Court dismisses tenant's appeal and orders eviction from rental property due to expired lease.

Lieta Nr.C24105416

Lietas arhīva Nr. CA-0619-18/28

ECLI:LV:RAT:2018:1005.C24105416.5.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija

šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis Gvido Ungurs,

tiesnese Ilze Ošiņa

tiesnese Gunta Ozoliņa

ar tiesas sēdes sekretāri Ullu Ābolu,

piedaloties prasītājas /pers. A/ mantojuma masas aizgādnim /pers. B/ un advokātei Sanitai Slišānei,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. A/ mantojuma masas prasībā pret /pers. C/ par izlikšanu no dzīvojamām telpām un /pers. C/ pretprasībā

par dzīvojamās telpas īres līguma pagarināšanu sakarā ar /pers. C/ apelācijas sūdzību par Ogres rajona tiesas 2017.gada 19.septembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

2016.gada 13.aprīlī /pers. A/ mantojuma masas (turpmāk tekstā – prasītāja) aizgādnis /pers. B/ cēlis Ogres rajona tiesā prasību pret /pers. C/

(turpmāk tekstā – atbildētājs) par izlikšanu no dzīvojamām telpām, kurā, pamatojoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.pantu, lūdzis tiesu izlikt

atbildētāju kopā ar visām viņam piederošām mantām no /adrese//adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas un piedzīt no atbildētāja visus tiesāšanās

izdevumus.

Prasības pieteikumā norādīts, ka /pers. A/ kā izīrētāja saskaņā ar 2014.gada 1.aprīlī noslēgto īres līgumu nodevusi atbildētāja lietošanā dzīvojamās

telpas 47,10 m2 platībā dzīvoklī Nr.6 sev piederošajā namīpašumā /adrese/. Īres līgums noslēgts līdz 2016.gada 1.aprīlim ar tiesībām to pagarināt.

/pers. A/ mirusi 2014.gada 30.novembrī un ar Rīgas bāriņtiesas 2015.gada 12.marta lēmumu par /pers. A/ mantojuma masas aizgādni iecelts /pers.

B/.

Tāpat prasības pieteikumā norādīts, ka jau uz 2015.gada augustu atbildētājam bija izveidojies īres maksas un komunālo pakalpojumu parāds, tādēļ

atbildētājs 2016.gada 28.janvārī ticis brīdināts, ka īres līguma termiņš netiks pagarināts. Prasītāja pret atbildētāju tiesā ir cēlusi arī prasību par īres maksas

un komunālo pakalpojumu parāda piedziņu, līdz ar to neuzskata par savu pienākumu pagarināt īres līgumu ar atbildētāju.

2016.gada 2.martā atbildētājam nosūtīts atkārtots brīdinājums ar lūgumu atbrīvot dzīvojamās telpas līdz 2016.gada 1.aprīlim, kā arī 2016.gada

6.aprīlī atbildētājam nosūtīts pieprasījums līdz 2016.gada 11.aprīlim atbrīvot telpas. Atbildētājs neesot reaģējis uz brīdinājumiem un turpina izmantot

dzīvojamās telpas /adrese//adrese/.

Prasītājas ieskatā atbildētājs aizņem dzīvojamās telpas bez tiesiska pamata, jo nav spēkā esoša īres līguma, tāpēc no strīdus dzīvojamām telpām

viņš ir izliekams tiesas ceļā

/pers. C/ 2016.gada 23.maijā cēlis tiesā pretprasību pret /pers. A/ mantojuma masu par dzīvojamās telpas īres līguma pagarināšanu, kurā,

pamatojoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 6.panta otro daļu, lūdzis tiesu pagarināt atbildētājam 2014.gada 1.aprīļa dzīvojamās telpas

Nr./adrese//adrese/, īres līgumu uz diviem gadiem, tas ir, līdz 2018.gada 1.aprīlim, un piedzīt no prasītājas par labu atbildētājam visus tiesāšanās

izdevumus.

Pretprasībā norādīts, ka prasītāja rīkojoties prettiesiski, atsakot atbildētājam īres līguma pagarināšanu, jo atbildētājs neesot pārkāpis īres līguma

nosacījumus.

