Criminal appeal overturned acquittal for tax evasion due to appellate court's failure to apply prior Supreme Court precedents correctly.

ECLI:LV:AT:2018:0202.15830022112.2.L

Lieta Nr. 15830022112

SKK-34/2018

Krimināllietu departaments

Latvijas Republikas Augstākā tiesa

LĒMUMS

Rīgā 2018.gada 2.februārī

Augstākā tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Anita Nusberga,

tiesnese Aija Branta,

tiesnesis Pēteris Dzalbe

izskatīja rakstveida procesā krimināllietu sakarā ar Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras virsprokurores I. Ašmanes kasācijas protestu

un Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk tekstā – VID) kasācijas sūdzību par Kurzemes apgabaltiesas 2017.gada 4.septembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Liepājas tiesas 2016.gada 21.aprīļa spriedumu

[1.1] /pers. B/, personas kods /personas kods/,

atzīts par vainīgu Krimināllikuma 20.panta ceturtajā daļā un 218.panta otrajā daļā (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.martam) paredzētajā

noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz 2 gadiem;

atzīts par vainīgu Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.martam) paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts

ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem 8 mēnešiem, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz 3 gadiem;

atzīts par vainīgu Krimināllikuma 217.panta otrajā daļā (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.martam) paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts

ar brīvības atņemšanu uz 10 mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu galīgais sods /pers. B/ noteikts brīvības atņemšana uz 4 gadiem, atņemot tiesības veikt

uzņēmējdarbību uz 4 gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu brīvības atņemšanas sods /pers. B/ noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz 4 gadiem 6 mēnešiem.

Valsts labā no /pers. B/ piedzīta kaitējuma kompensācija 79709,11 euro.

[1.2] /pers. C/, personas kods /personas kods/,

atzīts par vainīgu Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.martam) paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts

ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem 4 mēnešiem, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz 2 gadiem 6 mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu brīvības atņemšanas sods /pers. C/ noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz 2 gadiem 6 mēnešiem.

Valsts labā solidāri no /pers. B/ un /pers. C/ piedzīta kaitējuma kompensācija 42250,94 euro.

[1.3] Ar Liepājas tiesas 2016.gada 21.aprīļa spriedumu apsūdzētie /pers. B/ un /pers. C/ atzīti par vainīgiem un sodīti par to, ka /pers. B/ atbalstīja

izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nodarot valstij zaudējumu lielā apmērā, bet /pers. C/ izvairījās no nodokļu nomaksas, nodarot valstij zaudējumu lielā

apmērā.

Noziedzīgais nodarījums izdarīts šādos pirmās instances tiesas konstatētos apstākļos.

„/pers. B/, būdams sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) “/Nosaukums A/” ar juridisko adresi /adrese 1/, reģistrēts Uzņēmumu

reģistra Komercreģistrā 2009.gada 11.augustā ar Nr. /reģistrācijas numurs/, Nodokļu maksātāju reģistrā un Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID)

ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN) apliekamo personu reģistrā, pilnvarota persona, kurš no 2010.gada 3.decembra sabiedrībā rīkojās uz

īpašnieka un valdes locekļa izdotas ģenerālpilnvaras pamata, laika posmā no 2010.gada 3.decembra līdz 2011.gada 12.jūlijam, pirmstiesas procesā

konkrētāk nenoskaidrotā laikā, vienojās ar SIA “/Nosaukums B/”, ar juridisko adresi /adrese 2/, reģistrēts Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā

2010.gada 16.jūnijā ar Nr./reģistrācijas numurs/, Nodokļu maksātāju reģistrā un VID ar PVN apliekamo personu reģistrā, valdes locekli ar tiesībām

pārstāvēt kapitālsabiedrību vienpersoniski /pers. C/, par to, ka /pers. C/, lai SIA “/Nosaukums B/” izvairītos no nodokļu nomaksas valsts budžetā lielā

apmērā, izmantos /pers. B/ iepriekš organizētus un sagatavotus viltotus darījumu apliecinošus dokumentus, deklarējot faktiski nenotikušus darījumus starp

SIA “/Nosaukums B/” un SIA “/Nosaukums A/”, tas ir, veiks noziedzīgas darbības, lai samazinātu SIA “/Nosaukums B/” ar pievienotās vērtības nodokli

apliekamo objektu un izvairītos no nodokļu nomaksas lielā apmērā. /pers. B/ un /pers. C/, kuri saskaņā ar likumu “Par grāmatvedību”, likumu “Par

nodokļiem un nodevām” un citiem normatīvajiem aktiem atbildīgi par minēto uzņēmējsabiedrību likumos noteikto nodokļu maksājumu nomaksu valsts

budžetā, kā arī par grāmatvedības kārtošanu un visu saimniecisko darījumu apliecinošu dokumentu saglabāšanu, pārkāpjot likuma “Par pievienotās

vērtības nodokli” 1.panta 1., 2., 4., 7. un 9.punktu, 8.panta pirmo, otro un 5.1.daļu, 10.panta pirmās daļas 1.punktu un trīspadsmito daļu, likuma “Par

grāmatvedību” 2.panta pirmo, otro un trešo daļu, 7.panta pirmo un piekto daļu, 10.panta pirmo daļu, 21.10.2003. Ministru kabineta noteikumu Nr.585

“Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 2., 8. un 45.punktu, un, kuru pienākums bija sniegt patiesas ziņas par veiktajiem darījumiem,

saistībā ar kuriem ir aprēķināms un maksājams PVN atbilstoši likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” normām, sagatavoja un iesniedza VID PVN

deklarācijas un to pielikumus par 2011.gada jūliju, augustu un oktobri, ar mērķi samazināt ar nodokli apliekamo objektu un attiecīgi samazināt

maksājamā PVN summu norādīja PVN deklarācijās un to pielikumos apzināti nepatiesas ziņas, proti, ka SIA “/Nosaukums B/” un SIA “/Nosaukums

