Court dismisses defendant's defense and orders payment of debt, interest, and costs in a small claims debt collection case.

Lietas Nr. C29675314

Lietas arhīva Nr. C-2707-15/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2015. gada 21. janvārī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese Baiba Ozoliņa

rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA „Julianus Inkasso Latvija” maza apmēra prasībā par naudas piedziņu pret /pers. B/

Aprakstošā daļa

2014. gada 1. augustā SIA „Julianus Inkasso Latvija” (turpmāk – prasītāja) iesniedza tiesā mazā apmēra prasību par naudas piedziņu pret /pers. B/

(turpmāk - atbildētājs).

Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja galveno parādu 496,90 EUR, likumiskos nokavējuma procentus 136,99 EUR, valsts nodevu 95,08 EUR

un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR.

Prasības pieteikumā norādīts, ka uz atbildētāja iesnieguma pamata starp AS „Parex banka” (2010. gada 1. augustā AS „Parex banka” saistības

nodevusi AS „Citadele banka”, reģ. Nr. 40103303559, saskaņā ar 2010. gada 28. jūlijā starp abām bankām noslēgto Uzņēmuma pārejas līgumu) un

atbildētāju tika noslēgts Pakalpojuma līgums ar klienta identifikācijas Nr. 337911 par kartes izsniegšanu un tās apkalpošanu nodrošināšanu un citiem ar

kartes lietošanu saistītiem bankas pakalpojumiem. Atbildētājs, iesniedzot bankā paša parakstīto iesniegumu, piekrita un apņēmās ievērot kartes lietošanas

un apkalpošanas noteikumus, tai skaitā, arī bankas cenrādi. Saskaņā ar kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumiem, atbildētājam, kartes lietošanas

un apkalpošanas noteikumos norādītajā norēķinu datumā (tas ir 15. mēneša datums) bija jāmaksā minimālā iemaksas summa, kas ir 5 % no izmantotā

kredītlimita summas plus 100 % no kredīta patēriņa, ja tāds ir (kredīta patēriņš – konta debeta (negatīva) atlikuma palielinājums par summu, kas

pārsniedz noteikto kredītlimitu vai, ja kredītlimits nav piešķirts, - visa konta debeta (negatīva) atlikuma summa. Kredīta patēriņš var rasties arī tad, ja

banka ietur maksājumu, kas tai pienākas saskaņā ar pakalpojuma noteikumiem un cenrādi, un kontā nav pietekošā daudzumā klienta naudas līdzekļu, un

kredītlimita līdzekļu), kopā ar kredīta izmantošanas procentiem un ar kartes izmantošanu saistītajām maksām.

Līguma ietvaros atbildētājam tika piešķirts kredītlimits Ls 330 apmērā.

Kreditors savas saistības pēc līguma izpildīja pilnā apmērā, bet atbildētājs pārkāpa līguma nosacījumus un pielaida maksājuma kavējumu.

2009. gada 22. aprīlī AS „Citadele banka” konstatēja, ka atbildētājs neveic minimālo iemaksas summas maksājumus, nemaksā procentus par

kredīta lietošanu un ar kartes lietošanu saistīto izdevumu samaksas (bankas komisija) un tādējādi nepilda līguma un kartes lietošanas un apkalpošanas

noteikumus.

2009. gada 22. aprīlī AS „Citadele banka” veica atbildētāja kartes konta stāvokļa analīzi un konstatēja, ka uz 2009. gada 22. aprīlī izmantotā un

neatgrieztā kredīta summa ir 419,41 EUR, procentu parāds par kredīta izmantošanu 77,49 EUR.

2009. gada 22. aprīlī AS „Citadele banka” izmantoja ar līgumu pielīgto tiesību un vienpusēji atkāpās no līguma.

Saskaņā ar 2012. gada 9. jūlija AS „Citadele banka” un prasītājas starpā noslēgto cesijas līgumu Nr. 320/12/JD un tam saistošo Pielikumu Nr. 1,

AS „Citadele banka” cedēja prasījuma tiesības, kas izriet no līguma prasītājai ar tiesībām prasīt nokavējuma procentus, zaudējumus un citus blakus

prasījumus, kas radušies līguma neizpildes rezultātā.