Atbildētājs norāda, ka no īres līguma izrietošos maksājumus vienmēr esot veicis savlaicīgi un pilnā apmērā. Arī pēc /pers. A/ nāves vēlējies

godprātīgi pildīt savas saistības. Tā kā atbildētājam bijis zināms, ka /pers. A/ mantinieks ir viņas dēls – /pers. E/, maksājumus esot veicis viņam, jo ne

/pers. E/, ne /pers. B/ neesot informējuši atbildētāju, ka starp mantiniekiem pastāv jebkādas domstarpības. Turklāt atbildētājam neesot bijis zināms, ka

/pers. B/ ir /pers. A/ laulātais un ka arī viņš atzīstams par /pers. A/ mantinieku. Par faktu, ka /pers. B/ ir iecelts par /pers. A/ mantojuma masas aizgādni,

atbildētājam kļuvis zināms tikai 2015.gada 2.aprīlī.

Tā kā atbildētājam savlaicīgi un pienācīgā kārtā neesot ticis paziņots par personu, kura pēc /pers. A/ nāves drīkst pieņemt saistības izpildījumu,

atbildētājs uzskata, ka savas saistības, kas izriet no dzīvojamās telpas īres līguma, pildījis godprātīgi un pilnā apmērā, dodot izpildījumu izīrētāja

likumīgajam vietniekam – /pers. A/ dēlam. Līdz ar to atbildētāja ieskatā nepastāv neviens no likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 6.pantā paredzētajiem

pamatiem īres līguma nepagarināšanai.

Ar Ogres rajona tiesas 2017.gada 19.septembra spriedumu /pers. A/ mantojumu masas prasība pret /pers. C/ apmierināta, izliekot /pers. C/ ar

visām viņam piederošām mantām no dzīvojamām telpām /adrese//adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, bet /pers. C/ pretprasība par

dzīvojamās telpas īres līguma pagarināšanu noraidīta.

Pirmās instances tiesa nodibinājusi, ka 2014.gada 1.aprīlī starp /pers. A/ kā namīpašuma /adrese/, īpašnieci un atbildētāju ir noslēgts terminēts

dzīvojamās telpas īres līgums, saskaņā ar kuru atbildētājam lietošanā līdz 2016.gada 1.aprīlim tika nodotas dzīvojamās telpas dzīvoklī Nr.6 – viena istaba

Nr.2 komunālajā dzīvoklī ar platību 24,10 m2 un otra istaba Nr.4 komunālajā dzīvoklī ar platību 23 m2.

Pirmās instances tiesa arī nodibinājusi, ka īres līgumā puses pielīgušas īres maksu 149,46 euro mēnesī, kas maksājama par katru kārtējo mēnesi

līdz tekošā mēneša 20.datumam izīrētājam personiski skaidrā naudā vai ar pārskaitījumu uz izīrētāja norādīto bankas kontu, kā arī īres līgumā ietverta

saistība, kas paredz īrnieka tiesības prasīt līguma pagarināšanu.

Tāpat pirmās instances tiesa konstatējusi, ka atbildētājs savu prasību par īres līguma pagarināšanu cēlis tikai pēc tam, kad celta prasība par viņa

izlikšanu no dzīvojamās telpas.

Tā kā īres līgums ir izbeigts 2016.gada 1.aprīlī, pirmās instances tiesa secinājusi, ka atbildētāja atrašanās strīdus dzīvojamā telpā ir prettiesiska un

viņš ir zaudējis lietošanas tiesības uz strīdus dzīvojamo telpu, attiecīgi, no tās izliekams.

Pirmās instances tiesa arī atsaukusies uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 6.panta otro daļu un norādījusi, ka atbildētājs atbilstoši Civillikuma

1838.pantā noteiktajam nav iesniedzis pierādījumus par īres maksas un maksas par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem samaksu pilnā apmērā

līgumā paredzētā apmērā un kārtībā, savukārt prasītāja ir iesniegusi pierādījumus par to, ka savlaicīgi brīdinājusi atbildētāju par īres līguma darbības

termiņa izbeigšanos un atteikumu pagarināt tā darbību.

