Court dismissed liquidation cost recovery claim but awarded partial legal fees and court costs to plaintiff.

Lietas Nr. C88425424

C-0968-25/11

ECLI:LV:LRT:2025:1003.C88425424.3.S

Latgales rajona tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ludzā 2025.gada 3.oktobrī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Inta Marnauza

ar tiesas sēdes sekretāri Līgu Locovu,

piedaloties prasītājas likumiskajam pārstāvim Jānim Avotiņam un atbildētājas pilnvarotai pārstāvei

zvērinātai advokātei Larisai Šaicānei,

izskatīja atklātā tiesas sēdē videokonferences režīmā Cisco Meeting Serverplatformā civillietu sabiedrības ar

ierobežotu atbildību “Zvērināta advokāta Jāņa Avotiņa birojs” prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Māja

pie ezers” par likvidācijas procesa izmaksu piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Prasītāja sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk arī – SIA) “Zvērināta advokāta Jāņa Avotiņa birojs”

2024.gada 22.oktobrī iesniedzatiesā prasību pret atbildētājuSIA “Māja pie ezers” par likvidācijas procesa izmaksu

piedziņu.

[1.1] Prasībā, pamatojoties uz Komerclikuma 318.1, 318.2 pantu, likuma “Komerclikuma spēkā stāšanās

kārtības likums” 19.5 panta trešo un ceturto daļu, lūdza piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai likvidācijas

procesa izmaksas 7114,66 euro apmērā, kā arī valsts nodevu 519,23 euro apmērā un ar lietas vešanu saistītos

izdevumus, kas tiks precizēti lietas iztiesāšanas laikā.

[1.2] Prasība pamatota ar sekojošiem apstākļiem.

[1.2.1] Pēc Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (turpmāk arī – UR) iniciatīvas bija ierosināts

atbildētājas likvidācijas process, pēc tam, kad SIA “Māja pie ezers” valde nebija sasniedzama juridiskajā adresē,

kura bija norādīta UR komercreģistrā.

2023.gada 3.aprīlī UR bija nosūtījis atbildētājai brīdinājumu, kurā aicināja nekavējoties, bet ne vēlāk kā

divu mēnešu laikā no brīdinājuma saņemšanas iesniegt Uzņēmumu reģistram paskaidrojumu par valdes

nesasniedzamību juridiskajā adresē.

2023.gada 3.novembrī UR valsts notārs pieņēma lēmumu reģistrēt atbildētājas darbības izbeigšanu un

izmaiņas amatpersonu sastāvā, pamatojoties uz argumentu, ka līdz 2023.gada 3.novembrim UR nav saņemts

atbildētājas paskaidrojums par tās nesasniedzamību juridiskajā adresē. Šis lēmums (turpmāk arī – Pirmais lēmums)

ir stājies spēkā.

2024.gada 5.janvārī, pamatojoties uz Pirmo lēmumu, komercreģistrā tika ierakstītas ziņas par atbildētājas

darbības izbeigšanu. 2024.gada 5.janvārī UR tīmekļvietnē tika publicēts paziņojums par SIA “Māja pie ezers”

darbības izbeigšanu, vienlaikus uzaicinot sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas viena mēneša laikā pēc

paziņojuma publicēšanas dienas iesniegt UR pieteikumu par likvidatora iecelšanu.

[1.2.2] Prasītāja ir atbildētājas likvidācijā ieinteresētā persona, jo saskaņā ar 2024.gada 11.janvārī veikto

maksājumu ir ieguvusi prasījuma tiesības pret atbildētāju par kopējo summu 84,66euro.

2024.gada 11.janvārī prasītāja kā SIA “Māja pie ezers” likvidācijā ieinteresētā persona iesniedza UR

pieteikumu likvidatora iecelšanai, kurā norādīja, ka Jānis Avotiņš iecelts par SIA “Māja pie ezers” likvidatoru.

[1.2.3] 2024.gada 16.janvārī UR valsts notārs pieņēma lēmumu reģistrēt atbildētājas likvidācijas procesa

uzsākšanu un izdarīt ierakstu komercreģistrā, ka par tās likvidatoru iecelts Jānis Avotiņš.