A/” norādītajā laika posmā bija notikuši savstarpēji darījumi, bet faktiski šie darījumi nebija notikuši. /pers. B/ pēc iepriekšējas vienošanās ar /pers. C/

veica apzinātas darbības, lai veicinātu SIA “/nosaukums B/” izvairīšanos no valsts budžetā maksājamo nodokļu nomaksas lielā apmērā, apzinoties, ka

pats darījumos nav piedalījies, ka darījumi faktiski nav notikuši, un, lai radītu apliecinājumu darījumiem SIA “/Nosaukums A/” vārdā sagatavoja

sekojošas fiktīvas pavadzīmes – rēķinus par nenotikušajiem darījumiem ar SIA “/Nosaukums B/” – 2011.gada 12.jūlija pavadzīme – rēķins BWE

Nr.004 par to, ka SIA “/Nosaukums A/” pārdod SIA “/Nosaukums B/” ogas par summu bez PVN Ls 9536,17 jeb 13568,82 euro (PVN Ls 2097,96

jeb 2985,15 euro), 2011.gada 13.jūlija pavadzīme – rēķins BWE Nr.005 par to, ka SIA “/Nosaukums A/” pārdod SIA “/Nosaukums B/” ogas par

summu bez PVN Ls 8405,14 jeb 11959,50 euro (PVN Ls 1849,13 jeb 2631,09 euro), 2 2011.gada 14.jūlija pavadzīme – rēķins BWE Nr.006 par

to, ka SIA “/Nosaukums A/” pārdod SIA “/Nosaukums B/” ogas par summu bez PVN Ls 9795,38 jeb 13937,65 euro (PVN Ls 2154,98 jeb 3066,28

euro), 2011.gada 2.augusta pavadzīme – rēķins BWE Nr.007 par to, ka SIA “/Nosaukums A/” pārdod SIA “/Nosaukums B/” ogas par summu bez

PVN Ls 67527,84 jeb 96084,01 euro (PVN Ls 14856,12 jeb 21138,47 euro), 2011.gada 31.augusta pavadzīme – rēķins BWE Nr.013 par to, ka

SIA “/Nosaukums A/” pārdod SIA “/Nosaukums B/” ogas par summu bez PVN Ls 35351,80 jeb 50301,37 euro (PVN Ls 7777,40 jeb 11066,31

euro), 2011.gada 1.oktobra pavadzīme – rēķins BWE Nr.029 par to, ka SIA “/Nosaukums A/” pārdod SIA “/Nosaukums B/” ogas par summu bez

PVN Ls 4357,00 jeb 6199,49 euro (PVN Ls 958,54 jeb 1363,89 euro), un nodeva tās SIA “/Nosaukums B/” valdes loceklim /pers. C/, kurš

sagatavotos viltotos dokumentus parakstīja. Pēc tam /pers. B/ un /pers. C/ sagatavotos un parakstītos dokumentus iesniedza savu uzņēmumu

grāmatvedēm, kuras, neapzinādamās to noziedzīgo raksturu, reģistrēja tos uzņēmumu grāmatvedībā un pēc abu amatpersonu norādījumiem atspoguļoja

SIA “/Nosaukums A/” un SIA “/Nosaukums B/” pievienotās vērtības nodokļa deklarācijās savstarpējos darījumus par sekojošiem taksācijas periodiem

– 2011.gada jūlija deklarācijā atspoguļoja 13 darījumus par summu bez PVN Ls 91803,24 jeb 130624,99 euro (PVN Ls 20196,72 jeb 28737,51

euro), augusta deklarācijā 5 darījumus par summu bez PVN Ls 38813,05 jeb 55226,31 euro (PVN Ls 8538,88 jeb 12149,80 euro) un oktobra

deklarācijā vienu darījumu par summu bez PVN Ls 4357,00 jeb 6199,49 euro (PVN Ls 958,54 jeb 1363,89 euro), kopumā deklarēja savstarpējus

darījumus par summu bez PVN Ls 134973,34 jeb 192050,85 euro (PVN Ls 29694,13 jeb 42251,18 euro), kas elektroniski tika iesniegtas Valsts

ieņēmumu dienestā. Tādējādi /pers. B/ un /pers. C/ noziedzīgo darbību rezultātā SIA “/Nosaukums B/” nepamatoti palielināja priekšnodokļa atskaitījuma

summu un samazināja PVN nodokļa iemaksas valsts budžetā par kopējo summu Ls 29694,13 jeb 42251,18 euro, tas ir, norādītās summas apmērā

izvairījās no nodokļu nomaksas. Tādā veidā /pers. B/ mantkārīgā nolūkā pēc iepriekšējas vienošanās ar /pers. C/ un /pers. C/ mantkārīgā nolūkā ar

/pers. B/ atbalstu izdarīja apzinātu nepatiesas informācijas sniegšanu pievienotās vērtības nodokļu deklarācijās un to pielikumos, uzrādot (legalizējot)

nenotikušus darījumus, kuri nav pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem, darījumi faktiski nav notikuši pēc būtības, kā arī pieļāva grāmatvedības

kārtošanas noteikumu pārkāpumus, tādējādi /pers. B/ veicināja un atbalstīja, bet /pers. C/ veica SIA “/Nosaukums B/” nodokļa atvieglojuma nelikumīgu

piemērošanu, kā rezultātā SIA “/Nosaukums B/” samazināja ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo objektu un izvairījās no valsts budžetā maksājamo

nodokļu nomaksas, nodarot zaudējumus valstij lielā apmērā – Ls 29694,13 jeb 42251,18 euro apmērā”.

Šādas apsūdzētā /pers. B/ darbības pirmās instances tiesā kvalificētas pēc Krimināllikuma 20.panta ceturtās daļas un 218.panta otrās daļas

(likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.martam), bet apsūdzētā /pers. C/ darbības pirmās instances tiesā kvalificētas pēc Krimināllikuma 218.panta otrās

daļas (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.martam).

