Court dismisses appeal against administrative fine for failing to mow lawn and prevent fire hazards.
Legislator summary
AI generatedThe court rejected the appellant's appeal against a municipal administrative fine of 140 euros for failing to mow their lawn. The appellant argued that the duty to maintain the property was not clearly defined, but the court found the evidence sufficient to prove the violation of fire safety regulations. Consequently, the court ruled that the administrative body properly assessed the facts and the fine was legally justified under the Administrative Offences Code.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 1.panta pirmā daļa; LAPK 51.panta otrā daļa; LAPK 22.pants; LAPK 272.pants; LAPK 32.pants; LAPK 289.6.pants; LAPK 289.12.panta otrās daļas 1.punkts; LAPK 289.18.pants: The court upheld an administrative fine for failing to maintain property to prevent fire hazards, ruling that the evidence proved the violation and the penalty was appropriate.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 137010716
Lietas arhīva Nr. 1-0107-16/6
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2016.gada 8.novembrī Tukumā
Tukuma rajona tiesa tiesnese L.Sprigule - rakstveida procesā
izskatīja /pers. A/, personas kods /personas kods/ sūdzību par Stopiņu novada domes Administratīvās komisijas 2016.gada 6.jūlija lēmumu
Nr.B82-15.82/16.
Tiesa k o ns t a t ē ja
[1] 2016.gada 3.augustā Tukuma rajona tiesā saņemta /pers. A/ (turpmāk-sūdzības iesniedzēja) sūdzība par Stopiņu novada domes
Administratīvās komisijas 2016.gada 6.jūnija (domāts-6.jūlija) lēmumu Nr.B82-11.82/16(domāts-B82-15.82/16)(turpmāk-lēmums).
[2] 2016.gada 9.aprīlī sūdzības iesniedzējai, Stopiņu novada pašvaldības policijas inspektors-maiņas vecākais /pers. B/ sastādīja
administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.EO203961 par pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (saīsināti-
LAPK) 51.panta otrajā daļā.
Ar Stopiņu novada domes Administratīvā komisijas (turpmāk-iestāde) 2016.gada 6.jūlija lēmumu Nr.B82-15.82/16 sūdzības iesniedzēja
saukta pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts LAPK 51.panta otrajā daļā un sodīta ar naudas sodu
140,00 euro.
Iestāde lēmumā norāda, ka 2016.gada 5.aprīlī, pašvaldības policijas inspektors, apsekojot zemes īpašumus, ar mērķi konstatēt, zemes
īpašumus, kuru īpašnieki neizpilda zemes apsaimniekošanas pasākumus-nenopļauj zāli, lai novērstu kūlas veidošanos konstatēja, ka īpašumā
“/nosaukums/”, Stopiņu novadā, /nosaukums/, kas pieder /pers. A/ nav nopļauta zāle. Par pārkāpuma tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols.
Iestāde norāda, ka administratīvais pārkāpums ir pierādīts ar 2016.gada 29.aprīļa Administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.EO203961, ar
2016.gada 5.aprīļa lēmumu Nr.17-12/9-2016, par administratīvā pārkāpuma lietas uzsākšanu, 2016.gada 5.aprīļa īpašuma apskates protokolu un tam
pievienotajām fototabulām, zemesgrāmatas izdruku par īpašuma piederību, policijas inspektora 2016.gada 29.aprīļa ziņojumu par konstatēto pārkāpumu
Stopiņu novada, “/nosaukums/”, /nosaukums/, īpašuma “/nosaukums/” kartes materiālu ar atzīmētiem GPS koordinātu noteikšanas punktiem.
Piemērojot sodu iestāde nav konstatējusi atbildību mīkstinošus un atbildību pastiprinošus apstākļus. Iestāde norāda, ka persona ir atbildīga
par to, lai teritorija būtu sakopta, tajā būtu nopļauta zāle, tādējādi nepieļaujot kūlas veidošanos. Līdz ar to iestāde secina, ka /pers. A/ ir izdarījusi
administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts LAPK 51.panta otrajā daļā un viņai piemērots naudas sods -140 euro.
[3] Ar Tukuma rajona tiesas tiesneses - 2016.gada 10.augusta lēmumu, /pers. A/ sūdzība pieņemta un ierosināta tiesvedība administratīvā
pārkāpuma lietā.
