Court convicted defendant of attempted drug transfer to inmate and sentenced to three years probation. Defendant failed to deliver drugs due to security checks.

Lietas arhīva Nr. K29-0359-18/7

ECLI:LV:RLPT:2018:1121.11088207916.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018. gada 21. novembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa,

tiesnese Anita Dzērve,

piedaloties prokurorei Anetei Melliņai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu

/pers. A/, personas kods /personas kods/,

apsūdzībā par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 309. panta otrajā daļā, 15. panta ceturtajā daļā.

Aprakstošā daļa

/pers. A/ izdarīja narkotisko un psihotropo vielu nodošanas mēģinājumu personai, kura ievietota ieslodzījuma vietā.

/pers. A/, īstenojot noziedzīgo nodomu nelikumīgi nodot narkotiskās un psihotropās vielas personai, kura ievietota ieslodzījuma vietā Rīgas Centrālcietumā, ne vēlāk

kā 2016. gada 14. oktobrī plkst. 11.00, DUS “Trest”, /adrese A/, no degvielas uzpildes stacijas darbinieka /pers. B/ paņēma kartona vākos iešūtas krimināllietas Nr.

11353003014 materiālu kopijas, kurās vāku locījuma vietā paslēptā veidā atradās viens polimēra materiāla maisiņš ar salmiņveida aizdari ar iedzelteni baltas krāsas pulverveida

vielu, kopējais svars 2,3465 g, kas satur 21% jeb 0,4928 g psihotropo vielu 1-fenilpropān-2-amīnu jeb metamfetamīnu (vielu grupa “Amfetamīni”), viens polimēra materiāla

maisiņš ar salmiņveida aizdari ar baltas krāsas pulverveida vielu, kopējais svars 4,1722 g, kas satur 11% jeb 0,4589 g psihotropo vielu 1-fenilpropān-2-amīnu jeb

metamfetamīnu (vielu grupa “Amfetamīni”) un caurspīdīgs plāksteris ar uzrakstu “fentanyl 100 µg/h”, kas satur 0,0192 g narkotisko vielu fentanilu (vielu grupa “Fentanili”).

/pers. A/, apzinoties, ka krimināllietas Nr. 11353003014 materiālu kopijās paslēptā veidā atrodas narkotiskās un psihotropās vielas un vēloties šīs vielas nodot

ieslodzījuma vietā esošai personai, 2016. gada 14. oktobrī ap plkst. 11.25 ieradās Rīgas Centrālcietumā, Rīgā, Matīsa ielā 3a.

/pers. A/, apzinoties, ka Rīgas Centrālcietumā aizliegts ienest narkotiskās un psihotropās vielas un nodot tās ieslodzījumā esošai personai, noliedzot narkotisko un

psihotropo vielu esamību, kā advokāte noformēja vienreizējo caurlaidi, lai tiktos ar aizstāvamo /pers. C/, kurš atrodas ieslodzījumā Rīgas Centrālcietumā, un devās uz

tikšanos, līdzi ņemot minētās krimināllietas Nr. 11353003014 materiālu kopijas, kurās paslēptā veidā vāku locījuma vietā atradās minētās narkotiskās un psihotropās vielas,

nolūkā nodot tās ieslodzījumā esošai personai /pers. C/.

Savu nodomu /pers. A/ neizdevās realizēt līdz galam no viņas gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, jo pirms tikšanās ar ieslodzīto 2016. gada 14. oktobrī

ap plkst. 11.35, Rīgas Centrālcietuma amatpersonas, veicot /pers. A/ somas pārbaudi, apskatot krimināllietas Nr. 11353003014 materiālu kopijas,

atrada un izņēma kartona vāku locījuma vietā iešūtās minētās aizliegtās narkotiskās un psihotropās vielas.

Metamfetamīns saskaņā ar Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību 2. pielikumu “Kritēriji nelikumīgā apritē esošu narkotisko un psihotropo vielu un

zāļu, kā arī vielu, kas var tikt izmantotas narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgai izgatavošanai (prekursori), iedalījumu apmēriem” atbilstoši I sarakstam metamfetamīns ir

sevišķi bīstamām narkotiskām vielām pielīdzināta psihotropa viela (vielu grupa „Amfetamīni”), kuras nelegāla aprite un ļaunprātīga lietošana apdraud veselību. Apmērs, līdz

kuram daudzumi atzīstami par nelieliem, 0,02 g, apmērs, sākot ar kuru daudzumi atzīstami par lieliem, 2 g.

Fentanils saskaņā ar likumu par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību 2. pielikumu “Kritēriji nelikumīgā apritē esošu narkotisko un psihotropo vielu

un zāļu, kā arī vielu, kas var tikt izmantotas narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgai izgatavošanai (prekursori), iedalījumu apmēriem” atbilstoši II sarakstam ir ļoti bīstama

narkotiska viela, kuru atļauts izmantot medicīniskiem un zinātniskiem mērķiem. Apmērs, līdz kuram daudzumi atzīstami par nelieliem, 0,001 g, apmērs, sākot ar kuru daudzumi

atzīstami par lieliem, 1g.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 309. panta otrajā daļā, 15. panta ceturtajā daļā.

Motīvu daļa

Būdama nopratināta tiesas sēdē kā apsūdzētā, /pers. A/ savu vainu viņai inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 309. panta otrajā

daļā, 15. panta ceturtajā daļā, neatzina, liecības sniegt atteicās.

Pirmstiesas procesā, 2016. gada 14. oktobrī, paskaidrojumā Rīgas Centrālcietuma priekšniekam /pers. A/ norādīja, ka šodien, 2016. gada 14. oktobrī plkst. 11.30 pie

apskates Rīgas Centrālcietumā krimināllietas materiālos dokumentu iešūšanas vietā tika atrasti divi celofāna maisiņi ar pulverveida vielu gaišā krāsā un necaurspīdīgs maiss

no blīva materiāla. Par minēto paskaidro, ka šodien, 2016. gada 14. oktobrī, viņai bija plānota tikšanās ar klientiem /pers. C/ un /pers. D/. Pirms tam, kad gāja uz tikšanos, viņu

satika cita klienta paziņas, kuri palūdza, lai viņu nodotu krimināllietas materiālus (kopijas). Vakarā viņai piezvanīs un tad viņa atdos krimināllietas materiālus. Viņa centās

paspēt līdz pusdienas laikam Rīgas Centrālcietumā, tāpēc paņēma līdzi krimināllietas materiālus. Viņa nezināja un nespēja iedomāties, ka pie apskates lietas materiālos

atradīsies trīs celofāna maisiņi ar nezināmas izcelsmes vielām. Viņai ar atrasto nebija nekādas saistības. Ja pie ieejas būtu brīvs skapītis lielā izmēra mantu glabāšanai, tad viņa

tur atstātu materiālus, kā atstāja mobilo telefonu un viņai piederošās zāles. Viņai nebija nepieciešams ienest lietas materiālus, jo pie klientiem ar šiem lietas materiāliem

negribēja strādāt (2. sējums, lietas 119. lapa, ar tulkojumu latviešu valodā lietas 121. lapa).

2016. gada 14. oktobrī kā persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, /pers. A/ liecināja, ka 2016. gada 14. oktobrī viņas pienākumu ietvaros devās uz Rīgas

Centrālcietumu, lai tiktos ar diviem klientiem. Viņa gāja tikties ar apcietināto personu vārdā /pers. C/, otrs klients /pers. D/. Ar /pers. C/ viņa kā advokāte strādāja, ar otro

personu gāja sarunāt sadarbību. Viņas dēls ar automašīnu atveda viņu līdz /nosaukums/ ielai un izlaida pie DUS “Trests”. Pirms vairākām dienām viņai zvanīja viens no

klientiem un palūdza, lai tad, kad viņa ir /nosaukums/ ielā pie benzīntanka, ieejot automazgātavā. Tur viņai palūdza savākt krimināllietu materiālu kopijas. Tās kopijas

nepiederēja tiem cilvēkiem, pie kuriem viņa gāja satikties. Viņai lūdza lietas materiālus paņemt 2016. gada 13. oktobrī, bet nebija laika un viņa iegāja tieši šodien. Viņa iegāja

automazgātavā, piegāja klāt darbiniekiem un pateica, ka viņai šeit ir atstāti dokumenti. Vīrietis, kurš tur strādāja, bez vārdiem iedeva materiālu kopijas un viņa aizgāja projām.

Viņa steidzās, lai paspētu līdz Rīgas Centrālcietuma pusdienas laikam. Atnāca uz Rīgas Centrālcietumu, tur izrakstīja divus pieprasījumus, iegāja caurlaidē, nodeva personas

apliecinošus dokumentus. Rīgas Centrālcietuma darbiniece noskaidroja, vai viņai nav aizliegti priekšmeti. Viņa atbildēja, ka nav un tad palūdza atslēgu, lai skapītī var ielikt

personīgās mantas un dokumentus. Skapītī viņa ielika mobilo telefonu un divas paciņas ar zālēm, kas viņai bija līdzi. Pie viņas palika personīgā somiņa. Tad viņa gāja tālāk

cietuma telpās, tālāk viņa tika skeneru telpās. Pirms cietuma apmeklēšanas skeneru telpās notiek mantu apskate. Kad viņa iegāja skeneru telpā, viņai pretī iznāca cietuma

darbiniece. Viņai bija nepieciešams uzrādīt mantas, kas atrodas somā un atļaut cietuma pārstāvei pārbaudīt mantas ar skenera palīdzību. Palūdza noņemt arī mēteli, lai varētu

veikt arī drēbju pārbaudi. Apzinājās notiekošo un bez nekādiem iebildumiem darīja visu, ko viņai lūdza cietuma darbiniece. Pirms personīgo mantu pārbaudes caur skeneri, pie

darbinieces pienāca vēl viens darbinieks. Atceras, ka uz rokām darbiniekiem bija gumijas cimdi. Viņš paskaidroja, ka šodien notiek pastiprināta mantu pārbaude un palūdza

apskatīt krimināllietas materiālus un visu mapi. Viņa bez iebildumiem tos iedeva. Darbinieks paņēma rokās un sāka pētīt, kā arī uzdeva vairākus jautājumus par to. Viņa uz

katru jautājumu centās konkrēti atbildēt, mapi pārbaudīja vairākas reizes ar skeneri. Mapi caur skeneri izlaida divas reizes, vīrietis palūdza sagriezt diegus ar ko bija sašūta

lieta. Nekādas pretenzijas viņai par to nebija. Viņas klātbūtnē bija sagriezti diegi. Viņa gribēja palīdzēt, bet viņai vīrietis neatļāva. Kad diegi bija sagriezti un lietas vidus bija

atgriezts, viņa ieraudzīja un viņai to parādīja, ka lietas materiālos atrodas divi nelieli maisiņi un viens nedaudz lielāks sainītis. Ieraudzīja notikušo, viņa centās skaidroties par

notikušo. Ieraudzīt aizliegtos priekšmetus viņa negaidīja, kam tas bija paredzēts un domāts, viņa nezina (2. sējums 122.-123. lapa).

2016. gada 25. oktobrī /pers. A/ papildus liecināja, ka uztur iepriekš sniegtās liecības. Papildus vēlas paskaidrot, ka 2016. gada 14. oktobrī, kad viņa devās uz Rīgas

Centrālcietumu pie /pers. C/ un /pers. D/, viņi par to nebija informēti. Pie /pers. D/ devās tāpēc, ka viņai, precīzi vairs neatceras, varētu būt 3., 4., 5. oktobrī, uzzvanīja kāda

persona no /pers. D/ puses ar jautājumu, vai viņa var pārstāvēt /pers. D/ pirmstiesas izmeklēšanas procesā un tiesā, nosauca /pers. D/ datus. Viņa piefiksēja šo informāciju

un nolēma doties uz Rīgas Centrālcietumu tad, kad viņai būs brīvāks laiks, lai varētu noskaidrot, vai varētu būt sadarbība. Pie /pers. C/ viņa devās tāpēc, lai varētu vienoties

ar /pers. C/ par viņas atlīdzību, jo agrāk šī persona bija viņas klients. Nevienu telefona numuru no klienta puses viņa nesaglabāja, jo katru reizi, kad zvana, zvana no dažādiem

numuriem. 2016. gada 14. oktobrī viņai piezvanīja no bijušā klienta puses vīrietis vārdā /pers. E/, kuru iepriekš viņa nepazina un viņai palūdza, vai viņa nevar aizvest uz Rīgas

Centrālcietumu kriminālprocesa materiālu kopijas klientam, kuru nevēlas nosaukt saistībā ar advokāta noslēpumu, bet var paskaidrot, ka sen atpakaļ viņš bija viņas

klients. /pers. E/ viņai pateica, ka viņš nevar sazināties ar viņas bijušo klientu, tāpēc, lai viņa paņem bijušā klienta krimināllietas materiālu kopijas un pēc tam viņa domāja, ka

ar viņu sazināsies viņas bijušais klients. Viņa nezina, vai krimināllietas materiāli attiecas uz viņas bijušo klientu, jo materiālus neapskatīja. Viņa savam dēlam /pers. G/ palūdza,

lai viņu aizved līdz degvielas uzpildes stacijai “Trest” automazgātavai /adrese A/. Vīrietis, kas viņai zvanīja – /pers. E/ teica, ka atstās krimināllietas materiālu kopijas minētajā

automazgātavā, jo viņa teica, ka steidzas. Tad viņa piegāja pie automazgātavas un tajā atradās divi vīrieši, viens laikam automašīnas, kuru mazgāja, vadītājs un otrs

darbinieks. Viņa pateica, ka viņai te ir kaut kas atstāts un automazgātavas darbinieks pagriezās un aizgāja kaut kam pakaļ, tad vīrietis atgriezās un atnesa viņai atstātās

krimināllietas materiālu kopijas, kā jau lietas formāts, pārlocīts uz pusēm. Viņa tādus paņēma, neatvēra vaļā un ielika somā. Tad viņa kājām devās uz Rīgas Centrālcietumu pie

/pers. C/ un /pers. D/. Iegāja Rīgas Centrālcietumā, saņēma atļauju doties pie /pers. C/ un /pers. D/. Uz cietuma darbinieka jautājumu, vai viņai ir aizliegtās lietas, viņa atbildēja

noraidoši, paņēma atslēdziņas, kur varēja atstāt mantas, kas atradās viņas rokassomiņā un tādas, kuras nevarēja ņemt līdzi. Tālāk viņa devās uz telpu, kur atradās skeneri, tur

notika mantu apskate/pārbaude. Skenerī viņai uzrādīja aizdomīgas vielas, kas pēc cietuma darbinieku teiktā atradās krimināllietas materiālos. Uz visiem jautājumiem, ko viņai

uzdeva cietuma darbinieki, atbildēja, mantas parādīja, viņai nebija, ko slēpt, jo viņa nezināja, ka krimināllietas materiālos atrodas aizliegtas vielas. /pers. E/, viņas bijušais

klients, no viņas puses nevarēja uzzināt, pie kā viņa iet uz Rīgas Centrālcietumu, nevēlas pārkāpt advokāta ētikas normas. Viņa domāja, ka viņu vēlas kāds apmelot,

iespējams, kāds no ieslodzītajām personām vēlējas sadarboties ar kādām tiesībsargājošām iestādēm un tādējādi saņemt vieglāku sodu. Viņai nav nodoma mēģināt ienest

aizliegtas vielas, viņa jau daudzus gadus strādā par zvērinātu advokāti, nevēlas riskēt ar amatu. Vēl vēlas piebilst, ka nevēlas, lai tiktu pieprasīta informācija no mobilo sakaru

operatoriem par viņas mobilo telefona numuru, jo tas ir gan viņas privātais telefonu numurs, gan arī darba telefona numurs (2. sējums, lietas 125. lapa).

2017. gada 16. janvārī aizdomās turētās statusā /pers. A/ liecināja, ka no jebkādu paskaidrojumu sniegšanas atsakās (2. sējums, lietas 133. lapa).

2017. gada 18. aprīlī /pers. A/ liecināja, ka 2016. gada 14. oktobrī devās uz Rīgas Centrālcietumu pie aizstāvamā, neatceras, kā sauc, jo pagājis ilgs laiks. Pa ceļam

plānoja ieiet pie vēl viena ieslodzītā, lai parunātu aizstāvības līguma noslēgšanu, vārdu arī neatceras, jo pagājis ilgs laiks. Nopratināšanas gaitā policijas darbinieki atgādināja

viņai šo vīriešu vārdus, pie kuriem gāja uz tikšanos Rīgas Centrālcietumā: /pers. C/ un /pers. D/. Šobrīd neatceras, bet par /pers. D/, pie kura devās uz Rīgas Centrālcietumu,

viņu lūdza parunāt, kā viņa saprata, viņa radinieki. Līdz 2016. gada 14. oktobrim uz viņas mobilo telefonu Nr. /numurs/ piezvanīja nezināms vīrietis, kurš uzdevās kā radinieks,

paziņoja /pers. D/ datus, ka arī lūdza aizstāvēt /pers. D/ krimināllietā, kas notika Bauskā. Personīgi ar /pers. D/ viņa par aizstāvību nerunāja. Gāja pie /pers. D/ pēc savas

iniciatīvas, personīgi plānojot cietuma apmeklējumu. Vēlas papildināt, ka viņas praksē bieži ir gadījumi, kad pa telefonu radinieki vai paziņas lūdz sniegt klientam vienreizēju

palīdzību, šāds lūgums viņai nebija kas jauns, tāpēc tas neradīja aizdomas. Par otru aizstāvamo /pers. C/ arī vēlas paskaidrot, ka bija ieplānojusi apmeklēt /pers. C/ personīgi

pēc savas iniciatīvas. Paskaidrot, kāpēc /pers. C/ noliedz, ka viņa ir /pers. C/ advokāte, nevar. Līdz 2016. gadam 14. oktobrim viņa nāca pie /pers. C/ un sniedza vienreizējās

juridiskās konsultācijas, tikšanos skaitu ar /pers. C/ neatceras. Par mobilo telefonu paskaidroja, ka nosauktais mobilais telefons /numurs/ ir viņas personīgais, kuru viņa

lietoja kā darbā, tā arī personīgām vajadzībām daudzu gadu garumā. Uz jautājumu, vai uz 2016. gada 14. oktobri viņai bija aizstāvamie Rīgas Centrālcietumā, atbildēt nevar, jo

neatceras.

Uz jautājumu, kas/kad/kādos apstākļos viņu lūdza paņemt krimināllietas materiālus, kurus viņa ienesa Rīgas Centrālcietumā, nepaskaidros. Šajos izmeklēšanas

jautājumos viņa paliek pie savas pozīcijas, par kuru informēja agrāk.

Paskaidro, ka, apskatot apskates protokola pielikumu no 2016. gada 7. decembra, viņa pazina automazgātavu, uz kura atbrauca 2016. gada 14. oktobrī. Pie

automazgātavas ieejas agrāk nepazīstamam darbiniekam, kuru viņa pat neiegaumēja, palūdza dokumentus, kurus vajadzēja atstāt viņai. Neatceras precīzu lūguma tekstu, ar

kuru viņa vērsās pie darbinieka. Paņemot dokumentu mapi no darbinieka, viņa ielika to somiņā. Papildina, ka automazgātavā pienāca pie pirmā darbinieka, kas bija redzams,

ieejot automazgātavā. Vēlas precizēt, ka minētā dokumentu mape bija krimināllietas materiālu kopiju cauršūts sējums. Uz precizējošu izmeklēšanas jautājumu par krimināllietas

materiālu kopijām vēlas precizēt, ka tā kā viņai palūdza no automazgātavas paņemt tieši krimināllietas materiālu kopiju sējumu, tad viņa vizuāli pārliecinājās, ka paņēma tieši šo

priekšmetu, jo savā darba pieredzē zina, kā izskatās krimināllieta. Viņa nešķirstīja sējumu un nepārlasīja saturu, jo viņai nebija ne mazākās šaubas, ka tobrīd, izņemot

krimināllietas kopijas, viņas rokās nekā cita nav. To, ka kopijas ir cauršūtas, viņa atsevišķi nepārliecinājās un vēlreiz nepārskatīja.

Cietuma teritorijā jau personu standarta apskates laikā, kas notiek cietuma teritorijā, kopā ar cietuma darbinieku viņa personīgi, ka arī cietuma darbinieks vairākkārt

apskatīja minēto sējumu. Šīs apskates laikā viņa nekonstatēja iepakojumus ar narkotikām, šie iepakojumi tika konstatēti tikai atkārtotās skenēšanas un sējuma sagriešanas

laikā. Atgriežoties pie jautājuma par automazgātavas apmeklēšanu, paskaidro, ka šajā vietā automazgātavas pakalpojumus neizmanto. Līdz 2016. gada 14. oktobrim šo

automazgātavu neapmeklēja un ar automazgātavas darbiniekiem nekur nekontaktējās.

Atbildot uz izmeklēšanas jautājumu par to, vai bija gadījumi, ka līdz 2016. gada 14. oktobrim viņai lūdza nodot/pārvest krimināllietas materiālus no punkta uz punktu

skaidro, ka tādu gadījumu nebija. Paskaidroja, ka arī konkrētajā gadījumā viņu palūdza tikai iepazīties ar materiāliem, dot savu slēdzienu par to, vai viņa uzņemas juridisko

palīdzību klientam vai nē. Sniegt savu juridisko slēdzienu viņa nepaspēja. Šo krimināllietu nesāja līdzi, jo nebija vajadzības nekur to atstāt, bet uz Rīgas Centrālcietumu gāja ar

to tikai tāpēc, ka bija pa ceļam. Kādu iemeslu dēļ šajos krimināllietas materiālos atradās aizliegtas vielas, nezina. Nezina kas, kad un kādos apstākļos ielika aizliegtās vielas

krimināllietas sējumā, ar kuras dokumentiem viņai vajadzēja iepazīties.

Rīgas Centrālcietumā dokumentu noformēšanas laikā viņa neatstāja liekās mantas, kas viņai bija līdzi, tajā skaitā minētos krimināllietas materiālus tikai tāpēc, ka nebija

domājusi, ka šos materiālus ir aizliegts pārnēsāt un viņai lietošanai tika izsniegts maza izmēra skapītis, bet prasīt atslēgu no lielā skapīša viņa neuzskatīja par vajadzīgu.

Vēlas atkārtoti norādīt, ka viņa personīgi vai caur kaut kādiem starpniekiem nekad nav iegādājusies narkotiskās vielas realizācijai, tajā skaitā pārnēsāšanai uz cietumu.

Iepazinusies ar nopratināšanas protokolu, vēlas piebilst, ka viņai nebija nekādas motivācijas nozieguma, par kuru viņu tur aizdomās, izdarīšanai (2. sējums, lietas 135.-136.

lapa, ar tulkojumu latviešu valodā lietas 137.-138a. lapa).

Neskatoties uz /pers. A/ savas vainas noliegšanu, tiesa atzīst, ka viņas vaina narkotisko un psihotropo vielu nodošanas mēģinājumā personai, kura ievietota

ieslodzījuma vietā ir pierādīta pilnībā ar faktiem, kas izriet no liecinieku liecībām un pārējiem lietas materiālos fiksētajiem, un tiesas izmeklēšanā pārbaudītiem pierādījumiem, kā

arī saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 512. panta otro daļu pierādījumiem un dokumentiem, kuri norādīti lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai, to kopumā un savstarpējā

saistībā, un viņas noziedzīgās darbības pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 309. panta otrās daļas, 15. panta ceturtās daļas.

