Court terminates lease, evicts tenants, and orders joint payment of rent arrears and state fees.

Lietas Nr. C29551513

Lietas arhīva Nr. C-0157-15/1

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Kuldīgā 2015.gada 31.martā

Kuldīgas rajona tiesa šādā sastāvā

tiesnese Anita Simsone

tiesas sēžu sekretāre Elita Zazerska

piedaloties prasītāja pārstāvim

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk prasītāja) prasībā pret /pers. C/,

/pers. D/, nepilngadīgajiem /pers. E/ un /pers. F/ (turpmāk atbildētāji) par īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvokļa, un īres un pamatpakalpojumu

parāda piedziņu.

APRAKSTOŠĀ DAĻA.

Prasītāja iesniegusi tiesā prasību pret atbildētājiem, kurā lūdz izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu ar /pers. C/, /pers. D/ un nepilngadīgajām

/pers. E/ un /pers. F/ un izlikt no dzīvokļa /adrese A/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas /pers. C/, /pers. D/, nepilngadīgās /pers. E/ un /pers. F/ un

piedzīt solidāri no /pers. C/ un /pers. D/ par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” īres maksu un maksu par pakalpojumiem 2403,98 euro jeb 1689,53

latus, piedzīt tiesas izdevumus un atzīt prasītājai tiesības saņemt likumiskos procentus 6 % (seši procenti) gadā līdz tiesas sprieduma izpildei.

Prasība pamatota uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.pantu, 10.panta otro daļu, 11.3. pantu, 12.pantu, 28.2.pirmās daļas 1.punktu, 2.panta

otro daļu, Civillikuma 177., 1587.,1770.,1775., 1779., 1811., 1828., 1838., 2124., 2125., 2128.,2141.,2143.pantu.

Prasītāja prasībā norādījusi, ka ar 2010.gada 29.decembra Uzņēmumu reģistra lēmumu Nr.6-12/167284RP SIA ,,Krasta nami” izslēgta no

komercreģistra un reorganizācijas - saplūšanas rezultātā, izveidots jauns komersants - S I ,,Rīgas A namu pārvaldnieks”, kas 2010. gada 29.decembrī

reģistrēta Uzņēmumu reģistrā. SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” ir SIA „Krasta nami” saistību un tiesību pārņēmēja.

Prasītāja norādījusi, ka 1995.gada 28.martā noslēgts īres līgums ar /pers. H/ par dzīvokļa, /adrese/, īri. /pers. H/ mirusi /miršanas datums/.

Atbildētāji īres līgumu pēc /pers. H/ nāves neesot noslēguši, bet atbildētāji turpinot īrēt dzīvokli.

Prasītāja uzskata, ka nepilngadīgie arī esot īrnieki likuma „Par dzīvojamo telpu īri” izpratnē. Bērnu intereses tiesā pārstāv to vecāki, kas šajā strīdā

arī ir atbildētāji. Ņemot vērā to, ka tiesas spriedumus nevar taisīt pret personām, kas lietā nav atbildētāji un šādas personas nevar izlikt, ja tās netiek

norādītas atbildētāju statusā, nepilngadīgie īrnieki procesuālā izpratnē ir jānorāda prasībās atbildētāju statusā, kā personas, pret kurām taisāms tiesas

spriedums.

Atbildētājiem bija jāveic samaksa par dzīvojamās telpas īri un pamatpakalpojumiem, bet atbildētāji savas saistības nepilda.

Atbildētājam mēnesī par dzīvojamās telpas īri saskaņā ar ikmēneša izrakstītajiem rēķiniem jāmaksā 17,05 euro jeb 11,98 Ls.

Īrniekiem bijušas nodrošinātas iespējas lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar normatīvajiem aktiem un izmantot pamatpakalpojumus, taču īrnieki

vairāk nekā trīs mēnešus nav maksājuši dzīvojamās telpas īres maksu un maksu par pamatpakalpojumiem.

