Court partially allowed consumer credit claim for principal, interest, and costs against defendant B.

Lietas Nr.C10047517

Lietvedības Nr.C0475-17/02

SPR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Bauskā 2017.gada 24.aprīlī

Bauskas rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese A.Skulme,

rakstveida procesā Bauskā, Zaļā ielā 12, izskatīja civillietu akciju sabiedrības “Lateko Līzings” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par naudas

piedziņu.

Aprakstošā daļa

Akciju sabiedrība “Lateko Līzings” (turpmāk – prasītāja) 2017.gada 30.janvārī cēlusi tiesā maza apmēra prasību par 1167,93 euro piedziņu no

/pers. B/ (turpmāk – atbildētāja). Prasībā lūgts tiesai: 1) piedzīt no atbildētājas pamatparādu (kopā ar maksu par kontroli) 892,73 euro apmērā; 2)

aizdevuma lietošanas procentus 108,81 euro apmērā; 3) līgumiskos nokavējuma procentus 133,24 euro apmērā; 4) likumiskos nokavējuma procentus

33,15 euro apmērā; 5) tiesas izdevumus 179,89 euro apmērā, tajā skaitā samaksāto valsts nodevu 175,19 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 4,70 euro apmērā; 6) atzīt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no pamatparāda summas no

prasības pieteikuma iesniegšanas dienas līdz sprieduma pilnīgai izpildei. Prasība ir pamatota ar Civillikuma, 1431., 1587., 1590., 1591., 1753., 1757.,

1765., 1934., 1943. un 1946.pantu.

Prasības pieteikumā norādīti šādi apstākļi. Starp prasītāju un atbildētāju 2014.gada 17.jūnijā noslēgts patērētāju kreditēšanas līgums Nr.L540446

(turpmāk – līgums Nr.1). Saskaņā ar līguma Nr.1 noteikumiem prasītāja izsniegusi atbildētājai aizdevumu 679 euro apmērā, veicot atbildētājas vietā

samaksu par viņas iegādātajām precēm, savukārt atbildētāja apņēmusies atmaksāt aizdevuma summu, maksāt par aizdevuma izmantošanu procentus pēc

likmes 15% gadā no neatmaksātās aizdevuma summas saskaņā ar maksājuma grafiku un ik mēneša maksu par aizdevumu apkalpošanu attiecīgi 6,79

euro, veicot maksājumus savlaicīgi maksājumu grafikā noteiktajos datumos un apmērā. Aizdevuma atmaksas termiņš noteikts līdz 2016.gada 17.jūnijam.

Starp prasītāju un atbildētāju 2013.gada 6.decembrī noslēgts aizdevuma līgums Nr.SM102452 (turpmāk – līgums Nr.2). Prasītāja piešķīrusi

atbildētājai aizdevumu Ls 50 jeb 71,14 euro apmērā, pārskaitot to uz atbildētājas kontu, no kura atbildētāja ir veikusi reģistrācijas maksas Ls 0,01

apmērā maksu. Savukārt, saskaņā ar līguma Nr.2 5.11.punktu atbildētāja apņēmās līdz aizdevuma atmaksas datumam veikt aizdevuma un maksas par

aizdevuma kontroli atmaksu prasītājai, pamatojoties uz rēķinu pie līguma Nr.2, veicot samaksu uz prasītājas norādīto norēķinu kontu. Aizdevuma

atmaksas termiņš noteikts līdz 2013.gada 13.decembrim.

Maksājumu uzdevums par prasītājas veikto samaksu preču pārdevējiem un maksājuma uzdevums aizdevuma izmaksu atbildētājai saskaņā ar

līguma Nr.2, kā arī atbildētājas paraksts līgumos pierāda, ka prasītāja savas no līgumu izrietošās saistības ir izpildījusi. Atbildētāja savas saistības nav

izpildījusi. No līguma noslēgšanas brīža atbildētāja nav veikusi nevienu maksājumu.

Atbildētāja veikusi atmaksas termiņa pagarināšanu divpadsmit reizes par kopējo summu 115,26 euro, pamatojoties uz līguma Nr.2 6.1. un

6.2.punkta noteikumiem.