Pierādījumus, kas nav norādīti lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai un kurus procesa dalībnieki nav lūguši pārbaudīt tiesas sēdē, tiesa nevērtē un spriedumu uz

tiem nepamato.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 127. panta pirmo daļu pierādījumi kriminālprocesā ir jebkuras likumā paredzētā kārtībā iegūtas un noteiktā formā nostiprinātas ziņas

par faktiem, kurus kriminālprocesā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo apstākļu esamības vai neesamības

pamatošanai.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 131. panta pirmajai un otrajai daļai par pierādījumu kriminālprocesā var būt ziņas par faktiem, ko savā liecībā pratināšanas vai

aptaujas laikā sniedz persona par kriminālprocesā pierādāmajiem apstākļiem un ar tiem saistītajiem faktiem un palīgfaktiem. Liecība ir arī izmeklēšanas iestādei, prokuratūrai vai

tiesai adresēts personas pašas uzrakstīts un parakstīts ziņojums, iesniegums vai paskaidrojums par noziedzīgu nodarījumu, konkrētiem faktiem vai apstākļiem.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 128. panta otro daļu to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus kriminālprocesa laikā

iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

Lieciniece /pers. J/ tiesas sēdē liecināja, ka /pers. A/ zina kā advokāti, strādā Rīgas Centrālcietuma uzraudzības daļā, pārbauda katru ienākošo personu, viņu

personīgās mantās, lai nepieļautu narkotisko un citu aizliegto vielu ienešanu cietumā. Caur rentgenu izlaiž visas personas: prokurorus, policijas darbiniekus, apmeklētājus,

katru personu vajag pārbaudīt. Bija saņemta operatīvā informācija, ka nepieciešams /pers. A/ pārbaudīt, viņa pārbaudīja /pers. A/. /pers. A/ līdzi bija kopēta lieta, kurā bija

paslēpti caurspīdīgi maisiņi ar pulveri. Pārbaudīja caur rentgena iekārtu, varēja redzēt, ka lietas materiālos ir kaut kas biezāks.

Pirmstiesas izmeklēšanā, 2016. gada 14. oktobrī, lieciniece /pers. J/ liecināja, ka strādā Rīgas Centrālcietuma Uzraudzības daļas jaunākās inspektores amatā pēc adreses

Rīga, Mazā Matīsa iela 3. 2016. gada 14. oktobrī pildīja darba pienākumus skeneru telpās, veica pārbaudi personām un personu mantām, kas ierodas uz Rīgas Centrālcietumu.

2016. gada 14. oktobrī plkst. 11.35 veica zvērinātas advokātes /pers. A/ pārbaudi. Veicot pārbaudi, palūdza salikt personīgās mantas skenerī. Tālāk caur skeneri ieraudzīja, ka

lietā stāv kāda manta. Ieraudzījusi to, paņēma un sāka veikt detalizētu izpēti. Pārbaudot ieraudzīja trīs polimēra maisiņus ar nezināmu vielu. Atrodot nelegālas vielas, persona

tika aizturēta, aizliegtās vielas ielika aploksnē un nodeva policijas pārstāvjiem (1. sējums, lietas 5. lapa).

Lieciniece /pers. J/ apstiprināja liecības.

2016. gada 13. decembrī /pers. J/ liecināja, ka uztur iepriekš sniegtās liecības, kuras sniedza šajā procesā liecinieces statusā. Papildus liecina, ka 2016. gada 14. oktobrī,

pildot dienesta pienākumus, viņa pārbaudīja advokāti /pers. A/. Kad /pers. A/ ienāca skenera telpā, tad ar viņu sasveicinājās, teica, ka veiks mantu pārbaudi. Jautāja, vai ir

kādi aizliegti priekšmeti. /pers. A/ teica, ka nekā aizliegta nav. Viņa uzsāka pārbaudi mantām. /pers. A/ somiņā bija vairāki priekšmeti: maks, kosmētikas piederumi un

krimināllietas mape ar dokumentu kopijām. Viņa detalizēti apskatīja somiņā esošās mantas. Apskatot minēto dokumentu mapi, konstatēja, ka tā nav pārāk bieza. Tai bija

kartona vāki ar horizontālām melnām svītrām (līnijām). Tajā esošās dokumentu kopijas bija iešūtas. Viņa neiegaumēja, kādi tieši dokumenti uz kādām personām bija sagatavoti.

Mantu pārējā apskatē viņa nepamanīja neko aizdomīgu, tāpat arī viņas kolēģis /pers. K/. Pēc ārējas apskates viņa teica /pers. A/, lai somiņu ar visu tās saturu un mēteli ieliek

skenerī. Skenera pārbaudei tika pakļauta arī minētā dokumentu mape. Pārbaudes laikā viņas uzmanību piesaistīja dokumentu mape, jo tās sašuvuma daļā parādījās neredzams

materiālu sabiezējums. Viņa ir vairākkārt pārbaudījusi krimināllietu dokumentu mapes un līdz ar to zināja kādām tām ir jāizskatās skenerī. Šī dokumentu mape likās aizdomīga

un radīja viņā pārliecību, ka tajā atrodas kādi priekšmeti, kurus nepamanīja iepriekš. Pēc pārbaudes skenerī, viņa vēlreiz apskatīja to dokumentu mapi. Paskatoties no sāna,

viņa pamanīja, ka tik tiešām vietā, kur ir dokumentu sašuvums, atrodas maisiņi ar gaišu vielu. Maisiņi cieši piegūla kartona vākam. Dotā lieta bija ļoti cieši sašūta. Ar šķērēm

/pers. A/ klātbūtnē un ar /pers. A/ atļauju viņa atgrieza šuvumu. Pēc tā tika konstatēts, ka pie kartona ir pielīmēti divi caurspīdīgi maisiņi ar gaišu vielu tajos un viens

necaurspīdīgs iepakojums. Maisiņi un iepakojums bija pielīmēti visi vienā līnijā gar dokumentu sānu malu pie kartona vāka tā, ka tie iekļāva lietas šuvuma daļu un maisiņus

nosedza krimināllietas vāks, kas šuvuma rezultātā bija nedaudz pārvilkts pāri dokumentu lapām. Maisiņi nebija piešūti pie lietas klāt. Vēlreiz vēlas piebilst, ka šos maisiņus

varēja redzēt, ja skatījās no lietas apakšas vai augšpuses uz to daļu, kur ir šuvums. Viņa nepamēģināja, bet, iespējams, tos varēja pamanīt arī tad, ja atšķīra lietas pēdējo lapu,

kas atrodas pie krimināllietas kartona vāka un, protams, tos noteikti varēja pamanīt, ja zināja, ka tur ir jābūt minētajiem priekšmetiem. Pēc veiktās pārbaudes paziņoja par

notikušo policijai, jo atrastās vielas likās līdzīgas aizliegtām vielām. /pers. A/ bija satraukta. /pers. A/ teica, ka tiks galā ar to vīrieti, kas nodevis šādu lietu. Viņai likās, ka /pers.

A/ domā, ka viņi palaidīs vaļā un nevienam neziņos. /pers. A/ bija apbēdināta, kad paziņoja, ka ir aizturēta. Atrastos priekšmetus: dokumentu mapi, maisiņus ar vielu iepakoja

kopā vienā aploksnē. Maisiņus ar vielu viņa neplēsa nost no to atrašanās vietas. Minētos priekšmetus izsniedza izmeklētājam. Vēlas piebilst arī, ja personām ir līdzi kādi

priekšmeti, kurus viņi nevēlas nest līdzi cietuma teritorijā, tad tos var atstāt 2. postenī, kur atrodas mantu skapīši. Šo sievieti viņa bija ievērojusi, bieži nāk uz cietumu, un bija

viņai zināma kā cietuma regulāra apmeklētāja – advokāte. Minēto mantu pārbaudi viņai palīdzēja veikt kolēģis /pers. K/. Var precizēt, ka Rīgas Centrālcietumā veiktajos

ierakstos iespējams ir nepareizi noregulēts pulksteņa laiks par 2016. gada 14. oktobri.

Lieciniece /pers. J/ apstiprināja liecības, paskaidroja, ka drošības daļa viņus brīdināja, ka /pers. A/ obligāti jāpārbauda. 2. postenis ir cietuma teritorijā un tur nodod

caurlaides, lai ietu uz viņas posteni pārbaudīt. Tur ir skapīši apmeklētājiem un advokātiem. Ir rentgena iekārta, kur laiž cauri mantas. Ir videonovērošana, var paskatīties, jo

neatceras, vai lietu mapi viņa turēja rokā vai somā. Bija parasta lieta, bez vākiem, bez nekā. Lietu ielika aploksnē dzeltenīgā krāsā, lielā, pēc tam nodeva policijas darbiniekiem.

Šajā postenī strādā piecus gadus. Bija kursi, lai strādātu ar rentgena iekārtu, seminārs. Trīs reizes laida cauri rentgena iekārtai. Tas bija sen atpakaļ, bet vairāk nekā

vienu reizi pārbaudīja lietu caur rentgenu.

2016. gada 14. oktobra ziņojumā (1. sējums, lietas 4. lapa) /pers. J/ ziņo, ka 2016. gada 14. oktobrī plkst. 11.35, pildot dienesta pienākumus, veica /pers. A/ mantu

apskati, kura bija atnākusi pie ieslodzītajiem /pers. C/ un /pers. D/. Uz jautājumu, vai mantās atrodas kādi aizliegti priekšmeti /pers. A/ atbildēja noraidoši. Veicot dokumentu

apskati, konstatēts, ka dokumentu mapē sašuvuma vietā atrodas divi caurspīdīgi polimēra maisiņi un viens necaurspīdīgs sainis. Par notikušo paziņots Drošības daļas

priekšniekam un tika izsaukti Valsts policijas darbinieki. /pers. A/ tika nodota policijas darbiniekiem.

Lieciniece /pers. J/ apstiprināja ziņojumu.

Lieciniece /pers. L/ tiesas sēdē liecināja, ka /pers. A/ personīgi nepazīst, 2016. gadā strādāja Rīgas Centrālcietumā. Pagājis krietns laiks un

neatceras, kādas liecības sniedza.

Pirmstiesas izmeklēšanā, 2016. gada 22. novembrī, lieciniece /pers. L/ liecināja, ka strādā Rīgas Centrālcietumā par apsardzes darbinieci. 2016. gada 14. oktobrī, varēja

būt ap plkst. 12.00, viņa atradās caurlaides kontroles punkta telpā. Atceras, ka bija kāda sieviete, maza auguma, gaišiem īsiem matiem, bija arī kāds spilgts elements apģērbā.

Šīs sievietes vārdu vairs īsti neatceras, jo dienā Rīgas Centrālcietumā apgrozās daudz cilvēku, bet varētu būt, ka viņas vārds ir /pers. A/. Varētu būt, ka šī sieviete viņai

pajautāja mazā skapīša atslēgas. /pers. A/ viņai neizraisīja aizdomas. Sieviete izturējās mierīgi, satraukums nebija redzams. Tajā dienā bija brīvi lielie skapīši, lielie skapīši ir

aptuveni desmit. Nekad nav bijis tā, ka lielie skapīši būtu visi aizņemti. Viņa iedeva sievietei mazā skapīša atslēgas. Vēlāk, kuram no darbiniekiem atdeva atslēgas, nezina, jo

viņi minētājā vietā dienā mainās ik pēc trīs stundām. Vairāk par doto faktu viņai nav ko liecināt (1. sējums, lietas 8. lapa).

Lieciniece /pers. L/ apstiprināja liecības, paskaidroja, ka atradās tur, kur cilvēki iet kājām iekšā, tā ir tā vieta, atnāk jau ar caurlaidi. Iedod savu caurlaidi un personas

apliecinošu dokumentu un nodod aizliegtos priekšmetus. Redzamā vietā uzraksts, kur ir uzskaitītas aizliegtās vielas. Ja līdzi ir telefons, asi priekšmeti, tos var nodot pie viņas

telpā. Ja tas ir kaut kas vairāk, tad to var likt skapī, atslēgas ņemot līdzi. Nākot atpakaļ, var paņemt mantas. Ir trīs lieluma skapīši. Paši mazākie ir domāti mazām lietām, dators

tur neiet iekšā. Padošanas vieta ir maza un, ja nevar caur stiklu to iedot, tad vajag likt skapī. Ir konkrētas personas, kuras drīkst rakstīt caurlaides, ir reģistrācijas žurnāls, kur

cilvēki tiek brīdināti, kas ierodas uz Rīgas Centrālcietumu. Norāda vārdu, uzvārdu, datumu, apliecības numuru, laiku, kad pamet iestādi un skapīša numuru. Caurlaides atstāj

pie viņas līdz maiņas beigām un tad nodod. Visu dienu tur neatrodas, ik pēc trīs stundām maiņa. Viņa /pers. A/ laida iekšā, bet, kad viņu ārā laida, nebija klāt. Visi brīdinājumi

ir tieši tādi paši kā visiem cilvēkiem par mantām un aizliegumiem.

Sāka strādāt Rīgas Centrālcietumā 2014. gadā. Tagad jau sen tur nestrādā. Apmeklētāji iziet cauri režģiem līdz gala taisnajām durvīm un tad iet caur citām durvīm. Ir divi

caurlaides punkti, vienā atrodas viņa un otrs punkts, kur stāv skeneris. Nekad nestrādāja pie skenera, nemainās tur ar saviem kolēģiem. Skapja atslēgas var paņemt jebkurš,

kas ierodas cietumā un kuram ir iedota atļauja apmeklēt Rīgas Centrālcietumu. Cilvēks, kurš atnāk, pats izlemj, cik liels skapītis viņam nepieciešams.

Norāde par aizliegtajām vielām un priekšmetiem atrodas uz sienas. Pati nevienu nepārbauda un neviens par to, vai saprot, ka nevar ienest aizliegtās vielas Rīgas

Centrālcietumā, parakstīties neliek. Pienākumi ir sadalīti, ir caurlaižu postenis, skenēšanu dara Iekšējā uzraudzības daļa, viņa bija citā daļā. Līdz cietuma galam aiziet un iet pie

viņas ar caurlaidi, paņem mantas un caurlaidi, tad ir skeneris, kas ir telpa, tā nav caurlaide. Tur, kur viņa nestrādāja, par to nemāk teikt, nestāstīs lietas, par ko nezina. Ja vēl

nav aiziets līdz skenerim un pēkšņi kāds atceras, ka kaut kas ir kabatā, tad nāk atpakaļ. Kad /pers. A/ bija pie skenera, nezina.

Liecinieks /pers. M/ tiesas sēdē liecināja, ka iepriekš viņa uzvārds bija /uzvārds/. Apsūdzēto nepazīst, strādā Rīgas Centrālcietumā. Slikti atceras, kādas liecības

sniedza. Bija kameras kratīšana. Strādāja par uzraugu, kameras numuru neatceras, bet bija 4. postenis, darba diena, bija kopā ar /pers. N/, neatceras, kāpēc vajadzēja veikt

kratīšanu, bet kamerā atrada telefonu, ja nemaldās, to atrada lampā. Aizpildīja protokolu un atdeva dežūrdaļā.

Pirmstiesas izmeklēšanā, 2017. gada 6. oktobrī, liecinieks /pers. M/ liecināja, ka viņš strādā Rīgas Centrālcietumā Uzraudzības daļā par uzraugu. 2016. gadā viņam

uzvārds bija /uzvārds/, bet tagad ir nomainījis uzvārdu uz /uzvārds/. 2016. gada 14. oktobrī bija viņa darba diena no plkst. 8.30 līdz plkst. 17.00. Viņam ir savs darba kabinets.

Pēc pusdienas laika, kas cietumā ir no plkst. 12.00 līdz plkst. 13.00, precīzāk laiku neatceras, saņēma rīkojumu no cietuma priekšnieka vietnieka Jāņa Rozenberga veikt kameras

Nr. /kamera/ ārpuskārtas kratīšanu. Kameras kratīšanu veica inspektors /pers. N/ ar uzraugu /pers. P/. Kamera atradās 4. korpusā. Šajā kamerā atradās kādi četri cilvēki, precīzi

neatceras. Ierodoties kamerā, viņi paziņoja ieslodzītajiem, ka tiks veikta kameras kratīšana. Kārtība paredz, ka ieslodzītajiem jāatstāj kamera, paliek tikai viens cilvēks no

ieslodzītajiem, kas novēro kratīšanas gaitu. Pēc protokola kamerā palika /pers. R/. Kas bija pārējie ieslodzītie, neatceras. No sākuma viņi pārmeklēja katru ieslodzīto un tikai tad

viņi atstāja kameru. Pēc tam viņi pārstāvim piedāvāja izsniegt aizliegtos priekšmetus, ja tādi ir. Pārstāvis /pers. R/ pateica, ka aizliegto priekšmetu nav. Viņi pat uzskaitīja, kādi

ir aizliegtie priekšmeti. Pēc tam viņi uzsāka kameras kratīšanu un dienas gaismas lampas korpusā viņš atrada mobilo telefonu Nokia. Kādā krāsā, neatceras, bet tumšā krāsā.

Telefonu viņi izņēma. /pers. R/ no savas puses neko nekomentēja. Par šo faktu viņi sagatavoja protokolu un ierakstīja tajā atrasto telefona SIM karti. Ja pareizi atceras, tad

bija divas kartes. Kratīšana bija beigusies. Kāds bija šīs kameras ārkārtas kratīšanas iemesls, nav zināms. Neko vairs piebilst par šo notikumu nevar (4. sējums, lietas 151.-152.

lapa).

Liecinieks /pers. M/ apstiprināja liecības, paskaidroja, ka tādu gadījumu atceras, bet tuvāk neko neatceras. Tā dienas gaisma ir pie griestiem, pie gultas vietas viena vai

divas lampas atrodas, atkarībā kāda kamera. Telefonu, ko atrada, atdeva dežūrdaļai, aizpildīja protokolu, parakstīja viņš, /pers. P/ un /pers. N/. Ieslodzīto pārstāvim arī

jāparakstās, lai nebūtu tā, ka kaut kas tiktu nozagts, tāpēc arī kādam no ieslodzītajiem jāatrodas klāt pārmeklēšanā. Centās noskaidrot, kam tas telefons pieder, bet neviens

neko nezināja.

Vairs neatceras, kāda kamera tika izmeklēta. Telefona saturs netika pārbaudīts, tikai, vai ir SIM karte. /pers. N/ saņēma rīkojumu un viņi kopā gāja uz kameru veikt

kratīšanu. Telefons tiešām bija, par SIM karti nezina. Ieslodzītā pārstāvja klātbūtnē pārbauda, vai ir SIM karte un kāds ir IMEI kods. Ja tā protokolā ierakstīts, tad tā arī bija.

/pers. N/ ir inspektors, kas ir augstāks amats, bet viņš uzraugs. Kopā strādā.

Liecinieks /pers. N/ tiesas sēdē liecināja, ka strādā Rīgas Centrālcietuma uzraudzības daļas inspektora amatā. Apsūdzēto nepazīst. Viņš agrāk liecināja par situāciju,

kas bija piektdienas pēcpusdienā. Veica pārmeklēšanu kamerā 4. korpusā, kaut kāda /kamera/. kamera. No J. Rozenberga saņēma rīkojumu un informāciju, ka kamerā atrodas

mobilais telefons. Saņēma kameras numuru un gāja pārmeklēt. Kopā ar viņu bija /pers. M/ un /pers. P/. Neatceras, cik cilvēku bija kamerā, bet viens iekšā atradās, kad viņi

atnāca. Sākumā pašu cilvēku pārmeklēja, tad telpu. Telefons tika atrasts lampā. Numurs ir kratīšanas protokolā, kur viss aprakstīts sīkāk. Telefonu atdeva drošības daļas

priekšniekam.

Pirmstiesas izmeklēšanā, 2017. gada 6. oktobrī, /pers. N/ liecināja, ka strādā Rīgas Centrālcietumā Uzraudzības daļā inspektora amatā. 2016. gadā strādāja turpat. 2016.

gada 14. oktobrī bija viņa darba diena no plkst. 8:00 līdz plkst. 17.00. Pēc pusdienas laika saņēma rīkojumu no cietuma priekšnieka vietnieka J. Rozenberga veikt kameras

Nr. /kamera/ ārpuskārtas kratīšanu. Piedalījās kameras kratīšanā kopā ar /pers. M/, (tagad – /uzvārds/) un uzraugu /pers. P/. Kamera Nr. /kamera/ atradās cietuma 4. korpusā.

Kad viņi ieradās kamerā, viņi paziņoja ieslodzītajiem, ka tiks veikta kameras kratīšana un piedāvāja nodot aizliegtās vielas, ja tādas ir un uzskaitīja, kādas tās ir. Tad veica

ieslodzīto personu kratīšanu. Ja nemaldās, kamerā bija kādi četri cilvēki, ne vairāk, jo tā ir kamera ar četrām gultām. Kad ieslodzītie tika izkratīti, viņi piedāvāja vienam no

ieslodzītajiem palikt un novērot kratīšanas gaitu. Pēc tā ieslodzītie tika izvesti ārā. Pēc protokola palika /pers. R/, kā arī /pers. R/ pateica, ka kamerā aizliegto vielu nav. Tad viņi

uzsāka telpas kratīšanu. Uzraugs /pers. M/ atrada gaismas lampas korpusā mobilo telefonu, par ko viņš (/pers. N/) sagatavoja protokolu. Protokolā viņš ierakstīja, kāds

telefons tika atrasts un kādas ir SIM kartes un IMEI kods. Tagad nosaukt nevar, jo neatceras. Atrasto telefonu viņš atdeva Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas

priekšniekam. Kāpēc tika veikta kameras Nr. /kamera/ ārkārtas kratīšana, nezina. Vairāk par šo faktu neko nezina (4. sējums, lietas 153.-154. lapa).

Liecinieks /pers. N/ apstiprināja liecības, paskaidroja, ka pats neko nemeklēja, bet tikai piedalījās kratīšanā. Informēja, ka saņemta informācija, ka kamerā atrodas

mobilais telefons, bet nezināja kur, tāpēc pārmeklēja. Ierakstīja protokolā, ka telefons tika atrasts. Tiek uzspiesta kombinācija, kurā redzams IMEI kods. Telefons izņemts un

atdots drošības daļai. Nekas cits viņa darba pienākumos neietilpst. Ieslodzītais stāv blakus un novēro kratīšanu. Kamerā bija tikai viens cilvēks, kurš teica, ka neko par

telefonu paskaidrot nevar. Lietas materiāli nav aizliegtais priekšmets. Ir konkrēti normatīvie akti, kas paredz, kādi priekšmeti ir aizliegti un atļauti (Ministru kabineta noteikumi

Nr. 800, Nr. 423). Ir arī ārkārtas gadījumi, piemēram, ir protēze. Tad uzreiz jāuzrāda iesniegums un priekšnieka atļauja, ka šāds priekšmets ir atļauts. Nezina, varbūt advokāti

cietumā var ienest lietas, ja ir saistīti ar konkrēto lietu. Viņš veica kameras pārmeklēšanu, nestrādā caurlaides vietā, nepārbauda cilvēkus, kas ienāk iekšā. Ir izmeklēšanas

kabineti, kur advokāti tiekas ar ieslodzītajiem. Kādreiz ir redzējis, ka kamerā atrodas krimināllietas materiāli.

Liecinieks /pers. S/ tiesas sēdē liecināja, ka apsūdzēto nepazīst. Strādā automazgātavā /adrese A/. Veda tur ķīmijas produktus, iekasēja naudu. Tur atrodas

videonovērošanas kameras, kuras paņēma ekspertīzes veikšanai. Vairāk neko nezina.