Tādējādi, pamatojoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta otro daļu, pirmās instances tiesa atzinusi, ka atbildētājs strīdus dzīvojamo telpu

aizņem bez dzīvojamās telpas īres līguma, jo ar viņu nav pagarināts dzīvojamās telpas īres līgums par telpām Nr.2 un Nr.4 komunālajā /adrese//adrese/,

kas ir vienīgais pamats, kas piešķir īrniekam un viņa ģimenes locekļiem tiesības ievietoties un dzīvot izīrētajā dzīvojamā telpā.

Apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu iesniedzis atbildētājs /pers. C/, pārsūdzot to pilnā apjomā un lūdzot prasību noraidīt, bet

pretprasību apmierināt pilnīgi.

Apelācijas sūdzībā, papildus jau pretprasībā norādītajiem argumentiem, norādīts, ka pirmās instances tiesa neesot ņēmusi vērā apstākli, ka

atbildētājs jau pirms prasības celšanas tiesā vairākkārt lūdzis pagarināt īres līgumu. Minēto apliecinot atbildētāja 2016.gada 26.februāra iebildumi par

2016.gada 28.janvāra brīdinājumu. Tādējādi atbildētāja ieskatā viņš savlaicīgi informējis prasītājas aizgādni /pers. B/ par to, ka īres līgums ir jāpagarina

un ka neesot juridiska pamata atteikt īres līguma pagarināšanu.

Tāpat atbildētājs norāda, ka pirmās instances tiesa neesot ņēmusi vērā apstākli, ka atbildētājs no īres līguma izrietošos maksājumus maksājis /pers.

A/ dēlam /pers. E/ un ka /pers. B/ par to ticis informēts jau pirms prasības celšanas šajā civillietā. Tāpat neesot pamatots pirmās instances secinātais, ka

atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus par samaksas izdarīšanu pilnā apjomā.

Atbildētājs uzskata, ka ir veicis no īres līguma izrietošos maksājumus īstajai personai īstajā laikā un vietā, jo maksājumu veikšanas brīdī atbildētāja

neesot bijis un nevarēja būt zināma cita persona, kas būtu tiesīga saņemt samaksu par strīdus dzīvojamo telpu īri. Atbildētāja ieskatā laikā no 2014.gada

30.novembra līdz 2015.gada 2.aprīlim viņam nebija pienākums nedz ņemt vērā /pers. B/ brīdinājumus, nedz veikt jebkādus maksājumus, jo atbildētājam

neesot ticis paziņots par tiesisko pamatu, kas ļautu /pers. B/ rīkoties prasītājas vārdā. Savukārt pirmās instances tiesa vispār neesot vērtējusi to, vai /pers.

B/ ir pierādījis, ka atbildētājam bija zināms, ka prasītājai ir apstiprināts aizgādnis vai ka /pers. B/ ir /pers. A/ likumiskais mantinieks. Tāpat pirmās

instances tiesa neesot vērtējusi /pers. E/ lomu maksājumu saņemšanā.

Atbildētājs norāda, ka pirmās instances tiesa esot aprobežojusies ar apstākli, ka maksājumi nav veikti likumā noteiktajā kārtībā, un nav vērtējusi

apstākļus, kādēļ atbildētājam faktiski neesot bijis iespējams veikt īres līgumā minēto samaksu kādam citam, kā vien /pers. E/.

Tādējādi atbildētājs uzskata, ka savas saistības ir izpildījis un tas ir apstiprināts ar lietā iesniegtajiem pierādījumiem, ko pirmās instances tiesa neesot

vērtējusi. Līdz ar to atbildētājam esot tiesības uz īres līguma pagarināšanu saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 6.pantu.

Prasītājas aizgādnis /pers. B/ rakstveida paskaidrojumos par apelācijas sūdzību norāda, ka apelācijas sūdzību neatzīst.

Paskaidrojumos norādīts, ka atbildētājam bijis zināms, ka /pers. B/ ir /pers. A/ laulātais, jo viņš kopīgi ar /pers. A/ apsaimniekojis namīpašumu

/adrese/, tajā skaitā vēl /pers. A/ dzīves laikā atbildētājam izrakstījis kvītis par viņa veiktajiem maksājumiem.