Prasītāja nosūtīja atbildētājam AS „Citadele banka” paziņojumu par prasījuma tiesību pret atbildētāju cedēšanu prasītājam, kas uzskatāma par

paziņojumu par prasījuma tiesību cesiju saskaņā ar Civillikuma 1804. pantu un paziņojumu par parādsaistībām. Prasītāja veikusi visas nepieciešamās

pirmstiesas darbības prasījuma un blakus prasījuma iekasēšanā no atbildētāja.

Prasītāja, prasības iesniegšanas brīdī, par labu atbildētājam nolīgto kavējuma procentu vietā aprēķināja likumiskos nokavējuma procentus, kas ir 6

procenti gadā, tas ir 0,01644 % dienā par katru nokavēto dienu. Likumiskie nokavējuma procenti aprēķināti par laiku no 2009. gada 22. aprīļa līdz

2013. gada 25. novembrim (par 1677 kavētām dienām) un sastāda 136,99 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu, atbildētājam 2014. gada 9. septembrī uz viņa deklarētās dzīves vietas adresi nosūtīts prasības

pieteikuma noraksts rakstveida paskaidrojumu sniegšanai termiņā līdz 2014. gada 10. oktobrim, kurā ietverts izraksts no Civilprocesa likuma 74. panta

par pušu civilprocesuālajām tiesībām.

Rakstveida paskaidrojumus atbildētājs tiesai nav iesniedzis.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, nosūtot

informatīvu vēstuli 2014. gada 23. oktobrī, ierakstītā pasta sūtījumā uz prasītājas juridisko adresi un atbildētājam uz viņa deklarētās dzīves vietas adresi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta 3. punktu, uzskatāms, ka pusēm tiesas dokumenti izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas.

Motīvu daļa

Tiesa, iepazinusies ar prasības pieteikumu un izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

No lietas materiāliem redzams, ka 2006. gada 10. jūnijā atbildētājs parakstījis Iesniegumu maksājumu kartes Visa Classic saņemšanai un konta

atvēršanai (11.-14. lietas lapa). Ar savu parakstu atbildētājs apliecinājis, ka ar visiem noteikumiem, kas izklāstīti Iesnieguma otrā pusē ir iepazinies, piekrīt

tiem pilnībā un apņemas tos ievērot.

No lietas materiālos esošā konta izraksta (34.-46. lietas lapa) ir redzams, ka maksājuma kārti American Express Blue ar piešķirto kredītlimitu

Ls 330 apmērā, atbildētājs sāka izmantot no 2006. gada 19. jūlija.

Saskaņā ar kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumu 6.2.1.1. punktu, banka aprēķina kredīta procentus par izmantoto kredītlimitu par katru

dienu, kredīta procentu aprēķins tiek veikts par visu kredītlimita izmantošanas laiku; noteikumu 6.2.2.1. punkts nosaka, ka, ja ir noteikts šo pakalpojuma

noteikumu 6.2.1.1. punktā norādītais princips – no dienas, kad klients uzsācis izmantot kredītlimitu, līdz dienai (to ieskaitot), kad tiek atmaksāta izmantotā

kredītlimita summa, pie tam, kredīta procenti tiek aprēķināti par katru dienu no izmantotās un neapmaksātās kredīta summas saskaņā ar konta stāvokli

dienas beigās.

Saskaņā ar kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumu 6.2.3. punktu, sākot ar nākošo mēnesi pēc kredītlimita izmantošanas uzsākšanas mēneša,

klientam obligāti ne retāk kā vienu reizi trīs mēnešos līdz attiecīgajai norēķinu dienai jāveic minimālās iemaksas summas ieskaitīšana kontā.

Saskaņā ar kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumu 6.2.8. punktu, informāciju par minimālās iemaksas summu klients var saņemt bankā, konta

izrakstā vai Parex internetbankā.

Saskaņā ar kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumu 1.20. punktu, minimālās iemaksas summa - naudas summa, kas tiek aprēķināta no

faktiski izlietotās kredītlimita summas, izmantojot cenrādī noteikto minimālās iemaksas likmi, ka arī visa kredītlimita pārtēriņa summa. Saskaņā ar kartes

lietošanas un apkalpošanas noteikumu 1.16. punktu, kredītlimita pārtēriņš - konta debeta (negatīvā) atlikuma palielinājums par summu, kas pārsniedz

klientam noteikto kredītlimitu vai, ja klientam kredītlimits nav piešķirts, - visa konta debeta (negatīvā) atlikuma summa. Kredītlimita pārtēriņš var rasties

arī tad, ja banka ietur maksājumu, kas tai pienākas saskaņā ar pakalpojuma noteikumiem un cenrādi, un kontā nav pietiekošā daudzumā klienta naudas

līdzekļu un kredītlimita līdzekļu.