Pamatojoties uz Komerclikuma 318.1panta septīto daļu, likuma “Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības

likums” 19.5panta trešo un ceturto daļu, likvidācijā ieinteresētās personas 2024.gada 22.janvāra lēmumu

Nr.01/2024, likvidatora atlīdzība tika noteikta 10 minimālo mēnešalgu apmērā jeb 7000euro.

[1.2.4] 2024.gada 16.janvārī prasītāja ar ierakstītu pasta sūtījumu nosūtīja atbildētājai uz juridisko adresi

Cesijas paziņojumu, kurš saskaņā ar Paziņošanas likumu uzskatāms par paziņotu septītajā dienā pēc sūtījuma

nodošanas pastā.

[1.2.5] Ar UR galvenā valsts notāra 2024.gada 13.februāra lēmumu tika atcelts UR valsts notāra 2024.gada

16.janvāra lēmums un atjaunota atbildētājas darbība.

[1.2.6] Atbildētāja nav nokārtojusi savas saistības pret prasītāju, kura kā likvidācijā ieinteresētā persona no

saviem līdzekļiem segusi likvidācijas procesa izmaksas par kopējo summu 7114,66 euro: valsts nodeva par

likvidatora iecelšanu 30 euro, izpildes izdevumu apmaksa zvērinātam tiesu izpildītājam Mārim Kučinskim

84,66euro, likvidatora atlīdzība 7000 euro.

[1.2.7] 2024.gada 19.aprīlī un atkārtoti 13.septembrī, prasītāja ierakstītajos pasta sūtījumos nosūtīja

atbildētājai atgādinājumus par saistību izpildi, tomēr līdz prasības celšanai atbildētāja nav izpildījusi saistības.

2024.gada 10.oktobrī prasītāja veica likvidatora atlīdzības samaksu 7000euro apmērā no saviem līdzekļiem.

Savukārt, atbilstoši Komerclikuma 318.2 panta noteikumiem, likvidācijā ieinteresētās personas segtās

likvidācijas procesa izmaksas atmaksā no likvidējamās sabiedrības līdzekļiem.

[2] 2024.gada 26.novembrī un 28.novembrī tiesā saņemti atbildētājas identiska satura rakstveida

paskaidrojumi par prasību, ka prasību neatzīst, uzskata par nepamatotu un nepierādītu (lietas 40.-41., 47.-48.lapa).

[2.1] Prasītājai nav tiesiska pamatojuma prasīt atbildētājai apmaksāt likvidācijas procesa izmaksas, jo ar UR

galvenā valsts notāra 2024.gada 13.februāra lēmumu ir atcelti iepriekšējie UR valsts notāra 2023.gada 3.novembra

un 2024.gada 16.janvāra lēmumi, tostarp arī lēmums, ar kuru prasītājs iecelts par likvidatoru. Līdz ar to arī

likvidācijā ieinteresētās personas 2024.gada 22.janvāra lēmums Nr.01/2024 arī nav spēkā.

[2.2] Prasītāja lūdz atlīdzināt izdevumus, kas tika samaksāti likvidatoram 2024.gada 10.oktobrī jeb 8

mēnešus pēc UR galvenā valsts notāra 2024.gada 13.februāra lēmuma pieņemšanas, un tieši pirms prasības

celšanas tiesā.

[2.3] Savā atbildes vēstulē uz prasītājas 19.09.2024. paziņojumu par saistību izpildi atbildētāja norādīja, ka

gatava samaksāt parādu 84,86euro, ja prasītāja atsūtīs cesijas paziņojumu. Prasītāja ignorēja atbildētājas lūgumu,

līdz ar ko atbildētājai nebija pamatojuma samaksāt 84,86 euro parādu prasītājai.

[2.4] Prasītājai nebija tiesiska pamata vērsties tiesā, lai piedzītu likvidācijas procesa izmaksas, bet 84,86

euro kompensēšanai pietika atbildēt uz lūgumu par cesijas pamatojuma nosūtīšanu. Tāpēc prasītājas samaksātā

valsts nodeva par vēršanos tiesā nav piedzenama no atbildētājas.