[1.4] Ar Liepājas tiesas 2016.gada 21.aprīļa spriedumu apsūdzētais /pers. B/ atzīts par vainīgu un sodīts par to, ka viņš izvairījās no nodokļu un

tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā.

Noziedzīgais nodarījums izdarīts šādos pirmās instances tiesas konstatētos apstākļos.

„/pers. B/, būdams SIA “/Nosaukums A/” ar juridisko adresi /adrese 1/, reģistrēts Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā 2009.gada 11.augustā ar

Nr. /reģistrācijas numurs/, Nodokļu maksātāju reģistrā un VID ar PVN apliekamo personu reģistrā, pilnvarota persona, kurš no 2010.gada 3.decembra

sabiedrībā rīkojās uz īpašnieka un valdes locekļa izdotas ģenerālpilnvaras pamata, laika posmā no 2011.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 31.janvārim

izvairījās no Valsts ieņēmumu dienesta aprēķinātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa Ls 184,51 jeb 262,53 euro, valsts sociālo apdrošināšanas obligāto

iemaksu Ls 323,77 jeb 460,68 euro, iekšzemes pievienotās vērtības nodokļa Ls 55508,10 jeb 78980,91 euro un riska nodevas Ls 3,50 jeb 4,98 euro

nomaksas valsts budžetā, tas ir, par darījumiem laika posmā no 2011.gada 1.jūlija līdz 2011.gada 31.decembrim, nodarot valstij zaudējumus lielā

apmērā kopsummā par Ls 56019,88 jeb 79709,11 euro. SIA “/Nosaukums A/” pilnvarotā persona /pers. B/, kuram saskaņā ar likuma “Par

grāmatvedību”, bija pienākums organizēt grāmatvedības kārtošanu, laika posmā no 2011.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 31.janvārim regulāri sniedza Valsts

ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Liepājas klientu apkalpošanas centrā likumā noteiktās deklarācijas, pārskatus, ziņojumus, bet aprēķinātās valsts

budžetā maksājamo nodokļu summas, minētajā laika periodā, vispār neveica, neskatoties uz to, ka SIA “/Nosaukums A/” rīcībā bija pietiekami skaidras

naudas finanšu līdzekļi nodokļu nomaksai. Laika posmā no 2011.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 31.janvārim SIA “/Nosaukums A/”, ievērojot likuma “Par

iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17.panta pirmās daļas, 29.panta pirmās daļas 4.punkta prasības, likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 21.panta

pirmās daļas, 23.panta prasības, ik mēnesi VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā iesniedza nodokļu administrācijai ziņojumus par valsts sociālās

apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju ienākumiem un iedzīvotāju ienākuma nodokli pārskata mēnesī, kuros aprēķināja sekojošas

nodokļu summas: Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (turpmāk – IIN) – par 2011.gada jūliju Ls 35,98 jeb 51,19 euro, augustu Ls 8,68 jeb 12,35 euro,

septembri Ls 57,14 jeb 81,30 euro, novembri Ls 9,52 jeb 13,55 euro, decembri Ls 33,19 jeb 47,23 euro apmērā. Pavisam kopā SIA “/Nosaukums

A/” aprēķināja IIN Ls 184,51 jeb 262,53 euro apmērā, bet /pers. B/ kā uzņēmuma pilnvarotā persona ar sabiedrības finanšu līdzekļiem rīkojās pēc

saviem ieskatiem un nepildīja likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmajā daļā noteikto nodokļu maksātāju vispārīgo pienākumu – noteiktā

termiņā (katru mēnesi 25.datumā no darba ņēmēju darba ienākumiem) un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas valsts budžetā, bez attaisnojoša

iemesla vispār nemaksāja par minēto laika periodu aprēķināto iedzīvotāju ienākuma nodokli summā par Ls 184,51 jeb 262,53 euro. Valsts sociālā

apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – VSAOI) – par 2011.gada jūliju Ls 56,74 jeb 80,73 euro, augustu Ls 76,77 jeb 109,23 euro, septembri

Ls 90,12 jeb 128,23 euro, novembri Ls 30,04 jeb 42,74 euro, decembri Ls 70,10 jeb 99,74 euro apmērā. Pavisam kopā SIA “/Nosaukums A/”

aprēķināja VSAOI Ls 323,77 jeb 460,68 euro apmērā, bet /pers. B/ kā uzņēmuma pilnvarotā persona, ar sabiedrības finanšu līdzekļiem rīkojās pēc

saviem ieskatiem un nepildīja likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 21.panta pirmās daļas un 23.panta prasības noteiktā termiņā (līdz nākošā mēneša

25.datumam) pilnā apmērā nomaksāt valsts budžetā aprēķinātos maksājumus, bez attaisnojoša iemesla vispār nemaksāja par minēto laika periodu

aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas summā par Ls 323,77 jeb 460,68 euro. Kā arī laika posmā no 2011.gada 1.jūlija līdz

2012.gada 31.janvārim SIA “/Nosaukums A/”, ievērojot likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 11.panta nosacījumus, elektroniski iesniedza nodokļu

administrācijai pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas ar pielikumiem par katru taksācijas periodu, kurās aprēķināja valsts budžetā iemaksājamo

pievienotās vērtības nodokli. Minētajā laika periodā pievienotās vērtības nodokļa deklarācijās bija aprēķināts un valsts budžetā jānomaksā: PVN – par

2011.gada jūliju Ls 20136,81 jeb 28652,10 euro, augustu Ls 8713,42 jeb 12398,08 euro, septembri Ls 13333,99 jeb 18972,56 euro, oktobri Ls