Tāpat paskaidrojumos norādīts, ka jau kopš 2011.gada tikai /pers. B/ no sava elektroniskā pasta sūtījis atbildētājam rēķinus par dzīvokļa īri un

komunālajiem maksājumiem. Arī laika periodā no 2014.gada 1.decembra līdz 2015.gada aprīlim gan atbildētājam, gan pārējiem namīpašuma /adrese/,

īrniekiem /pers. B/ turpinājis izsniegt rēķinus par īri un komunālajiem pakalpojumiem, no kuriem viennozīmīgi varējis secināt, kādā veidā veicami

maksājumi. /pers. E/ nama apsaimniekošanā neesot piedalījies.

Prasītājas aizgādnis uzskata, ka likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 6. panta otrā daļa neparedz absolūtu pienākumu izīrētājam visos gadījumos

pagarināt terminētu īres līgumu. Konkrētajā gadījumā atteikums pagarināt īres līgumu ar atbildētāju pamatots ar apstākli, ka viņš netika godprātīgi pildījis

īres līguma noteikumus – savlaicīgi un pilnā apmērā nemaksāja īres maksu un maksu par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Prasītājas aizgādņa ieskatā nepamatots esot atbildētāja arguments, ka viņš veicis no īres līguma izrietošos maksājumus īstajai personai īstajā laikā

un vietā, jo /pers. E/ nekad neesot bijušas izdotas pilnvaras rīkoties namīpašuma īpašnieces /pers. A/ vārdā viņas dzīves laikā un tādas nevarēja rasties arī

pēc viņas nāves. Līdz ar to /pers. E/, kurš līdz šim brīdim nav apstiprināts mantojuma tiesībās uz /pers. A/ atstāto mantojumu, neesot uzskatāms par viņas

likumisko vietnieku (saistību un tiesību pārņēmēju).

Apelācijas instances tiesas 2018.gada 7.jūnija tiesas sēdē atbildētāja /pers. C/ pārstāve advokāte Inta Brūvere apelācijas sūdzību un pretprasību

uzturēja, tās pamatojot ar iepriekš jau minētajiem apsvērumiem, prasību neatzina.

Uz apelācijas instances tiesas 2018.gada 6.septembra tiesas sēdi atbildētāja /pers. C/ pārstāve advokāte Inta Brūvere neieradās, lai gan par tiesas

sēdes laiku un vietu atbildētāja pārstāvei atbilstoši Civilprocesa likuma 86.panta pirmajai daļai paziņots šā likuma 211.panta trešajā daļā noteiktajā

kārtībā (lietas 2.sējuma uzziņas lapa, 34.-35.lapa).

2018.gada 5.septembrī Rīgas apgabaltiesā saņemts /pers. C/ iesniegums, kurā lūgts atlikt lietas izskatīšanu sakarā ar to, ka advokāte Inta Brūvere

vairs neīstenošot viņa interešu pārstāvību, kā arī sakarā ar atbildētāja negaidītu saslimšanu (lietas 4.sējuma 3.-4.lapa).

Ievērojot, ka /pers. C/ iesniegumam, pretēji Civilprocesa likuma 74.panta septītās daļas 2.punktā noteiktajam, nav pievienoti pierādījumi, kas

apliecinātu tajā norādītos neierašanās iemeslus, Civillietu tiesas kolēģija nekonstatēja Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā noteiktos pamatus lietas

izskatīšanas atlikšanai, līdz ar to uzskata, ka saskaņā ar šā likuma 156.panta pirmo daļu lietu iespējams izskatīt bez atbildētāja un viņa pārstāves

klātbūtnes.

Prasītājas/pers. A/ mantojuma masas aizgādnis /pers. B/ apelācijas instances tiesas sēdēs apelācijas sūdzību un pretprasību neatzina, prasību

uzturēja.

Motīvu daļa

Civillietu tiesas kolēģija, noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējusi apelācijas sūdzības motīvus, pārbaudījusi un novērtējusi lietai

pievienotos rakstveida pierādījumus, uzskata, ka pretprasība ir noraidāma, bet prasība apmierināma pilnīgi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu un 430.panta trešo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar

apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā, un nepārbauda pirmās instances tiesas konstatētos faktus, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

Savukārt atbilstoši Civilprocesa likuma 432.panta piektajai daļai apelācijas instances tiesas sprieduma motīvu daļā norāda šā likuma 193.panta

piektajā daļā minētos apstākļus, kā arī motivē attieksmi pret pirmās instances tiesas spriedumu. Ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas

spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas

sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams un atbilstoši Civilprocesa

likuma 432.panta piektajai daļai Civillietu tiesas kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas spriedumā paustajai motivācijai, līdz ar ko atkārtoti tos pašus

apsvērumus nenorāda.