Saskaņā ar līgumu 13.punktu par katru maksājuma kavējuma dienu atbildētājai jāmaksā nokavējuma procenti – viens procents dienā no savlaicīgi

nesamaksātās summas. Prasītāja aprēķinātos nokavējuma procentus samazinājusi līdz 50%.

Atbildētājai vairākkārtīgi atgādināts par saistībām, bet viņa nav reaģējusi uz brīdinājumiem, nav veikusi parāda samaksu, kā arī nav cēlusi

iebildumus pret parādu. Bez tam, prasītāja 2016.gada 18.martā nosūtījusi atbildētājai brīdinājumu un noteikusi, ka saistību nepildīšanas gadījumā līgums

Nr.1 tiks izbeigts pirms termiņa – 2016.gada 4.aprīlī.

Parāds, kas izriet no līguma Nr.1 – 1096,79 euro apmērā, kas sastāv: no aizdevuma pamatsummas 679 euro, maksas par apkalpošanu 142,59

euro, procentiem par aizdevuma lietošanu 108,81 euro (par periodu no 2014.gada 17.jūlija līdz 2016.gada 17.martam), līgumiskiem nokavējuma

procentiem 133,24 euro (par periodu no 2014.gada 17.jūlija līdz 2016.gada 17.martam) un likumiskajiem nokavējuma procentiem 33,15 euro (no

2016.gada 4.aprīļa līdz 2017.gada 25.janvārim).

Parāds, kas izriet no līguma Nr.2 – aizdevuma pamatsummas 71,14 euro apmērā.

Par saņemto prasību atbildētājai paziņots ar ierakstītu vēstuli, nosūtot 2017.gada 1.februārī prasības pieteikuma norakstu un paskaidrojuma

veidlapu uz prasības pieteikumā norādīto atbildētājas dzīvesvietu, kas ir atbildētājas deklarētā dzīvesvieta. Tiesas paziņojumā atbildētājai izskaidrota

Civilprocesa likuma Civilprocesa likuma 250.21 panta otrā daļa – tiesa papildus informē atbildētāju par to, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav

šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par to, ka atbildētājs var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē. Atbildētāja paskaidrojumus tiesā nav

iesniegusi, kā arī nav lūgusi lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa nosaka, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata

rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas

sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.

Par lietas izskatīšanu tiesā rakstveida procesā 2017.gada 24.aprīlī, lietas dalībniekiem nosūtīts tiesas paziņojums 2017.gada 10.martā (lietas 41.-

42.lapa). Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei, kā arī nav pieteikušas tiesai lūgumus.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji šādu apsvērumu dēļ.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība, bet saskaņā ar šā likuma 96.panta piekto

daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse. Aizdevuma attiecības vispārējā veidā regulē

Civillikums.

Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu, ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu

atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Lietā nav strīds par to, ka 2014.gada 17.jūnijā starp atbildētāju un prasītāju noslēgts līgums Nr.1 (lietas 11.lapa), kurā puses vienojušās par līgumu

priekšmetu, norēķinu kārtību un saistību neizpildes sekām. Prasītāja izsniegusi atbildētājai aizdevumu 679 euro apmērā, ar procentu likmi par aizdevuma

izmantošanu 15% gadā, norādot arī gada procentu likmi (41,07%), atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumiem Nr.1219

„Noteikumi par patērētāja kreditēšanu”. Aizdevums izsniegts preces iegādei no SIA SPAINETA LATVIJA un atbildētāja šo preci ir saņēmusi, ko

apliecina viņas paraksts uz līguma Nr.1. Starp prasītāju un atbildētāju 2013.gada 6.decembrī arī noslēgts līgums Nr.2 (lietas 29.lapa), kurā puses

vienojušās par līgumu priekšmetu, norēķinu kārtību un saistību neizpildes sekām. Prasītāja izsniegusi atbildētājai aizdevumu personiskām vajadzībām Ls

50 jeb 71,14 euro apmērā, ar gada procentu likmi 0%. Ņemot vērā, ka aizdevuma līgums ir reāllīgums, tā būtiska sastāvdaļa ir naudas nodošana

īpašumā.

