Court dismisses alimony claim because defendant already fulfills legal duty, voiding interim protection order.

ECLI:LV:ZRT:2024:0424.C73266724.3.S

Lieta Nr. C73266724

Lietvedības Nr. C-2667-24/35

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jēkabpilī 2024. gada 24.aprīlī

Zemgales rajona tiesa

tiesnese Inna Lipša,

rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Zemgales rajona tiesā saņemts prasītājas /pers. A/ vienkāršotās procedūras prasības pieteikums pret atbildētāju /pers. B/ par naudas piedziņu.

[1.1] Prasība celta par uzturlīdzekļu piedziņu nepilngadīgā bērna /pers. C/ uzturam.

[1.2] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļus bērna /pers. C/ uzturēšanai 25% no minimālās mēneša darba algas mēnesī ik mēnesi, kas

šobrīd sastāda 155 euro mēnesī no prasības pieteikuma iesniegšanas dienas, bet no laika, kad /pers. C/ sasniegs 7 gadu vecumu - 30% no minimālās

mēneša darba algas mēnesī ik mēnesi līdz laikam, kamēr bērns pats spēs sevi apgādāt.

Noteikt ka ar Zemgales rajona tiesas 2023. gada 21. novembra lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību piemērošanu noteiktie pagaidu

aizsardzības pret vardarbību līdzekļi, ir spēkā vienu gadu pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu izpildīt nekavējoties.

[1.3] Prasība pamatota uz Civillikuma 177., 178. pantu, 179. panta 1.,2.,5. daļu, Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumi Nr. 37

„Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”, Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumi Nr. 656 „Noteikumi par minimālās

mēneša darba algas apmēru un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”, Civilprocesa likuma 1., 26., 74., 43. panta pirmās daļas l. punktu,

93. panta otro daļu, 128.-130., 205. panta pirmās daļas pirmo punktu, 250.18 - 250.20 pantu, 250.58 panta devīto daļu.

[2] 2024. gada 19. februārī tiesā saņemts atbildētāja paskaidrojums, norāda, ka prasību neatzīst.

[2.1] Nekad nav apstrīdējis, ka viņam būtu jāmaksā uzturlīdzekļi prasītājai viņas norādītajā apmērā dēla /pers. C/ uzturam un to arī dara, ko

apliecina gan prasītājas prasības pieteikumā norādītais, gan atbildētāja pielikumā pievienotais maksājuma uzdevums.

[2.2] Kritiku neiztur prasības pieteikumā norādītais, ka laikā no 2023. gada novembra sākuma līdz prasības pieteikuma sagatavošanai (2024. gada

15. janvārim) atbildētājs ir sniedzis materiālo palīdzību 312,50 euro apmērā, ko prasītāja uzskata par nepietiekamu.

Savā 2023. gada 14. decembra paskaidrojumā Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijai, kurā prasītāja bija vērsusies, atbildētājs paskaidroja,

ka līdz 2023. gada 13. novembrim dēls /pers. C/ mēnesī vienādu laiku dzīvoja gan pie prasītājas, gan pie atbildētāja, līdz ar to, uzturlīdzekļi prasītājai

netika maksāti, jo līdzekļus bērna vajadzībām puses nodrošināja līdzīgi.

Tā kā no 2023. gada 13. novembra bērns visu laiku dzīvo pie prasītājas, 2023. gada 13. decembrī atbildētājs veica uzturlīdzekļu maksājumu

prasītājai 107,50 euro apmērā, jo no Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas vēstules bija sapratis, ka viņam ir jāmaksā šāda summa. Atbildētājs arī

norādīja, ka turpmāk maksās uzturlīdzekļus bērna uzturam līdz katra mēneša 15. datumam ne mazāk kā valstī noteiktajā minimālajā apmērā.

Pēc mēneša, 2024. gada 12. janvārī, t.i., pirms prasītāja iesniedza prasības pieteikumu tiesā, atbildētājs pārskaitīja prasītājai uzturlīdzekļus dēla

uzturam 205 euro apmērā, t.i. 155 euro par tekošo mēnesi un papildus 50 euro par iepriekšējo mēnesi.

Attiecīgi 2024. gada 12. februārī atbildētājs ir pārskaitījis prasītājai uzturlīdzekļus dēla vajadzībām 175 euro apmērā, kā arī samaksājis par dēla

bērnudārza pusdienām (maksājuma uzdevumi pielikumā).

[2.3] Pie šādiem apstākļiem nav nekāda pamata konstatēt, ka pušu starpā jebkad būtu pastāvējis strīds par uzturlīdzekļu maksāšanas pienākuma

nepildīšanu no atbildētāja puses un prasība pret viņu ir celta nepamatoti un priekšlaicīgi.

Konkrētajā gadījumā nav konstatējams, ka prasītājas tiesības saņemt uzturlīdzekļus prasītājas un atbildētāja kopīgā dēla /pers. C/ uzturam būtu

jebkādā veidā tikušas aizskartas. Lietā šādi pierādījumi nav iesniegti. Turpretim lietā iesniegtie pierādījumi liecina par pretējo.

