Court dismisses administrative violation case due to procedural defects in police control notification and evidence gaps.

Nr.133048615

SPRIEDUMS

Rīgā, 2015.gada 11.septembrī

Rīgas rajona tiesa, tiesnese I.Ādamsone-Struža izskatīja, no Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Salaspils

iecirkņa (turpmāk-Salaspils iecirknis) saņemtos materiālus attiecībā par /pers. A/, personas kods /personas kods/,

par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk-LAPK) 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma

izdarīšanu, un

konstatēja

ka, 2015.gada 19.jūnijā plkst.23.35, policijas kontrolē esošo personu pārbaudes laikā, tika konstatēts, ka /pers. A/

neatrodas dzīvesvietā pēc adreses /adrese/, ar ko tīši pārkāpis policijas kontroles piemērotos ierobežojumus.

Ar šādām savām darbībām /pers. A/ izdarīja LAPK 177.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

Par minēto pārkāpumu 2015.gada 8.jūlijā sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC004912.

Uz lietas izskatīšanu /pers. A/ nav ieradies, lai gan par lietas izskatīšanas laiku un vietu viņam paziņots savlaicīgi,

likumā noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti uz deklarēto un pārējām lietā esošajām adresēm, tai skaitā uz

faktisko dzīvesvietu, tiesā nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu.

Izsūtot pavēstes ierakstītā sūtījumā uz deklarēto dzīvesvietu un faktisko dzīvesvietu, kā arī pārējām zināmajām

adresēm, kas norādītas lietas materiālos, uzskatāms, ka nav pārkāptas personas tiesības piedalīties lietas izskatīšanā.

Tādejādi ir secināms, ka tai par lietas izskatīšanas laiku un vietu ir paziņots atbilstoši likuma prasībām un nav arī

saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu.

Tiesa nekonstatē apstākļus, kas liegtu lietu iztiesāt sakarā ar to, ka uz tiesas sēdi nav ieradies /pers. A/, jo,

pārbaudot lietas materiālus, tiesa konstatēja, ka viņa vaina pilnībā pierādīta ar lietas materiāliem kopumā un

savstarpējā saistībā un tiesai nerodas šaubas par viņa vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā. Pie šādiem

apstākļiem, ir iespējama administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana bez pārkāpēja klātbūtnes.

No lietas materiāliem redzams, ka ar Salaspils iecirkņa 2014.gada 2.jūlija lēmumu /pers. A/ iekārtota policijas

kontroles lieta (lietas 6.lapa).

Ar 2014.gada 3.oktobra lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu, /pers. A/ ir noteikti

ierobežojumi:

- aizliegts atstāt dzīvesvietu laikā no plkst.22.00 līdz plkst.6.00;

- aizliegts uzturēties pēc plkst.21.00 kafejnīcās un citās izklaides vietās, kur iespējama alkohola lietošana, kā arī

azartspēļu spēlēšana;

- aizliegts atrasties alkohola un/vai narkotisko vielu reibumā sabiedriskās un izklaides vietās;

- aizliegts izbraukt bez policijas atļaujas no Latvijas Republikas administratīvās teritorijas;

- uzlikts par pienākumu 4 reizes mēnesī - katras nedēļas sestdienās no plkst.9.00 līdz 17.00 ierasties reģistrēties

Salaspils iecirknī.

Lēmuma būtība /pers. A/ saprotama, viņam izskaidrotas ierobežojumu neievērošanas sekas, ko /pers. A/ apliecina

ar savu parakstu. Par savu dzīvesvietu /pers. A/ izvēlējies /adrese/(lietas 7.lapa).

Ar 2014.gada 15.decembra lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu, /pers. A/ ir noteikti

ierobežojumi:

- aizliegts atstāt dzīvesvietu laikā no plkst.22.00 līdz plkst.6.00;

- aizliegts uzturēties pēc plkst.21.00 kafejnīcās un citās izklaides vietās, kur iespējama alkohola lietošana, kā arī

azartspēļu spēlēšana;

- aizliegts atrasties alkohola un/vai narkotisko vielu reibumā sabiedriskās un izklaides vietās;

- aizliegts izbraukt bez policijas atļaujas no Latvijas Republikas administratīvās teritorijas;

- uzlikts par pienākumu 4 reizes mēnesī - katras nedēļas pirmdienās no plkst.8.00 līdz 19.00 ierasties reģistrēties

Salaspils iecirknī.

Lēmuma būtība /pers. A/ saprotama, viņam izskaidrotas ierobežojumu neievērošanas sekas, ko /pers. A/ apliecina

ar savu parakstu. Par savu dzīvesvietu /pers. A/ izvēlējies /adrese/(lietas 8.lapa).

No /pers. A/ 2014.gada 3.oktobra paskaidrojuma izriet, ka 2014.gada 3.oktobrī bija ieradies Salaspils iecirknī, kur

viņam paskaidroja, ka viņam turpinās policijas kontrole ar visiem noteiktajiem ierobežojumiem. /pers. A/ ir

brīdināts par policijas kontroles ierobežojumu neievērošanas sekām. /pers. A/ apņēmās katru sestdienu atzīmēties

Salaspils iecirknī, un uzturēties /adrese/ (lietas 9.lapa).

No lietas materiāliem pievienotā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2008.gada 31.janvāra sprieduma

redzams, ka /pers. A/ sodīts ar brīvības atņemšanu un policijas kontroli uz 2 gadiem. Ar Rīgas apgabaltiesas

Krimināllietu tiesu kolēģijas 2008.gada 5.novembra lēmumu minētais spriedums atstāts negrozīts. Nolēmums

stājies spēkā 2008.gada 3.decembrī (lietas 10.-13.lapa).