Tiesa atzīst, ka prasītāja ir pierādījusi aizdevuma summas izsniegšanu atbildētājai saskaņā ar līguma Nr.1 nosacījumiem, pārskaitot to uz preces

pārdevēja – SIA SPAINETA LATVIJA norēķinu kontu, ko ap liecina AS NORVIK BANKA 2014.gada 1.jūlija maksājuma uzdevums Nr.W-

172824/217286/ RMD770945W (lietas 13.lapa) savukārt, aizdevuma summas izsniegšanu atbildētājai pēc līguma Nr.2 nosacījumiem, pārskaitot to uz

atbildētājas norēķinu kontu, pierāda AS Swedbank 2013.gada 6.decembra maksājuma uzdevums Nr.15676 (lietas 28.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums,

ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma [..], savukārt, šā likuma 1589.pants noteic, ka

vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to zināmos apstākļos atļauj

likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

No izziņas par saistību apjomu pēc līguma Nr.1 uz 2017.gada 25.janvāri (lietas 12.lapa) tiesa konstatē, ka atbildētāja nevienu maksājumu

prasītājai nav veikusi. Prasītāja 2016.gada 21.martā nosūtījusi atbildētājai 2016.gada 18.marta brīdinājumu ar paziņojumu par vienpusēju atkāpšanos no

līguma Nr.1 ar 2016.gada 4.aprīli. Lietā nav gūti pierādījumi, ka atbildētāja pēc brīdinājuma saņemšanas būtu veikusi maksājumus parāda samaksai.

Ņemot vērā, ka līguma Nr.1 14.punktā darījuma dalībnieces vienojušās par tiesībām izbeigt līgumu pirms termiņa, ja viena no pusēm nepilda saistības

ilgāk par 60 (sešdesmit) dienām, tiesa atzīst, ka prasītāja pie šādiem apstākļiem bija tiesīga atkāpties no līguma Nr.1. Kā liecina 2016.gada 15.maija

izziņa par saistību atlikuma apjomu pēc līguma Nr.2 (lietas 30.-31.lapa), atbildētāja vairākkārt ir apmaksājusi aizdevuma termiņa pagarināšanu, par to

veicot samaksu, bet aizdevuma pamatsummu nav samaksājusi.

Civillikuma 1943.pants noteic, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Saistību izpildes termiņš līgumam Nr.1 iestājies 2016.gada 17.jūnijā, bet līgumam Nr.2 – 2013.gada 13.decembrī. Saistību izpildes pierādīšanas

pienākums atbildētājai rodas ar brīdi, kad prasītāja pierādījusi savu prasību, bet saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu pierādījumi par samaksas veikšanu

jāiesniedz tam, kas apgalvo, ka samaksa ir veikta.

Tiesa atzīst, ka prasītāja pierādījusi savu prasījumu, bet atbildētāja tiesai nav iesniegusi pierādījumus tam, ka parāds prasītājai ir samaksāts, tādēļ no

atbildētājas par labu prasītājai pēc līgumu Nr.1 piedzenama aizdevuma pamatsumma 679 euro un maksa par aizdevuma saistību izpildes kontroli 142,59

euro apmērā, bet pēc līguma Nr.2 no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama aizdevuma pamatsumma 71,14 euro apmērā.

Atbilstoši Civillikuma 1946.panta pirmajai daļai procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks

pielaidis nokavējumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksās

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs: šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem [..].

Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis

garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu [..].

Ievērojot, ka prasītāja ar atbildētāju līgumā Nr.1 vienojušās par procentiem, kas maksājami par aizdevuma lietošanu, tiesa atzīst par pamatotu

prasītājas prasījumu piedzīt no atbildētājas procentus par aizdevuma jeb kapitāla lietošanu 108,81 euro apmērā, kas aprēķināti par laika posmu no

2014.gada 17.jūlija līdz 2016.gada 17.martam.

Līguma Nr.1 13.punktā noteikts, ka par katru maksājuma kavējuma dienu, kas norādīts līguma 9.punktā aizņēmējs maksā aizdevējam

nokavējuma procentus 1% apmērā no savlaicīgi nesamaksātās summas, ar nosacījumu, ka aprēķinātie nokavējuma procenti nevar pārsniegt

kapitāla lielumu. Nokavējuma procentu samaksa neatbrīvo aizņēmēju no līgumsaistību izpildes. Prasībā lūgts piedzīt no atbildētājas līgumiskos

nokavējuma procentus 133,24 euro par laika posmu no 2014.gada 17.jūlija līdz 2016.gada 3.aprīlim norādot, ka tie samazināti uz pusi (50%).