[3] Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis prasību uzturēja daļēji – lūdza piedzīt no atbildētājas likvidatora

atlīdzību 7000 euro apmērā; atteicās no prasības daļā par valsts nodevas par likvidatora iecelšanu 30 euro apmērā

un izpildes izdevumu apmaksas zvērinātam tiesu izpildītājam 84,66 euro apmērā piedziņu no atbildētājas. Lūdza

piedzīt no atbildētājas prasītājas samaksāto valsts nodevu par prasības iesniegšanu tiesā 519,23 euro apmērā.

Atkārtoja prasības pieteikumā norādītos apstākļus un pamatojumu. Papildus paskaidroja, ka atbildētājas likvidācijas

process tika uzsākts likumīgi uz UR lēmuma pamata; likvidācijas atlīdzība ir noteikta likumā; UR galvenais notārs

ir atcēlis lēmumus nevis tāpēc, ka kaut kas nepareizi bija izdarīts; lēmumu atcelšana notika nevis pēc paša Reģistra,

bet gan atbildētājas iniciatīvas, kad atbildētājas valde, visticamāk, uzzināja, ka likvidācijas process ir uzsākts, un

rīkojās, lai novērstu konstatētos trūkumus par tās nesasniedzamību juridiskajā adresē. Likvidācijas procesa ietvaros

likvidators veica inventarizāciju, izprasot ziņas valsts iestādēm, iepazīstoties ar publiskiem reģistriem un

datubāzēm, veikta reģistrācija VID EDS datu bāzē, pārbaudīts, vai tika sniegtas nodokļu atskaites, nosūtīts

pieprasījums bijušajam valdes loceklim par mantas un dokumentu nodošanu likvidatoram.

Atbildētājas pārstāve prasību neatzina; uzturēja rakstveida paskaidrojumos norādītos iebildumus. Papildus

paskaidroja, ka Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma normas, tostarp šā likuma 19.5pants, konkrētajā

gadījumā nav piemērojamas, jo minētais tiesību akts tapis Komerclikuma reformas ietvaros un bija domāts pārejas

periodam, kad Uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem subjektiem atbilstoši Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības

likuma regulējumam bija jāveic pārreģistrācija komercreģistrā vai jālikvidējas, un ja minētie subjekti nebija

izpildījuši pārreģistrācijas pienākumu vai uzsākuši likvidācijas procedūru līdz likumā noteiktajam termiņam

31.12.2024., tad notika šo subjektu piespiedu likvidācija, kura tad arī tika īstenota Komerclikuma spēkā stāšanās

kārtības likumā noteiktajā kārtībā. Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 19.5pantā trešajā un ceturtajā daļā

likvidatora atlīdzības apmērs tiek noteikts atkarībā no tā, vai likvidējamajam uzņēmumam ir vai nav manta,

savukārt, ja manta ir, atlīdzības apmērs tiek aprobežots ar likmēm, kas atkarīgas no atgūto vai mantas pārdošanas

rezultātā ieņemto naudas līdzekļu apmēra. No lietas materiāliem neizriet, vai atbildētājai bija kāda manta, vai būtu

kāda manta atgūta vai atsavināta, lai rastos attiecīgs pienākums veikt likvidatora atlīdzības samaksu. Likvidatora

atlīdzībai jābūt saprotamai, samērīgai, likvidācijas procesa izdevumiem jābūt pamatotiem, Komerclikuma

318.1panta septīto daļu nedrīkst piemērot formāli. Prasītā atlīdzība 7000 euro ir nesamērīga un neatbilst likvidācijas

procesā veiktajām darbībām, kur likvidācijas process ilga nepilnu mēnesi.

Motīvu daļa

[4] Noklausījusies pušu paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi rakstveida pierādījumus, tiesa secina,

ka prasības daļā par likvidācijas procesa izmaksu: par valsts nodevas par likvidatora iecelšanu 30 euro apmērā un

izpildes izdevumu apmaksas zvērinātam tiesu izpildītājam 84,66 euro apmērā piedziņu tiesvedība lietā ir

izbeidzama, savukārt prasība daļā par likvidatora atlīdzības 7000 euro apmērā piedziņu ir noraidāma sekojošu

apsvērumu pēc.