Pirmstiesas izmeklēšanā, 2016. gada 20. decembrī, liecinieks /pers. S/ liecināja, ka strādāja /adrese A/ automazgātavā. Viņš veica uzraudzības funkciju, katru dienu

mazgātavā neierodos. 2016. gada 14. oktobrī darbinieki automazgātavā bija divi, darba laiks vienam darbiniekam bija 24h darbā un 24h brīvs, pēc tam atkal uz darbu. Darba

diena sākās plkst. 7.00 (viens darbinieks vienā maiņā). Viens no darbiniekiem, tas ir, /pers. B/, automazgātavā strādā jau aptuveni pusgadu, strādāja minētajā mazgātavā tieši

2016. gada 14. oktobrī. Neatceras, kā tika pieņemts darbā, bet nav viņam nekāds paziņa un viņiem nav draugu attiecības. Viņš neko nezināja par to, ka /pers. B/ kādam nodod

narkotikas automazgātavā, to uzzināja tikai 2016. gada 11. novembrī, kad pie viņa atbrauca policija un izņēma video ierakstītāju ar tajā saglabāto informāciju. Ierakstītājs

automazgātavā ir jau četrus vai piecus gadus. Parasti saglabājas ieraksti par vienu mēnesi, taču varēja būt arī par īsāku vai garāku laika periodu. Ierakstītājs atradās

automazgātavas kopīgajā atpūtas telpā, tam nebija uzlikts nekāds piekļuves kods, tas ir, tam bija piekļuve automazgātavas darbiniekiem. Elektrības tīkla problēmu dēļ DUS

“Trest”, kas atrodas blakus minētajai automazgātavai, aptuveni trīs reizes mēnesī pazuda elektrība. Tā rezultātā aptuveni trīs reizes mēnesī video ierakstītājs izslēdzās.

Izslēgšanās rezultātā tajā uzliktais faktiskais laiks tika izmainīts, ja vien netika noregulēts. Nevar paskaidrot, kādēļ ierīcē ir saglabāts fails, kas datēts ar 2011. gada 18. oktobri,

un pēc tam ir faili, kas datēti sākot no 2015. gada līdz 2016. gada janvārim. Pēdējo reizi skatījās saglabātos ierakstus no video ierakstītāja aptuveni pirms trim vai četriem

mēnešiem pirms 2016. gada 14. oktobra. Neatceras, vai tajā laikā ierakstiem fiksējās faktiskais laiks, vai arī nepareizais. Pēc 2016. gada 14. oktobra skatījās ierakstus 2016. gada

11. novembrī, lai sameklētu policijas darbinieku interesējošo saglabāto ierakstu. To neizdevās atrast, jo ierīcē bija nepareizi laiki. Var pateikt, ka šī gada oktobra mēnesī bija

vairāki elektrības zudumi. Pieļauj iespēju, ka tādēļ informācija no video ierakstītāja varēja izdzēsties, jo tā kā tā ir tehniska ierīce, tad pie pēkšņiem elektrības zudumiem var

rasties kādas kļūmes ierakstīto datu saglabāšanā un jaunu ierakstīšanā. Nevar pateikt, kāds datums uzrādās, kad ierīce tiek ieslēgta no jauna pēc elektrības zuduma. Tie ir

bijuši dažādi līdz šim. Nezina no kā tas ir atkarīgs. Automazgātavā 2016. gada 14. oktobrī aktīvas bija divas kameras, kas fiksēja notiekošo: viena pašā mazgātavā, otra ārpusē

pie mazgātavas. Vēlas piebilst, ka nezina, kādēļ dažas dienas ieraksti ir veikti tikai no vakara, nevis jau no plkst. 00.00 (iespējams elektrības zudumu dēļ). Nepazīst nekādu

sievieti vārdā /pers. A/, automazgātavā nav kopīgais telefons (1. sējums, lietas 39. lapa).

Liecinieks /pers. S/ apstiprināja liecības, paskaidroja, ka ir vecākais no darbiniekiem un visu laiku automazgātavā neuzturas. Ja viņam ir darba diena, tad tur var

iebraukt vienu reizi dienā. Divi cilvēki strādāja automazgātavā. /pers. B/ atbild par mašīnas nomazgāšanu, joprojām pie viņiem piestrādā, tikai citā automazgātavā. Grūti

pateikt, kāds viņš bija darbinieks: paņem no klienta naudu, ieliek kasē, strādā 24 stundas, tad trīs dienas brīvas. Tajā dienā strādāja /pers. B/. /pers. B/ paskaidroja, ka kāds

atnāca un prasīja nodot paciņu citai personai, jo pašam nav laika. Tajā dienā izsniedza policijai video ierakstu, bet tās dienas ieraksta nav. Teorētiski kameras ir domātas, lai

redzētu, ka kāds atbrauc un varētu atvērt vārtus. Automašīna iebrauc vienā telpā un darbinieks atrodas citā telpā. Nezina, vai tajās telpās veikta kratīšana, kaut kādus

dokumentus parakstīja.

Liecinieks /pers. T/ liecināja, ka apsūdzētās vārds viņam neko neizsaka. Neatceras, par ko liecināja.

Pirmstiesas izmeklēšanā, 2016. gada 9. novembrī liecinieks /pers. T/ liecināja, ka pirms atrašanās Jēkabpils cietumā, viņš atradās Rīgas Centrālcietumā /kamera/. kamerā,

kur mainījās cilvēku skaits, vienu brīdi bija četri un septiņi cilvēki, liekas, ka bija kaut kāds /pers. AS/ un /pers. AZ/. Tas bija periodā no 2. aprīļa līdz 21. septembrim. Viņam

pēc pēdējā tiesas sprieduma lietā nav bijuši advokāti. Citos procesos viņam ir bijis tikai valsts nodrošināts advokāts, bet kāds, vairāk neatceras, varēja būt gan sieviete, gan

vīrietis, neatceras, jo mainījās. Var liecināt, ka lietas Nr. 1135300814 materiālu kopijas viņš nevienam nav iedevis. Var paskaidrot, ka viņam kriminālprocesu iedeva prokurors,

kurš bija pie viņa atnācis, jo citādāk kriminālprocesa materiālus cietumā nevar ienest. Vēl pieļauj iespēju, ka Centrālcietuma kamerā ir aizmiris minēto procesu. Ja viņam ir

jānodod kriminālprocesa materiāli, tad viņš visticamāk nodotu kādam no savas ģimenes vai radiniekiem, kas būtu atnākuši uz satikšanos Rīgas Centrālcietumā. Vēl ir variants,

ka kāds no ieslodzītajiem atbrīvojas no cietuma, tad var iedot līdzi kriminālprocesa materiālus un ieslodzītais tos var iznest ārā no cietuma, iedot advokātam. Vai pa pastu var

sūtīt kriminālprocesa materiālus, nezina. Viņš var apgalvot, ka nevienam nav devis savus kriminālprocesa dokumentus. Viņš pieļauj, ka kriminālprocesa materiālus ir atstājis

Rīgas Centrālcietuma kamerā. Ja kāds no ieslodzītajām personām tiek pārvietots uz citu vietu, tad, ja paliek, piemēram, kriminālprocesa materiāla kopijas, pārējie kameras

biedri, var izmantot saviem nolūkiem, piemēram, ietīt kādas lietas. Ar viņu kopā kamerā bija vīrietis vārdā Jura. Uzvārdu vairāk neatceras. Vai kāds atbrīvojās no tām

personām, nezina, tāpat neviens viņam par minēto kriminālprocesu nav jautājis, par citiem viņa kriminālprocesiem arī neviens nav jautājis. Viņam parasti iedod vienu

kriminālprocesa materiālu kopiju, vienā eksemplārā, pats nav gatavojis kopijas. Tāpat pieļauj, ja viņu pārvietoja no Rīgas Centrālcietuma uz Jēkabpils cietumu, tad viņš vai nu

tos Centrālcietumā saplēsa vai atstāja, jo aizmirsa. Viņam tiesas un pirmstiesas procesā ir bijuši nodrošināti valsts aizstāvji, viņa advokāti nav bijuši. Viņam nav nolīgts

neviens advokāts viņa kriminālprocesā (1. sējums, lietas 28. lapa).

Liecinieks /pers. T/ apstiprināja liecības, paskaidroja, ka 2016. gadā atradās /kamera/. kamerā. Kā saņēma savas lietas materiālus, neatceras. Krimināllietas numurus

nezinu.

2016. gada 27. maija protokolā par apsūdzētā iepazīstināšanu ar tiesai nododamās krimināllietas materiāliem /pers. T/ norādīja, ka vēlas saņemts visu krimināllietas Nr.

11353003014 materiālu kopijas (1. sējums, lietas 113. lapa).

Rīgas Centrālcietuma izdrukā no Automatizētās lietvedības sistēmas redzami saņemtie dokumenti, kas adresēti /pers. T/ (4. sējums, lietas 158. lapa).

Rīgas rajona prokuratūras 2016. gada 28. jūnija pavadvēstulē /pers. T/ adresēts Rīgas rajona prokuratūras Siguldā 2016. gada 6. jūnija lēmums par krimināllietas Nr.

11353003014 nodošanu tiesai kopā ar tulkojumu krievu valodā un kriminālprocesa materiālu kopijas (4. sējums, lietas 204. lapa).

Par minētajiem materiāliem liecinieks /pers. T/ paskaidroja, ka neatceras, kad nonāca Jēkabpils cietumā, bija notiesāts par zādzību, bija dažādi procesi. Tiesāja Rīgas

rajona tiesā. Dažās krimināllietās prasīja kriminālprocesa materiālus. Nezina, kā tās saņēma. Nevar atcerēties, vai lietas materiāli mētājās viņam kamerā vai somā, vai,

pārbraucot uz Jēkabpils cietumu, materiālus ņēma līdzi, jo viņam bija daudz dokumentu. Nezina, kā puse materiālu var atrasties ārpus cietuma, nevienam nav tos devis.

Lieciniece /pers. U/ tiesas sēdē liecināja, ka apsūdzēto nepazīst. /pers. D/ pazīst. 2016. gadā atradās laukos savās mājās “/nosaukums/”. Bija aizbraukusi ekskursijā uz

Poliju un tad /pers. D/ mājās sadarīja brīnumus, par ko viņai paziņoja vecāki. Kopīgas saimniecības viņiem nebija, draudzējās. Viņai paziņoja, ka /pers. D/ ir cietumā, jo kaut ko

izdarīja, bet konkrēti ko, nezina. /pers. D/ rakstīja viņai vēstules, zvanīja. Pirmajā reizē palīdzēja viņam sameklēt advokātu. Atrada lētāko Jelgavā, samaksāja par advokāta

pakalpojumiem. Citu advokātu nav meklējusi. /pers. D/ nebija naudas līdzekļi.

Pirmstiesas izmeklēšanā, 2017. gada 17. janvārī, lieciniece /pers. U/ liecināja, ka viņa ir pazīstama ar /pers. D/, ar kuru pirms apcietināja dzīvoja kopā. Viņiem bija kopīga

saimniecība. Viņa saņēma pensiju un viņai ir ļoti maz līdzekļu, tāpēc viņai nepietika līdzekļi, lai nodrošinātu /pers. D/ ar aizstāvi. Cik viņa zina, /pers. D/ arī nav līdzekļu, lai

vienotos ar aizstāvi par juridisko palīdzību. Viņa nav ne ar vienu zvērinātu advokātu runājusi par /pers. D/ un viņa kriminālprocesiem. Par ko /pers. D/ izcieš sodu vai ir

apcietināts, nezina. Ar /pers. D/ sarakstās izmantojot pasta vēstules, vairāk viņiem nekādas komunikācijas nav. Viņa ar zvērinātu advokāti /pers. A/ nav pazīstama, kā arī

nezina, vai /pers. D/ /pers. A/ būtu aizstāvējusi (1. sējums 24. lapa).

Lieciniece /pers. U/ apstiprināja liecības, paskaidroja, ka palīdzēja /pers. D/ pirmajā reizē, kad viņš tika apcietināts. Tā bija vienīgā reize, kad viņam palīdzējusi. Viņai

nebija naudas, tāpēc atteicās /pers. D/ palīdzēt.

Liecinieks /pers. C/ tiesas sēdē liecināja, ka attiecības ar apsūdzēto nekādas nav, bet viņu pazīst. Apsūdzētā bija atnākusi pie viņa uz cietumu sniegt konsultāciju. Tajā

brīdī atradās Rīgas Centrālcietumā /kamera/. kamerā līdz 2016. gadam.

PMPL Iedzīvotāju reģistra izdrukā redzams, ka /pers. C/ dzīvoja /adrese C/ (2016. gada 3. novembrī zudis tiesiskais pamats).

Par uzrādīto izdruku liecinieks /pers. C/ paskaidroja, ka tur dzīvoja kopā ar māti un onkuli. Māte nomira, un tā bija saimnieka māja, līdz ar to viņus izdzina ārā.

/pers. A/ ieraudzīja advokātu sarakstā, izvēlējās spontāni, piezvanīja viņai pats no cietuma. Bija savs mobilais telefons cietumā. Tas bija 2016. gada vasarā. Advokāte

nekur viņu nepārstāvēja. Atradās apcietinājumā un paralēli bija vēl viens process, par kuriem ir notiesāts. Neatceras konkrētus datumus, kad /pers. A/ nāca pie viņa uz

cietumu.

Pirmstiesas procesā, 2016. gada 14. oktobrī, liecinieks /pers. C/ liecināja, ka atrodas Rīgas Centrālcietumā, Mazā Matīsa ielā 3. 2016. gada 14. oktobrī no policijas

darbiniekiem uzzināja, ka pie viņa uz tikšanos nāca advokāte /pers. A/. Ar /pers. A/ viņam nav noslēgta vienošanās un nav viņa advokāte. Aizstāvi zina no citām lietām. Kas

/pers. A/ paziņoja, ka viņš ir cietumā, nezina (1. sējums, lietas 9. lapa).

Liecinieks /pers. C/ apstiprināja liecības, paskaidroja, ka /pers. A/ bija pie viņa, bet viņš nebija viņu aicinājis. 2016. gada 14. oktobrī tikšanās nebija sarunāta. Nezina,

kāpēc viņa nāca. Kamerā bija mobilais telefons, neatceras, vai no tā zvanīja. Neprasīja atnest krimināllietas materiālus.

2016. gada 6. decembrī /pers. C/ liecināja, ka uztur iepriekš sniegtās liecības. Pazīst advokāti /pers. A/. /pers. A/ ir bijusi pie viņa, kamēr viņš atradās Rīgas

Centrālcietumā, aptuveni trīs reizes. /pers. A/ pie viņa nāca, jo viņš netīšām izvēlējās /pers. A/ no dežurējošo advokātu saraksta. Šī gada jūlijā, kad viņš nonāca cietumā,

meklēja advokātu konsultācijas sniegšanai. Viņš /pers. A/ izsauca, izmantojot Rīgas Centrālcietuma taksofonu. Neatceras, uz kādu telefona numuru zvanīja, bet tas noteikti

bija numurs, kas bija uzrakstīts advokātu sarakstā. Viņš šo sievieti pirms 2016. gada jūlija nepazina. Viņam neviens no viņu paziņu loka nebija ieteicis /pers. A/. Viņš pats no

advokātu saraksta izvēlējās, vienalga kādu un sanāca tā, ka tā bija /pers. A/. /pers. A/ pie viņa ir bijusi šī gada jūlija mēnesī, precīzi neatceras, bet pēdējo reizi /pers. A/ bija

pie viņa ne vēlāk kā šī gada augusta mēnesī. Kopš viņu pēdējās tikšanās reizes, tas ir, vairāki mēneši, viņš nav sazinājies ar /pers. A/, kā arī nav nodevis ziņu, ka viņam ir vēl

nepieciešama kāda konsultācija. Viņš vispār ne telefoniski, ne rakstiski nav sazinājies no cietuma, izņemot tās pāris reizes, pirms vairākiem mēnešiem, zvanot /pers. A/. Pie

viņa nenāk un nenes nekādus pienesumus, viņam nav tādu pazīstamo. Viņam ar /pers. A/ joprojām nav noslēgta vienošanās. Viņš nezina, kāpēc 2016. gada 14. oktobrī /pers.

A/ devās pie viņa uz cietumu. Kad viņi tikās pirms pāris mēnešiem cietumā, viņš /pers. A/ pateica, lai atnāk gada nogalē. Viņam ir grūti pateikt, kāpēc /pers. A/ nolēma pie

viņa nākt. Par konsultāciju viņš viņai maksāja naudu, precīzāk par tām maksāja viņa draugs /pers. V/ (aptuveni 30 gadus vecs). Viņam nav naudas līdzekļu, no kuriem maksāt.

Cietumā viņš nestrādā un viņam nav tuvinieku, kuri var palīdzēt. /pers. V/ viņš ir zvanījis, atrodoties cietumā. Iepriekš teica, ka nevienam citam, izņemot /pers. A/ nav zvanījis,

taču viņš atcerējās par /pers. V/. Viņš nevar nosaukt /pers. V/ telefona numuru, to viņš izmeta ārā, kad šī gada augustā mēģināja viņu sazvanīt, tad viņam zināmais telefona

numurs neatbildēja, nebija sasniedzams. Viņš kopumā cietumā ir nosēdējis desmit gadus. Sodīts par zādzībām, par narkotiku lietošanu, bet par realizāciju nekad. Brīvībā viņš

lietoja heroīnu intravenozi. Viņš ir pamēģinājis arī amfetamīnu/metamfetamīnu, taču regulāri lietoja heroīnu. Tajās reizēs, kad viņu aizturēja, aizturēja par narkotisko vielu

lietošanu, tad viņa organismā atrada tikai heroīnu. Par vielu lietošanu viņš ir sodīts šogad. Viņš nekad nav ārstējies no narkotiku atkarības. Viņš nezina, kam domātas zāles

“fentanils”, nav tādas lietojis. Viņš jau no šī gada jūlija, kad viņu aizturēja, atrodas Rīgas Centrālcietumā /kamera/. kamerā kopā ar vēl trīs cilvēkiem - /pers. AK/, /pers. AL/,

/pers. R/. Neviena cita persona šajā kamerā nav bijusi ievietota. Viņš nepazīst /pers. T/, kā arī /pers. D/. Nav tādas personas saticis un komunicējis, par viņiem neko nav

dzirdējis. Viņš nezina, vai viņa kameras biedri lieto vai nelieto narkotikas. Cik viņš ir sapratis, viņi lietojuši ārpus cietuma. Tieši ko, nezina. Cietumā veic narkotiku pārbaudi

organismā, taču neregulāri un tikai, ja ir aizdomas, ka persona atrodas narkotisko vielu reibumā. Viņš nav bijis nevienu reizi pārbaudīts. Viņam ir zināms, ka pārējiem kameras

biedriem nav noslēgtas vienošanās ar /pers. A/, viņš domā, ka viņi pat šādu nezina. Nav ar viņiem pārrunājis, ka viņam ir advokāte /pers. A/. Nekad nav runājis ar kameras

biedriem un no kameras biedriem nav dzirdējis par /pers. A/. Viņš savā kamerā nekad nav ienesis mobilos telefonus. Nav dzirdējis, ka kamerā kāds būtu izmantojis mobilos

telefonus. Viņam ar kameras biedriem ir vienāds dienas grafiks. Vienīgā iespēja palikt vienam kamerā, ir neiet uz dienas pastaigu, jo tā nav obligāta. Viņš parasti no kameras

biedriem iet visretāk pastaigā. Neiet, jo ārā ir vēss laiks. Paliek kamerā un skatās TV. Uz viņam papildus uzdotajiem jautājumiem, viņš tomēr vēlas atzīties un teikt, ka viņam

kamerā bija mazs mobilais telefons, melns ar pelēku krāsu. Viņš nezina, kas to telefonu ienesa, bet tas bija viņu kopīgais. Viņš telefonam pieskārās pāris mēnešus atpakaļ, viņš

no tā nekur nav zvanījis. Viņš to tikai apskatīja. Viņš neatceras kāda SIM karte bija telefonā. Viņš grib atzīties un pateikt, ka viņa kameras biedri no telefona zvanīja, nezina

kam. Viņš nezvanīja, jo viņam nav kam zvanīt. Telefons vienmēr glabājās lampā. Viņš pats to telefonu neaizmantoja, taču nenodeva uzraugam. Nenodeva, jo negribēja

sarūgtināt kameras biedrus. Viņam kamerā nav galvenā, ir savstarpēji draudzīgi. Kad viņš atradās brīvībā, iztiku pelnīja, strādājot celtniecībā. Viņš iepriekš ir sēdējis Brasas,

Jelgavas un Jēkabpils cietumā. Viņam neviens nekad nav piedāvājis pārdot narkotikas cietumā. Viņš neiepērkas cietuma veikalā, jo viņam nav naudas produktiem. Viņš

nevienam nav teicis, ka pie viņa iespējams iegādāties narkotikas. Vēlas piebilst, ka iepriekšējā reizē, kad atradās Rīgas Centrālcietumā, viņš sēdēja ar citiem četriem cilvēkiem.

Atceras, ka vienu sauca /pers. AI/ (/pers. AI/ bija tiesāts par zādzību no ofisa, aptuveni 30 gadus vecs, 180 cm garš). Citus viņš diemžēl neatceras. Sniedzot liecības, viņš tās

nedaudz pamainīja, izsakot atzīšanās (to teica, jo saprata, ka viņam nevajag melot un vēlas, lai saprot, ka viņam nav nekādas saistības ar narkotiku ienešanu cietumā (1.

sējums, lietas 12.-13. lapa).

Liecinieks /pers. C/ tiesas sēdē apstiprināja liecības, paskaidroja, ka advokātu apmaksāja /pers. V/. Advokātu noalgoja 2016. gada jūnijā/jūlijā. Nezina, par kādu naudu

/pers. V/ noalgoja. Tagad /pers. V/ ir miris. Stāstīja nepatiesību, advokātu viņam nolīga pazīstamais, bet tikai konsultācijai. Advokātei zvanīja pa cietuma tālruni, un tad viņa

nāca pie viņa uz tikšanos, divas vai trīs reizes. 2016. gada 14. oktobrī nezvanīja un neaicināja viņu. Bija klāt, kad notika kameras kratīšana. Ienāca cietuma darbinieki un sāka

pārmeklēt kameru. Bija izgājis ārā, kad notika kratīšana. Telefonu atrada lampā. To viņš zināja. Neko par narkotiku došanu nerunāja. /pers. A/ viņam zvanīja vasaras mēnešos,

tagad konkrēti neatceras, liekas, ka augustā.

Liecinieks /pers. D/ tiesas sēdē liecināja, ka apsūdzēto nepazīst, nezina, kāpēc apsūdzētā viņu cietumā apmeklēja.

Pirmstiesas procesā, 2016. gada 14. oktobrī, liecinieks /pers. D/ liecināja, ka viņš atrodas Rīgas Centrālcietumā pēc adreses Mazā Matīsa iela 3. 2016. gada 14. oktobrī

viņam kļuva zināms, ka pie viņa uz cietumu gāja /pers. A/, zvērināta advokāte. Kāpēc /pers. A/ gāja pie viņa, nezina, viņam nav nekādas darīšanas ar /pers. A/ (1. sējums,

lietas 16. lapa).

Liecinieks /pers. D/ tiesas sēdē apstiprināja liecības, paskaidroja, ka advokātu nav ņēmis, varbūt kāds cits ar viņa datiem ir ņēmis.

2016. gada 7. decembrī /pers. D/ liecināja, ka lietā, kur ir apsūdzēts, viņam nav noslēgta nekāda vienošanās ar advokātu, neviens arī pie viņa nav bijis. Atceras, ka tad,

kad viņu šī gada septembrī apcietināja, savai kopdzīves partnerei /pers. U/ rakstīja un jautāja, vai ir iespējams nolīgt advokātu. Toreiz noskaidroja, ka viņai nav tādu līdzekļu.