[2.4] Atbildētāja ieskatā šī prasība ir celta tikai un vienīgi tā iemesla dēļ, ka prasītājai ar Zemgales rajona tiesas 2023. gada 21. novembra lēmumu,

ar kuru apmierināts pieteikums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, bija noteikts termiņš prasības iesniegšanai tiesā līdz 2024. gada 16. janvārim,

vienlaikus prasībā lūdzot noteikt, ka iepriekšminētajā tiesas lēmumā noteiktie pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļi ir spēkā vienu gadu pēc

sprieduma spēkā stāšanās likumīgā spēkā.

Atbildētājs vērš tiesas uzmanību, ka, lai arī Zemgales rajona tiesas tiesneses Gitas Zenfas 2023. gada 21. novembra lēmumā norādīts, ka prasītājas

pieteikums pret atbildētāju par pagaidu aizsardzību pret vardarbību iesniegts “arī nepilngadīgā bērna /pers. C/ interesēs” un, apmierinot pieteikumu, tiesa

ir noteikusi pagaidu aizsardzības līdzekļus ne tikai bērnam /pers. C/, bet arī prasītājai, no minētā lēmuma nav konstatējams pamatojums, kādēļ pagaidu

aizsardzība ir piemērota prasītājai, jo nav norādīta neviena iespējamās vardarbības epizode, kuru atbildētājs būtu realizējis attiecībā pret prasītāju.

Savukārt, prasību /pers. C/ interesēs tiesas noteiktajā termiņā prasītāja nav cēlusi, jo par tādu nevar uzskatīt uzturlīdzekļu piedziņas prasību, kura

nav celta bērna, bet gan pašas prasītājas interesēs.

Pie šādiem apstākļiem atbildētājs uzskata, ka prasītājai pagaidu aizsardzība ir piemērota nepamatoti, atbildētājs prasītāju nekādā veidā neapdraud

un nekad nav apdraudējis, līdz ar to, nav tiesiska pamata saglabāt pret viņu piemērotos pagaidu aizsardzības līdzekļus vēl gadu pēc sprieduma spēkā

stāšanās.

[3] Prasītāja 2024. gada 4. martā ir iesniegusi atsauksmi par atbildētāja iesniegto paskaidrojumu.

[3.1] Sākumā bērna tēvs maksāja Uzturlīdzekļa fonda noteikto minimālo, kas ir 107 euro, uz ko Bāriņtiesa norādīja, ka summa, kas jāmaksā

bērnam ir lielāka. Kopš prasības tiesā maksā valstī noteiktos minimālos uzturlīdzekļus. Kā arī apmaksā ēdināšanu pirmsskolas izglītības iestādē, kas nav

liela summa. Viņai kā prasītājai nav nekādas drošības, ka bērna tēvs maksās uzturlīdzekļus, ko pieprasa minimālos, lai gan izdevumi ir lielāki (apģērbs,

transports uz pirmsskolas izglītības iestādi, ēdināšana mājās, dzīvesvietai – komunālie, elektrība, gāze, medikamenti, izklaides - muzeji, koncerti), jo pret

bērna tēvu ir ierosināta krimināllieta Nr. 19050022523. Valmieras tiesā ir lieta Nr. 71152324 par bērna dzīvesvietas noteikšanu.

[3.2] Prasītāja 2024. gada 21 .martā tiesā ir iesniegusi papildus paskaidrojumus, kuros norāda, ka šobrīd (pēc atbildētāja sniegtām ziņām) viņam

piemērots drošības līdzeklis ar bērnu netikties un nesazināties, Vidzemes rajona tiesā ir lieta Nr. 71152324 par saskarsmes tiesības atņemšanu uz laiku,

bet vēl nav pieņemts lēmums, tomēr sava bērna interesēs uzskata par lietderīgu šīs lietas ietvaros uzturēt lūgumu par pagaidu aizsardzības pret vardarbību

saglabāšanu, jo tas ir vienīgais, kas viņai ļauj šobrīd zināt, ka tēvs bērnam netuvosies.

[4] Atbildētājs 2024. gada 8. aprīlī tiesā iesniedzis papildus paskaidrojumus.

[4.1] Paskaidro, ka 2023. gada 13. decembrī ir veicis uzturlīdzekļu maksājumu prasītājai 107,50 euro apmērā, kas būtu attiecināmi uz 2023. gada

novembra mēnesi.

Kā konstatējams no pielikumā pievienotā 2024. gada konta pārskata, atbildētājs 2024. gadā ir veicis četrus uzturlīdzekļu pārskaitījumus prasītājai:

1 ) 2024. gada 12. janvārī pārskaitīti 205 euro (jāprecizē sākotnējā paskaidrojumā norādītais, ka 155 euro ir uzturlīdzekļu maksājums par

2023. gada decembri; 50 euro ir uzturlīdzekļu maksājuma piemaksa par 2023. gada novembri);

2) 2024. gada 22. janvārī pārskaitīti 175 euro uzturlīdzekļu maksājums par janvāri;

3) 2024. gada 12. februārī pārskaitīti 175 euro uzturlīdzekļu maksājums par februāri;

4) 2024. gada 11. martā pārskaitīti 175 euro uzturlīdzekļu maksājums par martu.