[5] Par tiesvedības izbeigšanu.

[5.1] Prasītāja atteicās no prasības daļā par valsts nodevas par likvidatora iecelšanu 30 euro apmērā un

izpildes izdevumu apmaksas zvērinātam tiesu izpildītājam 84,66 euro apmērā piedziņu, tādejādi īstenoja

Civilprocesa likuma 74.panta trešās daļas 1)punktā noteiktās prasītāja tiesības pilnīgi vai daļēji atteikties no

prasības.

[5.2] Civilprocesa likuma 223.panta 4)punkts nosaka, ka tiesvedību lietā izbeidz, ja prasītājs atteicies no

prasības. Civilprocesa likuma 164.panta piektā daļa paredz, ka par prasītāja atteikšanos no prasības tiesa pieņem

lēmumu, ar kuru vienlaikus izbeidz tiesvedību lietā.

Tādējādi tiesa atzīst, ka tiesvedība lietā šajā daļā ir izbeidzama. Izbeidzot tiesvedību lietā, iestājas

Civilprocesa likuma 225.pantā paredzētās sekas, ka atkārtota griešanās tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to

pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.

[6] Par prasību par likvidatora atlīdzības 7000 euro apmērā piedziņu.

[6.1] Lietā ir nodibināts un pusēm nav strīda par šādiem faktiskajiem apstākļiem.

[6.1.1] Tā kā SIA “Māja pie ezers” nebija sasniedzama tās juridiskajā adresē, UR 2023.gada 3.aprīlī ir

nosūtījis atbildētājai rakstveida brīdinājumu par paskaidrojumu sniegšanu par tās nesasniedzamību juridiskajā

adresē vai pieteikuma iesniegšanu par juridiskās adreses maiņu divu mēnešu laikā.

Nesaņemot minēto informāciju, 2023.gada 3.novembrī UR pieņēma lēmumu par atbildētājas darbības

izbeigšanu un izmaiņām amatpersonu sastāvā, atbrīvojot valdi (lietas 7.lapa).

Minētais lēmums tajā norādītajā kārtībā un termiņā netika apstrīdēts un stājies spēkā.

[6.1.2] 2024.gada 5.janvārī, pamatojoties uz UR 2023.gada 3.novembra lēmumu, komercreģistrā tika

ierakstītas ziņas par atbildētājas darbības izbeigšanu un UR tīmekļvietnē tika publicēts paziņojums par atbildētājas

darbības izbeigšanu, vienlaikus uzaicinot Sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas viena mēneša laikā pēc tā

publicēšanas dienas iesniegt UR pieteikumu par likvidatora iecelšanu (lietas 11.lapa).

[6.1.3] 2024.gada 11.janvārī prasītāja sagatavoja atbildētājai adresētu paziņojumu par prasījuma tiesību

cesiju (lietas 14.lapa), kurā norādīja, ka saskaņā ar 2024.gada 11.janvārī veikto maksājumu prasītāja ir ieguvusi

prasījuma tiesības pret atbildētāju: prasījuma apmērs 84,86euro, prasījums izriet no ZTI izpildu lietas

Nr.05429/033/2022-NOS. 2024.gada 16.janvārī minētais paziņojums ierakstītajā pasta sūtījumā nosūtīts atbildētājai

uz tās juridisko adresi (lietas 15.lapa).

[6.1.4] 2024.gada 11.janvārī prasītāja vērsās UR ar likvidācijā ieinteresētās personas pieteikumu likvidatora

iecelšanai, kurā norādīts, ka Jānis Avotiņš iecelts par atbildētājas likvidatoru. Pamatojoties uz minēto pieteikumu,

2024.gada 16.janvārī UR valsts notārs pieņēma lēmumu reģistrēt komercreģistrā ziņas par atbildētājas likvidācijas

procesa uzsākšanu un likvidatora iecelšanu. 2024.gada 16.janvārī UR tīmekļvietnē tika publicēts paziņojums par

atbildētājas likvidācijas procesa uzsākšanu un izmaiņām amatpersonu sastāvā, ka iecelts likvidators Jānis Avotiņš,

vienlaikus uzaicinot atbildētājas kreditorus pieteikt savus prasījumus likvidatoram mēneša laikā no paziņojuma

publicēšanas dienas (lietas 9., 20.lapa).