[4] Sūdzības iesniedzēja sūdzībā norāda, ka apstrīd iestādes lēmumu, jo pašvaldības policijas inspektors veica viņai piederošā īpašuma
/Nosaukums A/ apskati bez sūdzības iesniedzējs klātbūtnes. Sūdzības iesniedzēja norāda, ka tūlīt pēc uzaicināšanas uz Stopiņu novada domi apmeklēja
savu zemes īpašumu, uzaicinot piedalīties apskatē lietā neieinteresētu personu. Apskatē konstatēja, ka pretēji protokolā norādītājam, nav izveidojusies
kūla, netika konstatēta pāraugusi zāle 80 cm garumā viņai piederošā zemes īpašumu robežās. Uzskata, ka lietai pievienotās fotofiksācijas nav
izmantojamas kā pierādījums pāraugušās zāles konstatēšanai viņas īpašumā, jo nav tam piesaistītas. Sūdzības iesniedzēja norāda, ka regulāri apkopj
savu zemes īpašumu, kas atbilst lauksaimniecības zemes statusam-nopļaujot to vienu reizi gadā, kas tika izdarīts 2015.gadā un arī šogad. Ņemot vērā
minēto lūdz atcelt iestādes lēmumu un lietu izbeigt.
[5] Saskaņā ar 289.6panta pirmo daļu tiesa sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā izskata rakstveida procesā. Atbilstoši minētajai normai,
izskatot lietu rakstveida procesā, nolēmumu tiesa pieņem uz lietā esošo dokumentu pamata. Par rakstveida procesu lietas dalībniekiem paziņots, nosūtot
lēmumu ierakstītā sūtījumā. Puses tiesai nav pieteikušas noraidījumus.
[6] Vispusīgi un objektīvi izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka iestādes lēmums atstājams negrozīts, bet /pers. A/ sūdzība
noraidāma.
[7] Tiesa nekonstatē LAPK 289.12panta otrajā daļā norādītos apstākļus, kas ir par pamatu iestādes lēmuma atcelšanai.
[8] Atbilstoši LAPK 243.panta pirmās daļas nosacījumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā
kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas
kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā
izlemšanā.
Pierādījumu ticamība ir kādas ziņas patiesuma konstatēšanas pakāpe. To, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem,
izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā. Nevienam no
pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamības pakāpe attiecībā pret pārējiem pierādījumiem (LAPK 243.panta astotā daļa).
[9] LAPK 243.1pants noteic, ka pierādīšanas līdzekļi ir tās personas paskaidrojumi, kuru sauc pie administratīvās atbildības, personu liecības,
eksperta atzinums, kompetentās institūcijas atzinums, dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā, elektroniskie pierādījumi,
procesuālās darbības rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem, lietiskie pierādījumi.
LAPK 289.13panta trešā daļa noteic, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnīgi
pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks
argumentu izklāsts nav nepieciešams.
Savukārt LAPK 244.pants noteic, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz
vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
[10] Novērtējusi pārsūdzēto nolēmumu, tiesa atzīst, ka tajā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams. Iestāde ir pareizi,
vispusīgi un pilnīgi novērtējusi iepriekš norādītos pierādījumus, līdz ar to tiesa pievienojas iestādes motivācijai un izvērstāku argumentu izklāstu šajā sakarā
nenorāda.
[11] Tiesa papildus norāda un atzīst, ka veicot administratīvo lietvedību, ir ievērotas procesuālās prasības. Netika konstatēti apstākļi, kas
norādītu, ka tiktu aizskartas sūdzības iesniedzējas tiesības.
Tiesa nepiekrīt sūdzības iesniedzējas argumentam, ka policijas inspektors nebija tiesīgs veikts zemes īpašuma apskati bez sūdzības iesniedzējas
klātbūtnes. LAPK 256.1 pants paredz administratīvā pārkāpuma vietas apskati īpašnieka klātbūtnē atsevišķos gadījumos- veicot apskati publiski
nepieejamās teritorijās vai telpās, veicot transportlīdzekļa apskati (LAPK LAPK 256.1panta piektā, septītā daļa).
Tiesa secina, ka nav nekāda pamata apšaubīt inspektora administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.EO203961 izklāstītos un konstatētos lietas
faktiskos apstākļus. Administratīvā pārkāpuma protokolā norādītais apstiprinās arī ar policijas inspektora A.Pelša 2016.gada 29.aprīļa ziņojumā
izklāstīto. Nav konstatēta policijas darbinieka ieinteresētība tieši /pers. A/ norādīt kā personu, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu. Tiesa nekonstatē
faktus, kas norādītu uz policijas darbinieka prettiesiskām darbībām. LAPK 243.panta ceturtā daļa noteic, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā
netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma
konstatēšanas brīdī protokolā fiksējusi amatpersona.