1364,23 jeb 1941,12 euro, novembri Ls 1892,09 jeb 2692,20 euro, decembri Ls 10086,30 jeb 14351,51 euro. SIA “/Nosaukums A/” pilnvarotā

persona /pers. B/, kas uz ģenerālpilnvaras pamata vadīja uzņēmumu un nodarbojās ar sabiedrības saimniecisko darbību, pretēji likuma “Par pievienotās

vērtības nodokli” 12.pantā noteiktajam, ka par taksācijas periodu aprēķināto nodokli jāiemaksā valsts budžetā 20 dienu laikā pēc attiecīgā taksācijas

perioda beigām, nav organizējis un SIA “/Nosaukums A/” nav veikusi nevienu PVN maksājumu valsts budžetā minētajā laika periodā, neskatoties uz to,

ka šo aprēķināto un valstij piederošo PVN, no darījuma partneriem, kuriem SIA “/Nosaukums A/” pārdeva preci, tā bija saņēmusi. Tādā veidā SIA

“/Nosaukums A/” laika posmā no 2011.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 4 31.janvārim vispār valsts budžetā nenomaksāja (neveicot nevienu iemaksu)

pievienotās vērtības nodokli par kopējo summu Ls 55508,10 jeb 78980,91 euro. Ministru kabineta noteikumi Nr.1212 “Par uzņēmējdarbības riska

valsts nodevas apmēru, kā arī darbinieku prasījumu garantijas fondā un maksātnespējas procesa izmaksu segšanai ieskaitāmās nodevas daļu 2011.gadā”

paredz, ka uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī Ls 0,25 jeb 0,36 euro apmērā darba devējs aprēķina par katru darbinieku un samaksā

līdz nākamā mēneša 15.datumam, aprēķināto valsts nodevu norādot noteiktajā ziņojumā par obligātajām iemaksām darba ņēmēju darba ienākumiem.

Periodā no 2011.gada 1.jūlija līdz 2011.gada 31.decembrim SIA “/Nosaukums A/” bija aprēķinātas: Riska nodevas – par 2011.gada jūliju Ls 0,25 jeb

0,36 euro, augustu Ls 0,50 jeb 0,71 euro, septembri Ls 0,50 jeb 0,71 euro, oktobri Ls 0,50 jeb 0,71 euro, novembri Ls 0,75 jeb 1,07 euro, decembri

Ls 0,75 jeb 1,07 euro, kopsummā par Ls 3,50 jeb 4,98 euro, ko uzņēmuma pilnvarotā persona /pers. B/, vispār netika maksājis. Tādējādi /pers. B/,

zinādams, ka SIA “/Nosaukums A/” laika periodā no 2011.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 31.janvārim, ir jānomaksā valsts budžetā nodokļi kopsummā par

Ls 56019,88 jeb 79709,11 euro (par darījumiem laika posmā no 2011.gada 1.jūlija līdz 2011.gada 31.decembrim), un apzinoties to, ka uzņēmuma

kasē un viņam personīgi ir pietiekoši skaidras naudas – Ls 86029,42 jeb 122408,80 euro, kas pieder SIA “/Nosaukums A/”, lai nomaksātu nodokļus

pilnā apmērā, kas minētajā laika periodā saņemtas no darījumu partneriem par pārdotajām precēm, pārkāpjot likuma “Par nodokļiem un nodevām”

15.panta 1., 2.punktā noteikto, ka nodokļu maksātāja pienākums ir noteiktā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas, viņa rīcībā esošos

SIA “/Nosaukums A/” finanšu līdzekļus nodokļu nomaksai neizmantoja, nenomaksāja nodokļus un nodarīja valstij zaudējumus lielā apmērā kopsummā

par Ls 56019,88 jeb 79709,11 euro”.

Šādas apsūdzētā /pers. B/ darbības pirmās instances tiesā kvalificētas pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas (likuma redakcijā līdz 2013.gada

31.martam).

[1.5] Ar Liepājas tiesas 2016.gada 21.aprīļa spriedumu apsūdzētais /pers. B/ atzīts par vainīgu un sodīts par to, ka viņš slēpa uzņēmumam likumos

noteikto grāmatvedības dokumentu un statistisko informāciju.

Noziedzīgais nodarījums izdarīts šādos pirmās instances tiesas konstatētos apstākļos.

„/pers. B/, būdams SIA “/Nosaukums A/” ar juridisko adresi /adrese 1/, reģistrēts Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā 2009.gada 11.augustā ar

Nr./reģistrācijas numurs/, Nodokļu maksātāju reģistrā un VID ar PVN apliekamo personu reģistrā, pilnvarota persona, kurš no 2010.gada 3.decembra

sabiedrībā rīkojās uz īpašnieka un valdes locekļa izdotas ģenerālpilnvaras pamata, vadīja uzņēmumu un nodarbojās ar tā saimniecisko darbību, neievēroja

likuma “Par grāmatvedību” 2.pantu un 2003.gada 21.oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr.584 otrās daļas 6.punktu, laika posmā no 2011.gada

1.jūlija līdz 2011.gada 31.decembrim, slēpa SIA “/Nosaukums A/” grāmatvedības dokumentus un kases dokumentu statistisko informāciju –

nenoformēja SIA “/Nosaukums A/” kases dokumentus par skaidras naudas saņemšanu pēc čekiem no SIA “Millio” banku kontiem par Ls 76600 jeb

108991,90 euro saņemšanu, pēc čeka no SIA “MK7” uzņēmuma kases Ls 999,22 jeb 1421,76 euro saņemšanu un skaidras naudas saņemšanu un

SIA “KG Metāls” uzņēmuma kases Ls 8430,20 jeb 11995,09 euro un norēķinu dokumentos neuzrādīja skaidras naudas saņemšanu kopsummā par Ls

86029,42 jeb 122408,80 euro”.

Šādas apsūdzētā /pers. B/ darbības pirmās instances tiesā kvalificētas pēc Krimināllikuma 217.panta otrās daļas (likuma redakcijā līdz 2013.gada

31.martam).

[2] Apelācijas instances tiesas sēdē prokurore grozīja /pers. B/ apsūdzību pēc Krimināllikuma 217.panta otrās daļas.