Pirmās instances tiesa pareizi ir secinājusi, ka saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta otro daļu dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais

pamats īrniekam ir dzīvojamās telpas īres līgums. Savukārt atbilstoši minētā likuma 6.panta otrās daļas 1.punktam, ja dzīvojamās telpas īres līgums

noslēgts uz noteiktu laiku, līguma termiņam izbeidzoties, īrnieka pienākums ir atbrīvot dzīvojamo telpu, izņemot gadījumu, kad līgumā ietverta saistība, kas

paredz īrnieka tiesības prasīt līguma pagarināšanu. Gadījumā, kad līgumā ietverta saistība, kas paredz īrnieka tiesības prasīt līguma pagarināšanu,

izīrētājam ir tiesības atteikt īres līguma pagarināšanu, ja īrnieks nepilda pienākumus, kas noteikti īres līgumā.

Tādējādi konkrētajā civillietā pārbaudāms, vai līdz 2016.gada 1.aprīlim atbildētājs ir pienācīgi pildījis savas īres līgumā pielīgtās saistības, proti, vai

prasītājas aizgādnim bija pamats atteikt pagarināt īres līgumu ar atbildētāju.

Atbildētājs pretprasībā, apelācijas sūdzībā, kā arī paskaidrojumos norādījis, ka viņam neesot bijusi zināma persona, kurai veicami no īres līguma

izrietošie maksājumu pēc /pers. A/ nāves. Tādēļ atbildētājs šos maksājumus veicis izīrētājas dēlam /pers. E/.

Pārbaudot lietas materiālos esošos pierādījumus, Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka aprēķinos par 2014.gada novembri un decembri, kā arī par

2015.gada janvāri un februāri, kuri izsniegti atbildētājam, nosūtot tos uz viņa elektroniskā pasta adresi, norēķinu veikšanai norādīti prasītājas aizgādņa

/pers. B/ rekvizīti un maksājuma konts (sk. lietas 3.sējuma 165.-172.lapu). Minētās elektroniskā pasta izdrukas un rēķinus iesniedzis pats atbildētājs,

tātad vienlaikus apliecinot, ka arī pēc /pers. A/ nāves saņēmis aprēķinus no /pers. B/ elektroniskā pasta adreses, kuros turklāt norādīti prasītājas aizgādņa

rekvizīti.

Tādējādi Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka atbildētājs tika informēts par turpmāko norēķinu kārtību pēc /pers. A/ nāves. No dzīvojamās telpas

īres līguma 2.2.punkta izriet, ka maksājumi veicami personiski izīrētājam vai ar pārskaitījumu uz izīrētāja norādīto bankas kontu (lietas 1.sējuma 22.-

23.lapa). Ievērojot to, ka ikmēneša aprēķinus atbildētājs arī turpmāk saņēmis tādā pašā veidā, kā tas bijis pirms /pers. A/ nāves, un apstākli, ka /pers.

A/ ir mirusi, kas savukārt izslēdz iespēju, maksājumu veikt izīrētājam personiski, atbildētājam nevarēja rasties šaubas, ka maksājumi veicami ar bankas

pārskaitījumu uz aprēķinā norādīto bankas kontu.

Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka lietas materiālos neatrodas pierādījumi tam, ka par laika periodu no 2014.gada novembra līdz decembrim, kā

arī par laika periodu no 2015.gada janvāra līdz maijam, tas ir, arī tajā laikā, kad atbildētājam jau bija zināms par /pers. A/ mantojuma masas aizgādņa

iecelšanu, atbildētājs īres maksu īres līgumā noteiktajā termiņā (par katru kārtējo mēnesi līdz tekošā mēneša 20.datumam) būtu samaksājis /pers. B/

personiski skaidrā naudā vai ar bankas pārskaitījumu uz rēķinā norādīto bankas kontu, vai turpinājis pārskaitīt naudu uz /pers. A/ kontu.