Saskaņā ar kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumu 6.2.4. punktu, ja klients nav samaksājis minimālās iemaksas summu līdz katra kalendārā

mēneša norēķinu dienai par attiecīgo norēķinu ciklu, tad banka aprēķina paaugstinātos kredīta procentus saskaņā ar cenrādī norādīto paaugstināto

kredīta procentu likmi, sākot ar nākamo dienu pēc norēķinu dienas, līdz dienai (to ieskaitot), kad attiecīgā summa tiek samaksāta.

Saskaņā ar kartes lietošanas un apkalpošanas noteikumu 7.1.2. punktu, klients apņemas sekot līdzi konta izmantošanai, savukārt saskaņā ar

noteikumu 7.1.3. punktu, nekavējoties samaksāt bankai cenrādī norādītās maksas, kā arī citus no pakalpojuma līguma izrietošos maksājumus, ieskaitot

kontā attiecīgos naudas līdzekļus.

2012. gada 9. jūlijā starp AS „Citadele banka” un prasītāju tika noslēgts Cesijas līgums Nr. 320/12/JD, ar kuru AS „Citadele banka” cedējusi

prasītājai parādsaistību prasījuma tiesības pret fiziskajām personām saskaņā ar Līguma pielikumā Nr. 1 esošo sarakstu (16., 17. lietas lapa), tai skaitā

prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas izriet no 2006. gada 13. jūlija noslēgta Līguma, klienta ID Nr. 337911. Galvenā parāda summa uz 2012. gada

9. jūliju ir 496,90 EUR.

Saskaņā ar AS “Citadele banka” 2012. gada 24. jūlija izziņu Nr. 2.12.11.-01/2745 (15. lietas lapa), uz 2012. gada 24. jūliju atbildētāja parāds

bija Ls 725,39, tai skaitā: neatmaksātā aizdevuma pamatsumma Ls 294,76, kredīta procenti Ls 54,46, līgumsoda procenti 0,175 % dienā (naudas

summa, kuru klients maksā bankai par kredītlimita pārtēriņu) Ls 355,94, paaugstinātie kredīta procenti Ls 20,23.

No 2012. gada 17. oktobra AS „Citadele banka” paziņojuma par prasījuma tiesību cesiju (18. lietas lapa) ir redzams, ka AS „Citadele banka” ir

informējusi atbildētāju par to, ka cedējusi atbildētāja parādsaistību prasījuma tiesības prasītājai.

2012. gada 17. oktobrī prasītāja nosūtīja atbildētājam Paziņojumu par parādsaistībām, kurā lūdza nokārtot parādsaistības par kopējo summu

Ls 1034,06 līdz 2012. gada 24. oktobrim (20. lietas lapa).

Saskaņā ar prasītājas sastādīto piedzenamās summas aprēķinu (47.-50. lietas lapa), atbildētāja galvenais parāds ir 496,90 EUR, kas sastāv no

izlietotā kredīta summas 419,41 EUR un kredīta procentiem 77,49 EUR.

Prasītāja aprēķināja likumiskos nokavējuma procentus 136,99 EUR apmērā par laika periodu no 2009. gada 22. aprīļa līdz 2013. gada

25. novembrim (par 1677 kavētām dienām).

Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 4. panta pirmo daļu euro ieviešana neietekmē līgumu un citu tiesisko instrumentu nepārtrauktību.

Atsauces uz latiem tiesiskajos instrumentos, kas pastāv dienā pirms euro ieviešanas dienas, sākot ar euro ieviešanas dienu, ir uzskatāmas par atsaucēm uz

euro, ievērojot Eiropas Savienības Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6. pantā noteiktos noapaļošanas principus. Tādējādi parāda apmērs

pārrēķināms no latiem uz euro atbilstoši neatsaucami fiksētajam euro maiņas kursam (1 EUR = 0,702804 LVL).

Civillikuma 1587. pantā noteikts, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1589. pantā noteikts, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu vai kad to

zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Civillikuma 1934. pantā noteikts, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Saskaņā ar Civillikuma 1828. pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.