[3] Ar Kurzemes apgabaltiesas 2017.gada 4.septembra spriedumu, iztiesājot lietu apelācijas kārtībā sakarā ar apsūdzētā /pers. B/ un viņa

aizstāvja Edgara Štāla, apsūdzētā /pers. C/ apelācijas sūdzībām, pirmās instances tiesas spriedums atcelts.

[3.1] Ar apelācijas instances tiesas spriedumu:

- /pers. B/ atzīts par nevainīgu un attaisnots apsūdzībā pēc Krimināllikuma 20.panta ceturtās daļas un 218.panta otrās daļas (likuma redakcijā

līdz 2013.gada 31.martam);

- /pers. B/ atzīts par nevainīgu un attaisnots apsūdzībā pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.martam);

- /pers. B/ atzīts par nevainīgu un attaisnots apsūdzībā pēc Krimināllikuma 217.panta otrās daļas (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.martam).

[3.2] Ar apelācijas instances tiesas spriedumu:

- /pers. C/ atzīts par nevainīgu un attaisnots apsūdzībā pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.martam).

[3.3] Valsts ieņēmumu dienesta kaitējuma kompensācijas pieteikums atstāts bez izskatīšanas.

[4] Par Kurzemes apgabaltiesas 2017.gada 4.septembra spriedumu Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras virsprokurore I. Ašmane iesniegusi

kasācijas protestu, bet cietušais VID iesniedzis kasācijas sūdzību.

[5] Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras virsprokurore I. Ašmane kasācijas protestā lūdz atcelt apelācijas instances tiesas spriedumu un nosūtīt

lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Virsprokurores ieskatā, apelācijas instances tiesa pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 511.panta otrās daļas, 512.panta, 525.panta otrās daļas 2. un

3.punkta, 561.panta pirmās daļas un 564.panta ceturtās daļas un astotās daļas pārkāpumu, kas atzīstams par Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu

šā likuma 575.panta trešās daļas izpratnē. Turklāt apelācijas instances tiesa piemērojusi nepareizu Krimināllikuma panta daļu, kvalificējot nodarījumu,

tādējādi pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 574.panta 2.punktā paredzēto pārkāpumu.

[5.1] Kasācijas protestā norādīts, ka apelācijas instances tiesa nav ievērojusi Kriminālprocesa likuma 564.panta astotās daļas nosacījumus, jo tiesa

nav vērtējusi pierādījumus, nav norādījusi un motivējusi apsūdzēto attaisnošanas iemeslus. No Kurzemes apgabaltiesas sprieduma redzams, ka tiesa tikai

atreferējusi apelācijas sūdzības, apsūdzēto iesniegtos rakstveida paskaidrojumus un pirmās instances tiesas pārbaudītos pierādījumus.

Apelācijas instances tiesa, taisot attaisnojošu spriedumu, atsaukusies uz apsūdzēto apelācijas instances tiesā sniegtajiem paskaidrojumiem par to,

ka apsūdzības ir nekonkrētas un viņiem, apsūdzētajiem, nesaprotamas. Apelācijas instances tiesa nav motivējusi, kāpēc apsūdzēto darbībās nekonstatē

noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmi – objektīvo pusi.

[5.2] Virsprokurore I. Ašmane norāda, ka lēmumos par apsūdzētā /pers. B/ un apsūdzētā /pers. C/ saukšanu pie kriminālatbildības inkriminēto

noziedzīgo nodarījumu faktisko apstākļu izklāsts ir pietiekams un neierobežo apsūdzēto tiesības uz aizstāvību. Turklāt apsūdzētie /pers. B/ un /pers. C/

pirmstiesas izmeklēšanā un pirmās instances tiesā norādījuši, ka viņiem celtās apsūdzības ir saprotamas.

Virsprokurores ieskatā, apelācijas instances tiesa nepamatoti norādījusi, ka pirmās instances tiesas spriedumā apsūdzēto /pers. B/ un /pers. C/

noziedzīgo nodarījumu aprakstos nav konstatēts, vai pārmaksātais nodoklis ir izmantots. Kasācijas protestā norādīts, ka no apsūdzētajiem /pers. C/ un

/pers. B/ celto apsūdzību faktisko apstākļu apraksta, ko par pamatotu atzinusi pirmās instances tiesa, redzams, ka /pers. C/ un /pers. B/ noziedzīgo

darbību rezultātā SIA /Nosaukums B/ nepamatoti palielināja priekšnodokļa atskaitījuma summu 2011.gada jūlijā, augustā un oktobrī un samazināja PVN

nodokļu iemaksas valsts budžetā par apsūdzībā norādīto summu, tas ir, ar priekšnodokļa iekļaušanu PVN deklarācijās priekšnodokļa apmērā tika

samazināts budžetā maksājamais nodoklis.

[5.3]Attaisnojot apsūdzēto /pers. B/ pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas, apelācijas instances tiesa nepamatoti norādījusi, ka apsūdzībā nav

norādīti darījumi, tas ir, darījuma puses, darījumu apmēri, uz kuru pamata veidojas nenomaksāto nodokļu apmērs. Virsprokurore norāda, ka apsūdzībā ir

norādīts, kādā apmērā un par kādiem taksācijas periodiem pati komercsabiedrība aprēķināja un deklarēja valsts budžetā maksājamās summas, taču

iemaksas to segšanai neveica. /pers. B/ kā SIA „/Nosaukums A/” faktiskais vadītājs aprēķināja budžetā maksājamo nodokļu summas un iesniedza VID

atbilstošas deklarācijas, pārskatus un ziņojumus, tādējādi apsūdzētajam bija zināms, par kādiem darījumiem ir izveidojušās valsts budžetā maksājamās

summas, kuras valsts budžetā netika iemaksātas.