Spriedums par policijas kontroli nodots izpildei 2014.gada 16.jūnijā VP RRP Rīgas Zemgales iecirknim (lietas

20.lapa).

No ieslodzījuma vietas paziņojuma VP RRP Rīgas Zemgales iecirknim par /pers. A/ izriet, ka /pers. A/ pēc

atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas par savu dzīvesvietu izvēlējās /adrese/.

Kā arī no minētā paziņojuma tiesa konstatē, ka /pers. A/ atbrīvojies no ieslodzījuma vietas 2014.gada 10.jūnijā, kas

norāda uz to, ka policijas kontrole vēl nav izciesta (lietas 21.lapa).

No lietas materiāliem pievienotā 2015.gada 19.jūnija protokola par policijas kontroles ierobežojumu pārkāpumu

izriet, ka, veicot policijas kontrolē esošo personu pārbaudi, plkst.22.35 tika konstatēts, ka /pers. A/ neatrodas

dzīvesvietā /adrese/ (lietas 26.lapa).

No inspektora A.Paegļa dienesta ziņojuma izriet, ka viņas lietvedībā ir /pers. A/ kontroles lieta Nr.P.K-22-14, un

2015.gada 19.jūnijā plkst.22.35, policijas kontrolē esošo personu pārbaudes laikā, tika konstatēts, ka /pers. A/

neatrodas dzīvesvietā pēc adreses /adrese/ ar ko tīši pārkāpis policijas kontroles piemērotos ierobežojumus, un viņa

darbībās saskatāmas LAPK 177.pantā paredzētā pārkāpuma pazīmes (lietas 27.lapa).

MK noteikumi Nr.479 nosaka kārtību, kādā Valsts policija īsteno personai ar tiesas spriedumu piespriesto

papildsodu – policijas kontrole. Minēto noteikumu 10.punkts noteic, ka brīvības atņemšanas iestāde ne vēlāk kā 15

darbdienas pirms kontrolējamās personas atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes nosūta Valsts policijas

teritoriālajai struktūrvienībai kontrolējamās personas parakstītu paziņojumu; tiesas sprieduma kopiju par policijas

kontroles noteikšanu; ziņas, kas raksturo kontrolējamo personu un personas uzvedību brīvības atņemšanas iestādē.

Minēto noteikumi 11.punkts noteic, ka, saņemot šo noteikumu 10.punktā minētos dokumentus, Valsts policijas

teritoriālās struktūrvienības vadītājs norīko atbildīgo amatpersonu, kura organizēs policijas kontroles īstenošanu.

Tiesa, pārbaudot lietas materiālus konstatē, ka spriedums par policijas kontroli nodots izpildei VP RRP Rīgas

Zemgales iecirknim, kā arī nav neviena dokumenta, ka minēto lietu kāds būtu lūdzis, vai ka tā būtu pārsūtīta citu

likumā noteikto apstākļu dēļ izpildei VP Salaspils iecirknim. Līdz ar ko rodas šaubas par to, ka VP Salaspils

iecirknim bija tiesisks pamats uzsākt vai pārņemt policijas kontroles organizēšanu un izpildi. Tiesa šādus apstākļus

vērtē vēl jo vairāk kritiski, jo lietā ir lēmums par policijas kontroles lietas iekārtošanu, kas nav ne VP Salaspils

iecirkņa lēmums, un pat ne VP RRP Rīgas Zemgales iecirkņa lēmums, bet VP RRP Rīgas Teikas iecirkņa lēmums,

kas noved pie secinājuma, ka tiesai ir nosūtīts nepilnīgs dokumentu kopums, kas neļauj izvērtēt notiesātā vainu

administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kā arī vedina uz domu, ka tādā veidā policija, iespējams, nav pievienojusi

kādu personas paskaidrojumu, kas attaisnotu viņa neatrašanos ar policijas kontroli noteiktajā adresē un laikā.

Turklāt tiesa, pārbaudot lietas materiālus, konstatē, ka policijas darbiniekiem no šiem materiāliem vien ir zināmas

arī vairākas citas /pers. A/ adreses, kā arī /pers. A/ ir deklarētās dzīvesvietas adrese, kas nesakrīt ar lēmumā par

policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu noteikto adresi.

Tas, ka personai, kas izcieš policijas kontroli, ir pienākums uzturēties lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu

piemērošanu noteiktajā adresē noteiktajā laikā, no lietas materiāliem izriet, taču, ņemot vērā augstākminēto par

/pers. A/ adresēm, tiesa uzskata, ka policijas darbinieki varēja kaut vienu paziņojumu nosūtīt uz kādu citu lietas

materiālos esošo, vai deklarēto /pers. A/ adresi, it īpaši ņemot vērā to, ka /pers. A/ policijas kontroles pārkāpumi

tiek konstatēti sistemātiski kopš 2014.gada 2.decembra.

Ņemot vērā augstākminēto, tiesa atzīst, ka lietā konstatētie apstākļi neveido LAPK 177.pantā paredzētā

administratīvā pārkāpuma sastāvu, ar kuru /pers. A/ sodīts ar policijas kontroli.

Saskaņā ar LAPK 7.pantu nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā

uz likuma pamata un likumā noteiktā kārtībā. Lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā veicama, stingri ievērojot

likumību.

LAPK 239.panta pirmais punkts nosaka, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā

lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva (…).

Saskaņā ar LAPK 289.16, 289.18, 239.pantu, tiesa

nosprieda

izbeigt administratīvo lietvedību pret /pers. A/ par LAPK 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu

(protokola Nr.PC004912).

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā desmit darba dienu laikā, sūdzību

iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Ādamsone-Struža