Tā kā viņam arī nebija naudas līdzekļi, vienošanās ar advokātu netika noslēgta. Pēdējā reize, kad ir sazinājies ar /pers. U/, bija septembrī. Viņam nav nevienu citu draugu,

paziņu vai tuvu cilvēku, kuriem viņš varētu palūgt, viņa viņam ir tuvākais cilvēks. Viņš ir pilnīgi pārliecināts, ka viņa nav samaksājusi advokātam, jo viņai ir ierobežoti naudas

līdzekļi, vienojās, ka advokāts viņam nebūs. Līdz šim brīdim pie viņa nav bijis neviens advokāts. Viņš ir saņēmis sūtījumus no /pers. U/, bet no citām personām neko nav

saņēmis. Viņš nepazīst sievieti vārdā /pers. A/. Viņam tāda advokāte nevienā lietā nav bijusi, dzird pirmo reizi. Arī viņa kameras biedri neko tādu nav runājuši. Viņš nezina,

bet pieļauj iespēju, ka viņa minētā draudzene varētu būt noslēgusi vienošanos ar /pers. A/ viņa aizstāvībai, taču viņam nav tādas informācijas. Pieļauj iespēju, ka visticamāk

tieši tādēļ /pers. A/ pie viņa nāca 2016. gada 14. oktobrī. Cita izskaidrojuma tam nav. Viņš nepazīst tādu personu kā /pers. C/ un /pers. T/. Viņam nav bijušas nekādas

darīšanas ar šādām personām. Pirmo reizi dzird par tādām personām. Vēlas piebilst, ka viņš no cietuma telefona ir zvanījis /pers. U/, taču telefona numuru no galvas neatceras

(zvans bija no cietuma telefona). Izlasot šo nopratināšanas protokolu, vēlas precizēt uzrakstīto, tas ir, viņš nopratināšanas brīdī neteica par to, ka pieļauj, ka /pers. U/ ir

nolīgusi viņam advokātu. Viņš to nepieļauj nekādā mērā. Zina, ka viņai tam nav naudas, pašai ir problēmas ar veselību un, ja viņa būtu nolīgusi, tad noteikti to būtu darījusi

jau šī gada septembrī, tas ir, uzreiz, kad viņu iesēdināja. Nezina un nevar paskaidrot, kāpēc tā sieviete /pers. A/ pie viņa varēja nākt 2016. gada 14. oktobrī (1. sējums, lietas

21.-22. lapa).

Liecinieks /pers. D/ tiesas sēdē apstiprināja liecības.

Liecinieks /pers. B/ tiesas sēdē liecināja, ka apsūdzēto nepazīst, strādāja automazgātavā. Pie viņa pienāca vīrietis un palūdza atstāt kaut kādus papīrus, teica, ka atnāks

kāda sieviete un tos paņems. Tā arī izdarīja. Kas tur iekšā nezina. Sievieti konkrēti atpazīt nevar.

Pirmstiesas procesā, 2016. gada 11. novembrī liecinieks /pers. B/ liecināja, ka 2016. gada 14. oktobrī viņš strādāja no plkst. 7:00, diennakti, strādā par automazgātavas

uzraugošo darbinieku automazgātavā /adrese A/. Viņi ir trīs darbinieki. Viņš, /pers. AM/ un, ja kāds saslimst, tad pieaicina kādu trešo cilvēku, bet tas trešais cilvēks vienmēr

cits. Viņš šajā darbā strādā kādus septiņus mēnešus. Precīzi jau vairs neatceras, bet tas varēja būt kaut kad laika posmā no plkst. 10.00 līdz 12.00, viņa darbavietā ieradās kāds

iepriekš nezināms vīrietis. Viņš jau bija nācis iepriekš, kopā kādas trīs reizes un deva viņam kādus dokumentus, kuri bija paredzēti nodošanai sievietei. Sieviete tajā dienā pēc

pusstundas ieradās pēc dokumentiem. Viņš labprātīgi piekrita vīrietim izpalīdzēt, nekādu atlīdzību par to nesaņēma vispār. Vīrieti viņš var aprakstīt kā kalsnas miesas būves,

īsiem, tumšiem matiem, augums aptuveni 1,85m, sarunājās krievu valodā. Pirmo reizi, kad vīrietis ieradās automazgātavā, pienāca pie viņa un jautāja, vai var atstāt

dokumentus kādam cilvēkam, kurš pēc tam dokumentus paņems. Tāpat arī notika otrajā un trešajā reizē. Visās šajās reizes atnāca pēc šiem dokumentiem sieviete un paņēma

tos. Atceras, ka sieviete bija nedaudz īsāka kā viņš, apmēram 1,60m, runāja krievu valodā, gaišiem matiem, gadi 45-50 aptuveni. Neatceras jau kurā reizē, bet, kad sieviete

atnāca, viņa vienmēr jautāja pēc dokumentiem vai papīriem. Viņš tāpat tos dokumentus, kurus iedeva, nedeva kuram katram, kas parādījās automazgātavā. Tā bija dokumentu

mape ar melnām svītrām uz vāka. Vienmēr dokumentus paņēma, nebija tā, ka būtu palikuši automazgātavas telpās. Viņš nedeva telefona numuru minētajam vīrietim vai

sievietei, viņi arī nejautāja. Viņš tikai nodeva materiālus, neatceras, vai kāds bija vēl tajā dienā iebraucis, bet parasti vakarā inkasē naudu viņa priekšnieks /pers. S/, vai viņa

brālis /pers. AM/, vai ari viņu tēvs /pers. AT/.

Vēl atceras, ka tas vīrietis un sieviete nāca mēneša sākumos vai vidū, bet ne beigās un tās bija darba dienas, tā sieviete bija viena un tā pati, kura vienmēr paņēma šos

dokumentus. Pirmās divas reizes dokumenti bija maisiņos, bet trešajā reizē jau atklāti kā dokumenti, nekur nebija ietīti vai iepakoti. Viņš tos dokumentus, kurus iedeva,

vienmēr nolika kādā telpā, kuru izmantoja kā atpūtas vietu automazgātavā. Vēl var papildināt, ka nezina, vai kādam no priekšnieka ģimenes locekļiem vai pašam priekšniekam

ir bijis kāds kriminālpārkāpums, vai kādreiz ir ticis sodīts. Dzirdējis, ka /pers. S/, /pers. AM/ un /pers. AT/ ir kādreiz strādājuši ugunsdzēsības dienestā. Automazgātavas

videokamerai var piekļūt tikai priekšnieks, jo ir uzlikta parole. Viņš var atpazīt sievieti pēc viņas izskata: auguma, vecuma, matiem vai tā ir tā pati sieviete, kas paņēma

dokumentus 2016. gada 14. oktobrī (1. sējums, lietas 30. lapa).

Liecinieks /pers. B/ tiesas sēdē apstiprināja liecības, paskaidroja, ka tagad apsūdzēto zālē neatpazīst, bet tā sieviete bija ar īsiem blondiem matiem, maza auguma.

Vienkārši atnāca nepazīstams cilvēks un iedeva kaudzi ar dokumentiem. Nezina, kas tajos bija iekšā.

2016. gada 11. novembrī liecinieks /pers. B/ liecināja, ka viņam uzrādītā sieviete protokolā par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām ir līdzīga sievietei, kurai viņš

nodeva dokumentus, bet pilnībā nav pārliecināts, ka tā ir viņa. 2016. gada 14. oktobrī tikai vienai sievietei iedeva dokumentus (1. sējums, lietas 34. lapa).

Liecinieks /pers. B/ tiesas sēdē apstiprināja liecības.

2016. gada 13. decembrī liecinieks /pers. B/ liecināja, ka uztur iepriekš sniegtās liecības. Automazgātavā strādā tikai vēl viens strādnieks /pers. AM/ (viņa uzvārdu

nezina). Viņi strādā maiņās. Vienu diennakti viņš, otru /pers. AM/. Priekšnieks nestrādā automazgātavā, viņš iebrauc pa retam. 2016. gada 14. oktobrī automazgātavā atradās

tikai viņš, tā bija viņa darba diena. Mazgātavā neatradās arī priekšnieks. Iepriekš jau teica, ka to sievieti precīzi nevar atpazīt, jo viņu nebija kārtīgi aplūkojis, kā arī to vīrieti,

kurš iedeva dokumentu mapi, visticamāk nespēs atpazīt. Dokumentu mapi iedeva 2016. gada 14. oktobrī no rīta vīrietis, kas to jau iepriekš bija darījis. Viņš paņēma mapi,

neskatījās, kas tur iekšā. Nepētīja, kas tie par dokumentiem, bet tagad var precizēt, ka tā bija krimināllietas dokumentu mape, jo tās vāks bija kartona ar uzrakstiem par kādu

krimināllietu. Iekšā aptuveni 2cm biezumā bija tajā savietotas papīra lapas. Protams, pieskārās dokumentu vākam, varbūt arī pieskārās pie salikto lapu malām, taču to mapi

nešķirstīja, neskatījās, kas tieši tur atrodas iekšā. Vizuāli izskatījās, ka tur ir papīri. Pēc paņemšanas mapi aiznesa uz atpūtas istabu un nolika uz plaukta, tur neviens cits

neatradās. Aptuveni pēc divām stundām atnāca minētā sieviete, kurai atdeva saņemto mapi. Kad sieviete atnāca, tad viņa krievu valodā teica “man atstāja”. Viņš saprata, ka

tā mape ir jāatdod. Viņš aizgāja uz atpūtas telpu un mape atradās tieši turpat, kur to bija atstājis. Viņš to paņēma un atdeva turpat mazgātavas telpās tai sievietei. Sieviete viņa

klātbūtnē to nepāršķirstīja. Paņēma rokās un izgāja ārā no mazgātavas. Tajā laikā mazgātavā atradās mazgātavas klients, tāpēc steidzās ātrāk nomazgāt klientam auto. Pats

nekad nav lietojis narkotikas, īsti pat nevarētu tās noraksturot. Priekšnieks nebija informēts, ka viņš palīdz nodot atnestos priekšmetus, priekšnieku neinformēja, jo nedomāja,

ka priekšmeti satur narkotikas. Viņam tas nebija zināms. Iepriekšējās liecībās viņš teica, ka tā dokumentu mape bija ar melnām svītrām, ar to viņš domāja, ka vāki bija ar

horizontālām svītrām (1. sējums, lietas 36. lapa).

Liecinieks /pers. B/ tiesas sēdē apstiprināja liecības.

2017. gada 23. martā liecinieks /pers. B/ liecināja, ka uztur iepriekš sniegtās liecības. Vēlas papildināt, ka ļoti slikti atceras vīrieti, kurš viņam palūdza nodot

dokumentu mapi sievietei, kuru vēlāk atpazina kā /pers. A/. Tajā dienā atceras, ka ļoti cītīgi strādāja, mazgāja vieglo transportlīdzekli. Kā jau viņš liecināja, pie viņa piegāja

vīrietis, atceras, ka vīrietis bija aptuveni viņa auguma, iespējams, nedaudz garāks. Vīrietim bija tumši mati un galvā bija žokejcepure. Sīkāk aprakstīt vīrieša izskatu, nevar. Ar

minēto vīrieti viņš nebija pazīstams, bet viņš vīrieti redzēja pāris nedēļas atpakaļ viņa darbā. Kā jau liecināja iepriekš, vīrietis viņam abas reizes lūdza nodot sievietei /pers. A/

dokumentu mapi. Viņš atceras, ka sieviete pēdējo reizi pie viņa ieradās 2016. gada 14. oktobrī, bet datumu, kad vīrietis ieradās pirmo reizi, neatceras. Vīrietis ar viņu runāja

krievu valodā. Vīrietis nenosauca savu vārdu, tāpēc vīrieša vārdu nevarēs nosaukt (1. sējums, lietas 37A. lapa).

Liecinieks /pers. B/ tiesas sēdē apstiprināja liecības, paskaidroja, ka vīrieti nevar atpazīt. /pers. A/ nav viņam zināma, vārdu nezināja. Viņam parādīja fotogrāfiju, un

viņš norādīja, ka no trīs uzrādītajām fotogrāfijām viena sieviete bija līdzīga /pers. A/.

2016. gada 11. novembra Protokolā par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām /pers. B/ paskaidroja, ka uzrādītā sieviete ir līdzīga sievietei, kurai ir nodevis

dokumentus, bet pilnīgi pārliecināts nav (1. sējums, lietas 32., 33. lapa).

Liecinieks /pers. B/ tiesas sēdē apstiprināja protokolā norādīto.

2017. gada 23. marta Protokolā par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām /pers. B/ paskaidroja, ka visticamāk tieši /pers. AU/ ir tas vīrietis, par kuru liecināja iepriekš,

kurš nodeva dokumentu mapi nodošanai /pers. A/. Vīrieša vārdu un uzvārdu uzzināja no policijas darbiniekiem (1. sējums, lietas 37B. lapa).

Liecinieks /pers. B/ tiesas sēdē apstiprināja protokolā norādīto, paskaidroja, ka tikai pēc atpazīšanas uzzināja par personas vārdu. Automazgātavā ir kamera, kurai ir

parole, un ar to neko nedara. Vīrietis nāca un nodeva dokumentus un teica, ka atnāks sieviete, kurai tie būs jānodod, tāpēc viņam likās, ka viņi savā starpā ir pazīstami. Pēc

dokumentiem nāca viena un tā pati sieviete. Dokumenti konvertā nebija ielikti.

Liecinieks /pers. AV/ tiesas sēdē liecināja, ka 2016. gada 14. oktobrī saņēmis izsaukumu uz Centrālcietumu, izbraucis kopā ar izmeklētāju /pers. BA/. Pēc procesa virzītā

uzdevuma apskatījis aploksni ar tā saturu un uzrakstījis protokolu, nesaglabājot cietuma aploksni, lietu ar vākiem ielicis drošības maisā un maisiņus citā maisā ar drošības

uzlīmi un nodevis procesa virzītājam.

Liecinieks /pers. BA/ tiesas sēdē liecināja, ka 2016. gadā bija izsaukums uz Rīgas Centrālcietumu saistībā ar to, ka cilvēka mantās atrada aizliegto vielu, uz cietumu

brauca kopā ar /pers. AV/ . Bija procesa virzītājs. Viņi lietu izņēma cietumā skeneru telpā. Skeneru telpā atradās kopā ar /pers. AV/ , cietuma pārstāvi, apsūdzēta sēdēja uz

beņķīša. Lietu viņiem iedeva aizvērtā veidā. Viņi iepakoja baltā pasta aploksnē. Uz aploksnes rakstīts, ka tur atrodas mape, kurā atrodas vīstoklis ar nezināmu vielu, cietumā to

never vaļa, izņem un ved uz dežūrdaļu. Apsūdzēto paņēma cita policija. Paši atbrauca uz iecirkni, pats lietu neapskatījās, to nodevu inspektoram. Pats strādāja ar aizturēto,

nozīmēja ekspertīzi vielai, kas atradās mapē. Kad tiek pabeigta apskate, apzīmogo ar zīmogiem. Drošības maisi ir - aploksnes un jauni caurspīdīgi maisi ar pašlīmējošo augšu.

Lietu fotografēja.

Lieciniece /pers. BC/ tiesas sēdē liecināja, ka strādāja Latgales iecirknī par izmeklētāju, ne 2016. gada 14. oktobrī, bet pirmdien atnākot uz darbu saņēma lietvedībā šo

kriminālprocesu, kopā ar lietiskajiem pierādījumiem. Pirms DNS ekspertīzes noteikšanas atvēra drošības maisu, kurā atradās vāki ar kopijām, apskatīja un aizlīmēja ar drošības

uzlīmi. Pieredzes trūkuma dēļ nav sastādījusi par to ziņojumu. Pēc kā noteica ekspertīzi un nodeva ekspertu rīcībā izpētes objektu.

Bez minētā apsūdzētās /pers. A/ vaina viņai inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pilnībā pierādīta ar šādiem dokumentāliem pierādījumiem:

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Latgales iecirkņa 2016. gada 14. oktobra lēmumā par kriminālprocesa Nr. 11088207916

uzsākšanu par iespējamo narkotisko vai psihotropo vielu konstatāciju dodoties uz tikšanos ar ieslodzīto darba pienākumu izpildes laikā Mazā Matīsa ielā 3, Rīgā [tagad Mazā

Matīsa iela 5] (1. sējums, lietas 1. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Latgales iecirkņa 2016. gada 22. novembra lēmumā par kriminālprocesa

Nr. 11088207916 pārsūtīšanu pēc piekritības (1. sējums, lietas 2. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Latgales iecirkņa 2016. gada 14. oktobra lēmumā par izņemšanas izdarīšanu, ar kuru

nolemts izņemt gaišas krāsas brūnu aploksni ar nezināmu vielu un kriminālprocesa materiālus (1. sējums, lietas 40. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Latgales iecirkņa 2016. gada 14. oktobra izņemšanas protokolā par gaišas krāsas

brūnas aploksnes ar nezināmu vielu un kriminālprocesa materiālu izņemšanu (1. sējums, lietas 41. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Latgales iecirkņa 2016. gada 14. oktobra apskates protokola ar foto pielikumiem, kur

tiek apskatīta dokumentu mape, kurā atrodas krimināllietas Nr. 11353003814 materiāli un dokumentu mapes vidusdaļā redzami trīs iepakojumi, kuros atrodas nezināmas

izcelsmes viela (1. sējums, lietas 42.-46. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Latgales iecirkņa 2016. gada 14. oktobra lēmumā par primārās narkotisko un

psihotropo vielu ekspertīzes noteikšanu no dokumentu mapes izņemtajām nezināmas izcelsmes vielām (1. sējums, lietas 47. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Latgales iecirkņa 2016. gada 26. oktobra lēmumā par papildus narkotisko un

psihotropo vielu ekspertīzes noteikšanu izņemtajām vielām (1. sējums, lietas 51. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Latgales iecirkņa 2016. gada 26. oktobra lēmumā par kompleksās bioloģiskās un

daktiloskopiskās ekspertīzes noteikšanu vielu iepakojumiem (1. sējums, lietas 55. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas 2016. gada 3. novembra lēmumā par kompleksās (bioloģiskās un daktisloskopiskās) ekspertīzes noteikšanu dokumentu mapei, kurā

atrodas kriminālprocesa materiāli (1. sējums, lietas 62. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas /pers. A/ 2016. gada 14. oktobra administratīvā aizturēšanas protokolā, ar kuru /pers. A/ aizturēta Rīgas Centrālcietumā aizdomās par

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 178. panta pirmajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu (1. sējums, lietas 89. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Latgales iecirkņa 2016. gada 20. oktobra lēmumā par mobilo telefonu NOKIA,

IMEI /numuri/ izņemšanas izdarīšanu (1. sējums, 91. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Latgales iecirkņa 2016. gada 20. oktobra izņemšanas protokolā

par mobilo telefonu NOKIA, IMEI /numuri/ izņemšanu (1. sējums, lietas 92. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Rīgas Centrālcietuma 2016. gada 14. oktobra kameru un telpu kratīšanas protokolā Nr. 7458, no kura izriet,

ka mobilie telefoni NOKIA, IMEI /numuri/ un mobilo telefonu lādētāju uzgalis izņemts Rīgas Centrālcietumā kamerā Nr. /kamera/, lampas tvertnē (1.

sējums, lietas 93. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Latgales iecirkņa 2016. gada 11. novembra apskates protokolā

par mobilo telefonu NOKIA, IMEI /numuri/ apskati (1. sējums, lietas 95. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Latgales iecirkņa 2016. gada 11. novembra lēmumā par digitālās

video ierīces izņemšanas izdarīšanu /adrese A/, pie /pers. S/ (1. sējums, lietas 96. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Latgales iecirkņa 2016. gada 11. novembra protokolā par

digitālās video ierīces izņemšanu /adrese A/, pie /pers. S/ (1. sējums, lietas 97. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas mobilā tālruņa/video datu izgūšanas uzdevumā iegūt datus no mobilajiem telefoniem NOKIA, IMEI /numuri/ un

digitālās video ierīces (1. sējums, lietas 100. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas 2016. gada 25. novembra pavadrakstā par procesa virzītāja maiņu kriminālprocesā Nr. 11088207916 (1.

sējums, lietas 101. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes kriminālpolicijas pārvaldes 1. biroja 3. nodaļas 2016. gada 28.

novembra apskates protokolā, ar kuru, izmantojot tehniskos līdzekļus, apskatīti mobilie telefoni NOKIA, IMEI /numuri/ un digitālā video ierīce (1.

sējums, lietas 102. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 1. biroja 3. nodaļas 2016. gada 9.

decembra papildu apskates protokolā ar fototabulu, kas fiksēts CD formātā un kas atrodas aploksnē ar drošības uzlīmi K12 172267/L14 0776278 un

pievienots kriminālprocesam, ar kuru papildus apskatīti mobilie telefoni NOKIA, IMEI /numuri/ un digitālā video ierīce (1. sējums, lietas 103.-110. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksēti 2016. gada 27. maija protokolā par apsūdzētā /pers. T/ iepazīstināšanu ar tiesai nododamās krimināllietas

materiāliem kriminālprocesā Nr.11353003014 (1. sējums, lietas 113.lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Rīgas Centrālcietuma 2016. gada 7. decembra uzziņā par /pers. T/, no kuras izriet, ka uz 2016. gada 7.

decembri pie /pers. T/ uz īslaicīgo tikšanos, kamēr viņš atrodas Rīgas Centrālcietumā, ieradās /pers. BF/, no kura /pers. T/ ir saņēmis arī naudas līdzekļus

(1. sējums, lietas 115.-116., 117., 118. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Jēkabpils cietuma 2016. gada 9. decembra atbildē uz pieprasījumu par /pers. T/, no kuras redzams, ka /pers.