[5.4] Kasācijas protesta autore uzskata, ka apelācijas instances tiesa nepamatoti norādījusi uz Kriminālprocesa likuma 562.panta otrās daļas

nosacījumu pārkāpumiem, uzskatot, ka valsts apsūdzība, precizējot /pers. B/ apsūdzību pēc Krimināllikuma 217.panta – norādot nereģistrēto čeku

numurus un datumus – pasliktinājusi apsūdzētā /pers. B/ stāvokli, piemērojot likumu par smagāku nodarījumu, nekā /pers. B/ bija apsūdzēts.

Virsprokurore norāda, ka apelācijas instances tiesa nav ievērojusi Kriminālprocesa likuma 405.panta, 461.panta pirmās daļas un 462.panta otrās

daļas nosacījumus, kas noteic apsūdzības grozīšanas kārtību. Turklāt virsprokurore norādījusi uz judikatūrā nostiprinātām atziņām par apsūdzības

grozīšanu, proti, Latvijas Republikas Augstākās tiesas lēmumiem lietās Nr. SKK-84/09, Nr. SKK-453/13, Nr. SKK-235/2008.

Kasācijas protesta iesniedzējas ieskatā, apelācijas instances tiesa nepamatoti atsaukusies uz Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2017.gada

2.februāra lēmumu lietā Nr. SKK-27/2017, jo šajā lietā faktiskie apstākļi ir atšķirīgi un nav attiecināmi uz izskatāmo lietu.

[5.5] Virsprokurore I. Ašmane norāda, ka apelācijas instances tiesas secinājumi, attaisnojot /pers. B/ pēc Krimināllikuma 217.panta otrās daļas, ir

pretrunīgi. Lai gan apelācijas instances tiesa norādījusi, ka apsūdzētais /pers. B/ jāattaisno pierādījumu un noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ,

apelācijas instances tiesa attaisnojošu spriedumu pamatojusi ar to, ka Krimināllikuma 217.panta otrā daļa ir blanketa norma, tāpēc apsūdzībā bija

jāatsaucas uz konkrētu normu, ko apsūdzētais ir pārkāpis. No pirmās instances tiesas sprieduma redzams, ka tajā ir ietverta atsauce uz likumu „Par

grāmatvedību” un Ministru Kabineta noteikumiem Nr. 586 „Kases operāciju uzskaites noteikumi”. Virsprokurores I. Ašmanes ieskatā, apelācijas

instances tiesa nepamatoti atsaukusies uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 282 „Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un

iekārtu lietošanas kārtība”, jo apsūdzētais /pers. B/ apsūdzēts par grāmatvedības dokumentu un kases statistiskās informācijas slēpšanu, proti, par kases

dokumentu nenoformēšanu par skaidras naudas saņemšanu pēc čekiem, nevis kases aparāta nelietošanu.

[6] VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja /pers. I/ kasācijas sūdzībā lūdz atcelt apelācijas instances tiesas nolēmumu un nosūtīt lietu jaunai

izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Kasācijas sūdzības autores ieskatā, Kurzemes apgabaltiesas nolēmums nav tiesisks un pamatots, jo tiesa ir pārkāpusi Kriminālprocesa likuma

1.pantu, 511.panta otro daļu, 512.pantu, 525.panta otrās daļas 2. un 3.punktu, 564.pantu, un šie pārkāpumi atzīstami par Kriminālprocesa likuma

būtiskiem pārkāpumiem šā likuma 575.panta trešās daļas izpratnē.

[6.1] Kasācijas sūdzībā norādīts, ka /pers. B/ un /pers. C/ darbībās ir konstatējama Krimināllikuma 20.panta ceturtajā daļā un 218.panta otrajā

daļā, 218.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvā puse. Proti, sniedzot nepatiesas ziņas nodokļu deklarācijās par

priekšnodokļa atskaitīšanu, kā arī, izmantojot komercsabiedrības deklarēto PVN pārmaksu, sagatavojot un iesniedzot SIA /Nosaukums B/ PVN

deklarācijas par 2011.gada jūliju, augustu un oktobri, nodarot zaudējumus valstij lielā apmērā.

[6.2] Kasācijas sūdzības autores ieskatā, apelācijas instances tiesa, attaisnojot /pers. B/ pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas, nolēmumu nav

argumentējusi.

Kasācijas sūdzībā norādīts uz likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 14.punktu un Krimināllikuma 218.panta otro daļu. Kasācijas sūdzības

autores ieskatā, Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu var izdarīt arī ar bezdarbību, izvairoties no nodokļu vai tiem

pielīdzināto maksājumu nomaksas. /pers. B/ celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas ir norādīts, kādā apmērā un par kādiem

taksācijas periodiem pati komercsabiedrība aprēķinājusi un deklarējusi valsts budžetā maksājamās summas, taču maksājumus nav veikusi. Apsūdzībā

norādīti konkrēti normatīvie akti, atbilstoši kuriem bija pienākums maksāt nodokļus.

VID ieskatā, gadījumos, kad izvairīšanās no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas ir izpaudusies kā bezdarbība, apsūdzībā nav

nepieciešams norādīt darījumus, kuri iekļauti konkrētajās deklarācijās, pārskatos un ziņojumos. Apsūdzētais /pers. B/ nenoliedz, ka viņš apsūdzībā

norādītajā laika posmā ir darbojies SIA „/Nosaukums A/” vārdā uz komercsabiedrības īpašnieka un valdes locekļa izdotas ģenerālpilnvaras pamata,

tādējādi /pers. B/ kā SIA „/Nosaukums A/” faktiskais vadītājs, apzinoties normatīvajos aktos noteiktās prasības, bija atbildīgs par tajos noteiktās

nodokļu maksāšanas kārtības ievērošanu. Izpildot likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto, /pers. B/ aprēķināja

budžetā maksājamās nodokļu summas un iesniedza VID atbilstošas deklarācijas, pārskatus un ziņojumus, tādējādi /pers. B/ bija zināms par kādiem

darījumiem ir izveidojušās valsts budžetā maksājamās summas, kuras valsts budžetā netika iemaksātas.