Apstāklis, ka vēlāk īres maksas parāds daļēji ir segts (lietas 1.sējuma 166.lapa), nemaina to, ka atbildētājs nebija pildījis pienākumus, kas noteikti

īres līgumā. Turklāt, kā redzams lietas materiālos, arī turpmākos īres maksājumus atbildētājs nav veicis īres līgumā noteiktajā termiņā, tas ir, par katru

kārtējo mēnesi līdz tekošā mēneša 20.datumam (lietas 1.sējuma 167.-185.lapa).

Atbildētājs nemainīgi uzstāj, ka no īres līguma izrietošos maksājumus veicis vienīgajam sev zināmajam /pers. A/ mantiniekam /pers. E/. Lai

apliecinātu minētā apgalvojuma patiesumu, pretprasības pieteikumam atbildētājs pievienojis aprēķinus, uz kuriem redzams /pers. E/ paraksts ar viņa

veiktām atzīmēm par maksājumu saņemšanu (sk. lietas 1.sējuma 186.-188.lapu). Neskatoties uz apstākli, ka atbildētājam nevarēja rasties iespaids, ka

maksājumi jāveic /pers. E/, no minētajiem aprēķiniem nav arī izprotams, kādēļ aprēķins un veiktais maksājums ir datēti ar atšķirīgiem gadiem un

mēnešiem, piemēram, uz 2014.gada jūlija aprēķina 2015.gada 10.martā veikta atzīme, ka saņemta īres maksa par februāri. Vienlaikus Civillietu tiesas

kolēģija konstatē, ka atbildētājs lietā iesniedzis četrus identiskus aprēķinus par 2014.gada augustu un uz viena atzīmes izdarījusi /pers. A/ 2014.gada

30.septembrī un 17.oktobrī, savukārt uz pārējiem trim aprēķiniem ir /pers. E/ paraksti datēti ar 2014.gada 4.decembri, 2015.gada 17.februāri un

19.martu (sk. salīdzināšanai lietas 1.sējuma 186.-189.lapu). Analoga situācija ir arī attiecībā uz atbildētāja iesniegto aprēķinu par 2014.gada

septembri, proti, atbildētājs minētā mēneša aprēķinu iesniedzis divos eksemplāros gan ar /pers. A/, gan /pers. E/ parakstu (sk. salīdzināšanai lietas

1.sējuma 187. un 190.lapu) Ievērojot minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka tā nav guvusi pārliecību par /pers. E/ veiktajiem maksājumiem un to

mērķi, jo nav izprotams, kādēļ konkrētās atzīmes nav veiktas uz aktuālajiem aprēķiniem, bet parakstīšanai atkārtoti iesniegti iepriekšējie aprēķini.

Vienlaikus Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka lietas materiālos atrodas atbildētāja konta izraksts, no kura secināms, ka atbildētājs 2015.gada

2.februārī ir veicis naudas pārskaitījumu uz aprēķinos norādīto /pers. B/ maksājuma kontu 122 euro apmērā par komunālajiem pakalpojumiem par

2014.gada novembri un decembri (lietas 3.sējuma 201.-202.lapa).

Ievērojot minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst par nepamatotu atbildētāja apgalvojumu, ka viņš nav zinājis par norēķinu kārtību pēc /pers. A/

nāves. Vienlaikus Civillietu tiesas kolēģija secina, ka, veicot minēto aprēķinu apmaksu, atbildētājs apliecinājis, ka atzīst /pers. B/ par tiesīgu izsniegt

rēķinus un veikt mājas apsaimniekošanu, tādējādi atbildētāja apgalvojumi, ka viņš nav apzinājies /pers. B/ lomu dzīvojamās mājas apsaimniekošanā nav

pamatoti.

Atbildētājs savos paskaidrojumos paudis argumentu, ka nepiekrīt veiktajiem aprēķiniem, tādējādi veicis maksājumus atbilstoši sevis veiktiem

provizoriskiem aprēķiniem. Tomēr, no lietā esošajiem pierādījumiem Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka tikai 2015.gada 20.aprīlī atbildētājs rakstiski ir

vērsies pie /pers. B/ ar pretenzijām par aprēķinu pareizību, savukārt no īres līguma izrietošo maksājumu parāds uzkrāts jau pirms minētā datuma (sk.

lietas 3.sējuma 10.lapa).