T/ ir saņēmis no /pers. BF/ pienesumu 2016. gada 12. septembrī, kā arī sniegts /pers. T/ raksturojums un izdruka no konta par naudas līdzekļiem (1.

sējums, lietas 121., 122., 123. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Rīgas Centrālcietuma 2016. gada 8. decembra sniegtajās ziņās par /pers. D/, no kurām izriet, ka /pers. D/

pienesumus 2016. gada 28. septembrī, 2016. gada 7. oktobrī un 2016. gada 16. novembrī nodeva /pers. U/, kurai /pers. D/ zvanīja 2016. gada 30.

septembrī, izmantojot cietuma taksofonu, vienlaicīgi sniegts konta pārskats par /pers. D/ naudas līdzekļiem un viņa raksturojums (1. sējums, lietas 125.-

126., 127., 128., 129. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Rīgas Centrālcietuma 2016. gada 8. decembra sniegtajās ziņās par /pers. C/, no kurām izriet, ka pie /pers. C/

laikā, kad viņš atradās Rīgas Centrālcietumā, tas ir no 2016. gada 22. jūnija, uz īslaicīgo tikšanos nav bijusi neviena persona, 2016. gada 20. jūlijā

saņēma pienesumu no /pers. BG/, vienlaicīgi sniegta informācija par /pers. C/ naudas līdzekļiem kontā un viņa raksturojums (1. sējums, lietas 131., 132.,

133., 134. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Rīgas Centrālcietuma 2016. gada 5. decembra atbildē uz pieprasījumu, ka 2016. gada 14. oktobrī plkst. 11.25

/pers. A/, ienākot Rīgas Centrālcietuma Kontroles caurlaides punktā, saņēma skapīša atslēgas Nr. 13a (izmēri 15x15x20), kas ir viens no mazajiem

skapīšiem, kas paredzēts apmeklētāju personīgo mantu nodošanai, vienlaicīgi bija pieejami lielie skapīši mantu nodošanai (1. sējums, lietas 136. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Rīgas Centrālcietuma 2016. gada 7. decembra atbildē uz pieprasījumu, no kuras izriet, ka /pers. C/ personas

lietā atrodas tikai viens 2016. gada 28. jūlija /pers. A/ orderis Nr. 44880 par aizstāvību un /pers. D/ personas lietā atrodas tikai viens 2016. gada 14.

oktobra /pers. A/ orderis Nr. 44832 par aizstāvību (1. sējums, lietas 138., 139., 140. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Rīgas Centrālcietuma 2016. gada 19. decembra atbildē uz pieprasījumu par kameru Nr. /kamera/, ar kuru

pierādīts, ka laika posmā no 2016. gada 1. oktobra līdz 2016. gada 14. oktobrim kamerā Nr. /kamera/ iespējams uzturējās četras personas, tajā skaitā

/pers. C/, nav izslēgta iespēja, ka resocializācijas un apmācību pasākumos ieslodzītajiem bija iespēja tikties ar citiem ieslodzītajiem, piekļuves kamerai

citiem ieslodzītajiem nebija (1. sējums, lietas 143., 144. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Rīgas Centrālcietuma 2016. gada 16. decembra atbildē uz pieprasījumu, no kuras izriet, ka 2016. gada 14.

oktobrī plkst. 11.25 /pers. A/ ieejot Rīgas Centrālcietumā, viņai tika izsniegtas mantu un vērtslietu skapīša atslēgas Nr. 13A (A150xP200xD150 mm);

/pers. A/ lielāku skapīti, kurā ievietot savas mantas, nepieprasīja (1. sējums, lietas 146.-148., 149.-177. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas 2016. gada 1. decembra pieprasījumā Rīgas Centrālcietumam par videonovērošanas ierakstu satura

pieprasīšanu kā 2016. gada 14. oktobrī /pers. A/ iziet skenera pārbaudi un, ieejot cietumā, nodod personīgās mantas mantu glabātavā (1. sējums, lietas

179. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Rīgas Centrālcietuma 2016. gada 6. decembra atbildē uz pieprasījumu par videonovērošanas ierakstu saturu

(1. sējums, lietas 180. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas inspektora M. Araviašvili 14.10.2016. dienesta ziņojumā, ar informāciju

kas ierakstīta CD-RW diskā Nr. HLD671KI26094084, un CD-R Nr.L405JS401300714LC22, kas ievietoti aploksnē ar drošības uzlīmi L14

0922065/ L14 0776282 (1. sējums, lietas 181., 182-185. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 1. biroja 3. nodaļas 2016. gada 7.

decembra apskates protokolā ar fototabulu (apskate veikta no CD-R Nr. L405JS401300714LC22, kas ievietots aploksnē ar drošības uzlīmi L14

09222064/L14-0776280 un pievienota kriminālprocesam), kur apskatīts 2016. gada 14. oktobra videoieraksts pēc adreses /adrese A/, un kur redzams,

kā sieviete (izlaisti gaiši, taisni mati aptuveni līdz pleciem, mugurā tumšas krāsas bikses un kurpes uz papēža, pie rokas nes tumšas krāsas somiņai līdzīgu

priekšmetu, kam ir gaišas krāsas josla tās augšpusē) ieiet ēkas daļā “Auto mazgāšana” un saņem gaišas krāsas garenu priekšmetu un pēc tam dodas ārā,

iztaisnojot saņemto priekšmetu, kas pēc tam redzams kā taisnstūra papīru dokuments (1. sējums, lietas 186.-187. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 1. biroja 3. nodaļas 2016. gada 8.

decembra apskates protokolā ar fototabulu (apskate veikta no CD-RW diskā Nr. HLD671KI26094084, kas fiksēts CDR diskā, kas atrodas aploksnē

ar drošības uzlīmi L14 09922064/L14-0776280 un pievienots kriminālprocesam), kur apskatīts Rīgas Centrālcietuma 2016. gada 14. oktobra ieraksts

(1. sējums, lietas 188., 189.-190. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 1. biroja 3. nodaļas 2017. gada 20. jūlija

pieprasījumā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas Zvērinātu advokātu vecākajai par /pers. A/ dežūrām Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas

darbības teritorijā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 14. oktobrim (1. sējums, lietas 194. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas Zvērinātu advokātu vecākās sniegtajā atbildē ar pielikumu, no kura

redzams, ka /pers. A/ bijušas dežūras saskaņā ar dežūru grafikiem, tostarp dežūra bijusi 2016. gada 4. un 8. oktobrī (1. sējums, lietas 195., 196.-205.

lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 1. biroja 3. nodaļas 2016. gada 20. jūlija

pieprasījumā Juridiskās palīdzības administrācijai kurām personām /pers. A/ sniedza valsts apmaksāto juridisko palīdzību/realizēja aizstāvību no 2016.

gada 1. janvāra līdz 2016. gada 14. oktobrim (1. sējums, lietas 206. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Juridiskās palīdzības administrācijas atbildē par /pers. A/ valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu no

2016. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 14. oktobrim, norādot personas, kurām tā sniegta (1. sējums, lietas 207.-208. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Rīgas Centrālcietuma sniegtajā /pers. AK/ raksturojumā (1. sējums, lietas 209., 210. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas 2017. gada 13. aprīļa /pers. AU/ aizturēšanas protokolā (2. sējums, lietas 2. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas 2017. gada 13. aprīļa /pers. AU/ personas kratīšanas protokolā (2. sējums, lietas 3. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas 2017. gada 13. aprīļa /pers. AU/ lēmumā par personas atzīšanu par aizdomās turēto (2. sējums, lietas 4. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas 2017. gada 13. aprīļa ierosinājumā par apcietinājuma piemērošanu /pers. AU/ (2. sējums, lietas 8. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas 2017. gada 13. aprīļa lēmumā par apcietinājuma piemērošanu /pers. AU/ (2. sējums, lietas 9.-10. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas 2017. gada 10. februāra /pers. BI/ aizturēšanas protokolā (2. sējums, lietas 45. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas 2017. gada 12. februāra /pers. BI/ lēmumā par personas atzīšanu par aizdomās turēto (2. sējums, lietas 63.-

63a lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas 2017. gada 12. februāra un 2017. gada 13. aprīļa lēmumā par apcietinājuma piemērošanu /pers. BI/ (2.

sējums, lietas 66.-68., 69., 75.-76. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Rīgas Centrālcietuma 2017. gada 1. marta uzziņā par /pers. BI/ (2. sējums, lietas 100.-101., 102., 103., 104.,

105. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes atbildē par sakritību nacionālajā DNS datu bāzē, no kura izriet, ka uz

kriminālprocesa materiālu sējuma diegiem un polimēra maisiņu aizdarēm ir konstatēts /pers. BI/ DNS (2. sējums, lietas 106. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas 2016. gada 14. oktobra /pers. A/ aizturēšanas protokolā (2. sējums, lietas 116. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas 2016. gada 14. oktobra /pers. A/ personas kratīšanas protokolā (2. sējums, lietas 117. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas 2016. gada 9. decembra lēmumā par /pers. A/ atzīšanu par aizdomās turēto par Krimināllikuma 309. panta

otrajā daļā paredzētā tīša smaga nozieguma izdarīšanas mēģinājumu 2016. gada 14. oktobrī Rīgas Centrālcietumā (2. sējums, lietas 126. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas 2016. gada 16. janvāra lēmumā par pārrakstīšanās kļūdas labojumu lēmumā par /pers. A/ atzīšanu par

aizdomās turēto (2. sējums, lietas 127. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas 2016. gada 14. oktobra /pers. A/ nosūtījumā uz medicīnisko pārbaudi (2. sējums, lietas 145. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas /pers. A/ medicīniskā pārbaudes protokolā Nr. 5271 un protokola pielikumā Nr. 778, kur /pers. A/ nav

konstatēts narkotisko, psihotropo vielu reibums 5 (2. sējums, lietas 146.-147. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes 2016. gada 15. oktobra primārās narkotisko un psihotropo vielu

ekspertīzes eksperta atzinumā Nr. 1612700, no kura izriet, ka ekspertīzei iesniegtie 2,3465 g iedzelteni baltas krāsas pulverveida vielas un 4,1722 g

baltas krāsas pulverveida vielas satur metamfetamīnu; metamfetamīnu saturošās vielas kopējais svars divos maisiņos ir 6,5187 g [metamfetamīna svars

vairāk nekā 0,02 g]; iesniegtais viens plāksteris ar plākstera virsmu 60 cm2 satur fentanilu [fentanila svars vairāk nekā 0,001 g] (1. sējums, lietas 48.-50.

lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes 2016. gada 15. novembra papildu narkotisko un psihotropo vielu

ekspertīzes eksperta atzinumā Nr. 1613219, no kura redzams, ka ekspertīzei iesniegtie 2,3465 g iedzelteni baltas krāsas pulverveida vielas satur 21 %

jeb 0,4928 g metamfetamīna; 4,1722 g baltas krāsas pulverveida vielas satur 11 % jeb 0,4589 g metamfetamīna; iesniegtais viens plāksteris ar plākstera

virsmu 60 cm2 satur 0,0192 g fentanila (1. sējums, lietas 52.-53. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes 2016. gada 30. novembra kompleksās bioloģiskās un

daktiloskopiskās ekspertīzes, komisijas daktiloskopiskā ekspertīzes eksperta atzinumā Nr. 1613221/1613222, ar fototabulu, kurā konstatēts, ka /pers.

A/ rokas pirksta pēda uz maisiņiem un plākstera, kuros atradās izņemtās aizliegtās vielas, nav atrasta (1. sējums, lietas 56.-59., 60. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes 2016. gada 30. novembra izziņā par pēdu pārbaudi BDASā, kur

konstatēts, ka datu bāzē nav sakritības ar derīgo rokas pirksta pēdu, kas atrasta uz plākstera iepakojumu (1. sējums, lietas 61. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes 2016. gada 29. decembra kompleksās bioloģiskās un

daktiloskopiskās ekspertīzes eksperta atzinumā Nr.1613598/1613600 ar fototabulu, kur redzamas, ka uz kartona mapes atrastas 43 roku pirkstu pēdas

un viena delnas fragmenta pēda, starp kurām /pers. A/ pēdas nav atrastas (1. sējums, lietas 63.-69., 70.-73. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes 2016. gada 29. decembra izziņā par pēdu pārbaudi BDASā, ar kuru

pierādīts, ka 27 roku pirkstu pēdas ir atstājis /pers. BI/ un trīs roku pirkstu pēdas ir atstājis /pers. AU/; uz plākstera atrastā rokas pirksta pēda pieder

/pers. BI/ (1. sējums, lietas 74., 75.-80. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes 2017. gada 5. janvāra DNS ekspertīzes eksperta atzinumā Nr.

1613597, kur uz kriminālprocesa materiālu sējuma diegiem konstatēts vienas vīrieša dzimuma personas DNS genotips (1. sējums, lietas 82.-83. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes 05.01.2017. DNS ekspertīzes, eksperta atzinumā Nr.1613220, no

kura redzams, ka DNS izpētes rezultātā uz polimēra maisiņa aizdarēm konstatēts vienas vīriešu dzimuma personas DNS genotips, kas nesakrīt ar /pers.

A/ DNS genotipu. Konstatēta sakritība ar personu no DNS nacionālās datu bāzes (1.sējums, lietas 84-85. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes 16.01.2017. izziņā par pēdu pārbaudi BDASā (1.sējums, lietas

86.lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes 16.10.2017. komisijas papildus daktiloskopiskās ekspertīzes,

eksperta atzinumā Nr.1710000, ar fototabulu, no kuras redzams, ka 14 roku pirkstu pēdas un vienu delnas fragmenta pēdu ir atstājis /pers. AU/ (4.

sējums, lietas 145.-150.lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas 14.12.2016. uzziņā kriminālprocesā Nr.11088207916 uz 1 lapas, no kura redzams, ka noskaidroti personu

telefonu numuri, kā arī tas, ka kamerā Nr. /kamera/ atradās /pers. C/ un no atrastā telefona tika veikti zvani (3.sējums, lietas 4. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas pieprasījumā elektronisko sakaru komersantam SIA Zetkom par telefona numuru /numurs/ (3.sējums, lietas

5.lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas pieprasījumā elektronisko sakaru komersantam SIA Bite Latvija par telefona numuru /numurs/ (3. sējums, lietas

6.lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas pieprasījumā elektronisko sakaru komersantam SIA Tele 2 par IMEI /numurs/ (3. sējums, lietas 7.-9.lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas SIA Tele 2 atbildē par IMEI /numurs/ (3. sējums, lietas 10. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas pieprasījumā elektronisko sakaru komersantam SIA Bite Latvija par IMEI /numurs/ (3. sējums, lietas 11.-13.

lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas SIA Bite Latvija atbildē par IMEI /numurs/ (3. sējums, lietas 14. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas pieprasījumā elektronisko sakaru komersantam SIA LMT par IMEI /numurs/ (3. sējums, lietas 15.-17. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas SIA LMT atbildē par IMEI /numurs/ (3. sējums, lietas 18. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas pieprasījumā elektronisko sakaru komersantam SIA Tele 2 par IMEI /numurs/ (3. sējums, lietas 19.-21. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas SIA Tele 2 atbildē par IMEI /numurs/ (3. sējums, lietas 22. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas zvanu analīzē (3. sējums, lietas 23.-37.lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas pieprasījumā elektronisko sakaru komersantam SIA Bite Latvija par IMEI /numurs/ (3. sējums, lietas 38.-40.

lapa)

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas SIA Bite Latvija atbildē par IMEI /numurs/ (3. sējums, lietas 41. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas pieprasījumā elektronisko sakaru komersantam SIA LMT par IMEI /numurs/ (3. sējums, lietas 42.-44. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas SIA LMT atbildē par IMEI /numurs/ (3. sējums, lietas 45.lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas pieprasījumā elektronisko sakaru komersantam SIA Tele 2 par IMEI /numurs/ (3. sējums, lietas 46.-48. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas SIA Tele 2 atbildē par IMEI /numurs/ (3. sējums, lietas 49.lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas pieprasījumā elektronisko sakaru komersantam SIA Bite Latvija par IMEI /numurs/ (3. sējums, lietas 50.-

52. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas SIA Bite Latvija atbildē par IMEI /numurs/ (3. sējums, lietas 53. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas pieprasījumā elektronisko sakaru komersantam SIA LMT par IMEI /numurs/ (3. sējums, lietas 54.-56. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas SIA LMT atbildē par IMEI /numurs/ (3. sējums, lietas 57. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas izdrukā no Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas mājas lapas, ka telefona numuru /numurs/ lieto /pers. A/ (3.

sējums, lietas 58.-60. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas izdrukā no servisa numuri.lv mājas lapā (3. sējums, lietas 61. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas pieprasījumā elektronisko sakaru komersantam SIA Tele 2 par telefona numuru /numurs/ (3. sējums, lietas

62.-64.lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas SIA Tele 2 atbildē par telefona numuru /numurs/ ar zvanu analīzes izdruku (3. sējums, lietas 65.-67., 68.-

74.lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas izdrukā no servisa numuri.lv mājas lapā (3. sējums, lietas 75.lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas pieprasījumā elektronisko sakaru komersantam SIA Tele 2 par telefona numuru /numurs/ (3. sējums, lietas

76.-78. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas SIA Tele 2 atbildē par telefona numuru /numurs/ ar zvanu analīzes izdruku (3. sējums, lietas 79., 80.-85.

lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas izdrukā no servisa numuri.lv mājas lapā (3. sējums, lietas 86. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas pieprasījumā elektronisko sakaru komersantam SIA Tele 2 par telefona numuru /numurs/ (3. sējums, lietas

87.-89. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas SIA Tele 2 atbildē par telefona numuru /numurs/ ar zvanu analīzes izdruku (3. sējums, lietas 90., 91. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas izdrukā no servisa numuri.lv mājas lapā (3. sējums, lietas 92. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas pieprasījumā elektronisko sakaru komersantam SIA Tele 2 par telefona numuru /numurs/ (3. sējums, lietas

93.-95. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas izdrukā no servisa numuri.lv mājas lapā (3. sējums, lietas 96.lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas pieprasījumā elektronisko sakaru komersantam SIA Tele 2 par telefona numuru /numurs/ (3. sējums, lietas

97.-99. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas izdrukā no servisa numuri.lv mājas lapā (3. sējums, lietas 100. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas pieprasījumā elektronisko sakaru komersantam SIA Tele 2 par telefona numuru /numurs/ (3. sējums, lietas

101.-103. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas izdrukā no servisa numuri.lv mājas lapā (3. sējums, lietas 104.lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas pieprasījumā elektronisko sakaru komersantam SIA Tele 2 par telefona numuru /numurs/ (3. sējums, lietas

105.-107.lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas izdrukā no servisa numuri.lv mājas lapā. (3. sējums, lietas 108. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas pieprasījumā elektronisko sakaru komersantam SIA Tele 2 par telefona numuru /numurs/ (3. sējums, lietas

109.-112.lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas izdrukā no servisa numuri.lv mājas lapā (3. sējums, lietas 113.lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas pieprasījumā elektronisko sakaru komersantam SIA Tele 2 par telefona numuru /numurs/ (3. sējums, lietas

114.-116. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas izdrukā no servisa numuri.lv mājas lapā (3. sējums, lietas 117.lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas pieprasījumā elektronisko sakaru komersantam SIA Tele 2 par telefona numuru /numurs/ (3. sējums, lietas

118.-120. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas izdrukā no servisa numuri.lv mājas lapā (3. sējums, lietas 121. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas pieprasījumā elektronisko sakaru komersantam SIA Tele 2 par telefona numuru /numurs/ (3. sējums, lietas

122.-124. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas izdrukā no servisa numuri.lv mājas lapā (3. sējums, lietas 125. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas pieprasījumā elektronisko sakaru komersantam SIA Tele 2 par telefona numuru /numurs/ (3. sējums, lietas

126.-128. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas izdrukā no servisa numuri.lv mājas lapā (3. sējums, lietas 129. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas pieprasījumā elektronisko sakaru komersantam SIA Zetkom par telefona numuru /numurs/ (3. sējums, lietas

130.-131. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 1. biroja 3. nodaļas inspektora R. Dzevas fiksētās

telefona numuru shēmā/apkopojumā, kas fiksēta CD diskā ar drošības uzlīmi L14 0922064/0776280 (3. sējums, lietas 132., 133., 134., 135., 136.

lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 1.biroja 3.nodaļas /pers. BR/ elektronisko telefonsakaru

operatora sniegtās informācijas pārskata uzziņā kriminālprocesa Nr.11088207916, kas fiksēta CD diskā ar drošības uzlīmi Nr. L14 0922063/ jaunais

Nr.0776279, kur redzama sazvani starp /pers. A/ ar lietā norādītajiem telefona numuriem, tai skaitā ar /pers. AU/ un /pers. BI/ un telefona numuru, kas

tika izņemts Centrālcietumā (3. sējums, lietas 137.-156., 157., 158., 159. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas lēmumā par kriminālprocesa Nr.11088207916 nodošanu kriminālvajāšanas uzsākšanai (3. sējums, lietas 163.-

164. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Latvijas zvērinātu advokātu padomes sniegtajā informācijā, kur norādīti izsniegtās orderu grāmatiņas numuri (4.

sējums, lietas 6.lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Valsts ieņēmumu dienesta sniegtajā informācijā, no kuras redzams, ka /pers. A/ ir darba ņēmēja pie /pers. G/

(4. sējums, lietas 8. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 1. biroja 3. nodaļas inspektores K. Musļimovas

03.05.2017. dienesta ziņojumā

(4. sējums, lietas 12. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 1.biroja 3.nodaļas inspektores /pers. BR/ 24.05.2017.

dienesta ziņojumā

(4. sējums, lietas 14. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Rīgas Centrālcietuma raksturojumos uz /pers. C/, /pers. AL/, /pers. R/, /pers. AK/ un /pers. D/ (4. sējums,

lietas 26., 27., 28., 29., 30., 31. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 1. biroja 3. nodaļas inspektores K. Musļimovas dienesta

ziņojumā par poligrāfa ekspertīzes nodrošināšanu (4. sējums, lietas 32., 33.lapa);

ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 1. biroja 3. nodaļas inspektores K. Musļimovas

26.04.2017. lēmumā par eksperta pieaicināšanu un poligrāfa ekspertīzes noteikšanu (4. sējums, lietas 34., 35. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas 05.06.2017. protokolā par aizdomās turētā iepazīstināšanu ar lēmumu par poligrāfa ekspertīzes

noteikšanu (4. sējums, lietas 36.-37.lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksēta 30.06.2017. poligrāfa ekspertīzes eksperta atzinumā Nr.532-1-17/766, kas fiksēts CD diskā, kas ievietots

aploksnē ar drošības uzlīmi L14-0922066/ L14 0776281, un pievienots kriminālprocesam (4. sējums, lietas 38.-55., 59. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas 03.07.2017. protokolā par aizdomās turētā iepazīstināšanu ar poligrāfa ekspertīzes atzinumu (4. sējums, lietas

56., 57., 58. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas pieprasījumā Rīgas Centrālcietumam prokurorei A. Melliņai iepazīties ar operatīvās darbības pasākumu

rezultātā iegūto informāciju (4. sējums, lietas 64. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksēti Informācijas centra izdrukā par /pers. C/ sodāmībām (4. sējums, lietas 66.-71.lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksēti Iedzīvotāju reģistrā par /pers. C/ (4.sējums, lietas 72.lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas personu datu pārlūkā par /pers. C/ (4. sējums, 73., 74., 75.lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Informācijas centra izdrukā par /pers. T/ sodāmībām un apvienoto kriminālprocesu, kas attiecas uz izskatāmo

lietu (4. sējums, lietas 76.-82.lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Informācijas centra izdrukā par /pers. AK/ sodāmībām (4. sējums, lietas 83.-87. lapa)

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Tiesu informācijas sistēmā par /pers. AK/ (4. sējums, lietas 88.-91.lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Informācijas centra izdrukā par /pers. R/ sodāmībām (4. sējums, lietas 92.-93.lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Tiesu informācijas sistēmā par /pers. R/ (4. sējums, lietas 94.-99.lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Informācijas centra izdrukā par /pers. AL/ sodāmībām (4. sējums, lietas 100.lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Tiesu informācijas sistēmā par /pers. AL/ (4. sējums, lietas 101.-107.lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Informācijas centra izdrukā par /pers. BT/ sodāmībām (4. sējums, lietas 108.-110.lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Tiesu informācijas sistēmā par /pers. BT/ (4. sējums, lietas 111.-117.lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas 01.10.2014. Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas spriedumā kriminālprocesā Nr.11815005312 (4.

sējums, lietas 118.-128. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Rīgas Centrālcietuma sniegtajā informācijā par /pers. T/ (4. sējums, lietas 155.-160. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Ieslodzījumu vietu pārvaldes sniegtajā informācijā pēc /pers. A/ pieteiktā lūguma sniegt informāciju vai ir

konstatēti pārkāpumi no viņas puses apmeklējot ieslodzītos ieslodzījuma vietās Rīgā, Olaines cietumā un Valmieras cietumā, laika posmā no 2013. gada

1. janvāra līdz 2016. gada 14. oktobrim (4. sējums, lietas 168.lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Ieslodzījumu vietu pārvaldes sniegtajā informācijā pēc prokuratūras pieprasījuma (4. sējums, lietas 169.-170.

lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Rīgas Centrālcietuma sniegtajā informācijā par to, kādus ieslodzītos /pers. A/ ir apmeklējusi laika posmā no

2013. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 14. oktobrim (4. sējums, lietas 171.-172. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksēti Rīgas Centrālcietuma sniegtajā informācijā ar pielikumiem, attiecībā uz /pers. BU/, kuru apmeklējusi /pers. A/ (4.

sējums, lietas 174., 175.-184. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Rīgas Centrālcietuma sniegtajā informācijā ar pielikumu, attiecībā uz /pers. C/ (4. sējums, lietas 185., 186.-

195.lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Rīgas Centrālcietuma sniegtajā informācijā attiecībā uz /pers. C/ (4. sējums, lietas 199.lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Rīgas rajona prokuratūras un Rīgas rajona tiesas sniegtajā informācijā par kriminālprocesa Nr.11353003014

virzību (4. sējums, lietas 202., 203., 204.lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 1. biroja 3. nodaļas inspektores K.Musļimovas un Valsts

policijas Kriminālistikas pārvaldes Infotehnisko ekspertīžu nodaļas vecākā eksperta 01.12.2017. papildus apskates protokolā. Pēc apskates mobilais

telefons, kas ievietots aploksnē un pārlīmēts no jauna ar drošības uzlīmi J8-373121, un pievienots kriminālprocesam (4. sējums, lietas 206. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas 28.09.2017. lēmumā par /pers. BI/ saukšanu pie kriminālatbildības, un 06.10.2017. protokolā par apsūdzības

izsniegšanas gaitu (4. sējums, lietas 207.-208., 211.lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas 25.10.2017. apsūdzētā /pers. BI/ nopratināšanas protokolā (4. sējums, lietas 213.-214.lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas 28.09.2017. lēmumā par /pers. AU/ saukšanu pie kriminālatbildības, un 05.10.2017. protokolā par apsūdzības

izsniegšanas gaitu (4. sējums, lietas 217.-218., 221.lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas 19.10.2017. apsūdzētā /pers. AU/ nopratināšanas protokolā (4. sējums, lietas 228.-229.lapa);

- ar lēmumu par kriminālprocesa Nr.11088207916 sadalīšanu un jauna kriminālprocesa Nr.1270000717 uzsākšanu (5. sējums, lietas 1.-6. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas aktā ar kriminālprocesā esošās informācijas, kas atrodas uz informācijas nesējiem CD diskiem, kopēšanu (5.

sējums, lietas 7. lapa);

- ar ziņām par faktiem, kas fiksētas Rīgas Centrālcietuma sniegtajā informācijā par /pers. C/, /pers. R/ un /pers. AK/ (5. sējums, lietas 16.-

17.lapa).