Prasītāja pirms prasības celšanas tiesā 04.07.2012. ierakstītos sūtījumos ar paziņojumu par sūtījuma saņemšanu, brīdinājusi atbildētājus, bet

ņemot vērā to, ka visi atbildētāji sūtījumu nesaņēma, brīdinājums 16.08.2012. tika ievietots laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

Neskatoties uz to, parāds nav dzēsts. Parāda summa pieaug no 2004.gada septembra. Uz 2013. gada janvāri parāds par dzīvojamās telpas īri un

pamatpakalpojumiem

veidojot 2403,98 euro jeb 1689,53 latus, no kuriem īres maksas parāds ir 2261,41 jeb 1589,33 lati un likumiskie kavējuma procenti, kas tiekot rēķināti

no 2011. gada septembra 142,57 euro jeb 100,20 lati.

Prasītāja uzskata, ka no pilngadīgajiem īrniekiem piedzenams parāds 2403,98 euro un īres līgums ar visiem atbildētājiem ir izbeidzams un visi

atbildētāji ir izliekami no dzīvokļa.

Prasītājas pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. Prasītāja 2015.gada 13.martā iesniegusi iesniegumu, kurā lūdz prasību apmierināt pilnībā un lietu

izskatīt bez prasītājas pārstāvja klātbūtnes. Īres parāds neesot samaksāts, ko apstiprinot 2015.gada februāra rēķins.

Atbildētāji paskaidrojumus saskaņā ar Civilprocesa likuma 148.pantu nav iesnieguši, iebildumus pret prasību nav cēluši.

Uz tiesas sēdi atbildētāji nav ieradušies, par tiesas sēdes laiku un vietu paziņots saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta pirmās un piektās daļas

nosacījumiem, prasības pieteikumu un tiesas pavēsti nosūtot uz atbildētāju deklarēto dzīvesvietu (lietas 58.–75.lapa un izdruka no TIS - lietas 78.–

80.lapa).

Līdz ar to, tiesa atzīst, ka atbildētājiem par tiesā iesniegto prasību un tiesas sēdi ir paziņots Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punktā

noteiktajā kārtībā, kas noteic, ka uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdi un dokumenti izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja

dokumenti nosūtīti ar pasta paziņojumu.

Tiesa atzīst, ka nav konstatējami Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā noteiktie lietas izskatīšanas atlikšanas pamati un lieta izskatāma bez

atbildētāju klātbūtnes.

Bāriņtiesai par prasības celšanu paziņots (lietas 45.lapa).

MOTĪVU DAĻA.

Iepazinusies ar lietas materiāliem, pārbaudījusi pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.

Dzīvojamo telpu īres līgums (lietas 28.lapa) pierāda, ka /pers. H/ 1995.gada 28.martā noslēgusi īres līgumu par dzīvokļa /adrese B/ īri. Izziņa par

ģimenes sastāvu (lietas 34.lapa) liecina, ka ģimenē ir meita /pers. J/, dēli /pers. K/ un /pers. C/.

Prasītājas paskaidrojumi liecina, ka īrniece /pers. H/ mirusi /miršanas datums/.

Informācija no Personu datu pārlūka liecina, ka dzīvokli /adrese B/, kā savu deklarēto dzīvesvietu norādījis /pers. C/ un nepilngadīgie bērni /pers.

E/ un /pers. F/. /pers. D/ deklarētā dzīves vieta ir cita adrese.

Brīdinājums, pasta kvītis, aploksnes (lietas 39.,40.lapa) pierāda, ka nepilngadīgie bērni nav saņēmuši brīdinājumu par īres un komunālo

maksājumu parādu un prasītājas nodomu atbildētājus izlikt no dzīvokļa.

Pasta kvīts (lietas 38.lapa) pierāda, ka 2012.gada 4.jūlijā /pers. D/ saņēmusi brīdinājumu par īres un komunālo maksājumu parādu un prasītājas

nodomu atbildētājus izlikt no dzīvokļa.

Sludinājums laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” 2012.gada 16.augustā (lietas 35.lapa) pierāda, ka atbildētājs /pers. C/ un nepilngadīgās /pers. E/ un

/pers. F/ brīdināti par īres un komunālo maksājumu parādu un prasītājas nodomu atbildētājus izlikt no dzīvokļa.