[6.1.5] 2024.gada 22.janvārī prasītāja pieņēma lēmumu, ar kuru nolēma uzsākt atbildētājas likvidācijas

procesu un noteikt likvidatora zvērināta advokāta Jāņa Avotiņa atlīdzību – 10 minimālās mēneša algas jeb

7000euroapmērā, kā arī uzsākt atbildētājas aktīvu inventarizāciju un pieņemt kreditoru prasījumus, kurus reģistrēt

atsevišķā reģistrā (lietas 13.lapa). Tajā pašā datumā likvidators sagatavoja un nosūtīja atbildētājai pieprasījumu par

mantas un dokumentu nodošanu un informācijas sniegšanu līdz pieprasījumā norādītajam termiņam – 2024.gada

4.februārim (lietas 17., 18.lapa).

[6.1.6] 2024.gada 2.februārī UR saņemts atbildētājas iesniegums ar lūgumu atcelt UR valsts notāra

2023.gada 3.novembra lēmumu un atjaunot atbildētājas darbību, reģistrēt jauno juridisko adresi. Iesniegums

pamatots ar to, ka atbildētāja savu darbību nepārtrauca, ir aktīva un veic saimniecisko darbību. 2024.gada 2.februārī

UR saņemts atbildētājas 2024.gada 1.februāra pieteikums juridiskās adreses maiņas reģistrācijai (lietas 20.lapa).

[6.1.7] Ar UR galvenā valsts notāra 2024.gada 13.februāra lēmumu citstarp nolemts atcelt UR valsts notāra

2023.gada 3.novembra lēmumu par atbildētājas darbības izbeigšanu un 2024.gada 16.janvāra lēmumu par

likvidācijas procesa uzsākšanu un likvidatora iecelšanu, kā arī atcelt likvidatoru un iecelt iepriekšējo atbildētājas

valdi (lietas 20.-22.lapa).

[6.1.8] Prasītāja, pēc tam, kad 2024.gada 17.aprīlī un atkārtoti 12.septembrī nosūtīja atbildētājai

paziņojumus par saistību izpildi, tostarp, aicinot atbildētāju izpildīt maksājuma saistību par likvidatora atlīdzības

7000eurosamaksu (lietas 24., 25., 27., 28.lapa), un nesaņēma izpildījumu no atbildētājas, no saviem līdzekļiem

2024.gada 10.oktobrī veica likvidatora atlīdzības maksājumu 7000euroapmērā likvidatoram Jānim Avotiņam (lietas

37.lapa).

[6.2] Prasības pieteikumā prasītāja, pamatojoties uz 2024.gada 10.oktobrī veikto likvidatora atlīdzības

maksājumu atbildētājas likvidatoram, kā arī pamatojoties uz Komerclikuma 318.2panta otro daļu, kas nosaka

pienākumu atmaksāt no sabiedrības mantas sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas segtās likvidācijas

izmaksas, lūdz piedzīt no atbildētājas likvidācijas procesa izmaksas 7000 euro apmērā.

Prasība pamatota ar speciālajām tiesību normām – Komerclikuma 318.1, 318.2pantu un Komerclikuma

spēkā stāšanās kārtības likuma 19.5panta trešo un ceturto daļu.

[6.3] Senāts 2006.gada 17.maija spriedumā lietā Nr.SKC-348 atzinis, ka prasība ir procesuāls līdzeklis, ar

kuru persona ierosina civiltiesiska strīda izskatīšanu; prasības priekšmetu veido prasītāja materiāltiesiskais

prasījums, bet tās pamatu – apstākļi, uz kuriem prasītājs pamato savu prasījumu, t.i., juridiski fakti, ar kuriem

tiesību normas hipotēze saista strīda pušu materiāltiesiskās attiecības esamību, grozīšanu vai izbeigšanos.

Kā redzams no prasības pieteikuma, prasība par likvidatora atlīdzības 7000 euro piedziņu pamatota ar

apstākli, ka prasītāja ir segusi atbildētājas likvidācijas izmaksas 7000 euro apmērā, ko veido atlīdzība likvidatoram.