Lietā nav strīda, ka /pers. A/ lietas materiālu kopijas saņēma benzīntankā DUS Trest, /adrese A/, pēc tam devās uz Rīgas Centrālcietumu, pirms pusdienlaika, kopā ar

lietas materiāliem.

Apsūdzētā /pers. A/ lūdza viņu attaisnot inkriminētajā apsūdzībā, norādot, ka viņa nav izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. Lietā nav pierādījumu, kas liecinātu par viņas

kāda noziedzīga nodarījuma esamību, pārkāpts Advokatūras likuma 6. pants, viņas klienti nelikumīgi nopratināti, lietas materiāli, kas viņai bija līdzi, nav viņas personīgās

mantas, maisiņus, kas bija iešūti lietas materiālos, atrada tikai skeners. Nav pierādīts, ka maisiņos bija narkotikas, jo sākotnējais iepakojums izmests. Ekspertu atzinumu

neapstrīd. Viņa neko nav izdarījusi, tāpēc viņai arī nav alibi. Viņa pildīja advokāta pienākumus un privātā kārtā pie klienta negāja.

Tiesa nepievienojas /pers. A/ viedoklim, ņemot vērā turpmāk norādīto.

No Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumu, bet tas nav saprotams kā prasība

detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu (sk., piemēram, 61. punktu 1994. gada 19. aprīļa spriedumā “Van de Hurk v The Netherlands” (iesnieguma Nr. 16034/90)). Tiesnesim ir

jāuzklausa visi argumenti, bet viņam nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus,

kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas komisijas 1986. gada 13. oktobra lēmumu lietā 10153/82 Austria).

Līdz ar to tiesa nevērtē visus /pers. A/ tiesu debatēs izteiktos iebildumus un argumentus.

Vēl pirms kriminālprocesa uzsākšanas IeVP Rīgas Centrālcietuma Operatīvās lietas “/nosaukums/” Nr./numurs/ (uzsākta 19.02.2015.) tika iegūta

informācija, ka advokāte /pers. A/, iespējams, ir iesaistīta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Saskaņā ar Operatīvās darbības likuma 6. panta 8. punktu,

2016. gada 14. oktobrī tika veiktas detektīvdarbības un videoieraksts DUS Trest, /adrese A/. Minētā iegūtā informācija likumā paredzētā kārtībā ir

deklasificēta un pievienota kriminālprocesam (1.sējums, lietas 180., 181. lapa).

Operatīvās lietas ietvaros video ierakstā fiksēts, ka ap plkst.11:00, /pers. A/ pieiet pie DUS Trest, /adrese A/, automazgātuves un saņem gaišas

krāsas mapi, pāršķirsta un ieliek to savā somā (1. sējums, lietas 186., 187. lapa). Video ierakstā redzams, ka /pers. A/ pāršķirsta lietu. Šīs darbības, kad

viņa izkāp no mašīnas, aiziet uz automazgātuvi un paņem vākus ar lietas materiāliem, aizņem 55 sekundes.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 500. panta ceturto daļu, ja krimināllietā kā pierādījumu izmanto operatīvās darbības pasākumos iegūtās ziņas,

tikai tiesa pēc prokurora, cietušā, apsūdzētā vai viņa aizstāvja motivēta lūguma drīkst iepazīties ar operatīvās darbības materiāliem, kas nav pievienoti

krimināllietai un kas attiecas uz pierādīšanas priekšmetu, lietas materiālos un nolēmumā norādot, ka šie materiāli ir izvērtēti. Savukārt atbilstoši Operatīvās

darbības likuma 8. panta trešajai daļai operatīvās darbības pasākumu organizācija, metodika un taktika ir valsts noslēpums.

Tiesa ar informāciju, kas ir valsts noslēpuma objekts, ir iepazinusies un izvērtējusi. Informācija apstiprina liecinieku liecībās minēto un

kriminālprocesā iegūtās ziņas par faktiem, kas pārbaudītas tiesas sēdē.

Tiesa uzskata, ka apsūdzētās liecības nav apstiprinājušās ar lietā noskaidrotiem un pārbaudītiem pierādījumiem, apsūdzētās paskaidrojumus un liecības, sniegtus

pirmstiesas procesā, tiesa vērtē kā ticamus tikai tādā apjomā, ciktāl tie apstiprinās ar pārējiem lietā esošajiem pierādījumiem. Tiesa tos vērtē kā apsūdzētās aizstāvības pozīciju,

vēlmi raksturot noziedzīgo nodarījumu apstākļus viņai labvēlīgākā aspektā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 1. pantu pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar

nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes. Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu

kriminālprocesā ir pierādāma noziedzīgā nodarījuma sastāva esamība vai neesamība, kā arī citi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā paredzētie apstākļi, kuriem ir nozīme

konkrēto krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulējumā.

Noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 309. panta otrajā daļā var izdarīt tikai ar tiešu nodomu, t.i., vainīgajai personai apzinoties, ka tā iegādājās un

nodod ieslodzījumā esošai personai narkotiskās vielas. Tas, ka /pers. A/ nebija zināms krimināllietas saturs un viņas darbībās nav konstatējams tiešs nodoms un nav

pierādīta subjektīvā puse, neatbilst patiesībai, jo attiecībā par to, ka cietumā ienestās lietas saturu nav zinājusi, ir sniegusi nekonsekventas, pretrunīgas liecības, tādēļ tās nav

ticamas un sniegtas nolūkā izvairīties no atbildības par izdarīto.

Apsūdzētās /pers. A/ nodomu, darbību kaitīguma apzināšanos un apzinātu rīcību atklāj ne tikai apsūdzētās pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības, bet arī lietā

konstatētie faktiskie apstākļi.

Apsūdzētās tiešu nodomu, nodot psihotropās vielas personai, kura ievietota ieslodzījuma vietā, pierāda tas, ka apsūdzētā ienesa psihotropās vielas ieslodzījuma vietā

zinot, ka par to draud kriminālatbildība, kas ir norādīta cietumā pie ziņojuma dēļa. Bez minētā ar liecinieces /pers. J/ liecībām apstiprinās, ka /pers. A/ tika jautāts, vai ir aizliegti

priekšmeti, ko vēlētos nodot, uz ko /pers. A/ atbildēja, ka nekādu aizliegto priekšmetu nav.

Apsūdzētajai neizdevās realizēt savu noziedzīgo nodomu līdz galam no viņas gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, jo, pārbaudot viņas mantas Rīgas Centrālcietuma telpās

Mazā Matīsa ielā 3, Rīgā viņa tika aizturēta un vielas tika izņemtas.

Lietā nav iegūta objektīva informācija, ka policijas/cietuma darbinieki, pildot savus dienesta pienākumus būtu rīkojušies pretēji dienesta interesēm vai veikuši

neatļautas darbības, kā arī nav gūti objektīvi pierādījumi tam, ka policijas/cietuma darbinieki būtu ieinteresēti apsūdzētās apmelošanā un tādējādi nepatiesu pierādījumu

iegūšanā un nostiprināšanā.

Tiesa piedod ticamību liecinieku /pers. J/, /pers. L/, /pers. BA/, /pers. BC/, /pers. AV/ liecībām. Nav pamats apšaubīt policijas/cietuma darbinieku objektivitāti un

ieinteresētību lietas izskatīšanā.

Tiesas ieskatā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 19. panta nosacījumiem par labu apsūdzētajam ir jāvērtē nevis jebkuras šaubas, bet gan

saprātīgas šaubas, ko nav izdevies novērst, pie tam tiesai ir pienākums vispusīgi un pilnīgi izvērtēt lietas apstākļus pēc savas pārliecības, nevis formāli, no

konteksta izrauti vadīties pēc kāda atsevišķa fakta un pieņemt lēmumu, ignorējot pārējos apstākļus. Izskatāmajā lietā ir iegūti ne tikai tieši pierādījumi, bet

arī netieši pierādījumi, kurus loģiski analizējot, ir iespējams gūt pilnīgu kopainu par obligāti noskaidrojamiem notikuma pamatfaktiem, rīcības motivāciju un

apsūdzētās personas vainīgumu, dzēšot jebkuras šaubas.

Lietā konstatēts, ka /pers. A/ 2016. gada 14. oktobrī Rīgas Centrālcietumā noformēja divus izsaukuma pieprasījumus – vienu uz /pers. D/, otru uz /pers. C/ (1.sējums,

lietas 184.-185. lapa). /pers. A/ ir iesniegusi divus orderus, vienu uz /pers. C/, datēts 2016. gada 28. jūlijā, Nr. 44880 un otru uz /pers. D/, datēts 2016. gada 14. oktobrī, Nr.

44832 (1. sējums, lietas 139- 140. lapa). /pers. A/ 2016. gada 14. oktobrī ap plkst. 11.15 tiek izrakstīta vienreizējā caurlaide Nr. 057299 apmeklēt Centrālcietumu (1. sējums, lietas

182. lapa).

/pers. A/ liecināja, ja pie ieejas būtu brīvs skapītis lielā izmēra mantu glabāšanai, tad viņa tur atstātu materiālus. Pēc tam liecināja, ka minētos krimināllietas materiālus

neatstāja tikai tāpēc, ka nebija domājusi, ka šos materiālus ir aizliegts pārnēsāt un viņai lietošanai tika izsniegts maza izmēra skapītis, bet prasīt atslēgu no lielā skapīša viņa

neuzskatīja par vajadzīgu.

Minēto tiesa atzīst par nepatiesu ar nolūku izvairīties no kriminālatbildības.

Kā norādīts Rīgas Centrālcietums izziņā, 2016. gada 14. oktobrī plkst. 10.29, /pers. A/, atrodoties Kontroles caurlaides punktā saņēma skapīša Nr. 13a atslēgu

15x15x20cm, kas ir mazais skapītis, bija brīvi arī lielie skapīši mantu nodošanai (1. sējums, lietas 136., 146.-148. lapa).

Ar Centrālcietuma darbinieces /pers. L/ liecībām apstiprinās, ka, 2016. gada 14. oktobrī ap plkst. 12.00 atrodoties Centrālcietuma caurlaides kontroles punktā,

izsniegusi /pers. A/ mazā skapīša atslēgu.

Krimināllietā konstatēts, ka no plkst. 10.32 līdz plkst. 10.39 notiek pārbaude, kas ilgst septiņas minūtes. Skenera pārbaudes laikā, pārbaudot /pers. A/ somu,

dokumentu mapē, kura viņai bija līdzi, šuvuma vietā tika atrasti divi polimēra materiāla maisiņi, kuros atradās gaišas krāsas pulverveida viela un viens necaurspīdīgs sainītis

(1. sējums, lietas 4., 188. lapa).

Par faktu tika paziņots Valsts policijai un 2016. gada 14. oktobrī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas pilsētas Latgales iecirknī tiek uzsākts kriminālprocess.

Ar Centrālcietuma darbinieces /pers. J/ liecībām apstiprinās, ka viņa, veicot /pers. A/ mantu pārbaudi, mapes iekšpusē atrada polimēra maisiņus ar vielu. Mapi iepakoja

aploksnē un nodeva policijas darbiniekiem. Norādīja, ka dokumentu mape ir kartona vāki ar horizontālām svītrām, dokumentu kopijas sašūtas, sašuvuma daļā bijis

acīmredzams sabiezējums, no sāna ieraudzīja, ka šuvuma vietā atrodas maisiņi ar vielu. /pers. A/ klātbūtnē atgrieza lietu, pie vāka bija pielīmēti divi maisiņi un viens

necaurspīdīgs maisiņš. /pers. A/ bijusi satraukta, teikusi, ka tiks galā ar to vīrieti, kas viņai nodevis lietu. Dokumentu mapi – maisiņus ar vielu – iepakojusi kopā vienā

aploksnē un nodevusi izmeklētājam.

Ar liecinieka /pers. BA/ liecībām apstiprinās, ka viņš, dežurējot kā izmeklētājs Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Latgales iecirknī, saņēma izsaukumu uz

Rīgas Centrālcietumu, brauca kopā ar darbinieku /pers. AV/. Rīgas Centrālcietuma skeneru telpā saņēma no darbinieces /pers. J/ aploksni ar paskaidrojošu uzrakstu, par ko

uzrakstīja lēmumu par izņemšanu un protokolu. Atgriezies iecirknī, kā procesa virzītājs strādājis ar aizturēto /pers. A/, bet aploksni ar tā saturu atdevis /pers. AV/, lai procesa

virzītāja uzdevumā veic tās satura pārbaudi.

Ar liecinieka, degvielas uzpildes stacijas darbinieka, /pers. B/ liecībām apstiprinās, ka viņš 2016. gada 14. oktobrī no plkst. 7.00, diennakti strādājis automazgātavā.

Laika posmā apmēram no plkst. 10.00 līdz plkst. 12.00 atnāca nepazīstams vīrietis, kurš jau bija iepriekš kādas trīs reizes nācis, atstāja kaut kādus dokumentus, kas bija

paredzēti kādai sievietei. Sieviete ieradās pēc kādas pusstundas. Tā bija dokumentu mape ar svītrām uz vāka. Visās reizēs nāca sieviete. Tas vīrietis un sieviete nāca mēneša

sākumā vai vidū un tikai darba dienās. Tā bija viena un tā pati sieviete.

Atpazīšanā pēc fotogrāfijām 2016. gada 11. novembrī /pers. B/ atpazina /pers. A/, norādot, ka viņa ir līdzīga tai sievietei, kurai nodeva dokumentus, bet nav pilnībā

pārliecināts, saskata līdzību. Papildus norādīja, ka 2016. gada 14. oktobrī tikai vienai sievietei iedeva dokumentus.

Atpazīšanā pēc fotogrāfijām 2017. gada 23. martā /pers. B/ atpazina /pers. AU/ kā personu, kurš atstāja dokumentu mapi nodošanai /pers. A/.

Ieslodzījumā esošais liecinieks /pers. C/ liecināja, ka atrodas Rīgas Centrālcietumā jau četrus mēnešus, no policijas darbiniekiem uzzināja, ka pie viņa uz tikšanos

nākusi advokāte /pers. A/. Nav slēdzis ar /pers. A/ vienošanos, /pers. A/ nav viņa advokāte.

Ieslodzījumā esošais liecinieks /pers. D/ liecināja, ka viņam nav vienošanās ar advokāti /pers. A/, nepazīst viņu. Nevar paskaidrot kāpēc /pers. A/ pie viņa nākusi 2016.

gada 14. oktobrī.

Lieciniece /pers. U/ liecināja, ka ir /pers. D/ civilsieva, nav runājusi ne ar vienu advokātu par civilvīra aizstāvību. /pers. A/ nepazīst, nezina, vai viņa aizstāv /pers. D/.

Tiesai nav pamata neticēt liecinieku /pers. D/, /pers. B/, /pers. U/ liecībām, jo sniegtās liecības ir detalizētas un individualizētas. Nav iegūta objektīva informācija, ka

liecinieki būtu ieinteresēti /pers. A/ apmelošanā.

Ar Rīgas Latgales iecirkņa inspektora /pers. BA/ 2016. gada 14. oktobra lēmumu par izņemšanas izdarīšanu Rīgas Centrālcietumā no /pers. J/ tiek izņemta gaiši brūna

aploksne ar krimināllietas materiāliem un trīs maisiņi ar nezināmu vielu, par ko tiek sagatavots protokols 2016. gada 14. oktobrī no plkst. 13.00 līdz plkst. 13.06 (1. sējums, lietas

40., 41. lapa).

2016. gada 14. oktobrī no plkst. 17.40 līdz plkst. 17.58 Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Latgales iecirkņa inspektors /pers. AV/ dienesta telpās procesa

virzītāja uzdevumā apskata izņemto iepakojumu, fotogrāfē. Uz aploksnes paskaidrojošs uzraksts, iepakojums ir aizzīmogots ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes “Rīgas

Centrālcietums” uzraudzības daļas zīmogu. Iekšā cauršūti ar diegiem, striķu galiem, dokumenti, 72 lapas. Atgriezts iepakojums, aprakstīts vizuālais izskats, izmērs uzraksti.

Pievienots foto no lietas, kāda tā izskatās. Norādīts ka maisiņi ar vielu ievietoti aploksnē ar drošības uzlīmi L14-0648751, mape ar lietu iepakojumā ar Nr. 830539. Redzams, ka

materiāli sākas ar lēmumu par personas atzīšanu par aizdomās turēto /pers. T/, kriminālprocesā Nr.11353003814 (1. sējums, lietas 42.-46. lapa).

2016. gada 14. oktobrī inspektors /pers. BA/ noteica primāro ķīmisko ekspertīzi, kas eksperta rīcībā nodoti 2016. gada 15. oktobrī. Viela maisiņi aploksnē ar drošības

uzlīmi L14-0648751 (1. sējums, lietas 47. lapa).

Ar liecinieka /pers. BA/ un /pers. AV/ liecībām apstiprinās, ka viņi abi 2016. gada 14. oktobrī aizbrauca uz Rīgas Centrālcietumu. /pers. AV/ pēc procesa virzītāja

uzdevuma apskatīja aploksni ar tās saturu, uzrakstīja protokolu, nesaglabājot cietuma aploksni, lietu ar vākiem ielika drošības maisā un maisiņus citā maisā ar drošības uzlīmi

un nodeva procesa virzītājam.

Tiesai nav pamata neticēt liecinieces /pers. BC/ liecībām, kura tiesā liecināja, ka strādāja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Latgales iecirknī par izmeklētāju,

pirmdien, atnākot uz darbu saņēmusi lietvedībā šo kriminālprocesu kopā ar lietiskajiem pierādījumiem. Pirms DNS ekspertīzes noteikšanas atvēra drošības maisu, kurā atradās

vāki ar kopijām, apskatīja un aizlīmēja ar drošības uzlīmi. Pieredzes trūkuma dēļ nesagatavoja par to ziņojumu. Pēc tā noteica ekspertīzi un nodeva ekspertu rīcībā izpētes

objektu.

Tiesa atzīst, ka nav pamata neticēt liecinieku – Rīgas Centrālcietuma darbinieku /pers. J/, /pers. L/, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Latgales iecirkņa

policijas darbinieku /pers. BA/, /pers. AV/ un /pers. BC/ – liecībām, jo nav iegūta objektīva informācija, ka minētie liecinieki, pildot savus dienesta pienākumus, būtu

rīkojušies pretēji dienesta interesēm vai veikuši neatļautas darbības, kā arī nav iegūti objektīvi pierādījumu tam, ka policijas darbinieki būtu ieinteresēti /pers. A/ apmelošanā

un tādējādi nepatiesu pierādījumu iegūšanai un nostiprināšanai. Policijas darbinieku liecības ir detalizētas, individualizētas un tās nav pretrunā ar citiem lietā savāktajiem

pierādījumiem. Tiesa ņem vērā to, ka šie darbinieki pildīja pienākumus dažādās tiesībsargājošās iestādēs un skaidri apzinās, kāda ir atbildība par apzināti nepatiesu liecību

sniegšanu.

Tiesai nav pamata apšaubīt 2016. gada 15. oktobra Eksperta atzinumu par primārās narkotisko un psihotropo vielu ekspertīzes veikšanu Nr. 1612700 un 2016. gada 15.

novembra Eksperta atzinumu par papildus narkotisko un psihotropo vielu ekspertīzes veikšanu Nr. 1613219, jo tie satur apsūdzībā norādītās aizliegtās psihotropās un

narkotiskās vielas minētā daudzumā.

Iepakojumam vizuālu bojājumu nav. Vielas iepakojums, maisiņi pēc primārās ekspertīzes ielikti aploksnē ar drošības uzlīmi G15-0356376, pēc 2016. gada 15. novembra

papildus ķīmiskā ekspertīzes vielas iepakojums, maisiņi, ielikti aploksnē G15-0356416 (1. sējums, lietas 48.-50., 52.-53. lapa).

Nav pamata apšaubīt 2016. gada 30. novembra komisijas daktiloskopisko ekspertīzi maisiņiem Nr. 1613221/1613222, saskaņā ar kuru ir atrastas divas pirkstu pēdas uz

viena maisiņa un uz plākstera, uz otra maisiņa pirkstu pēdas netika atrastas. Tikai uz plākstera atrastā pirkstu pēda ir derīga personas identifikācijai, to nav atstājusi /pers. A/,

bet gan /pers. BI/ (1. sējums, lietas 56.-60., 74.lapa).

Maisiņi nodoti ekspertu rīcībā ar iepakojumu Nr. L14-0648751/G150356376 (sākotnējais policijas iesaiņojums no primārās ekspertīzes Nr. 1612700), (1. sējums, lietas 56.

lapa), pēc ekspertīzes ielikts aploksnē ar drošības uzlīmi Nr. L14-0956252.

Tāpat tiesai nav pamata apšaubīt 2017. gada 5. janvāra DNS ekspertīzes atzinumu Nr. 1613220 maisiņiem (saistītie eksperta atzinumi 1613221/1613222), saskaņā ar kuru

uz polimēra materiāla maisiņu aizdarēm atrasts viens vīrieša dzimuma personas DNS genotips, kas nesakrīt ar /pers. A/ DNS genotipu (1. sējums, lietas 84.-85. lapa), bet sakrīt

ar /pers. BI/ DNS profilu (2. sējums, lietas 106. lapa).

2016 gada 3. novembrī pieņemts lēmums par kompleksās (bioloģiskās un daktiloskopiskās) ekspertīzes noteikšanu dokumentu mapei. Eksperta rīcībā tiek nodota

dokumentu mape, ar drošības uzlīmi Nr. J13-0266430 (1. sējums, lietas 62. lapa.