[6.3] Kasācijas sūdzības autores ieskatā, apelācijas instances tiesa, attaisnojot /pers. B/ pēc Krimināllikuma 217.panta otrās daļas, nolēmumu nav

argumentējusi. Kasācijas sūdzībā norādīts, ka apelācijas instances tiesa nepamatoti atsaukusies uz Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2017.gada

2.februāra lēmumu lietā Nr. SKK-27/2017, jo izskatāmajā lietā lietas faktiskie apstākļi ir atšķirīgi. Apsūdzības grozīšana apelācijas instances tiesā /pers.

B/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 217.panta otrās daļas nav novedusi pie apsūdzētā /pers. B/ stāvokļa pasliktināšanas un apsūdzētā tiesībām uz aizstāvību

pārkāpumu. Grozītajā apsūdzībā iekļautie dokumenti par skaidras naudas saņemšanu atrodas krimināllietas materiālos un tie tika pārbaudīti pirmās un

apelācijas instances tiesas sēdēs. Gan sākotnējā apsūdzībā, gan grozītajā apsūdzībā norādīts laika periods, darījumu partneri un saņemtās naudas summas

pēc dokumentiem par katru darījumu atsevišķi.

[7] Apsūdzētā /pers. B/ aizstāvis E. Štāls par Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras prokurores I. Ašmanes iesniegto kasācijas protestu un VID

iesniegto kasācijas sūdzību iesniedzis paskaidrojumus. Aizstāvis E. Štāls paskaidrojumos lūdz atteikt pārbaudīt apelācijas instances tiesas nolēmuma

tiesiskumu kasācijas kārtībā.

Motīvu daļa

[8] Augstākā tiesa atzīst, ka Kurzemes apgabaltiesas 2017.gada 4.septembra spriedums atceļams daļā par /pers. B/ atzīšanu par nevainīgu un

attaisnošanu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 20.panta ceturtās daļas un 218.panta otrās daļas (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.martam); daļā par

/pers. B/ atzīšanu par nevainīgu un attaisnošanu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 217.panta otrās daļas (redakcijā līdz 2013.gada 31.martam); daļā par

/pers. C/ atzīšanu par nevainīgu un attaisnošanu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.martam); daļā

par Valsts ieņēmumu dienesta kaitējuma kompensācijas pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas.

Pārējā daļā apelācijas instances tiesas spriedums atstājams negrozīts.

[9] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511.panta otro daļu tiesas spriedumam jābūt tiesiskam un pamatotam. Savukārt Kriminālprocesa likuma

512.pirmā daļa noteic, ka tiesa, taisot spriedumu, pamatojas uz materiālo un procesuālo tiesību normām.

Kriminālprocesa likuma 561.panta pirmā daļa noteic, ka lieta apelācijas instances tiesā izskatāma kārtībā, kāda noteikta krimināllietu iztiesāšanai

pirmās instances tiesā, izņemot šajā nodaļā noteikto. Tas nozīmē, ka apelācijas instances tiesas spriedumam jāatbilst gan tām prasībām, kas izvirzītas

pirmās instances tiesas spriedumam, gan Kriminālprocesa likuma 564.pantā noteiktajam.

Kriminālprocesa likuma 564.pantā norādīts apelācijas instances tiesas nolēmuma saturs. Šā panta ceturtajā daļā noteikts, ka nolēmuma motīvu

daļā norādāms apelācijas instances tiesas atzinums par apelācijas sūdzības vai protesta pamatotību, apstākļi, ko noskaidrojusi apelācijas instances tiesa,

pierādījumi, kas apstiprina apelācijas instances tiesas atzinumu, motīvi, kāpēc apelācijas instances tiesa noraida kādus pierādījumus, un likumi, pēc kuriem

tā vadās.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 525.panta otrajai daļai attaisnojoša sprieduma motīvu daļā norāda: 1) tiesas noskaidrotos notikuma apstākļus; 2)

apsūdzētā attaisnošanas pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina; 3) motīvus, kāpēc tiesa noraida pierādījumus, ar kuriem pamatota apsūdzība.

[10] Latvijas RepublikasAugstākās tiesas Krimināllietu departaments lietā Nr. SKK-532/2017 ir izteicis viedokli, ka apelācijas instances tiesai

apelācijas sūdzībās norādītie juridiski nozīmīgie apstākļi, proti, noziedzīgā nodarījuma sastāva esamība vai neesamība apsūdzētā rīcībā, ņemot vērā lietas

faktiskos apstākļus, judikatūru un apsūdzības formulējumu, kā arī citi apstākļi krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam, jāizvērtē un atzinums

jāpamato ar likumu, pārbaudītajiem, novērtētajiem pierādījumiem (Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2017.gada 10.oktobra lēmums lietā Nr.

SKK-532/2017 (Nr.15830406610), ECLI:LV:AT:2017:1010.15830406610.1.L).

[11] Apelācijas instances tiesa ir atreferējusi lietā iegūtos pierādījumus un ir izdarījusi šādus atzinumus:

1) tā kā no tiesas sniegtā /pers. C/ un /pers. B/ noziedzīgā nodarījuma faktisko apstākļu apraksta nav secināms, ka pārmaksātais nodoklis reāli

izmantots, apsūdzēto /pers. C/ un /pers. B/ darbībās attiecīgi nav konstatējama Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā un 20.panta ceturtajā daļā un

218.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvā puse;

2) atbilstoši Kriminālprocesa likuma 519.panta 1.punktam /pers. B/ pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas atzīstams par nevainīgu un

attaisnojams, jo atbilstoši pirmās instances tiesas sniegtajam noziedzīgā nodarījuma faktisko apstākļu izklāstam nav norādīti darījumi, uz kuru pamata

veidojas nenomaksāto parādu apmērs, tas ir, nav konstatējama noziedzīga nodarījuma objektīvā puse;

3) prokurors, grozot /pers. B/ apsūdzību pēc Krimināllikuma 217.panta otrās daļas, to papildinājis, norādot apsūdzībā konkrētus dokumentus –

čekus, kvītis, tas ir, norādījis noziedzīga nodarījuma faktiskos apstākļus, kādi nebija norādīti iepriekšējā apsūdzībā, un pasliktinājis apsūdzētā stāvokli,

turklāt Krimināllikuma 217.panta otrā daļa atzīstama par blanketu normu, atsauce apsūdzībā uz likuma “Par grāmatvedību” 2.pantu un 2003.gada

21.oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr. 584 6.punktu ir vispārīga un kļūdaina, līdz ar to nav saskatāma Krimināllikuma 217.panta otrajā daļā

paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvā puse.