Komerclikuma 318.2panta otrā daļa noteic, ka sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas segtās

likvidācijas izmaksas atmaksā no sabiedrības mantas.

Saskaņā ar Komerclikuma 328.panta pirmo daļu, pēc kreditoru prasījumu apmierināšanas vai viņiem

paredzētās naudas deponēšanas un likvidācijas izdevumu segšanas likvidators sastāda likvidācijas slēguma finanšu

pārskatu un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu, kurā nosaka likvidācijas kvotu.

Līdz ar to likvidācijas izmaksas tiek segtas no likvidējamās sabiedrības mantas, Komerclikuma 318.2panta

otrās daļas noteikumus piemērojot, noslēdzoties likvidācijas procesam.

Komerclikuma normas neparedz nekādu citu kārtību, kādā būtu iespējams atmaksāt segtās likvidācijas

izmaksas, kā vienīgi sabiedrības likvidācijas procesa ietvaros.

[6.4] Ņemot vērā, ka likvidācijas process nav noslēdzies un atbildētājas darbība ir atjaunota, vairs nepastāv

likvidējamās sabiedrības manta un prasītājai vairs nepastāv tiesības uz atlīdzību atbilstoši Komerclikuma

318.2panta otrās daļas noteikumiem.

[6.5] Analoģiski secinājumi izdarīti Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2019.gada 9.decembra spriedumā lietā

Nr.C68336619 vienkāršotās procedūras lietā SIA “GB Projekti” prasībā pret SIA “Apaella”, kas stājies likumīgā

spēkā pēc Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2020.gada 12.februāra lēmuma par atteikumu ierosināt

apelācijas tiesvedību, un Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2020.gada 22.oktobra spriedumā lietā

Nr.C33400319 SIA “GB PROJEKTI” vienkāršotās procedūras prasībā pret SIA “Creative Strategy Partners” par

parāda un likumisko procentu piedziņu.

[6.6] Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā atzīts, ka tas, cik detalizēti tiesas nolēmumā jābūt norādītiem tā

motīviem, ir atkarīgs no konkrētā nolēmuma rakstura un lietas apstākļiem, kas katrā individuālā gadījumā vērtējami

atsevišķi (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1994.gada 9.decembra sprieduma lietā „Ruiz Torija v. Spain”,

pieteikums Nr.18390/91, 29.punktu).Turklāt pienākums norādīt nolēmuma motīvus nav saprotams kā visaptveroša

prasība sniegt detalizētu atbildi uz katru argumentu (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas 1999.gada

21.janvāra sprieduma lietā „Garcia Ruiz v. Spain”, pieteikums Nr.30544/96, 26.punktu).Tiesai nav pienākums

atbildēt uz jebkuru procesa dalībnieka argumentu, bet gan tikai uz tādiem, kas attiecas uz lietu un ir nozīmīgi (sk.

Augstākās tiesas Senāta 2018. gada 19. februāra spriedums lietā Nr. SKC7/2018; 2018. gada 29. marta spriedums

lietā Nr. SKC-43/2018; Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa .Cilvēka pamattiesības. Autoru

kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskā vadībā. Rīga, Latvijas Vēstnesis, 2011., 140. lpp.).

Līdz ar to tiesa neanalizē pārējos pušu norādītos argumentus, tostarp, par likvidatora atlīdzības apmēra

noteikšanas kritērijiem un samērīgumu, par uzsāktā likvidācijas procesa ietekmi uz atbildētāju un tās mantu, jo

konstatētajos apstākļos šiem pušu argumentiem nav izšķirošas nozīmes lietā.

[6.7] Līdz ar to SIA “Zvērināta advokāta Jāņa Avotiņa birojs” prasība pret SIA “Māja pie ezers” par

likvidācijas procesa izmaksu – likvidatora atlīdzības 7000euro piedziņu kā nepamatota ir noraidāma.

[7] Par tiesāšanās izdevumiem.