Lietā nav iesniegta kvīts, kas pierāda parāda samaksu.

Parāda aprēķins (lietas 17. – 22.lapa) pierāda, ka kopš 2004.gada septembra maksājumi tiek veikti neregulāri, bet no 2009.gada jūnija

maksājumi vairs vispār netiek veikti.

Rēķini (lietas 12. – 16.lapa) pierāda par kādiem pakalpojumiem atbildētājiem ir ar prasītāju jānorēķinās, kā arī pierāda, ka īres maksa mēnesī ir

17,05 euro jeb 11,98 Ls.

Aprēķini (lietas 12. – 22.lapa) pierāda 2261,41euro jeb 1589,33 lati īres parādu un likumiskos kavējuma procentus 142,57 euro jeb 100,20

latus.

Iebildumus pret prasību atbildētāji nav cēluši, aprēķinu pamatotību, atbildētāji nav apstrīdējuši.

Likuma „Par dzīvojamās telpas īri” 2.pantā noteikts, ka dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai

personai par maksu.

„Par dzīvojamās telpas īri” likuma 12.pantā noteikts, ka dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā

noteiktajos termiņos. Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās

telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā. Dzīvojamās telpas īres līgumā norādāma persona, kurai maksājama īres maksa, maksa par

pakalpojumiem un obligātais maksājums, šīs personas dzīvesvietas adrese vai juridiskā adrese. Ja maksājumi veicami bezskaidras naudas

norēķinu kārtībā, līgumā norādāms bankas konts, kurā veicama iemaksa.

Likuma „Par dzīvojamās telpas īri” 11. 3 pantā noteikts, ka dzīvojamās telpas īres līgumā nosakāmi tie pakalpojumu veidi, kurus

dzīvojamās telpas lietošanas laikā saņem īrnieks:

1) pamatpakalpojumi, kuri ir nesaraujami saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (apkure, aukstais ūdens, kanalizācija un sadzīves

atkritumu izvešana).

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta otro daļu „īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā

īrniekam. Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām”.

„Par dzīvojamās telpas īri” 28.2 pantā noteikts, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes

locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, šādos gadījumos:

1) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu

saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem;

2) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot

pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.

Izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu.

Gadījumos, kad izīrētājam nav zināma īrnieka atrašanās vieta, prasību tiesā var celt, ja mēnesi iepriekš laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ir

publicēts brīdinājums.

Saskaņā ar Civillikuma 2141.pantu nomniekam un īrniekam jāsamaksā nomas un īres maksa līgumā noteiktos termiņos; novilcinot maksājumus,

viņam jāmaksā nokavējuma procenti.

Civillikuma 1653.pantā noteikts, ka citos gadījumos, bez augšā minētajiem (1652.p.), lai atzītu parādnieka nokavējumu, viņam jādabū

papriekš atgādinājums no kreditora.

Civilprocesa likuma 10.pants noteic, ka puses savas civilprocesuālās tiesības realizē sacīkstes formā.

Tiesa uzskata, ka lietā nepastāv strīds par to, ka starp atbildētājiem un prasītāju pēc īrnieces /pers. H/ nāves no /datums/, kā /pers. H/ ģimenes

locekļiem, izveidojās tiesiskas īres attiecības par dzīvokļa /adrese B/, īri, jo atbildētāji pēc īrnieces nāves turpina dzīvot minētajā dzīvoklī, savukārt

prasītāja nav lūgusi atbildētājus izlikt no dzīvokļa sakarā ar īrnieces nāvi vai to, ka nav noslēgts īres līgums.

Lietā nav pierādījumu par to, ka dzīvoklis būtu izīrēts citām personām.

Neraugoties uz to, ka uz prasības izskatīšanas brīdi, atbildētājas /pers. D/ deklarētā dzīves vieta ir cita, nevis norādītais strīdus dzīvoklis, tiesa

atzīst, ka prasītāja ir strīdus dzīvokļa īrniece ar visu no tā izrietošajām sekām, jo lietā nav iesniegti pierādījumi par to, ka atbildētāja neīrē strīdus dzīvokli

un tas nav viņas domicils. Tiesa atzīst, ka minēto pierādīt ir tieši atbildētājas pienākums.