Tiesa secina, ka prasība šajā daļā noraidāma šādu apsvērumu dēļ.

Tiesiskajās attiecībās, kas izveidojās starp prasītāju kā aizdevēju un atbildētāju kā aizņēmēju uz abu noslēgto līgumu pamata, atbildētāja uzskatāma

par patērētāju, bet prasītāja – par pakalpojumu sniedzēju Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3. un 4.punkta izpratnē. Noslēgtie līgumi

atzīstami par patērētāja kreditēšanas līgumiem. To apliecina arī līguma Nr.1 10.punktā iekļautā atsauce uz spēkā esošiem Ministru kabineta noteikumiem

“Noteikumi par patērētāja kreditēšanu”. Tādējādi pušu attiecības ir vērtējamas, piemērojot ne tikai Civillikuma, bet arī Patērētāju tiesību aizsardzības

likuma normas.

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 3.panta 2.punkta noteikumiem patērētāja tiesības ir pārkāptas, ja nav ievērots līgumslēdzēju

pušu vienlīdzības princips un līguma noteikumi ir netaisnīgi. Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta pirmo daļu [..] pakalpojuma

sniedzējs nedrīkst piedāvāt tādus līguma noteikumus, kas ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu, šo likumu un citiem

normatīvajiem aktiem, šā panta trešā daļa nosaka pazīmes, pēc kādām līguma noteikumi ir atzīstami par netaisnīgiem, to starpā šā panta trešās daļas

4.punkts noteic, ka par netaisnīgu atzīstams līguma noteikums, kas uzliek patērētājam, kurš neizpilda vai nepienācīgi izpilda līgumsaistības,

neproporcionāli lielu līgumsodu vai citu kompensāciju par līgumsaistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi salīdzinājumā ar līgumsaistību

neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus.

No Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta vienpadsmitās daļas izriet ne tikai tiesas tiesības, bet arī uzlikts pienākums tiesai arī bez patērētāja

prasības vai lūguma izvērtēt līguma noteikumu atbilstību normatīvo aktu prasībām un vispārējiem tiesību principiem.

Līguma Nr.1 13.punktā noteiktā sankcija (viena procenta apmērā no savlaicīgi nesamaksātās summas par katru maksājuma kavējuma dienu)

nosaukta par nokavējuma procentiem, bet ievērojot, ka aizdevums nav bezprocentīgs, jo tajā paredzēti procenti par kapitāla lietošanu (15% gadā no

neatmaksātās aizdevuma summas), kā arī papildus pielīgta maksa par aizņēmēja saistību izpildes kontroli (1% no preces pirkuma summas), tiesa atzīst,

ka šā līguma 13.punktā noteiktie procenti par katru maksājuma kavējumu, pēc savas būtības neatbilst nokavējuma procentu kritērijam Civillikuma

izpratnē, bet uzskatāmi par līgumsodu (sankciju), kas noteikts par atbildētājas saistību neizpildi vai neizpildītu pienācīgi. Tiesas ieskatā šāda sankcija

viena procenta apmērā no nokavētā maksājuma summas dienā, ir pretrunā ar labas ticības principu un arī ar Civillikuma 1716.panta trešās daļas

noteikumiem, kas noteic, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču

kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra (likuma redakcijā, kas stājās spēkā no 2014.gada

1.janvāra.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 5.panta sestajai daļai, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru (sk. Augstākās tiesas Civillietu

departamenta 2013.gada 12.marta sprieduma lietā Nr.SKC-108 11.punktu, 2015.gada 20.februāra sprieduma lietā Nr.SKC-19 9.punktu,

2016.gada 3.marta sprieduma lietā Nr.SKC-94 8.3.punktu). Augstākās tiesas Civillietu departaments 2015.gada 21.oktobra spriedumā lietā