Nav pamata apšaubīt Ekspertu atzinumu no 2016. gada 29. decembra Nr. 1613598/1613600 (saistītie ekspertu atzinumi Nr. 1613597), kompleksās (bioloģiskās (DNS) un

daktiloskopiskās)( komisijas daktiloskopiskās ekspertīze) mapei. Tajā norādīts, ka drošības maiss atvērts un aizlīmēts, dokumentu mape, kurā atrodas caurdurti un dažādi

dokumenti – veidlapas uz 72 lapām, kartona mape, baltā krāsā, iekšpusē pelēkā krāsā, atgriezti baltas krāsas diegi (drošības uzlīme Nr. J13-0266430 (1. sējums, lietas 63. -

69. lapa).

Ekspertīzē secināts, ka uz kartona mapes atrastas 43 pirkstu pēdas un viena delnas fragmenta pēda. Pēdas nav atstājusi /pers. A/, 27 pēdas ir atstājis /pers. BI/ un 14

pēdas /pers. AU/ (1. sējums, lietas 63.-69., 74. lapa). Mape ar 72 lapām, diegiem un sākotnējo iepakojumu ievietota aploksnē un aizlīmēta ar drošības uzlīmi Nr. L14-0956265 (1.

sējums, lietas 63.-69. lapa, 4. sējums, lietas 145.-147. lapa).

Tiesai nav pamata apšaubīt 2017. gada 5. janvāra Ekspertu atzinumu Nr. 1613597 (saistītie ekspertu atzinumi Nr. 1613598/1613600), DNS ekspertīze mapei (mapei ar

krimināllietas materiāliem uz 72 lapām). Konstatēts, ka uz sējuma diegiem ir viens vīrieša dzimuma personas DNS genotips, kas nesakrīt ar /pers. A/ DNS genotipu, bet sakrīt

ar /pers. BI/ DNS profilu (1. sējums, lietas 82.-83. lapa, 2. sējums, lietas 106. lapa).

Tā kā eksperti ir konstatējuši arī neidentificētas pēdas un identifikācijai nederīgas pēdas, tiesa atzīst, ka nevar viennozīmīgi apgalvot, ka uz vāka nav

apsūdzētās /pers. A/ pirkstu pēdas vai DNS.

Arī Rīgas Centrālcietuma video ierakstā ir redzams, ka /pers. A/ pāršķirsta lietu, kas tika pārbaudīts tiesas sēdē.

Tiesa atzīst, ka nav konstatēti procesuāli likuma pārkāpumi, kas liktu apšaubīt to rezultātā iegūtos pierādījums. Pieļautie trūkumi neietekmē to ticamību.

Iepakojums no Rīgas Centrālcietuma pēc izņemšanas nonāca iecirknī, tika apskatīts, pārpakots, visi numuri ir norādīti, tiem var izsekot. Sākotnēji tie atradās pie procesa

virzītāja, kur pirms DNS ekspertīzes to apskatīja, aizlīmēja ar drošības lenti, kad tika nosūtīti uz ekspertīzi.

Rīgas Centrālcietuma darbinieki Kriminālprocesa likuma izpratnē nav uzskatāmi par šī kriminālprocesa virzītājiem un procesuālo darbību veicējiem, un viņu veiktā vāku

un kopiju un maisiņu ar vielu ievietošana aploksnē nav uzskatāma par procesuālo darbību.

Kriminālprocesa likumā ir paredzētas procesuālās darbības pierādījumu nostiprināšanai, un kriminālprocesa veicējs likumā paredzētajā kārtībā veica aploksnē esošo

priekšmetu apskati, nesaglabājot sākotnējo aploksni no cietuma. Likumā nav paredzēts, ka tā obligāti saglabājama, un atšķirībā no tās satura, tai nav izšķiroša pierādījuma

nozīme lietā.

Saskaņā ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Latgales iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektora leitnanta /pers. AV/ 2016. gada 14. oktobra apskates

protokolu /pers. A/ izņemtā dokumentu mape iepakota speciālā iepakojumā Nr. 830539. Nododot dokumentu mapi ekspertīzei, 2016. gada 3. novembrī Valsts policijas Rīgas

reģiona pārvaldes Rīgas Latgales iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas inspektore /pers. BC/ ar lēmumu par kompleksās (bioloģiskās un daktiloskopiskās) ekspertīzes

noteikšanu nodod ekspertīzei dokumentu mapi, ievietotu iepakojumā Nr. J13-0266430. Pēc ekspertīzes veikšanas dokumentu mape ievietota iepakojumā Nr. L14-0956265.

Tiesai nav šaubu, ka krimināllietas materiālu kopijas, kas iešūtas vākos, ko /pers. A/ saņēma degvielas uzpildes stacijā un ko viņa ienesa Rīgas Centrālcietumā, ir

vienas un tās pašas. Dokumentu mape ar krimināllietas materiālu kopijām likumā noteiktā kārtībā tika izņemtas Rīgas Centrālcietumā, apskatītas, ekspertu izpētītas un

pievienotas kriminālprocesam kā lietiskais pierādījumus,.

Tiesas izmeklēšanas laikā tika pārbaudīti lietiskie pierādījumi – vāki pēc vizuālā izskata ar kopijām uz 72 lapām, un norādīto kriminālprocesa numuru, drošības maisā, ar

visām drošības uzlīmēm, kas pievienotas kriminālprocesam.

Lietā konstatēts, ka izņemtajos kartona vākos ir sakopētas krimināllietas materiālu kopijas uz 72 lapām, no lietas ar Nr. 11353003814, kas

attiecas uz /pers. T/, kas ir apvienotās krimināllietas Nr. 11353003014 sastāvdaļa. Pabeidzot pirmstiesas izmeklēšanu (1. sējums, lietas 113. lapa),

2016. gada 28. jūnijā lēmums par krimināllietas Nr. 11353003014 nodošanu tiesai kopā ar kriminālprocesa materiāliem nosūtīts uz Rīgas Centrālcietumu

un /pers. T/ dokumentus saņēmis 2016. gada 7. jūlijā (4. sējums, lietas 158., 204. lapa).

Ar liecinieka /pers. T/ liecībām apstiprinās, ka, izciešot sodu cietumā, viņam kriminālprocesos ir bijuši dažādi valsts advokāti. Kriminālprocesa Nr.1135300814

materiālus saņēmis no prokurora, nevienam tos nav devis, pieļauj, ka tos aizmirsis Rīgas Centrālcietuma kamerā.

/pers. T/, nopratināts tiesas sēdē, neizrādīja vēlēšanos liecināt un liecināja, ka neko neatceras.

Tiesa nepiedod ticamību /pers. T/ liecībām tiesas sēdē, ņemot vērā viņa pozīciju – nevēlēšanos liecināt, un uz praktiski visiem jautājumiem atbildot, ka neko neatceras.

Lietā konstatēts, ka Rīgas Centrālcietuma /kamera/. kamerā atradās un tika lietots aizliegts sakaru līdzeklis – mobilais telefons. 2016. gada 14. oktobrī /kamera/. kameras

kratīšanas laikā tika atrasts mobilais telefons “NOKIA mini” ar divām SIM kartēm (IMEI /numursi/), ko apstiprina Kameru un telpu kratīšanas protokols N. 7458 plkst. 13.40

(1. sējums, lietas 93. lapa).

Tiesa nepiedod ticamību liecinieka /pers. C/ liecībām, jo viņš tās vairākkārt sniedzis nepatiesas un pretrunīgas, ko pats arī atzina. Sākotnēji /pers. C/ liecināja, ka /pers.

A/ pazīst. /pers. A/ bijusi pie viņa trīs reizes no jūlija līdz augustam uz konsultācijām. /pers. A/ nejauši izvēlējies no dežurējošiem advokātiem, izmantojis Rīgas Centrālcietuma

taksofonu. Ar /pers. A/ nav bijusi un nav noslēgta vienošanās, nezina, kāpēc viņa 2016. gada 14. oktobrī bija atnākusi. Par konsultācijām viņa vietā maksājis /pers. V/.

/pers. C/ no jūlija izcieš sodu kamerā Nr. /kamera/ kopā ar /pers. AK/, /pers. AL/, /pers. R/. Nepazīst /pers. T/ un /pers. D/. Liecinot vēlāk, /pers. C/ atzīstas, ka melojis,

kamerā esot bijis mazs melns telefons, kopīgs, kuru pārējie izmantojuši, bet viņš to neesot izmantojis.

To, ka /pers. C/ nav izmantojis Rīgas Centrālcietuma taksofonu, apstiprina Rīgas Centrālcietuma sniegtā informācija (1. sējums, lietas 131. lapa).

Tiesa atzīst, ka /pers. C/ liecības ir mainīgas, pretrunīgas un neapstiprinās ar izmeklēšanas laikā iegūtajiem un tiesā pārbaudītajiem pierādījumiem.

Tiesa atzīst, ka, nopratinot /pers. C/ kā liecinieku, netika pārkāpts Advokatūras likuma 6. punkts, jo /pers. C/ noliedza, ka /pers. A/ ir viņa aizstāve. Jautājumi uzdoti

tikai saistībā ar izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, nejautājot par advokātes sniegtās juridiskās palīdzības būtību un saturu.

/pers. C/ noliedza, ka telefons kamerā Nr. /kamera/ piederētu viņam.

Lietā konstatēts, ka kamerā Nr. /kamera/ iespējams uzturējās /pers. AK/, /pers. AL/, /pers. C/ un /pers. R/ (1. sējums, lietas 144. lapa).

No lietas materiāliem redzams, ka /pers. A/ apmeklējusi /pers. BU/ 2016. gada 28. jūlijā, 2016. gada 2. septembrī, 2016. gada 6. septembrī,

2016. gada 30. septembrī, savukārt /pers. AK/ /pers. A/ apmeklējusi 2016. gada 8. jūnijā. Minētās personas saistītas ar narkotisko vielu nelegālu apriti.

Arī /pers. T/ notiesāts par saistību ar psihotropo vielu neatļautu apriti.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrotas personas, kuras iegādājās aizliegtās vielas, lai tās nodotu Centrālcietumā, iešuva aizliegtās vielas

kartona vākos un atstāja degvielas uzpildes stacijā. Šīs personas bija: /pers. AU/ un /pers. BI/, kuri tika identificēti pēc pirkstu pēdām un DNS uz izpētes

objektiem, pēc telefonu zvaniem, kā arī, balstoties uz liecinieka /pers. B/ liecībām.

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2018. gada 8. janvāra spriedumu /pers. AU/ notiesāts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas

paredzēts Krimināllikuma 253.1 panta pirmajā daļā, par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos un glabāšanu realizācijas nolūkā,

Krimināllikuma 15. panta ceturtajā daļā, 20. panta ceturtajā daļā, 309. panta otrajā daļā, par to, ka atbalstīja narkotiskās un psihotropās vielas nodošanu

personai, kura ievietota ieslodzījuma vietā, mēģinājumu. /pers. BI/ notiesāts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 15.

panta ceturtajā daļā, 20. panta ceturtajā daļā, 309. panta otrajā daļā, par to, ka atbalstīja narkotiskās un psihotropās vielas nodošanu personai, kura

ievietota ieslodzījuma vietā, mēģinājumu, pie šajā kriminālprocesā nodibinātajiem apstākļiem, pret kuriem kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā (5.

sējums, lietas 52.-55. lapa).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 125. panta pirmās daļas 2. punktu bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādītiem uzskatāmi

apstākļi ar spēkā stājušos tiesas spriedumu citā kriminālprocesā konstatēti fakti.

Tiesa atzīst, ka minētajā spriedumā konstatētie fakti pieļaujami un attiecināmi uz šo kriminālprocesu un izmantojami pierādīšanā. Pretēji apstākļi nav konstatēti.

Krimināllietā pieprasīta informācija no sakaru līdzekļu operatoriem par kamerā Nr. 483 izņemto telefonu.

Veicot zvanu analīzi, pierādīts, ka /pers. A/ lieto mobilā tālruņa numuru /numurs/ ar IMEI kodu /numurs/. Mobilā tālruņa numurs zvērinātu advokātu kolēģijas

mājaslapā norādīts arī kā viņas darba telefons, kas viņai bija klāt arī aizturēšanas brīdī (3. sējums, lietas 57.-58. lapa). /pers. A/ norādīja, ka minēto numuru lieto, gan privātām,

gan darba vajadzībām.

Pārbaudot reģistrētos savienojumus no 2016. gada 3. oktobra līdz 2016. gada 14. oktobrim, secināts, ka /pers. A/ sazinājusies ar vairākiem tālruņa numuriem, tajā skaitā

/pers. AU/ (/numurs/) un citām nenoskaidrotām personām (/numuri/) . /pers. A/ vairākkārt sazinājās ar tālruņa numuru /numurs/, kas tālāk sazinājās ar tālruņa numuru

/numurs/, kas pieder /pers. AU/, un tālruņa numuru /numurs/, kas atradās Rīgas Centrālcietuma /kamera/. kamerā, kurā atradās /pers. C/. /pers. AU/ ne tikai sazinājās ar

tālruņa numuru /numurs/, bet arī ar tālruņa numuru /numurs/, ko lieto /pers. BI/ (3. sējums, lietas 137.-156. lapa).

Izskatot lietu, tiesa konstatē, ka Rīgas Centrālcietumā atrodas personas, kurām ir vēlme arī cietumā lietot aizliegtas vielas.

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2018. gada 8. janvāra spriedumu ir pierādīts, ka notiesātie /pers. AU/ un /pers. BI/ gatavoja minētās aizliegtās vielas

nodošanai tieši Rīgas Centrālcietumā, tāpēc tās iešuva kartona vākos ar krimināllietas materiālu kopijām. Izskatot lietu, tiesa ir guvusi pārliecību, ka /pers. AU/ un /pers. BI/

nodeva materiālus personai, kura izraisīs vismazākās aizdomas un netiks pakļauta pastiprinātai pārbaudei kā jebkura cita persona.

Nevar atstāt bez ievērības apstākli, ka apsūdzētā /pers. A/ uz Rīgas Centrālcietumu devās nevis kā privātpersona, bet gan kā advokāte.

Bez papildu pierādīšanas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 125. panta pirmās daļas nosacījumiem par fakta legālo prezumpciju tiesa uzskata par pierādītu, ka

apsūdzētā /pers. A/, būdama advokāte, zināja un viņai vajadzēja zināt savus normatīvajos aktos paredzētos pienākumus; savus profesionālos un amata pienākumus, jo 34

gadus strādā par advokāti.

Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodeksā noteikts, ka advokātu pienākums ir ievērot profesionālās ētikas normas, Latvijas Republikas likumus un tiesību sistēmas

prasības.

Viens no advokātu ētikas pamatprincipiem paredz, ka advokāta personiskā cieņa, godīgums un taisnīgums ir tradicionāls advokāta profesijas nosacījums, kas ir

obligāts priekšnoteikums attiecībām, kuras balstās uz uzticēšanos. Kā profesionālajā darbībā, tā privātajā dzīvē advokātam jāatturas no tādas uzvedības vai rīcības, kas var

apkaunot viņa profesiju, izsaukt šaubas par viņa cieņu, godīgumu un taisnīgumu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 60.2 panta pirmās daļas 2. punktu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ir tiesības tikties ar aizstāvi sarunas konfidencialitāti

nodrošinošos apstākļos bez īpašas procesa virzītāja atļaujas un bez laika ierobežojumiem.

Advokatūras likuma 11. pantā noteikts, ka advokātiem un viņu klientiem ir saistoša tā kārtība un noteikumi, kuri saskaņā ar likumu pastāv vietās, kur tiek sniegta

juridiskā palīdzība.

Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 22. panta pirmās daļas 4. punktā noteikts, ka amatpersonai pildot dienesta uzdevumus, ir tiesības un pienākumi normatīvajos

aktos noteiktajā kārtībā izdarīt personu apskati, mantu un apģērba pārbaudi, arī izmantojot tehniskos līdzekļus, izņemt priekšmetus, izstrādājumus un vielas, kuras aizliegts

ienest, lietot un glabāt ieslodzījuma vietā. Minētās likuma prasības ir attiecināmas arī uz aizstāvi.

/pers. A/ orderos par /pers. C/ un /pers. D/ kā uzdevums norādīts piedalīšanās pirmstiesas izmeklēšanā. No /pers. A/ liecībām izriet, ka viņa gāja tikties ar apcietināto

personu vārdā /pers. C/, kurš jau bija viņas klients. Ar otru klientu /pers. D/ gāja sarunāt sadarbību.

Izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumu 11. punktā noteikts, ka apcietinātajiem aizliegts glabāt mantas, izstrādājumu un vielas, kuras nav minētas šo

noteikumu 4. pielikumā, proti, saskaņā ar minētā pielikuma 8. punktu apcietinātajam ir tiesības glabāt dokumentus un piezīmes sakarā ar administratīvo lietu, civillietu un

krimināllietu, sprieduma kopiju, aktus par glabāšanā nodoto naudu, mantām un vērtslietām, pirkuma čekus un personisko saraksti.

Tiesa atzīst, ka šī norma tulkojuma sašaurināti un šo dokumentu uzskaitījums attiecināms uz pašas personas administratīvo lietu, civillietu un krimināllietu nevis vēl

kādas citas personas lietām. Tā ir imperatīva tiesību norma: ir atļauts glabāt un ienest Rīgas Centrālcietumā tikai to, kas ir atļauts.

Bez minētā Izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumu 10. pielikumā ir uzskaitīti priekšmeti, kuri pieļaujami sūtījumos un pienesumos, tajā skaitā rakstāmpapīrs,

burtnīcas (piecas), zīmuļi, pildspalvas, aploksnes, pastmarkas, avīzes, žurnāli, grāmatas (izņemot literatūru par cīņas sporta veidiem, ieročiem, pornogrāfiju), mācību burtnīcas

un grāmatas.

/pers. A/ liecināja, ka nebija domājusi, ka šos materiālus nevar ņemt līdzi un tos aizliegts pārnēsāt.

Latvijas Republikas Satversmes 90. pantā noteikts, ka ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības. Latvijas Republikas Satversmes komentāros izteikts viedoklis, ka

Satversmē lietotais darbības vārds “zināt” ir saprotams galvenokārt objektīvā nozīmē: tiek prezumēts, ka privātpersona ir bijusi pienācīgi informēta par savām tiesībām un

pienākumiem, ja konkrētajā situācijā viņa varēja zināt un viņai vajadzēja zināt par tiem. [..] No tiesību normu objektivitātes principa loģiski un pašsaprotami izriet, ka normas

nezināšana neatbrīvo personu no atbildības par tās pārkāpšanu, ja vien valsts ir iepriekš spērusi visus no tās saprātīgi gaidāmos soļus, lai padarītu šīs normas saturu viņai

objektīvi pieejamu. Vai pati persona ir izmantojusi šo iespēju un patiešām centusies noskaidrot savas tiesības un pienākumus, par to principā ir atbildīga viņa pati. Šī atziņa ir

atspoguļota likuma “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā

esamību” 7. pantā: “Spēkā esošie likumi un Ministru kabineta noteikumi ir saistoši visā Latvijas teritorijā, un neviens nevar aizbildināties ar to nezināšanu. Likumu un

Ministru kabineta noteikumu nezināšana neatbrīvo no atbildības.” (Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļā. Cilvēka pamattiesības. Latvijas Vēstnesis.

2011, 64., 66.lapa).

Apsūdzētā tiesas sēdē atteicās sniegt liecības.

Likums neuzliek par pienākumu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, sniegt tikai patiesas liecības. Savukārt no brīža, kad personai paziņots, ka tā atzīta par aizdomās

turēto, personai ir pienākums norādīt uz faktu, ka noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laikā tā ir atradusies citā vietā (alibi) vai Krimināllikumā paredzētu apstākli, kas izslēdz

kriminālatbildību. Uz apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību, kā arī uz alibi jānorāda personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību saistībā ar šā nodarījuma izmeklēšanu.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētajai ir jānorāda uz šādiem apstākļiem nevis jāpierāda. Apsūdzētā uz šādiem apstākļiem nenorādīja.

Gan pirmstiesas izmeklēšanas laikā, gan tiesas izmeklēšanas laikā /pers. A/ atteicās izpaust gan tā cilvēka vārdu, kurš palūdza viņu veikt šīs darbības, gan šīs

atteikšanās iemeslu, aizbildinoties ar advokāta un pilnvardēvēja noslēpumu.

Tiesa atzīst, ka /pers. A/ šajā lietā nav advokāte, bet gan apsūdzētā, tāpēc viņai nekas neliedza ne tiesas sēdē, ne pirmstiesas procesā norādīt uz apstākļiem, kas varētu

izslēgt kriminālatbildību vai norādīt apsvērumus savai aizstāvībai.

Atbilstoši Advokatūras likuma 67. pantam zvērināts advokāts nedrīkst izpaust sava pilnvardevēja noslēpumus ne tikai lietas vešanas laikā, bet arī pēc atbrīvošanas no

lietas vešanas vai pēc lietas pabeigšanas. Viņam jānodrošina šo prasību ievērošana arī sava personāla darbā.

Tiesa nav konstatējusi, ka starp /pers. A/, /pers. C/ un /pers. D/ būtu pastāvējušas advokāta un klienta attiecības.

/pers. A/ Centrālcietumā 2016. gada 14. oktobrī ir iesniegusi Orderi Nr. 44832, kurā norādīts, ka /nosaukums/, /adrese B/, telefons /numurs/, uzdevums – piedalīties

pirmstiesas izmeklēšanā. /pers. D/.

Lietā nav gūts apstiprinājums tam, ka /pers. A/ būtu noslēgusi vienošanos ar /pers. D/ vai citu personu viņa aizstāvībai kādā konkrētā lietā. Minēto noliedza pats

/pers. D/ un viņa civilsieva /pers. U/. Arī pati /pers. A/ liecina, ka gājusi pēc savas iniciatīvas, kāds viņu palūdzis to darīt, bez atlīdzības, bez vienošanās (1. sējums, lietas 140.

lapa).

Kaut gan advokāta darbībai nav peļņas gūšanas rakstura, atlīdzība par to ir obligāts priekšnosacījums, lai izveidotos klienta un advokāta attiecības. To nosaka

Advokatūras likuma 57. pantā ietvertā imperatīvā tiesību norma par atlīdzības noteikšanu.

Advokāta un klienta attiecības neveidojas no tā, ka ir profesionālis, kurš bez maksas gatavs sniegt juridisko palīdzību un pats to piedāvā šai personai. Jābūt abu pušu

gribai nodibināt šīs attiecības. Turklāt abām pusēm skaidri apzinoties, ka viens ir advokāts, otrs klients, kam advokāts piekritis sniegt juridisko palīdzību.

Ņemot vērā /pers. D/, /pers. U/ liecības un arī /pers. A/ liecības, tiesa atzīst, ka starp /pers. D/ un /pers. A/ šādas attiecības viennozīmīgi nav nodibinātas.

Otrs orderis ir uzrakstīts uz /pers. C/, orderis Nr. 44880, iesniegts 2016. gada 28. jūlijā, kuru /pers. A/ izmanto arī 2016. gada 14. oktobrī. Orderī norādīs, /nosaukums/,

/adrese B/, telefons /numurs/, uzdevums – pied. pirmstiesas izmeklēšanā /pers. C/ (1. sējums, lietas 139. lapa).

Lietā nav gūts apstiprinājums tam, ka /pers. A/ būtu noslēgusi vienošanos ar /pers. C/ vai citu personu /pers. C/ aizstāvībai pirmstiesas izmeklēšanā vai kādā konkrētā

lietā. /pers. C/ un /pers. A/ liecina, ka sniegusi viņam konsultācijas. Kā jau minēts iepriekš, /pers. A/ gājusi pie /pers. C/ četras reizes.

/pers. C/ un /pers. A/ kā advokātes attiecības nav viennozīmīgas. /pers. A/ nav noslēgusi vienošanos un nav uzņēmusies nevienu /pers. C/ krimināllietas vešanu. No

/pers. C/ un /pers. A/ liecībām secināms, ka viņa sniegusi juridiska rakstura konsultācijas.

