodu EUR 3356,21 un tiesāšanās

izdevumus EUR 734,70, kopā piedzenot EUR 7566,73 ( septiņi tūkstoši pieci simti sešdesmit sešus euro un 73 centus).

Noteikt, ka atbildētājiem spriedums labprātīgi izpildāms 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Prasītājs aizmugurisku spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Atbildētāji nav tiesīgs aizmugurisku spriedumu pārsūdzēt apelācijas kārtībā, bet 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma

nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas

izskatīšanu no jauna.

Pilna sprieduma sastādīšana noteikta uz 2014.gada 31.martu.

Pilns spriedums sastādīts 2014.gada 15. aprīlī.

Tiesnese I.Rūķe