Nr.SKC –206/2015 (C28322210) norādījis, ka “[10] Augstākās tiesas Civillietu departaments piekrīt kasācijas sūdzības iesniedzējas

viedoklim, ka tiesa kļūdījusies Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta vienpadsmitās daļas (citēta šā sprieduma 5.2.punktā)

iztulkošanā, proti nepareizi izpratusi aizdevuma līguma noteikumu atzīšanas par netaisnīgiem tiesiskās sekas. No minētās normas teksta, kas

formulēts, transformējot Eiropas Padomes 1993.gada 5.aprīļa direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 6.pantā

iekļautos pamatnosacījumus, izriet, ka strīda atrisināšanai attiecībā uz patērētāju līguma netaisnīgie noteikumi nav piemērojami. Kā

norādījusi Eiropas Savienības Tiesa, Direktīvas 93/13 6.panta 1.punkts jāinterpretē tādējādi, ka Valsts tiesām ir vienīgi pienākums noraidīt

negodīga līguma noteikuma piemērošanu, lai patērētājam neradītu saistošas sekas, bet tām nav tiesību koriģēt šā noteikuma saturu (sk.

2015.gada 21.janvāra sprieduma lietā C-482/13 – Unicaja Banko un Caixbank 28.punktu). To ievērojot, secināms, ja līguma noteikums atzīts

par negodīgu, tad tiesa to nepiemēro nevis vērtē, kāds būtu līgumsaistību taisnīgāks noregulējums”. Līdzīgas atziņas arī iekļautas Augstākās

tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 3.marta spriedumā (lieta Nr.SKC-94/2016).

Eiropas Kopienu tiesa 2013.gada 30.maija spriedumā lietā Nr.C-488/11 Dirk Frederik Asbeek Brusse, Katarina de Man Garabito pret

Jahani BV. (pieejams: http://eurlex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:62011CJ0488:LV:NOT), sniedzot atbildi uz prejudiciālo

jautājumu par Eiropas Padomes 1993.gada 5.aprīļa direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos un īpaši tās 6.panta 1.punkta

interpretāciju, norādījusi, ka Direktīvas 6.panta 1.punktu nevar interpretēt tādējādi, ka atbilstoši tam valsts tiesa gadījumā, kad tā konstatējusi

starp profesionāli un patērētāju noslēgta līguma noteikuma par līgumsodu negodīgumu, drīkst samazināt patērētājam piemērojamā līgumsoda

apmēru tā vietā, lai tam attiecīgo līguma noteikumu nepiemērotu vispār (skat. Eiropas Kopienu tiesas sprieduma lietā Nr. C - 488/11

59.punktu) . Direktīvas 6.panta 1.punkts ir interpretējams tādējādi, ka atbilstoši tam valsts tiesa gadījumā, kad tā konstatējusi starp

profesionāli un patērētāju noslēgta līguma noteikuma par līgumsodu negodīgumu, nedrīkst aprobežoties – kā tas tai ļauts atbilstoši valsts

tiesībām – ar patērētājam piemērojamā līgumsoda apmēra samazināšanu, bet tai ir vienkārši jāizslēdz šī noteikuma piemērošana patērētājam

(sk. Eiropas Kopienu tiesas sprieduma lietā Nr.C-488/11 60.punktu).

Tiesa atzīst, ka līguma Nr.1 13.punkta noteikums, kas paredz saistību atbildētājai maksāt prasītājai nokavējuma procentus viena procenta

apmērā no savlaicīgi nesamaksātās summas par katru maksājuma kavējuma dienu, lai arī aprobežots ar nosacījumu, ka aprēķinātie nokavējuma

procenti nevar pārsniegt kapitāla lielumu, ir atzīstami par netaisnīgu līguma noteikumu, tādēļ tas nav piemērojams vispār un prasība šajā daļā

noraidāma.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta

gadā, un saskaņā ar minētā panta ceturto daļu likumiskie nokavējuma procenti ir aprēķināmi tikai no paša kapitāla, jeb neatmaksātā

pamatparāda summas.

Prasītāja aprēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus par laiku no 2016.gada 4.aprīļa līdz 2017.gada 25.janvārim 33,15 euro apmērā, kas

tiesas ieskatā ir pamatoti, jo no līguma izbeigšanas brīža kreditoram ir tiesības uz likumiskajiem procentiem saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu (sk.

Augstākās tiesas Senāta 2013.gada 30.janvāra spriedumu lietā Nr.SKC-644/2013) un tie piedzenami no atbildētājas, jo aprēķināti pēc līguma Nr.1

un Nr.2 izbeigšanās termiņa.