[12] Kasācijas instances tiesa atzīst, ka apelācijas instances tiesas 1. un 3.atzinumi ir kļūdaini.

[13] Apelācijas instances tiesa, taisot attaisnojošu spriedumu /pers. C/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas un /pers. B/ apsūdzībā

pēc Krimināllikuma 20.panta ceturtās daļas un 218.panta otrās daļas, nav ņēmusi vērā Krimināllikuma 15.pantā „Pabeigti un nepabeigti noziedzīgi

nodarījumi” noteikto, un līdz ar to pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 564.panta ceturtās daļas pārkāpumu, tas ir, atzinumu nav pamatojusi ar likumu.

Minētais atzīstams par būtisku pārkāpumu Kriminālprocesa likuma 575.panta trešās daļas izpratnē un ir pamats sprieduma atcelšanai šajā daļā.

[14] Neanalizējot, vai grozītajā apsūdzībā ietvertās kvītis, čeki ir jauni faktiskie apstākļi, kas nebija zināmi apsūdzētajam un tādējādi pasliktināja

viņa stāvokli, apelācijas instances tiesa pārsteidzīgi izdarījusi paragrāfā [11] norādīto trešo atzinumu. Minēto atzinumu apelācijas instances tiesa nav

pamatojusi ar pierādījumiem, kas ir Kriminālprocesa likuma 564.panta ceturtās daļas pārkāpums, kas atzīstams par būtisku pārkāpumu Kriminālprocesa

likuma 575.panta trešās daļas izpratnē un kas ir pamats apelācijas instances tiesas sprieduma atcelšanai šajā daļā.

[15] Taisot attaisnojošu spriedumu šajā daļā, apelācijas instances tiesa atsaukusies uz vairākiem Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta

Krimināllietu departamenta nolēmumiem, tas ir, 2012.gada 4.jūnija lēmumu lietā Nr. SKK-8/2012 (Nr. 15890002505), 2013.gada 26.marta lēmumu

lietā Nr. SKK-3/2013 (Nr. 11250007609), 2017.gada 2.februāra lēmumu lietā Nr. SKK-27/2017 (Nr. 11824001109).

Augstākā tiesa atzīst, ka apelācijas instances tiesas atsauce uz vairākiem Augstākās tiesas nolēmumiem, neizvērtējot šajās lietās konstatētos

faktiskos apstākļus kopsakarībā ar šajā konkrētajā krimināllietā konstatētajiem apstākļiem, turklāt neveicot attiecīgu nodokļu tiesību un krimināltiesisko

normu interpretāciju, nevarēja būt pamats attaisnojoša sprieduma taisīšanai.

[15] Kasācijas instances tiesa nepiekrīt prokurora kasācijas protestā izteiktajiem argumentiem par apsūdzētā /pers. B/ attaisnošanas nepamatotību

apsūdzībā pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas, jo apelācijas instances tiesas atzinumi šajā daļā atbilst lietā noskaidrotajiem apstākļiem.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 569.panta pirmajā un trešajā daļā noteiktajam kasācijas instances tiesa lietu pēc būtības neizskata. Kasācijas

instances tiesa uzsver, ka lietā esošo pierādījumu novērtēšana piekrīt tiesai, kas izspriež lietu pēc būtības.

[16] Ar pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētajam /pers. C/ bija piemēroti drošības līdzekļi – dzīvesvietas maiņas paziņošana un aizliegums

tuvoties noteiktām personām, bet apsūdzētajam /pers. B/ – nodošana policijas uzraudzībā, aizliegums izbraukt no valsts un aizliegums tuvoties noteiktām

personām.

Ar apelācijas instances tiesas spriedumu apsūdzētajiem piemērotie drošības līdzekļi atcelti.

Augstākā tiesa atzīst, ka apsūdzētajam /pers. C/ nosakāms drošības līdzeklis – dzīvesvietas maiņas paziņošana, bet apsūdzētajam /pers. B/

nosakāmi drošības līdzekļi – dzīvesvietas maiņas paziņošana un aizliegums izbraukt no valsts.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 585., 587.pantu, Augstākā tiesa

n o l ē m a:

Kurzemes apgabaltiesas 2017.gada 4.septembra spriedumu atcelt daļā par /pers. B/ atzīšanu par nevainīgu un attaisnošanu apsūdzībā pēc

Krimināllikuma 20.panta ceturtās daļas un 218.panta otrās daļas (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.martam); daļā par /pers. B/ atzīšanu par nevainīgu

un attaisnošanu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 217.panta otrās daļas (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.martam); daļā par /pers. C/ atzīšanu par

nevainīgu un attaisnošanu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.martam); daļā par Valsts ieņēmumu

dienesta kaitējuma kompensācijas pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas.

Atceltajā daļā lietu nosūtīt jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Pārējā daļā apelācijas instances tiesas spriedumu atstāt negrozītu.

Apsūdzētajam /pers. C/ noteikt drošības līdzekli – dzīvesvietas maiņas paziņošana.

Apsūdzētajam /pers. B/ noteikt drošības līdzekļus – dzīvesvietas maiņas paziņošana un aizliegums izbraukt no valsts.

Lēmums nav pārsūdzams.

Tiesnese A. Nusberga

Tiesnese A. Branta

Tiesnesis P. Dzalbe