Ievērojot teikto, tiesa atzīst par pierādītu, ka no 1995.gada 28.marta līdz 2010.gada 22.martam, atbildētāji dzīvoklī dzīvoja kā īrnieces /pers. H/

ģimenes locekļi, bet no 2010.gada 22.marta turpina dzīvoklī dzīvot kā īrnieki un atbildētājiem bija nodrošināta iespēja lietot strīdus dzīvojamo telpu un

izmantot pamatpakalpojumus kopš 1995.gada 28.marta.

Tāpat tiesa uzskata, ka lietā nav strīds par to, ka atbildētājiem, kuri ir pilngadīgie ģimenes locekļi/īrnieki, ir pienākums maksāt īres maksu, kā arī

maksāt par pamatpakalpojumiem.

No īres līguma (lietas 28.lapa) ir redzams, ka līgumā norādīts termiņš, kārtība, kādā īres maksa maksājama.

Līgumā norādīts, ka maksājumi veicami saskaņā ar tarifiem, kuri ir mainīgs lielums (lietas 29.lapa).

Tiesa atzīst, ka atbildētājiem kā īrnieces ģimenes locekļiem un īrniekiem pēc īrnieces nāves, ir pienākums maksāt īres maksu un maksu par

pamatpakalpojumiem, kā arī ciest no negatīvajām sekām saistību neizpildes gadījumā.

Turklāt tiesa uzskata, ka atbildētājiem bija zināms pienākums katru mēnesi norēķināties par īres un pamatpakalpojumiem, jo atbildētāji neregulāri

šo pienākumu ir pildījuši. Ņemot vērā, ka pienākums maksāt īres maksu un maksu par pamatpakalpojumiem izriet no likuma, tiesa uzskata, ka atbildētāji

nevar atsaukties uz savu pienākumu nezināšanu. Turklāt, ikmēneša rēķinos (lietas 12. – 16.lapa) ir konkrēti norādīts par ko un kādā apmērā ir jāveic

maksājumi, kā arī ir norādīts līdz kādam laikam, maksājumi ir jāveic.

Turklāt, tiesa uzskata, ka „Par dzīvojamo telpu īri” likuma izpratnē īres maksa ir ikmēneša devums, kas īrniekam jādod par katru dzīvoklī

nodzīvoto mēnesi.

Apsverot jautājumu par īres parāda esamību Civillikuma normu izpratnē, tiesa atzīst, ka Civillikuma 2141.pants nosaka īrnieka pienākumu maksāt

īres maksu, savukārt Civillikuma 2143.pants nosaka, ka īres maksa ir ikmēneša devums, ja puses nav vienojušās citādi. Lietā nav pierādījumu par to, ka

puses būtu vienojušās citādi, līdz ar to, atbildētājiem bija pienākums par īri un pamatpakalpojumiem norēķināties katru mēnesi, veicot atbilstošus

maksājumus. Minēto pienākumu nosaka arī „Par dzīvojamās telpas īri” likuma 12.pants, kas ir speciālā tiesību norma attiecībā pret Civillikuma īres

attiecību regulējošajām normām.

Ievērojot teikto, tiesa uzskata, ka prasītāja ir pienācīgā kārtā informējusi atbildētājus, par veicamo maksājumu veidu, apmēru, summu un termiņu

kādā maksājumi jāveic un norādījusi kontus, kuros maksājumi ir jāieskaita.

Tiesa uzskata, ka saņemot norādītos rēķinus, atbildētāji, pildot saistības labā ticībā, varēja bez jebkādiem šķēršļiem samaksāt īres un

pamatpakalpojumu maksājumus.

Brīdinājums (lietas 38.lapa) un sludinājums laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” (lietas 35.lapa) pierāda, ka prasītājs ir brīdinājis atbildētājus par

parāda esamību un par to, ka sakarā ar īres un pamatpakalpojumu apmaksas kavējumu ilgāk par trijiem mēnešiem, tiks izbeigts dzīvojamās telpas īres

līgums un atbildētāji izlikti no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Ar parāda aprēķinu ir pierādīts, ka atbildētāji ilgāk nekā trīs mēnešus nemaksā īres maksu par pamatpakalpojumiem, tas ir, no 2009.gada jūnija

(lietas 18.lapa).