Prasītājas lūgumu – atzīt tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos sešus procentus no pamatparāda summas no prasības iesniegšanas dienas, tiesa

atzīst par daļēji pamatotu, jo likumiskie procenti, kas noteikti ar tiesas spriedumu, aprēķināmi par sprieduma izpildes nokavējumu, t.i., pēc tā labprātīgas

izpildes termiņa notecējuma (sk. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 29.janvāra lēmumu lietā Nr.SKC-1331/2016).

Tādējādi atbilstoši Civillikuma 1765.pantam un Civilprocesa likuma 195.pantam, prasītājai nosakāmas tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos

sešus procentus gadā no pamatparāda summas pēc līguma Nr.1 (679 euro) un pēc līguma Nr.2 (71,14 euro) par laiku līdz sprieduma izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmo daļu taisot spriedumu par naudas summas piedziņu [..], tiesa nosaka termiņu sprieduma

labprātīgai izpildei [..]. Tiesa atzīst, ka šā likuma norma attiecas arī uz izskatāmo prasību un līdz ar to atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma

labprātīgai izpildei – desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, minētās summas piespriež prasītājam proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram.

Prasītāja samaksājusi valsts nodevu 175,19 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro (lietas 8.-10.lapa), bet kopā 179,89 euro

apmērā. Proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram, par labu prasītājai no atbildētājas piedzenama valsts nodeva 155,20 euro, ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 4,70 euro, bet kopā 159,90 euro apmērā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 189.-193., 195., 204.1, 250.25 un 250.27 pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt prasību daļēji.

Piedzīt no /pers. B/ (/pers. B/), personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvieta: /adrese /, Iecavas novads, par labu akciju sabiedrībai

„LATEKO LĪZINGS”, reģistrācijas numurs 40003366651, pēc 2014.gada 17.jūnijā noslēgtā patērētāju kreditēšanas līguma Nr./numurs/ pamatparādu

679 euro, maksu par aizdevuma saistību izpildes kontroli 142,59 euro, aizdevuma lietošanas procentus 108,81 euro (par laiku no 2014.gada 17.jūlija

līdz 2016.gada 17.martam), likumiskos nokavējuma procentus 33,15 euro (par laiku no 2016.gada 4.aprīļa līdz 2017.gada 25.janvārim), bet kopā

963,55 euro (deviņi simti sešdesmit trīs euro 55 centi).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu akciju sabiedrībai „LATEKO LĪZINGS”, reģistrācijas numurs 40003366651, pēc

2013.gada 6.decembrī noslēgtā aizdevuma līguma Nr./numurs/ pamatparādu 71,14 euro (septiņdesmit viens euro 14 centi).

Piedzīt no Zandas Balodes, personas kods /personas kods/, par labu akciju sabiedrībai „LATEKO LĪZINGS”, reģistrācijas numurs

40003366651, valsts nodevu 155,20 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, bet kopā 159,90 euro (viens simts piecdesmit deviņi

euro 90 centi).

Piedzīto summu samaksa veicama: AS „NORVIK BANKA”, konta numurs LV98LATB0006010003592, bankas kods: LATBLV22.

Noteikt /pers.B/i, personas kods /personas kods/, termiņu labprātīgai sprieduma izpildei – desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Noteikt akciju sabiedrībai „LATEKO LĪZINGS”, vienotais reģistrācijas Nr.40003366651, tiesības saņemt no atbildētājas /pers. B/, personas

kods /personas kods/, sešus procentus gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas (679 euro) p ē c 2014.gada 17.jūnijā noslēgtā patērētāju

kreditēšanas līguma Nr.L/numurs/ par laiku no sprieduma labprātīgas izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei.

Noteikt akciju sabiedrībai „LATEKO LĪZINGS”, vienotais reģistrācijas Nr.40003366651, tiesības saņemt no atbildētājas /pers. B/, personas

kods /personas kods/, sešus procentus gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas (71,14 euro) pēc 2013.gada 6.decembrī noslēgtā aizdevuma

līguma Nr.SM102452 par laiku no sprieduma labprātīgas izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei.

Pārējā daļā – par 133,24 euro piedziņu, prasību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā, iesniedzot apelācijas sūdzību Bauskas rajona tiesā,

ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.² pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese A.Skulme