Ņemot vērā iepriekš minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka atbildētājs pēc /pers. A/ nāves nav veicis no īres līguma izrietošos maksājumus

atbilstoši minētajā līgumā noteiktajai kārtībai, tādējādi ir pamats atzīt, ka /pers. B/ kā prasītājas aizgādnim bija likumā „Par dzīvojamo telpu īri” 6.panta

otrās daļas 1.punktā noteiktās tiesības nepagarināt īres līgumu ar atbildētāju.

Šādos apstākļos Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka atbildētāja pretprasība par dzīvojamās telpas īres līguma pagarināšanu ir noraidāma un ir

apmierināma prasītājas prasība par atbildētāja izlikšanu no dzīvojamām telpām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, jo, kā norādīts jau iepriekš,

saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta otro daļu dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam ir spēkā esošs dzīvojamās telpas īres

līgums.

Ievērojot minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi izvērtējusi lietas apstākļus un taisījusi pamatotu un likumīgu

spriedumu, bet atbildētāja apelācijas sūdzībā minētie argumenti apstiprinājumu nav guvuši.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājai piespriežami visi tās samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva par prasības pieteikuma iesniegšanu

71,14 euro (lietas 1.sējuma 8.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro (lietas 1.sējuma 9.lapa).

Tāpat Civilprocesa likuma 44.panta otrā daļa noteic, ka ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa

prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, kā arī tad, ja prasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar to, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas

labprātīgi apmierinājis.

No lietas materiālos esošajām kvītīm redzams, ka prasītāja šīs lietas sakarā ir apmaksājusi arī ar lietas vešanu saistītos izdevumus – izdevumus

sakarā ar rakstveida pierādījumu iegūšanu 31,35 euro (lietas 1.sējuma 45.lapa) un izdevumus advokāta palīdzības samaksai 840 euro (lietas

1.sējuma 118., 230.lapa, 3.sējuma 221.-223.lapa, 4.sējuma 46.-47.lapa) .

Tādējādi Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka no atbildētāja par labu prasītājai saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta otro daļu piespriežami arī

prasītājas samaksātie ar lietas vešanu saistītie izdevumi to faktiskajā apmērā, kas nepārsniedz arī šā panta pirmajā daļā noteikto apmēru un, ievērojot

objektīvos ar lietu saistītos apstākļus, proti, lietas sarežģītības un apjomīguma pakāpi, tiesas sēžu skaitu lietas izskatīšanas laikā, kurā juridisko palīdzību

sniedzis konkrētais advokāts, uzskatāmi arī par samērīgiem.

Ievērojot minēto, no atbildētāja par labu prasītājai kopā ir piedzenami tiesāšanās izdevumi 947,19 euro (71,14 euro +4,70 euro +31,35 euro +

840 euro).

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 44., 97., 189.-193., 204.1, 426., 430., 432., 434.pantu, Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda

/pers. C/ pretprasību pret /pers. A/ mantojuma masu par dzīvojamās telpas īres līguma pagarināšanu noraidīt pilnīgi.

/pers. A/ mantojuma masas prasību pret /pers. C/ par izlikšanu no dzīvojamām telpām apmierināt pilnīgi.

Izlikt pers C, personas kods /personas kods/, ar visām viņam piederošām mantām no dzīvojamām telpām /adrese//adrese/, bez citas dzīvojamās

telpas ierādīšanas.

Piedzīt no /pers. C/ par labu /pers. A/ mantojuma masai tiesāšanās izdevumus 947,19 euro (deviņus simtus četrdesmit septiņus euro deviņpadsmit

centus).

Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš ir 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Augstākās tiesas Civillietu

departamentā, kasācijas sūdzību iesniedzot Rīgas apgabaltiesā un iemaksājot Augstākās tiesas depozīta kontā drošības naudu 300 euro apmērā.

Spriedums sastādīts 2018.gada 5.oktobrī.

Tiesnesis G.Ungurs

Tiesnese I.Ošiņa

Tiesnese G.Ozoliņa