Court imposes administrative detention for repeated violation of police control rules without notice.

NORAKSTS

Lieta Nr.115028215/14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā, 2015.gada 23.oktobrī

Jelgavas tiesas tiesnese L.Gulbe,

ar tiesas sēdes sekretāri D.Šulci-Eiduku

Dambja ielā 12, Jelgavā, atklātā tiesas sēdē izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus par /pers. A/, personas kods: /personas

kods/, faktiskā dzīvesvieta /adrese A/, nav deklarētās dzīvesvietas, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas administratīvo pārkāpumu

kodeksa (turpmāk- Latvijas APK) 177.panta,

k o n s t a t ē j a:

2015.gada 30.septembrī Jelgavas tiesā saņemts Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk- VP Zemgales RP) Jelgavas iecirkņa

Kārtības policijas nodaļas inspektores /Valsts amatpersona A/ 2015.gada 29.septembrī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC128696

(turpmāk – Protokols) un tam pievienotie administratīvā pārkāpuma lietas materiāli par to, ka 2015.gada 21.augustā plkst.22:26 un 2015.gada

10.septembrī plkst.23:38 /pers. A/ (turpmāk – Persona), kuram ar Jelgavas tiesas 2014.gada 28.oktobra spriedumu piemērots papildsods - policijas

kontrole uz 1 (vienu) gadu, bez policijas atļaujas neatradās savā dzīvesvietā /adrese A/, līdz ar ko Persona pārkāpa policijas kontroles noteikumus, kas

norādīti 2015.gada 1.aprīļa lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu 1.1.punktā, tādejādi ir pārkāpis Latvijas sodu izpildes kodeksa

„Pārejas noteikumu” 24.punkta 1.a), 2., 4.apakšpunktus, vienlaikus neievērojot Ministru kabineta noteikumu Nr.479 (no 30.06.2008.) “Papildsoda-

policijas kontrole- īstenošanas kārtība” III nodaļas 18., 25.punktus.

Protokolā norādīts, ka Persona ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK 177.pantā.

Saskaņā ar Latvijas APK 213.pantu lieta ir pakļauta izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesā.

Saskaņā ar Latvijas APK 260.panta otro daļu personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā. Par tiesas

sēdes laiku un vietu Personai paziņots, š.g. 6.oktobrī nosūtot paziņojumu pa pastu uz Personas faktisko dzīvesvietu. Atbilstoši „Paziņošanas likuma”

8.panta trešajai daļai, dokuments, kas paziņots kā ierakstīts pasta sūtījums, uzskatāms par paziņotu septītajā dienā pēc nodošanas pastā.

Persona uz tiesas sēdi neieradās, par neierašanās iemesliem tiesu neinformēja un lūgumus par administratīvās lietas izskatīšanas atlikšanu neizteica.

Tiesnese secina, ka tādējādi Persona nevēlas realizēt savas pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un lieta izskatāma bez viņa klātbūtnes.

Tiesnese secina, ka Protokols Personai sastādīts saskaņā ar Latvijas APK 248.1 pantu, proti, bez Personas klātbūtnes un protokola kopija š.g.

30.septembrī ierakstītā sūtījumā nosūtīta uz Personas faktisko dzīves vietu /adrese A/. Atbilstoši Latvijas APK 248.1 pantam uzskatāms, ka Persona ar

administratīvā pārkāpuma protokolu ir iepazinusies septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā.

Lietā nav saņemts Personas paskaidrojums par Protokolā norādītajiem lietas apstākļiem.

Pārbaudījusi un novērtējusi administratīvajā lietā iesniegtos pierādījumus, tiesnese secina, ka Persona ir izdarījusi Latvijas APK 177.pantā

paredzēto administratīvo pārkāpumu, proti, tīši pārkāpusi policijas kontroles noteikumus.

Saskaņā ar Latvijas APK 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro vai ir izdarīts administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši

apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Atbilstoši Latvijas APK 177.pantam par policijas kontroles tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas kontrole, uzliek

naudas sodu līdz septiņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm. Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības

atbilstoši minētajai tiesību normai, nepieciešams konstatēt faktu, ka persona, kurai noteikts papildsods- policijas kontrole, ir tīši pārkāpusi noteiktās

kontroles noteikumus.

Atbilstoši Latvijas APK 243.panta noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā kārtībā iegūtas

un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences

ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar Latvijas APK 243.1pantu par pierādīšanas līdzekļiem tiek atzīti: pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi, personu

liecības, eksperta atzinums, kompetentās institūcijas atzinums, dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā, elektroniskie

pierādījumi, procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem, lietiskie pierādījumi.

Savukārt Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Ar lietā iegūtajiem pierādījumiem konstatēts, ka Persona ar Jelgavas tiesas 2014.gada 28.oktobra spriedumu atzīta par vainīgu noziedzīga

nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma (turpmāk - KL) 231.panta otrajā daļā un sodīta ar brīvības atņemšanu uz 10 mēnešiem, un ar

policijas kontroli uz 1 gadu.

No lietā iegūtajiem pierādījumiem konstatēts, ka Persona pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas un kontroles lietas iekārtošanas, kā arī konkrēta

ierobežojuma – aizlieguma atstāt dzīvesvietu /adrese A/, no plkst.22.00 līdz plkst.06.00 2015.gada 21.augustā plkst.22:26 un 2015.gada 10.septembrī

plkst.23:38 norādītajā dzīves vietā nebija sasniedzama.