Civillikuma 1753. pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Saskaņā ar Civillikuma 1756. pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai

nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Savukārt Civillikuma 1946. panta pirmajā daļā noteikts, ka procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši

tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu. Civillikuma 1765. panta pirmajā daļā noteikts, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā.

Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Saskaņā ar Civillikuma 1652. panta pirmās daļas 3. punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis

garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas. Saskaņā ar Civillikuma 1763. panta 1. punktu procentu

pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1793. panta 3. punktu prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma,

vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi. Savukārt Civillikuma 1798. pantā noteikts, ka par cesijas priekšmetu

var būt visādi prasījumi, vienalga, vai tie izriet no līguma, vai no neatļautas darbības, starp tiem arī tādi, kuriem vēl nav iestājies termiņš, kā arī nosacīti un

pat nākami un nedroši.

Civillikuma 1800. pantā noteikts, ka prasības cesija, ja par to nav citādi norunāts, atzīstama par paša tā prasījuma cesiju, kurš ir prasības

priekšmets; bet uz cesionāru (1801.p.) pāriet tikai prasījuma tiesība, bet ne tā līgumiskā attiecība, no kuras šī tiesība izriet.

Civillikuma 1801. pantā noteikts, ka cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var

noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina. Saskaņā ar

Civillikuma 1805. pantu cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to savukārt citam un

izlietot to pret parādnieku.

Saskaņā ar Civillikuma 1806. panta pirmo daļu, cesionārs gan neiegūst ar cesiju vairāk un lielākas tiesības, nekā bijušas cedentam, bet pats

prasījums pāriet uz viņu ar visām pie tā piederīgām un cesijas brīdī jau pastāvošām tiesībām, pat arī tad, ja tās būtu pamatotas uz personīgu labvēlību pret

cedentu, ciktāl par tām nav tieši noteikts izņēmums no šā noteikuma.

Atbildētājs iebildumus pret prasību nav cēlis, prasītājas iesniegtos pierādījumus un prasītājas parāda aprēķinu nav apstrīdējis, pierādījumus par

samaksu nav iesniedzis, līdz ar ko arī tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas iesniegtos pierādījumus, un tiesa atzīst, ka ar lietā iesniegtajiem rakstveida

pierādījumiem ir apstiprināts, ka prasītājai ir tiesības prasīt no atbildētāja saistību izpildi, kas izriet no 2006. gada 10. jūnija Iesnieguma maksājuma kartes

Visa Classic saņemšanai un konta atvēršanai.

Tādējādi tiesa uzskata, ka no atbildētāja prasītājas labā piedzenama neatmaksātā aizdevuma pamatsumma 419,41 EUR, aprēķinātie procenti par

kredītlīdzekļu izmantošanu (atlīdzība maksa, kuru klients maksā bankai par faktiski izlietoto kredītlimitu) 77,49 EUR un likumiskie nokavējuma procenti

par laika periodu no 2009. gada 22. aprīļa līdz 2013. gada 25. novembrim (par 1677 kavētām dienām) 136,99 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Ceļot prasību prasītāja samaksājusi valsts nodevu 95,08 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR, kas piedzenami no atbildētāja.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu, prasītājai atzīstamas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētājas

likumiskos procentus, kas saskaņā ar Civillikuma 1765. panta pirmo daļu ir seši procenti no simta gadā, no neatmaksātā aizdevuma.

Civilprocesa likuma 204.1 pantā noteikts, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu

sprieduma labprātīgai izpildei. Šis termiņš nedrīkst būt garāks par desmit dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ņemot vērā minēto, atbildētājai tiek noteikts termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 93., 97., 193., 195., 204.1, 250.25 pantu, tiesa

nosprieda:

Prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/ „Julianus Inkasso Latvija” labā neatmaksāto aizdevuma pamatsummu 419,41 EUR, aprēķinātos procentus par kredītlīdzekļu

izmantošanu 77,49 EUR, likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2009. gada 22. aprīļa līdz 2013. gada 25. novembrim 136,99 EUR,

valsts nodevu 95,08 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR, kopā 733,67 EUR (septiņi simti trīsdesmit trīs euro 67 centi).

Atzīt SIA „Julianus Inkasso Latvija” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. B/ likumiskos procentus (seši procenti

no simta gadā) no neatmaksātā aizdevuma.

Samaksa veicama uz SIA „Julianus Inkasso Latvija” norēķinu kontu AS “Swedbank” Nr. /numurs/.

Spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas

sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese Baiba Ozoliņa