Izvērtējot minēto, tiesa uzskata, ka atbilstoši Civillikuma 1653.pantam un likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 pantam, atbildētāji ir pieļāvuši īres

maksas nokavējumu, jo vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņiem bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu,

saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.

Parāda aprēķins pierāda nesamaksātās īres un komunālo maksājumu apmēru. Atbildētāji nav cēluši iebildumus pret īres maksas un komunālo

maksājumu parāda apmēru.

Pienākums pierādīt saistību izpildi ir atbildētājiem.

Atbildētāji nav iesnieguši lietā kvītis, kas apliecinātu parāda samaksu.

Civillikuma 1674.pants nosaka, pēc likuma solidāra saistība nodibinās, kad izpildījuma priekšmets ir nedalāms, un proti, kad tas ir vai nu

kāda darbība, vai bezdarbība, tāpat arī kad kāda lieta vairākām personām kopīgi uzticēta glabājumā, patapināta, izīrēta vai ieķīlāta.

Likuma ”Par dzīvojamo telpu īri’ 10. pants nosaka, ka īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam.

Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.

Ievērojot teikto, tiesa uzskata, ka prasība par īres maksas un komunālo maksājumu parāda piedziņu ir pamatota un no atbildētājiem /pers. C/ un

/pers. D/ solidāri ir piedzenams īres un pakalpojumu parāds 2261,41euro.

Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktā noteikts, ka parādnieka nokavējums ar visām sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis

garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu - procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā; ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā,

ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Tiesa izvērtējot minēto, atzīst, ka atbildētāji nav pildījuši likumā noteikto saistību maksāt prasītājai ik mēnesi par dzīvokļa īri un pakalpojumiem,

tāpēc prasītāja pamatoti aprēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus 142,57 euro par laika periodu no 2011.gada septembra līdz 2013.gada

janvārim, kas solidāri ir piedzenami no atbildētājiem /pers. C/ un /pers. D/.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda arī prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādejādi tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

saņemt likumiskos procentus 6% gadā no nenomaksātā pamatparāda.

Atbildētājiem ir tiesības brīvi izmantot izīrēto dzīvokli, tomēr saistību neizpildes gadījumā, īrniekam ir jācieš no likumā paredzētajām negatīvajām

sekām.

Tiesa uzskata, ka ar minēto ir pilnībā pierādīts, ka pilngadīgie atbildētāji, būdami dzīvokļa īrnieki, vairāk nekā trīs mēnešus nav maksājuši īres

maksu, lai gan viņiem bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem, kā arī vairāk nekā

trīs mēnešus nav maksājuši par pamatpakalpojumiem, lai gan viņiem bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas

īres līgumu un normatīvajiem aktiem.

Pierādīt faktu, ka samaksa veikta var tikai atbildētāji, un tāds ir arī atbildētāju pienākums saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu.

Lietā nav iesniegta kvīts, kas pierāda, ka pilngadīgie atbildētāji ir veikuši samaksu par īri un pakalpojumiem.

Brīdinājums (lietas 38.lapa) un sludinājums (lietas 35.lapa) pierāda, ka izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā ir

brīdinājis atbildētājus tajā skaitā nepilngadīgos, ka sakarā ar ilgstošu īres un pamatpakalpojumu apmaksas kavējumu tiks izbeigts dzīvojamās telpas īres

līgums un atbildētāji no dzīvokļa tiks izlikti bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Ņemot vērā teikto kopumā, tiesa uzskata, ka prasība par īres līguma izbeigšanu un atbildētāju izlikšanu no dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas

ierādīšanas ir pamatota un apmierināma.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 36.2 pantā noteikts, ja ierosināta civillieta par īrnieka un ar viņu kopā dzīvojoša un viņa apgādībā esoša

nepilngadīga bērna vai aizgādnībā esošas personas izlikšanu no dzīvojamās telpas, tiesa triju dienu laikā pēc lietas ierosināšanas paziņo par to attiecīgajai

bāriņtiesai. Atkārtots paziņojums nosūtāms tad, kad tiesa ir taisījusi spriedumu lietā par nepilngadīga bērna vai aizgādnībā esošas personas izlikšanu no

dzīvojamās telpas.