Papildus uzturlīdzekļu maksājumiem 2022.-2024. gadā atbildētājs ir veicis maksājumus par /pers. C/ ēdināšanu bērnudārzā (konta pārskati

pielikumā).

[4.2] Līdztekus tam, kaut gan atbildētājs ar prasītāju nedzīvo kopā jau kopš 2021. gada rudens un bērna aprūpe tika dalīta uz pusēm, atbildētājs

prasītājai ir samērā regulāri veicis naudas pārskaitījumus dažādiem ar bērna vajadzībām saistītiem papildus tēriņiem, ko apliecina pielikumā pievienotie

kontu pārskati par 2022. un 2023. gadiem.

Ievērojot minēto, prasītājai nebija pamata šaubām par to, ka atbildētājs maksās viņai uzturlīdzekļus dēla /pers. C/ uzturam un prasība ir celta

nepamatoti.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir noraidāma.

[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194. panta pirmās daļas 3. punktu tiesa sastāda saīsināto spriedumu vienkāršotās procedūras lietās. Saskaņā ar

minētā panta otrajā daļā noteikto saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193. panta prasībām, izņemot aprakstošo daļu, kurā norāda tikai

prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā norāda tikai normatīvos aktus, pēc

kuriem vadījusies tiesa.

[7] Tiesa atzīst, ka pamatojoties uz Civillikuma 178. panta pirmo un otro daļu, 179., 1635., 1636., 1770., 1773., 1775., 1779. pantu, Ministru

kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumu Nr. 37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”, prasība ir noraidāma.

[7.1] Tiesa ņem vērā prasītājas atsauksmē norādīto apstākli (sk. lēmuma [3.1] punktu). No minētā secināms, ka prasītāja atzīst, ka atbildētājs

pilda viņam ar likumu uzlikto pienākumu.

Lietā iesniegtie atbildētāja pierādījumi apstiprina, ka viņš šo pienākumu nav sācis pildīt tikai pēc prasības celšanas tiesā, bet pildīja jau iepriekš, t.i.,

pirms prasības celšanas.

[7.2] Atbilstoši Civilprocesa likuma 192. pantā noteiktajam tiesa taisa spriedumu par prasībā noteikto prasības priekšmetu un uz prasībā norādītā

pamata, nepārsniedzot prasījuma robežas.

Prasītāja ir cēlusi prasību uzturlīdzekļu piedziņu noteiktajā minimālajā apmērā, tāpēc prasītājas norādītais (sk. lēmuma [3.1] punktu – attiecībā

par lielākiem izdevumiem) šīs lietas ietvaros nav vērtējams.

[8] Ar Zemgales rajona tiesas 2023. gada 26. jūnija lēmumu apmierināts prasītājas pieteikums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.58 panta 10. daļu, noraidot prasību, tiesa spriedumā atceļ pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Pagaidu

aizsardzība pret vardarbību ir spēkā līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.

[9] Ceļot prasību, /pers. A/ tika atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos. Līdz ar to, noraidot celto prasību, tiesas izdevumus

uzņemas valsts.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97., 193. - 195., 250.25, 250.27 pantu, tiesa

nosprieda

/pers. A/ vienkāršotās procedūras prasību pret /pers. B/ par naudas piedziņu noraidīt.

Atcelt ar Zemgales rajona tiesas 2023. gada 26. jūnija lēmumu lietā Nr. 3-12/08713-23/20 /pers. B/ noteiktos pagaidu aizsardzības pret

vardarbību līdzekļus.

Spriedums daļā par pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļiem ir spēkā līdz dienai, kad šis spriedums stājas likumīgā spēkā.

Saīsināts spriedums sastādīts un pieejams tiešsaistes sistēmā 2024. gada 24. aprīlī. Ja tehnisku iemeslu dēļ spriedums sastādīšanas datumā nav

pievienots tiešsaistes sistēmā, spriedums šajā datumā ir pieejams Zemgales rajona tiesā, Neretas ielā 39, Jēkabpilī.

Saīsināts spriedums nav pārsūdzams.

Sprieduma (atbilstoši Civilprocesa likuma 193. panta saturam) sastādīšanas lūgumu puses var iesniegt 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma

sastādīšanas datuma Zemgales rajona tiesā.

Saīsināts spriedums stājas spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai un neviena no pusēm nav iesniegusi

sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Ja puse iesniegs sprieduma sastādīšanas lūgumu, spriedums būs pieejams tiešsaistes sistēmā, 2024. gada 24. maijā un to varēs pārsūdzēt Zemgales

apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajos gadījumos, sūdzību iesniedzot Zemgales

rajona tiesā. Šis nolēmuma datums būs uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu.

Tiesnese Inna Lipša

Dokuments parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu