Court convicts drunk defendant for refusing police orders and orders fine plus test costs.

Administratīvā pārkāpuma lieta Nr.128039015

Arhīva Nr.1-0390-15/1

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Rīga 2015.gada 13.novembrī

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa

tiesnese I.Pujate

ar tiesas sēdes sekretāri S.Renerti,

tulci M.Bekmani,

piedaloties pārkāpējai /pers. A/, iestādes pārstāvim R.Ozolam,

izskatīja atklātā tiesas sēdē 2015.gada 3.novembrī administratīvā pārkāpuma lietu par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk

Latvijas APK) 175.pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu, kurā kā pārkāpēja norādīta /pers. A/, personas kods /personas kods/.

Apra k s t o š ā da ļ a

[1] 2015.gada 15.oktobrī Rīgas pašvaldības policijas inspektors R.Ozols sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.ZV190207 par to, ka

/pers. A/ (turpmāk arī – pārkāpēja) 2015.gada 15.oktobrī plkst.14.51, būdama reibuma stāvoklī ļaunprātīgi nepakļāvās pašvaldības policijas darbinieku

likumīgajām prasībām, pildot dienesta pienākumos sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, atteicās nosaukt savus personas datus vai uzrādīt personu

apliecinošu dokumentu, fiziski nepakļāvās sekot līdzi uz policijas automašīnu.

Sastādot protokolu, /pers. A/ izskaidrotas viņas tiesības un pienākumi, kas paredzētas Latvijas APK 260.pantā, pārkāpēja iepazīstināta ar

protokola saturu un viņai izsniegts protokola eksemplārs, par ko pārkāpēja parakstījusies administratīvā pārkāpuma protokolā.

/pers. A/ darbības kvalificētas pēc Latvijas APK 175.panta.

[2] Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis R.Ozols tiesas sēdē norādīja uz apstākļiem, kas atreferēti Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes pārvaldes

inspektora K.Ūdra 2015.gada 15.oktobra ziņojumā.

[3] Tiesas sēdē /pers. A/ savu vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā atzina, par ko parakstījās tiesas sēdes protokola pielikumā

Paskaidroja, ka policijas pārstāvis pareizi norādījis uz lietas faktiskajiem apstākļiem, norādot, ka pārkāpēja neatceras tikai dūmu pūšanu policista

sejā. Papildus norādīja, ka pārkāpēja strādā SIA „Irve”, saņemot ikmēneša darba algu 350 – 400 euro, apgādājamo personu nav, iepriekš nav

administratīvi sodīta.

M o t īv u da ļa

[4] Pārbaudot un novērtējot lietas materiālus, uzklausot /pers. A/ paskaidrojumus un izvērtējot sniegtās liecības, tiesa uzskata, ka pārkāpējas vaina

administratīvā pārkāpuma, kas paredzēts Latvijas APK 175.pantā, izdarīšanā pierādīta ar lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā.

Latvijas APK 175.pantā paredzēta atbildība par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai

zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus, par ko uzliek

naudas sodu līdz divsimt astoņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

[5] Saskaņā ar Latvijas APK 243.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata tiesa likumā noteiktā

kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme

lietas pareizā izlemšanā.

Latvijas APK 243.panta piektā daļa noteic, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas,

attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Turklāt atbilstoši minētā panta astotajai daļai, to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem,

izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā. Nevienam no

pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamības pakāpe attiecībā pret pārējiem pierādījumiem.

Latvijas APK 243. 1 pants paredz šādus pierādīšanas līdzekļus: 1) pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi; 2) personu

liecības; 3) eksperta atzinums; 4) kompetentās institūcijas atzinums; 5) dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā; 6) elektroniskie

pierādījumi; 7) procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; 8) lietiskie pierādījumi.

Savukārt saskaņā ar Latvijas APK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas. Turklāt saskaņā ar Latvijas APK 289. 6 panta

piekto un sesto daļu tiesa tieši pārbauda pierādījumus lietā. Tiesa nav tiesīga pēc savas iniciatīvas iegūt pierādījumus un tos pārbaudīt tiesas sēdē.

[6] Pārbaudot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, atzīstams, ka /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas

APK 175.pantā, pierādīta ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.ZV190207, kurā norādīta pārkāpuma būtība; ar 2015.gada 15.oktobra Rīgas

pašvaldības policijas Kurzemes pārvaldes inspektora K.Ūdra ziņojumu, kurā izklāstīti pārkāpuma faktiskie apstākļi, kā arī pārkāpējas savas atzīšanu.

[6.1] Kā izriet no lietas materiālos esošā inspektora K.Ūdra ziņojuma, k a 2015.gada 15.oktobrī no plkst.09:00 līdz

plkst.21:00, amatpersona pildījusi amata pienākumus Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes pārvaldē (turpmāk teksta - RPP

KP), kopā ar inspektoru R.Ozolu, izmantojot darba transportlīdzekli Renault Traffīc, valsts reģistrācijas Nr.JU-6167.

Plkst.14:00, atradoties Rīgā, Kurzemes prospektā 21, saistībā ar rīkojumu Nr.429-rs, lai sniegtu atbalstu Rīgas

pašvaldības SIA „Rīgas satiksme” kontroles dienesta darbiniekiem, kā arī nodrošināt Rīgas domes 2012.gada 28.februāra

saistošo noteikumu Nr.165 „Par Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta lietošanu” 26.punkta kontroli, īpaši pievēršot

uzmanību 26.10. un 26.11. apakšpunkta izpildei.

Plkst.14:18. pie policijas darbiniekiem vērsās SIA „Rīgas satiksme” kontroles dienesta darbinieks, kurš paskaidroja, ka

no sabiedriskā transporta (autobusa Nr.21) ir palūdzis izkāpt sievieti, kura nebija veikusi apmaksu par braucienu, bet tagad

nevēlas sevi identificēt, lai viņš var sastādīt līgumsodu.

Policijas darbinieks devies pie sievietes un stādījies priekšā kā Rīgas pašvaldības policists, nosaucot savu vārdu

uzvārdu un ieņemamo amatu. Sievietei paskaidrots, ka viņa var uzrādīt savu personu apliecinošu dokumentu kontroles

dienesta darbiniekam, pēc kā tiks sastādīts līgumsods, uz ko saņemta atbilde, ka viņai nav līdzi personu apliecinošu

dokumentu un, ka viņa neko nav pārkāpusi, kā arī nosaucot šo visu par farsu. Sievietei paskaidrots, ka viņai nāksies datus

pateikt policijas darbiniekam mutiski, bet pirms tam vēlreiz policijas darbinieks pārjautājis, vai viņai tiešām nav līdzi personu

apliecinoša dokumenta, uz ko saņemta noraidoša atbilde.

Policijas darbinieks lūdzis sievietei datus pateikt mutiski, ko viņa atteicās darīt un paskaidroja, ka netaisās vispār neko

stāstīt. Sievietei vēl apmēram četras līdz piecas reizes lūgts nosaukt datus, bet sieviete uzstājusi, ka vēlas, lai viņai uzliek

roku dzelžus un kaut kur aizvedot. No sievietes mutes dobuma bija jūtama alkoholam raksturīga, specifiska smaka.

Policijas darbinieks izskaidrojis, ka pārkāpēja nepakļaujas policijas likumīgajām prasībām, ka par to viņu var saukt pie

administratīvas atbildības, par sieviete pasmējusies un vēlreiz apgalvojusi, ka vēlas, lai viņu pamēģina aizturēt.

Sievietei izskaidrots LAPK 175.panta būtība un paredzētais sods, uz ko sieviete atkal sākusi smieties, apgalvojot, ka

neko nevar viņai izdarīt un policijas darbinieki pārstāv bērnudārzu.

Inspektors R.Ozols sievietei stādījās priekšā kā Rīgas pašvaldības policists, nosaucot savu vārdu uzvārdu un

ieņemamo amatu. Sarunas laikā sieviete visu laiku mēģināja atkāpties no policijas darbiniekiem, sāka smēķēt un pūst dūmus

policijas darbinieku virzienā, katru reizi apgalvojot, ka nesadarbosies un apgalvojot, ka policijas darbinieki pilnīgi neko nav

tiesīgi viņai darīt, kā vienīgi iekāpt savā auto un pazust.

Sakarā ar to, ka policijas darbiniekiem bija nepieciešams sniegt palīdzību kontroles dienesta darbiniekiem, caur Rīgas

pašvaldības policijas Kurzemes pārvaldi policijas darbinieki papildus pieaicināja vēl vienu ekipāžu, kura ieradās plkst.14:45

ar ekipāžās vecāko inspektoru D.Meiju un inspektoru A.Veldri.

Inspektori veica pārrunas ar sievieti un vēlreiz izskaidroja LAPK 175.panta būtību un saturu, kā arī informēja par soda

sankcijām, bet arī šajā gadījumā sieviete atteicās sadarboties un klaji ņirgājoties provocēja policijas darbiniekus. Ar sievieti

esošās personas arī viņu centās pārliecināt sadarboties ar policiju, tomēr bez rezultāta.

Tad policijas darbinieki pieņēma lēmumu sievieti aizturēt un nogādāt Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes pārvaldē

Spilves ielā 25a, Rīgā administratīvās lietvedības nodrošināšanai un pirms aizturēšanas par to tika informēta sieviete, lūdzot

doties līdzi uz policijas transportu, bet viņa izrādīja fizisku pretošanos.

Inspektors D.Meiju paņēma sievieti aiz abām rokām un pieveda pie inspektora R.Ozola darba automašīnas (borta

Nr.605) video novērošanas kameras, lai veiktu personas vizuālo aplūkošanu, bet sieviete fiziski nepakļāvās sekot līdzi uz

policijas automašīnu.

Plkst.14:51 sieviete informēta par aizturēšanu un ievietota darba automašīnas (borta Nr.605) īslaicīgās aizturēšanas

nodalījumā, par ko paziņots Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes pārvaldes dežurantam vecākajam inspektoram

R.Kozlinskim.

Ierodoties pārvaldē, tika noskaidrots, ka sieviete ir /pers. A/, personas kods /personas kods/. Persona tika pārbaudīta

caur Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes pārvaldes ,,IC” un ,,PDP” datu bāzēm. Pēc pārbaudes noskaidrots, ka sieviete

nav izsludināta meklēšanā. Plkst.15:18 vecākais inspektors R.Kozlinkis veica alkohola lietošanas fakta noteikšanas

ekspertīzi /pers. A/ ar alkometru AlcoQuant 6020 plus, un konstatēja alkohola reibumu 2,81 promiles. Plkst.15:34

inspektors R.Kozlinkis veica atkārtotu alkohola lietošanas fakta noteikšanas ekspertīzi un konstatēja alkohola reibumu 2,70

promiles. Par alkohola lietošanas fakta noteikšanas ekspertīzi sastādīja Personas alkohola ietekmes pārbaudes protokolu

Nr.6-00180.

Tiesas sēdē pārkāpēja savu vainu izdarītajā administratīvajā pārkāpuma atzina.

[6] Likuma ,,Par policiju” 22.panta pirmā daļa noteic, ka policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgas prasības un rīkojumi, ko viņš

izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgām prasībām ir sodāma.

Saskaņā ar likuma ,,Par policiju” 15.pantu policija sastāv no Valsts policijas, Drošības policijas, pašvaldības policijas un ostas policijas.

Atbilstoši likuma ,,Par policiju” 12.panta pirmās daļas 1.punktam policijas darbiniekam ir tiesības prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus un

citu rīcību, kas traucē policijas pilnvaru izpildi, kā arī pielietot pret likumpārkāpēju paredzētos piespiedu līdzekļus.

Konkrētajā gadījumā /pers. A/ rīcība, personas datu nenosaukšana un prettiesisko darbību turpināšana un pretošanās aizturēšanai, uzskatāma par

pretošanos policijas darbinieka likumīgajām prasībām likumpārkāpuma novēršanas un apstākļu noskaidrošanas laikā.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 20.marta spriedumā lietā Nr.SKA-68/2007 pausta atziņa, ja persona

uzskata, ka policijas darbinieka prasības konkrētajā gadījumā nav likumīgas, tad, nepakļaujoties šīm prasībām, persona uzņemas risku, ja vēlāk tiks

konstatēts, ka policijas darbinieku prasības bija likumīgas, bet pašas personas izdarītais vērtējums kļūdains, ka šo personu sauks pie administratīvās

atbildības par nepakļaušanos šīm prasībām.

Tādējādi administratīvā pārkāpuma lietā savāktie pierādījumi apstiprina faktu, ka /pers. A/ 2015.gada 15.oktobrī ļaunprātīgi nepakļāvās policijas

darbinieku likumīgajām prasībām, kad viņi pildīja dienesta pienākumus. Pie šādiem apstākļiem atzīstams, ka lietā ir savākti pietiekami pierādījumi, kas

apstiprina pārkāpējas /pers. A/ vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas APK 175.pantā un viņai par izdarīto pārkāpumu

uzliekams sods saskaņā ar Latvijas APK 32.panta pirmo daļu.

[7] Nosakot sodu /pers. A/, saskaņā ar Latvijas APK 32.panta otro daļu, tiesa ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa

vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Administratīvais pārkāpums vērsts pret noteikto pārvaldes kārtību.

Izvērtējot pārkāpēja personību noskaidrots, ka /pers. A/ ir deklarētā dzīvesvieta /adrese A//adrese//pers. A/ strādā SIA „/nosaukums/”, saņemot

ikmēneša darba algu 350-400 euro, apgādājamo personu nav, iepriekš nav administratīvi sodīta.

Saskaņā ar Latvijas APK 33.panta pirmās daļas 1.punktu par atbildētāja atbildību mīkstinošu apstākli atzīstams savas vainas atzīšana un izdarītā

vaļsirdīga nožēlošana.

Atbilstoši Latvijas APK 34.panta pirmās daļas 6.punktam konstatēts pārkāpējas atbildību pastiprinošs apstāklis – pārkāpums izdarīts alkoholisko

dzērienu ietekmē. No lietas materiāliem pievienotā 2015.gada 15.oktobra Personas alkohola ietekmes pārbaudes protokola Nr.6-00180, un alkometra

AlcoQuant 6020 plus, sērijas Nr.A123559, izdrukām redzams, ka /pers. A/ izelpotajā gaisā minimālā alkohola koncentrācija konstatēta 2,70 promiles.

Ievērojot iepriekš norādīto, kā arī to, ka tiesas sēdes laikā gūto pārliecību, ka /pers. A/ izpratusi sava izdarītā pārkāpuma būtību un nepieļaujamību,

tiesa uzskata, ka soda mērķi – audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā

arī lai pārkāpēja neizdarītu jaunus pārkāpumus, var panākt, piemērojot sankcija paredzēto soda veidu – naudas sodu, atzīstot šo soda veidu par

atbilstošu pārkāpējas personībai un pārkāpuma raksturam.

[8] Saskaņā ar Latvijas APK 258.panta trešo daļu persona, kurai uzlikts administratīvais sods, Ministru kabineta noteiktā kārtībā sedz izdevumus,

kas saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm.

No lietas materiāliem redzams, ka 2015.gada 15.oktobrī /pers. A/ veikta pārbaude alkohola ietekmes noteikšanai un Rīgas pašvaldības policijai

radušies izdevumi. Tādējādi, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.915 „Noteikumi par kārtību, kādā sedz izdevumus, kas saistīti ar alkohola

koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm” 3.punktu un Ministru kabineta noteikumu Nr.394

„Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība” 14.punktu, nosakāms pārbaudes izdevumu apmērs 15,65 euro, kas

/pers. A/ jāatlīdzina pārbaudes veicējam.

R e zo l ut ī v ā da ļ a

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Latvijas APK 175., 289.l6 panta pirmās un ceturtās daļas, tiesa

n o s p r i e d a:

atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā administratīvā

pārkāpuma izdarīšanā un uzlikt viņam naudas sodu 20 euro (divdesmit euro).

Naudas sods jāsamaksā 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts spriedums par naudas soda uzlikšanu. Maksājuma rekvizīti:

Saņēmējs Valsts kase, NMR 90000050138,

Konts LV34TREL1060101911100;

Saņēmējbanka Valsts kase,

Kods TREL LV22;

Maksājuma mērķis naudas sods Kurzemes rajona tiesai - kods 551,

lieta Nr.128039015.

Maksājumu apstiprinošs dokuments nekavējoties jāiesniedz Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas kancelejā 109.kabinetā Rīgā, Daugavgrīvas ielā

58, pretējā gadījumā spriedums tiks nodots piespiedu izpildei.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma paziņošanas dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, pienākumu samaksāt Rīgas pašvaldības policijas personā pārbaudes izdevumus par alkohola

ietekmes noteikšanu 15,65 euro (piecpadsmit euro un sešdesmit pieci centi), kas, jānomaksā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Maksājuma rekvizīti:

Saņēmējs: Rīgas pašvaldības policija

reģistrācijas Nr.90000055099

banka: Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle

Bankas kods: NDEALV2X

Konta Nr.LV82NDEA0021800014010

maksājuma mērķis: pārbaudes izdevumi (protokola Nr.ZV190207).

Izdarītā maksājuma apliecinošā dokumenta oriģināls nekavējoties iesniedzams Valsts policijas Rīgas pašvaldības policijas Kurzemes pārvaldē Rīgā,

Spilves iela 25a.

Spriedumu daļā par pārbaudes izdevumu piedziņu noteikt termiņu labprātīgai izpildei 30 (trīsdesmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Ja

spriedums daļā par pārbaudes izdevumu samaksu netiek izpildīts labprātīgās izpildes termiņā, nodot spriedumu šajā daļā zvērinātam tiesu izpildītājam

piespiedu izpildei

Pilna sprieduma sastādīšanas diena – 2015.gada 13.novembris.

Tiesnese (personiskais paraksts) I.Pujate