[7.1] Tā kā prasītāja ir atteikusies no prasības daļā uz tāda pamata, kas nerada prasītājai tiesības lūgt

piespriest tās samaksātos tiesas izdevumus no atbildētājas (skat. Civilprocesa likuma 41.panta otro daļu), savukārt

prasītājas uzturētajā daļā prasība ir noraidāma, tad nav pamata prasītājas samaksāto tiesas izdevumu piedziņai no

atbildētājas.

[7.2] Lietas materiāliem pievienotais 2025.gada 5.augusta Rēķins Nr. ADP-056-2025 apliecina, ka zvērināta

advokāte Larisa Šaicāne ir sniegusi atbildētājai juridiskos pakalpojumus 450euro apmērā (lietas 58.lapa), tādējādi

konstatējams, ka atbildētājai lietā ir radušies ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzības samaksai 450

euro apmērā.

Civilprocesa likuma 44.panta trešā daļa noteic, ja prasība noraidīta, ar lietas vešanu saistītos izdevumus

piespriež no prasītāja par labu atbildētājam.

Atbildētājas lūgums piedzīt no prasītājas samaksātos tiesas izdevumus advokāta palīdzības samaksai 450

euro apmērā nepārsniedz Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktā kopsakarā ar

Civilprocesa likuma 44.panta ceturtajā daļā noteikto maksimālo atlīdzības apmēru advokāta palīdzības samaksai

(prasības summa 7114,66 euro x 30% = 2134,40 euro x 50% = 1067,20 euro), līdz ar to no prasītājas atbildētājas

labā tie ir piedzenami to faktiskajā apmērā – 450 euro.

[7.3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 40.panta pirmo daļu (likuma

redakcijā, kas spēkā līdz 2025.gada 31.martam), 42.panta otro daļu un atbilstoši Ministru kabineta 2022.gada

11.janvāra noteikumu Nr. 20 “Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” (spēkā līdz 2025.gada

31.martam) 5. un 14.punktam, pamatojoties uz Civilprocesa likuma Pārejas noteikumu 185.punktu, no prasītājas

valsts ienākumos piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi to faktiskajā apmērā 2 euro (lietas 2.lapa).

[8] Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1panta noteikumus, prasītājai nosakāms 10 (desmit) dienu termiņš

sprieduma daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 187., 189., 190., 193.pantu, 199.panta pirmo daļu, 204.1, 224. pantu,

tiesa

nosprieda

noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Zvērināta advokāta Jāņa Avotiņa birojs”, reģistrācijas

Nr.40003536038, prasību pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Māja pie ezers”, reģistrācijas Nr.40103664537,

par likvidācijas procesa izmaksu – likvidatora atlīdzības 7000euro piedziņu.

Izbeigt tiesvedību lietā sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Zvērināta advokāta Jāņa Avotiņa birojs”,

reģistrācijas Nr.40003536038, prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Māja pie ezers”, reģistrācijas

Nr.40103664537, par likvidācijas procesa izmaksu – valsts nodevas par likvidatora iecelšanu 30euro un izpildes

izdevumu apmaksas zvērinātam tiesu izpildītājam 84,66 euro piedziņu.

Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Zvērināta advokāta Jāņa Avotiņa birojs”, reģistrācijas

Nr.40003536038, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Māja pie ezers”, reģistrācijas Nr.40103664537, ar

lietas vešanu saistītos izdevumus advokāta palīdzības samaksai 450euro apmērā, atbildētājai uzliekot pienākumu

paziņot prasītājai konta numuru, kurā veicama samaksa.

Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Zvērināta advokāta Jāņa Avotiņa birojs”, reģistrācijas

Nr.40003536038,valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2 euro (divi euro), kas iemaksājami –

saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, konts Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts

kase, kods TRELLV22,iemaksas mērķis: 21490, norādot datus lietas identificēšanai.

Noteikt prasītājai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Zvērināta advokāta Jāņa Avotiņa birojs”, reģistrācijas

Nr.40003536038, sprieduma labprātīgas izpildes termiņu daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu 10 (desmit) dienas

no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā

no sprieduma pieejamības datuma tiešsaistes sistēmā – 2025.gada 3.oktobra, apelācijas sūdzību iesniedzot Latgales

rajona tiesā.

Tiesnese I.Marnauza