No 2016.gada 5.aprīļa apskates protokola izriet, ka veicot zemes īpašuma “/nosaukums/”, Stopiņu novadā apskati, konstatēts, ka apskates brīdī
īpašumā nav nopļauta zāle un ir izveidojusies kūla, kuras garums ir 80 cm. Garām zemes īpašumam tika veikta GPS koordinātu noteikšana LKS,
EO520970 No 312885.Apskates laikā tika veikta fotografēšana (lietas 9.-12.lapa).Tiesa nepiekrīt sūdzības iesniedzējas argumentam, ka fotofiksācijas,
kas veiktas zemes īpašuma ”/nosaukums/” apskates brīdī nav attiecināms un pieļaujams pierādījumus. Zemes īpašuma apskate veikta likumā noteiktajā
kārtībā. Atbilstoši LAPK 243.1 panta pirmās daļas 5.punktam pierādīšanas līdzekļi ir dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā.
LAPK 256.1panta pirmā daļa noteic, [..] ka administratīvā pārkāpuma vietas apskatē pēc iespējas izmanto tehniskos līdzekļus. Ziņas par konstatēto
faktu-zāles nenopļaušanu zemes īpašumā “/nosaukums/” ir procesuāli nostiprinātas vietas apskates protokolā un fiksētas fotogrāfijās. Tiesa uzskata, ka
administratīvā pārkāpuma konstatēšanā ir izmantoti uz konkrēto lietu attiecināmi un pieļaujami pierādījumi.
Tiesa atzīst, ka lietas izskatīšanas gaitā nav apstiprinājies sūdzības iesniedzējas teiktais, ka pēc uzaicināšanas uz Stopiņu novada domi, apmeklējot
zemes īpašumu kopā ar neieinteresētu personu konstatēja, ka pretēji protokolā norādītajam zemes īpašumā nav izveidojusies kūla.
Īpašnieka pienākums sakopt un uzturēt kārtībā īpašumā esošo teritoriju – nopļaut zāli, lai novērstu kūlas veidošanos. 2004.gada 17.februāra
Ministru kabineta noteikumu Nr.82 “Ugunsdrošības noteikumi” 3.punkts noteic, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai
darbības, kas var novest pie ugunsgrēka.
Tiesa uzskata, ka /pers. A/ nav pildījusi īpašnieka pienākumu - sakopt un uzturēt kārtībā īpašumā esošo teritoriju, lai novērstu kūlas veidošanos.
LAPK 1.panta pirmā daļa noteic, ka administratīvo pārkāpumu likumdošanas uzdevums ir aizsargāt sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu sociāli
ekonomiskās, politiskās un personiskās tiesības un brīvības, kā arī komersantu, iestāžu un organizāciju tiesības un likumīgās intereses, noteikto pārvaldes
kārtību, valsts un sabiedrisko kārtību, nostiprināt likumību, novērst tiesību pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu precīzas un stingras ievērošanas garā,
ieaudzināt viņu cieņas pilnu attieksmi pret citu pilsoņu tiesībām, godu un pašcieņu, pret sadzīves noteikumiem, apzinīgu attieksmi pret saviem pienākumiem
un atbilstību sabiedrības priekšā.
Saskaņā ar LAPK 22.pantu administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu,
audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.
Saskaņā ar LAPK 272.pantu institūcijai, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai
attiecīgā persona vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi, vai ir
nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Tiesa atzīst, ka lietā iegūtais pierādījumu kopums pilnībā pierāda /pers. A/ vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts LAPK
51.panta otrajā daļā.
Saskaņā ar LAPK 32.pantu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par
izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.
Sūdzības iesniedzējai piemērotais sods – 140 euro apmērā ir pamatots un atbilst LAPK 51.panta otrās daļas sankcijas paredzētajam
minimālajam sodam par iepriekš minētā pārkāpuma izdarīšanu.
Iestāde pamatoti nav konstatējusi LAPK 33. un 34.pantā norādītos atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
[12] Tiesa secina, ka iestāde ir izvērtējusi izdarīto pārkāpumu, lietā esošos pierādījumus. Lēmums atbilst LAPK noteikumiem, sastādīts un
izdots ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus un materiālo tiesību normas, tādēļ tiesai nav pamata to atcelt, vai grozīt uzlikto soda mēru.
Pamatojoties uz LAPK 289.6, 289.12 panta otrās daļas 1.punktu un 289.18 pantu, tiesa
no s pri e da
Atstāt negrozītu Stopiņu novada domes Administratīvās komisijas 2016.gada 6.jūlija lēmumu Nr.B82-15.82/16, bet /pers. A/ sūdzību
noraidīt.
Spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā 10 darbdienu laikā, no pilna sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību
Tukuma rajona tiesā.
Spriedums pieejams tiesas kancelejā no 2016.gada 10.novembrī.
Tiesnese L.Sprigule