Tiesa atzīst, nav pamata uzskatīt, ka starp /pers. C/ un /pers. A/ pastāvēja advokāta un klienta attiecības.

Advokatūras likuma 6. panta trešajā daļā noteikts, ka par juridiskās palīdzības sniegšanu nav atzīstama advokāta nelikumīga darbība klienta

interesēs, kā arī darbība klienta nelikumīga nodarījuma veicināšanai.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 122. panta otrajai daļai par juridiskās palīdzības sniegšanu nav atzīstama aizstāvja vai advokāta nelikumīga

darbība klienta interesēs, sniedzot juridisko palīdzību jebkādā formā, kā arī darbība klienta nelikumīga nodarījuma veicināšanai.

Šajā pantā ietvertais jēdziens “klients” jāiztulko kā persona, kurai advokāts sniedz likumīgu juridisku palīdzību, piemēram, gatavo juridiskus dokumentus vai ved

attiecīgu lietu tiesā, bet papildus tam veic nelikumīgas darbības šīs personas interesēs, jo pretējā gadījumā iznāktu absurda situācija, kad viena persona, tikai un vienīgi

darbojoties nelikumīgi otras interesēs, abām to apzinoties, šo attiecību ietvaros, joprojām tiek uzskatīta par advokātu, bet otra – par viņa klientu ar visām no tā izrietošajām

sekām.

Līdz ar to advokāta nelikumīga darbība, pat ja tā formāli atbilst juridiskās palīdzības jēdzienam, nevar veidot advokāta un klienta attiecību saturu (Jurista vārds

18.07.206. Andrejs Voroncovs),

Lietā noskaidrots, ka /pers. A/ ir zināmi kriminālprocesa materiālu saņemšanas apstākļi. /pers. A/ pirmstiesas procesā liecināja, ka zina, kas zvanīja un lūdza tos saņemt,

bet atsakās par to liecināt. /pers. A/ neatzīst, ka ar šādām savām darbībām viņa izdarījusi viņai inkriminēto noziedzīgo nodarījumu, bet apsūdzētā neapstrīd savas faktiskās

darbības, taču atšķirīgi skaidro savu lomu, cenšoties izvairīties no atbildības par prettiesisko darbību veikšanu.

Vērtējot /pers. A/ sniegtās liecības, tiesa atzīst, ka ir pamats tās apšaubīt, jo /pers. A/ norādījusi nepatiesu informāciju, liecības ir pretrunīgas, neloģiskas,

nesaprotamas, nesaskanīgas, mainīgas, salīdzinot tās ar pašas pirmstiesas procesā sniegtajām liecībām, /pers. A/ skaidrojumi nonāk pretrunā ar iztiesāšanā pārbaudītajiem

pierādījumiem, liecinieku liecībām un pārējiem pierādījumiem to kopumā un savstarpējā sakarībā.

Lietā ir pierādīts, ka lietas materiāli uz degvielas uzpildes staciju tika atnesti tikai 2016. gada 14. oktobrī ap 10.30, neilgi pirms apsūdzētās atnākšanas nevis kā /pers. A/

liecināja, ka materiāli viņai jau bija jāsaņem 2016. gada 13. oktobrī, bet tajā dienā viņai nav bijis laika.

Tiesa atzīst, ka savstarpēju darbību saskaņošana telefoniski, veids, kādā tika noslēptas aizliegtās vielas, liecina par faktisko darbību tiešu cēlonisko sakaru, tieši vērstu

uz šo vielu nodošanu ieslodzījumā esošai personai.

/pers. A/ no savas brīvas gribas devās uz auto mazgātavu, paņēma lietu, ielika savā somā pie pārējām personīgām mantām. Saņemot lietu, /pers. A/ radās iespēja

rīkoties ar attiecīgo priekšmetu pēc saviem ieskatiem.

Viņai bija iespēja atstāt lietu mašīnā, atdot savam dēlam vai varēja atstāt lietu skapītī.

Tiesa atzīst, ja /pers. AU/ nebūtu nodevis lietas materiālus degvielas uzpildes stacijā konkrētā dienā un laikā, sekas nebūtu iestājušās. Ja /pers. A/ būtu uz degvielas

uzpildes staciju aizgājusi pēc Rīgas Centrālcietuma apmeklējuma, sekas nebūtu iestājušās, tāpat, ja /pers. A/ būtu lietu atstājusi dēlam, sekas nebūtu iestājušās, ja /pers. A/

būtu lietu atstājusi skapītī, sekas nebūtu iestājušās.

Tiesa atzīst, ka /pers. A/ bija ne tikai iespēja, bet arī pienākums lietu neienest cietumā. /pers. A/ liecina, ka esot steigusies. Lietā konstatēts, ka /pers. A/ darbības, kad

viņa izkāp no mašīnas un aiziet uz degvielas uzpildes stacijas mazgātavu, paņem vākus ar lietas materiāliem, aizņem 55 sekundes.

Tiesa neatstāj bez ievērības, ka /pers. A/ negāja uz Rīgas Centrālcietumu pie personas, uz kuru šī lieta attiecās un kurš nemaz nebija viņas klients.

Tiesa vērtē poligrāfa ekspertīzes laikā /pers. A/ pašas sniegtos skaidrojums par lietas faktiskajiem apstākļiem, par advokātu kolēģu vai cietuma darbinieku

sazvērestību, par to, ka vairākkārt zvanījis sens klients, lūdzis paņemt paskatīties lietas materiālus. Viņa beidzot piekritusi tos paņemt. Paņēmusi auto mazgātavā blakus Rīgas

Centrālcietumam, pie kuras esošajā sabiedriskā transporta pieturā viņa mēdza tikties ar saviem klientiem, neielika skapītī, jo neiedeva lielā skapīša atslēgu. Atsakās izpaust

gan tā cilvēka vārdu, kas palūdza viņu veikt šīs darbības, gan šīs atteikšanās iemeslu.

Poligrāfa ekspertīzē secināts, ka /pers. A/:

- visticamāk melo teikdama, ka neienesa psihotropās/narkotiskās vielas Rīgas Centrālcietumā ar mērķi tās nodot ieslodzītajam/apcietinātajam;

- visticamāk, ka melo teikdama, ka tikai vienu reizi, 2016. gada 14. oktobrī, saņēma krimināllietas materiālu kopijas (vienu sējumu) no automazgātavas un ienesa tās

Rīgas Centrālcietumā;

-visticamāk, ka melo teikdama, ka viņa neapzinājās, ka krimināllietas materiālu kopijās, kurus viņa ienesa Rīgas Centrālcietumā, atrodas aizliegtās vielas.

Tiesa atzīst, ka nav pamata apšaubīt poligrāfa ekspertīzes secinājumu, kuru veicis sertificēts tiesu eksperts /pers. CH/ ar 19 gadu darba stāžu, kurš iepazinies ar

krimināllietas materiāliem un saskaņā ar poligrāfa izpētes metodi pirms ekspertīzes veikšanas pārliecinājās par apsūdzētās veselības stāvokli, nekonstatējot ievērojamus

apstākļus, kas traucētu šīs izpētes pareizu veikšanu.

Poligrāfa eksperta atzinumam tiesa nepiešķir lielāku ticamības pakāpi, kā citiem pierādījumiem lietā, bet vērtē to kopsakarībā ar citiem pierādījumiem.

Lietā atrodas Speciālistu ekspertu atzinums par /pers. A/ psihoemocionālo stāvokli, kurā norādīts, ka, ņemot vērā /pers. A/ psihofizioloģisko stāvokli poligrāfa

ekspertīzes laikā, lietojot medikamentus, tas varēja sagrozīt poligrāfa eksperta rezultātus, un rekomendē apšaubīt iepriekšējās ekspertīzes secinājumus un nozīmēt papildu

ekspertīzi (4. sējums, lietas 237.-240. lapa).

Vērtējot minēto atzinumu, tiesa neatstāj bez ievērības to, ka tas nav taisīts Valsts tiesu ekspertīžu centrā, tas taisīts pēc poligrāfa eksperta atzinuma, kas apsūdzētajai ir

nelabvēlīgs, pēc apsūdzētās iniciatīvas un ņemot vērā to, ka eksperti taisījuši atzinumu, neiepazīstoties ar krimināllietas materiāliem, ņemot vērā tikai apsūdzētās vārdus un

nebūdami brīdināti par kriminālatbildību par apzināti nepatiesa atzinuma sniegšanu. Līdz ar to, tiesa to atzīst par nepieļaujamu šajā kriminālprocesā.

Tā kā apsūdzētā savu vainu noliedz, ir tikai loģiski, ka viņa patiesi neliecina par savu darbību nolūku un lietas apstākļus novērtē un izskaidro, balstoties uz savu

aizstāvības taktiku.

Apsūdzētās liecības tiek vērtētas kopumā un savstarpējā sakarībā ar visiem kriminālprocesā noskaidrotiem un pierādītiem apstākļiem.

Tiesa atzīst, ka /pers. A/ sniegtās liecības ir viņas izvirzītā aizstāvības pozīcija, kas liecina par apsūdzētās vēlmi tādā veidā izvairīties no atbildības par prettiesisko

darbību veikšanu, no kriminālatbildības un soda. Arī poligrāfa ekspertīze norāda, ka /pers. A/ visticamāk melo uz visiem viņai uzdotajiem jautājumiem.

Liecinieku sniegtās liecības pirmstiesas izmeklēšanas laikā, kas pārbaudītas arī tiesas izmeklēšanas laikā, ir kopsakarīgas un apstiprinās arī ar ziņām par faktiem, kas

izriet no tiesas izmeklēšanas laikā pārbaudītajiem rakstveida pierādījumiem lietā.

Tiesa atzīst, ka lietā ir konstatēti visi pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi.

Ir konstatēts visu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums, lai apsūdzētās darbības atzītu par noziedzīgu nodarījumu un kvalificētu pēc Krimināllikuma 309. panta otrās

daļas, 15. panta ceturtās daļas, kā mēģinājumu izdarīt smagu noziedzīgu nodarījumu.

Noziedzīgais nodarījums ir pabeigts ar brīdi, kad izdarītas darbības (formāls noziegums). Izskatāmajā lietā ir nepabeigts noziedzīgs nodarījums, mēģinājums.

Nodarījuma objekts ir jurisdikcijas intereses, lai nodrošinātu tiesvedību krimināllietās un tiesas sprieduma izpildīšanu brīvības atņemšanas soda izciešanas vietās.

Noziedzīgā nodarījuma subjekts ir ikviena fiziska un pieskaitāma persona, arī advokāts, kas sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu.

Apsūdzētās noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi raksturo tiešs nodoms, apzināti ar vēlmi nodot minētās aizliegtās vielas ieslodzījumā esošā personai.

Apsūdzētās subjektīvo pusi raksturo viņas faktiskās darbības. Objektīvo pusi raksturo viņas aktīvas darbības.

Tiesa atzīst, ka jurisdikcijas interešu apdraudējums konkrētajā gadījumā izriet no apsūdzētās darbību rakstura. Aktīvas darbības, kas acīmredzami pārsniedz advokātam

ar likumu piešķirto tiesību un pilnvaru apjomu.

Kriminālprocesa likuma 124. panta piektajā daļā ir noteikts, ka pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā ir izslēgtas

jebkādas saprātīgas šaubas par to esamību vai neesamību. Tiesa atzīst, ka notikumu attīstība kopumā apliecina, ka /pers. A/ izdarīja viņai inkriminētās darbības.

Tiesai nav šaubu par lietā esošo pierādījumu attiecināmību, jo tie kopumā un savstarpējā saistībā gan tieši, gan netieši apstiprina kriminālprocesā pierādāmo apstākļu

esamību. Norādītie pierādījumi atzīstami par pieļaujamiem, jo tie iegūti un procesuāli nostiprināti Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā, uzskatāmi par ticamiem un

attiecināmiem.

Pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus un novērtējusi tos savstarpējā saistībā un kopsakarībā, tiesa konstatē visu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopumu,

kvalificējošās pazīmes, lai atzītu, ka apsūdzētās /pers. A/ vaina noziedzīgajās darbībās pēc Krimināllikuma 309. panta otrās daļas, 15. panta ceturtās daļas, ir pierādīta.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7. pantu /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 309. panta otrās daļas ir smags noziedzīgs nodarījums.

Izanalizējot apsūdzētās /pers. A/ personību, noskaidrots, ka viņa:

- agrāk nesodīta (2. sējums, lietas 150. lapa);

- no vārdiem tiesas sēdē noskaidrots, ka šķīrusies, augstākā izglītība, pašnodarbināta persona, ir patstāvīga dzīvesvieta Rīgā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47. pantu apsūdzētās atbildību mīkstinoši apstākļi netika konstatēti.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48. pantu apsūdzētās atbildību pastiprinoši apstākļi netika konstatēti.

Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 35. un 46. panta nosacījumus.

Tiesa secina, ka apsūdzētā /pers. A/ ir rīkojusies mērķtiecīgi un konkrētajos apstākļos izdarījusi visu, kas no viņas atkarīgs, lai noziegumu izdarītu līdz galam, taču no

viņas gribas neatkarīgu iemeslu dēļ noziedzīgu nodarījumu līdz galam izdarīt neizdevās.

Novērtējot /pers. A/ attieksmi tiesas sēdē, tiesa secina, ka viņa joprojām nav izdarījusi nepieciešamos secinājumus par savu prettiesisko darbību kaitīgumu un to

nepieļaujamību, savu vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā neatzina, noliedza jebkādas pretlikumīgas darbības saistībā ar viņai inkriminēto noziedzīgo nodarījumu.

Novērtējusi sodu ietekmējošos apstākļus, tajā skaitā izdarītā noziedzīgā nodarījuma smagumu, tā raksturu, radīto kaitējumu, kā arī ziņas par apsūdzētās personību,

veselības stāvokli, atbildību mīkstinošo un atbildību pastiprinošo apstākļu neesamību, /pers. A/ sodāma ar brīvības atņemšanas sodu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu.

Piemērot Krimināllikuma 49. vai 55. panta nosacījumus nav pamata.

Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai

bezdarbība, ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi izvēlēties un piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst sabiedrības un

arī pārkāpēja interesēm (A. Judins. Kriminālsods nav valsts atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista vārds Nr.11 (762), 2013. gada

19. marts, 7. lpp).

Visu sodu ietekmējošo apstākļu izvērtēšanas rezultātā tiesa negūst pārliecību, ka apsūdzētā /pers. A/, sodu reāli neizciešot, turpmāk spētu atturēties

no likumpārkāpumu izdarīšanas, tāpēc tiesa nekonstatē pamatu Krimināllikuma 55. panta nosacījumu piemērošanai un brīvības atņemšanas soda nosacītai

noteikšanai.

Tiesa uzskata, ka nosacīts brīvības atņemšanas sods vai vieglāka soda noteikšana konkrētajā lietā būtu nesamērīga tā mīkstuma dēļ un tas

nesekmētu Krimināllikuma 35. panta otrajā daļā paredzēto soda mērķu sasniegšanu.

/pers. A/ izdarījusi smagu noziedzīgu nodarījumu, būdama neatkarīga un profesionāla juriste. Neskatoties uz to, ka /pers. A/ atbildību mīkstinoši un

atbildību pastiprinoši apstākļi netika konstatēti, soda piemērošanai jābūt individualizētai. Soda individualizācija ir cieši saistīta ar likumības principa

ievērošanu, kas izpaužas pareizā noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijā un taisnīga soda noteikšanā, ņemot vērā soda noteikšanas vispārīgos principus.

Apsūdzētās personību raksturojošās ziņas ir tikai viens no apstākļiem, kas ļauj individualizēt sodu Krimināllikuma Sevišķās daļas attiecīgā panta sankcijas

ietvaros vai arī noteikt vieglāku sodu par likumā paredzēto. Bez apsūdzētās personību raksturojošām ziņām tiesai jāizvērtē arī citi apstākļi, kas raksturo

konkrēto noziedzīgo nodarījumu un atšķir to no citiem tāda paša veida noziedzīgiem nodarījumiem.

Tiesa ņem vērā, ka /pers. A/ profesionālā darbība nav atturējusi viņu no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas. Izdarot noziedzīgu nodarījumu, /pers.

A/ ir sagrāvusi uzticību un ļaunprātīgi to izmantojusi noziedzīga nodoma realizēšanai.

Ievērojot šos apstākļus tiesai rodas šaubas, ka soda speciālā prevencija /pers. A/ gadījumā sekmīgi tiks sasniegta, viņu notiesājot nosacīti ar

pārbaudes laiku.

Tiesa atzīst, ka konkrētajā lietā nav konstatējams, ka būtu pārkāptas apsūdzētās /pers. A/ tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā

termiņā.

Ar noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 309. panta otrajā daļā, tiek izdarīts noziedzīgs nodarījums pret jurisdikciju par ko

paredzēts brīvības atņemšanas sods uz laiku līdz sešiem gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā, ka /pers. A/ uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdi bija tiesu sistēmai piederīga persona, būdama pakļauta

likumam, ar nevainojamu reputāciju.

Prokurore lūdza /pers. A/ noteikt brīvības atņemšanas sodu uz 4 (četriem) gadiem.

Tiesas ieskatā, ņemot vērā /pers. A/ personību raksturojušās ziņas, iespējams soda mēru noteikt uz 3 (trim) gadiem. Nosakot šādu soda mēru,

/pers. A/ tiks pakļauta soda piespiedu ietekmei tādā mērā, kas atbilst izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturam un kaitīgumam, veicinātu pašas vainīgās

personas un arī citu sabiedrības locekļu pārliecību pildīt un ievērot uzvedības, morāles un likuma normas.

Krimināllikuma 309. panta otrās daļas sankcija paredz papildsodu – probācijas uzraudzība –, kas nav obligāts.

Ņemot vērā lietā konstatētos apstākļus un /pers. A/ personību, tiesa uzskata, ka nav pamata ticēt, ka apsūdzētā būtu mainījusi savu attieksmi pret

likumu ievērošanu, tādējādi ir nepieciešams uzraudzīt apsūdzētās uzvedību arī pēc piespriestā soda izciešanas, nosakot probācijas uzraudzības termiņu uz

1 (vienu) gadu.

Tiesa uzskata, ka ar šāda soda piemērošanu tiks panākts Krimināllikuma 35. panta otrās daļas noteiktais soda mērķis.

/pers. A/ piemērotais drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā un papildu drošības līdzekli – aizliegums izbraukt no valsts – atstājams

negrozīts, līdz spriedums stāsies spēkā.

No krimināllietas materiāliem redzams, ka Medicīniskās pārbaudes protokolos veiktās pārbaudes rezultātā /pers. A/ 2016. gada 14. oktobrī nav

konstatēta narkotisko, psihotropo vielu ietekme atbilstoši 2008. gada 2. jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr. 394 “Alkohola, narkotisko, psihotropo

vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība” 29.2. punktam.

Saskaņā ar minēto noteikumu 40. punktu pārbaudes izdevumus sedz pārbaudāmā persona, ja tai tiek konstatēta kāda no minētajos noteikumos norādītajiem stāvokļiem.

Savukārt atbilstoši Kriminālprocesa likuma 367. panta pirmās daļas 72) punktam procesuālie izdevumi ir izdevumi, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko,

psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes konstatēšanai veiktajām pārbaudēm.

Ņemot vērā minēto, /pers. A/ no procesuālo izdevumu 66,90 EUR (2. sējums, lietas 146., 147. lapa), ko veido izdevumi par narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu

ietekmes (iespaida) noteikšanu 2016. gada 14. oktobrī samaksas ir atbrīvojama un tie sedzami no valsts līdzekļiem.

Lietā ir konstatēti procesuālie izdevumi 315 EUR par poligrāfa ekspertīzes veikšanu (4. sējums, lietas 33., 39.-55. lapa). Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368. pantu

minētie procesuālie izdevumi piedzenami no /pers. A/ valsts labā.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 134., 135., 239. panta nosacījumiem dokumentus: piecus CD diskus, kas glabājas pie krimināllietas, glabājami kopā ar krimināllietu.

Lietiskos pierādījumus: Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240. panta pirmās daļas 1. un 3. punktu pēc ķīmiskās izpētes atlikušie 1,90 g (21%), 3,65 g (11%)

metamfetamīnu saturošās vielas, ½ daļa no plākstera ievietoti KP maisiņos un ievietoti aploksnē, kura aizlīmēta ar drošības uzlīmi G15-0356416, kas glabājas VP

Kriminālistikas pārvaldē ar ierakstu reģistrācijas žurnālā Nr. 16.-848 no 15.10.2016.g., pēc sprieduma spēkā stāšanās iznīcināmi.

Divi maisiņi un plākstera iepakojums, mobilais telefons “Nokia mini 82”, iepakojums ar kartona mapi, ātršuvējs ar dažādu dokumentu kopijām uz 72 lapām, diviem

diegiem, kopā ar sākotnējo iepakojumu, kas glabājas pie krimināllietas, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 240. panta pirmās daļas 1. punktu pēc sprieduma stāšanās

spēkā iznīcināmi.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511. pantu, tiesa

nosprieda

/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 309. panta otrajā daļā, 15. panta ceturtajā daļā, un sodīt viņu ar brīvības

atņemšanu uz 3 (trim) gadiem, ar probācijas uzraudzību uz 1 (vienu) gadu.

Pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas /pers. A/ nākamajā darba dienā jāreģistrējas Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā probācijas uzraudzības

izciešanai atbilstoši dzīvesvietai.

/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli uzturēšanās noteiktā vietā un papildu drošības līdzekli – aizliegums izbraukt no valsts – atstāt negrozītu līdz spriedums stāsies

spēkā.

Soda izciešanu skaitīt no aizturēšanas brīža.

Soda izciešanā ieskaitīt aizturēšanā pavadīto laiku 2016. gada 14. oktobrī.

Atbrīvot /pers. A/ no izdevumu, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes konstatēšanai veiktajām

pārbaudēm 66,90 EUR (sešdesmit sešu euro, 90 centu) apmērā samaksas.

Piedzīt no /pers. A/ procesuālos izdevumus 315 EUR (trīs simti piecpadsmit euro) par veikto poligrāfa ekspertīzi un ieskaitīt: LR IeM Valsts

policija, reģ. Nr. 90000099040, Valsts kase, TRELLV22, LV67TREL2140091031000, ar mērķi: poligrāfa ekspertīze krimināllietā Nr. 11088207916,

nosakot 30 dienu termiņu tā labprātīgai izpildei pēc sprieduma spēkā stāšanās, iesniedzot tiesai maksājuma apliecinošu dokumentu.

Dokumentus:

- piecus CD diskus, kas glabājas pie krimināllietas, glabāt kopā ar krimināllietu.

Lietiskos pierādījumus:

- pēc ķīmiskās izpētes atlikušie 1,90 g (21%), 3,65 g (11%) metamfetamīnu saturošās vielas ½ daļa no plākstera ievietoti KP maisiņos un ievietoti aploksnē, kura

aizlīmēta ar drošības uzlīmi G15-0356416, kas glabājas VP Kriminālistikas pārvaldē ar ierakstu reģistrācijas žurnālā Nr. 16.-848 no 15.10.2016.g. iznīcināt pēc sprieduma stāšanās

spēkā.

- divus maisiņus un plākstera iepakojumu, mobilo telefonu “Nokia mini 82”, iepakojumu ar kartona mapi, ātršuvēju ar dažādu dokumentu kopijām uz 72 lapām, diviem

diegiem, kopā ar sākotnējo iepakojumu, kas glabājas pie krimināllietas, pēc sprieduma stāšanās spēkā iznīcināt.

Spriedumu var pārsūdzēt vai noprotestēt 10 (desmit) dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesai, iesniedzot sūdzību vai

protestu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese . A. Dzērve