Ar IeM Informācijas centra Sodu reģistra datiem par personas administratīvajiem pārkāpumiem konstatēts, ka Persona ir administratīvi sodīta, tajā

skaitā 2015.gadā divas reizes par policijas kontroles noteikumu pārkāpšanu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesnese secina, ka Personas izdarītais administratīvais pārkāpums ir kvalificēts pareizi un tiesnesei nav radušās

pamatotas šaubas par to, ka Persona pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas, izciešot ar tiesas nolēmumu piespriesto papildsodu - policijas kontroli,

2015.gada 21.augustā plkst.22:26 un 2015.gada 10.septembrī plkst.23:38 tādējādi pārkāpjot 2015.gada 1.aprīļa lēmuma par policijas kontroles

ierobežojumu 1.1.apakšpunktu, kas piemēroti saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa sadaļas „Pārejas noteikumi” 24.punkta 1.apakšpunkta a), b)

punktu, kā arī 2., 4.apakšpunktu, vienlaikus pārkāpjot arī Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumu Nr.479 „Papildsoda- policijas kontrole-

īstenošanas kārtība” III daļas 18., 25.punktus (minētos noteikumus atbilstoši Latvijas Sodu izpildes kodeksa „Pārejas noteikumu” 4.apakšpunktam

(21.07.2011. likuma redakcijā, kas stājās spēkā 01.10.2011.) piemēro policijas kontroles īstenošanai), kas nosaka, ka kontrolējamai personai, kurai

noteikts ierobežojums – aizliegums atstāt dzīves vietu diennakts laikā, ir pienākums novērst iespējamos šķēršļus vai traucēt policijas amatpersonām

piekļūt dzīvesvietai laikā, kas noteikts lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu.

Atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumu Nr.479 „Papildsoda – policijas kontrole – īstenošanas kārtība” 18.punktam

jebkura kontrolējamās personas tīša darbība vai bezdarbība, kas liedz policijas amatpersonām pārliecināties par kontrolējamās personas atrašanos

dzīves vietā, uzskatāma par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu. Savukārt minēto noteikumu 25.punkts nosaka, ka par policijas kontroles

noteikumu pārkāpumu ir uzskatāma ikviena neattaisnota rīcība, kuras rezultātā kontrolējamā persona nav izpildījusi lēmumā par policijas kontroles

ierobežojumu noteikšanu.

Tiesnese atzīst, ka tādējādi Persona ar savām darbībām ir izdarījusi Latvijas APK 177.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu, proti, ir

pārkāpusi policijas kontroles noteikumus un Personas vaina pierādīta ar administratīvās lietas materiāliem kopumā – Protokolu, VP Zemgales RP

Jelgavas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektoru /Valsts amatpersona B/, /Valsts amatpersona A/ 2015.gada 21.augusta un 2015.gada

10.septembra ziņojumiem, lēmumu par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā, kā arī lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu

piemērošanu.

Lai nostiprinātu likumību, novērstu tiesību pārkāpumus un, lai personu audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā,

Persona saucama pie administratīvās atbildības, uzliekot Personai administratīvo sodu Latvijas APK 177.panta soda sankcijas ietvaros.

Nosakot sodu, tiesnese ņem vērā pārkāpuma raksturu, tā izdarīšanas apstākļus, pārkāpēja personību, vainas pakāpi un mantisko stāvokli, proti,

lietā nav ziņu par Personas darbavietu un ienākumiem, nav apgādībā esošu personu, administratīvi sodīts. Atbildību mīkstinošus apstākļus tiesnese

nekonstatē, bet par atbildību pastiprinošus apstākli atzīst, ka Persona gada laikā izdarījusi līdzīgu pārkāpumu, par kuru ir administratīvi sodīta.

Izvērtējot visus lietā konstatētos apstākļus to savstarpējā sakarībā, tiesnese atzīst, ka administratīvā soda mērķi ir iespējams sasniegt Personai

piemērojot panta sankcijā noteikto administratīvo arestu tādā apmērā, kas ir samērīgs ar izdarīto pārkāpumu.

Pamatojoties uz augstāk minēto un vadoties no Latvijas APK 177., 213., 244., 268.1., 270., 272., 275., 289.6 – 289.7, 289.12 – 289.13 un

289. - 289.18 pantu, tiesnese

no s pri e da :

1. atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods: /personas kods/, Latvijas APK 177.pantā paredzēta administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt

ar administratīvo arestu uz 2 (divām) diennaktīm.

2. Administratīvā aresta izpildi uzsākt pēc sprieduma stāšanās spēkā. Aresta termiņu skaitīt no personas aizturēšanas brīža.

3. Administratīvā aresta izpildi uzdot Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jelgavas iecirknim.

Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas dienas, var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesai, apelācijas sūdzību

iesniedzot Jelgavas tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2015.gada 23.oktobrī.

Atbilstoši „Paziņošanas likuma” 8.panta trešajai daļai dokuments, kas paziņots kā ierakstīts pasta sūtījums, uzskatāms par paziņotu septītajā dienā

pēc nodošanas pastā.

Tiesnese (personiskais paraksts) L.Gulbe

NORAKSTS PAREIZS

Jelgavas tiesas tiesnese L.Gulbe

Jelgavā, 2015.gada 23.oktobrī