Atbildētājas/pers. L/ apgādībā ir nepilngadīgās meitas /pers. E/ un /pers. F/.

Ievērojot teikto, tiesai par nepilngadīgā bērna izlikšanu no dzīvokļa jāpaziņo Rīgas bāriņtiesai.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

No lietai pievienotajām kvītīm 7.,9.,10 redzams, ka prasītāja samaksājusi valsts nodevu kopā 76,92 latus jeb 109,45 euro.

Lietai pievienotā kvīts par 172,91 latiem (lietas 8.lapa) nav attiecināma uz valsts nodevu šajā lietā, jo maksājumu mērķis nav šī lieta.

Kopā prasītāja lietā samaksājusi valsts nodevu 109,45 euro, bet prasītājai par prasību bija jāmaksā valsts nodeva 355,48 euro.

Atbilstoši minētajam, no /pers. C/ par labu prasītājai piedzenama lietā samaksātā valsts nodeva 54,73 euro un izdevumi par tiesas dokumentu

piegādāšanu 3,92 euro, no /pers. D/ par labu prasītājai piedzenama lietā samaksātā valsts nodeva 54,73 euro, un izdevumi par tiesas dokumentu

piegādāšanu 3,92 euro.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, par labu valstij no /pers. C/ piedzenama valsts nodeva 123,02 euro un izdevumi par

tiesas dokumentu piegādāšanu 5,81 euro, no /pers. D/ par labu valstij piedzenama valsts nodeva 123,02 euro, un izdevumi par tiesas dokumentu

piegādāšanu 5,81 euro.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas

izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms

nekavējoties.

Novērtējot lietā konstatētos apstākļus, proti, parāda apmēru, tiesa uzskata, ka atbildētājiem nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – 10

dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

REZOLUTATĪVĀ DAĻA.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 5., 190., 192., 195.pantu, tiesa

nosprieda

izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu par dzīvokļa Nr./numurs/, /adrese/ izīrēšanu /pers. C/, personas kods /personas kods/, /pers. D/, personas

kods /personas kods/, nepilngadīgajām /pers. E/, personas kods /personas kods/ un /pers. F/, personas kods /personas kods/.

Izlikt /pers. C/, personas kods /personas kods/, /pers. D/, personas kods /personas kods/, ar nepilngadīgajām /pers. E/, personas

kods /personas kods/ un /pers. F/, personas kods /personas kods/, no dzīvokļa Nr./numurs/, /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Piedzīt solidāri no /pers. C/, personas kods /personas kods/, /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu

pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, īres maksas un maksas par komunālajiem pakalpojumiem pamatparādu EUR 2261,41 (divi tūkstoši divi

simti sešdesmit viens euro un četrdesmit viens cents), kavējuma procentus 142,57 euro (viens simts četrdesmit divi euro un piecdesmit septiņi centi), kas

sprieduma labprātīgas izpildes gadījumā jāiemaksā prasītājas kontā Nr. /konta numurs/, kods PARXLV22, AS „Citadele banka”.

Noteikt tiesības sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” saņemt likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no pamatparāda

EUR 2261,41 līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321 lietā samaksāto

valsts nodevu 54,73 euro un izdevumus par tiesas dokumentu piegādāšanu 3,92 euro.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321 lietā samaksāto

valsts nodevu 54,73 euro, un izdevumus par tiesas dokumentu piegādāšanu 3,92 euro.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu 123,02 euro un izdevumus par tiesas dokumentu piegādāšanu

5,81 euro.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu 123,02 euro, izdevumus par tiesas dokumentu piegādāšanu

5,81 euro.

Noteikt sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību

Kuldīgas rajona tiesā.

Tiesnese A.Simsone