Appeal court dismissed termination claim where employer failed to offer comparable work after maternity leave return.
Legislator summary
AI generatedThe appeal court dismissed the plaintiff's claim for termination of employment, upholding the first-instance judgment. The plaintiff argued that terminating the employee after the liquidation of their agency violated the law requiring an offer of similar work, while the employer contended no comparable position existed. The court ruled that the employer must evaluate the possibility of re-employment based on available vacancies at the time of the employee's return from maternity leave.
Legislator headnote
AI generatedDarba likuma 101. panta 9. punkts; 104. pants; 110. panta 4. daļa; 125. pants: When a job is eliminated due to liquidation, the employer must offer similar work to an employee returning from maternity leave, not merely terminate the contract.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C33248214
Lietas arhīva Nr. CA-0381-15/28
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2015.gada 11.februārī
Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija
šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis Gvido Ungurs,
tiesneses Gunta Freimane un Lelde Grauda,
ar tiesas sēdes sekretāri Ullu Ābolu,
piedaloties prasītājas Ķekavas novada pašvaldības pārstāvim advokātam Imantam Muižniekam,
atbildētājam /pers. B/ un viņa pārstāvei /pers. C/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu/pers.A/ prasībā pret /pers. B/ par darba tiesisko attiecību izbeigšanu
sakarā ar/pers.A/apelācijas sūdzību par Rīgas rajona tiesas 2014.gada 25.jūlija spriedumu.
Aprakstošā daļa
/pers.A/ cēlusi Rīgas rajona tiesā prasību pret /pers. B/ par darba tiesisko attiecību izbeigšanu,
vēlāk to precizējot un, pamatojoties uz Darba likuma 101.panta pirmās daļas 9.punktu, 104.pantu,
110.panta ceturto daļu, 125.pantu, lūdzot tiesu 2015.gada 8.augustā izbeigt /pers.A/ kultūras aģentūras
un /pers. B/ 2010.gada 19.aprīlī noslēgto darba līgumu Nr.10.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2010.gada 19.aprīlī puses noslēgušas darba līgumu Nr.10, ar kuru
atbildētājs pieņemts darbā par direktora asistentu – biroja administratoru. Vēlāk darba līgumā veikti
grozījumi un ar 2012.gada 2.janvāra vienošanos pie darba līguma atbildētājs sācis pildīt saimniecības
vadītāja amata pienākumus.
Ar Ķekavas novada domes 2013.gada 27.septembra lēmumu Nr.28 „Par Ķekavas novada
pašvaldības kultūras aģentūras likvidāciju, Kultūras centru un Tūrisma koordinācijas centra izveidi”
nolemts līdz 2013.gada 31.decembrim likvidēt /pers.A/ un sadalīt visas tās struktūrvienības un deleģēt
atsevišķu pārvaldes uzdevumu un funkciju izpildi Ķekavas pašvaldībai, Baložu pilsētas kultūras centram,
Ķekavas pagasta kultūras centram, Daugmales pagasta kultūras centram, Jaunatnes iniciatīvu centram un
Tūrisma koordinācijas centram. Tāpat šajā lēmumā aģentūras likvidācijas komisijai tika dots uzdevums
līdz 2013.gada 20.novembrim izvērtēt Ķekavas novada pašvaldības kultūras aģentūras amata vietu
nepieciešamību un, izvērtējot to nepieciešamību pašvaldībā, ar tās priekšsēdētājas 2013.gada 8.novembra
rīkojumu ticis nolemts no 2013.gada 30.decembra likvidēt septiņas amata vietas, tai skaitā atbildētāja
amata vietu.
Tā kā /pers.A/ tiek likvidēta un tās amata vieta – saimniecības pārzinis, netiek saglabāta, bet
aģentūrā neesot līdzīgu amatu, kā rezultātā nav arī pamata salīdzināt darbinieku izglītību, kvalifikāciju un
darba rezultātus, prasītājai, prasītājai neesot iespējams piedāvāt citu darbu atbildētājam un darba tiesiskās
attiecības esot izbeidzamas.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2013.gada 26.novembrī prasītāja /pers.A/ darbinieku
arodbiedrībai nosūtījusi iesniegumu „Par piekrišanas sniegšanu darba tiesisko attiecību izbeigšanai ar
arodbiedrības biedru”, taču 2013.gada 10.decembrī saņemta arodbiedrības atbilde, ka tā nepiekrīt darba
tiesisko attiecību izbeigšanai ar atbildētāju. Ievērojot, ka prasītājai neesot iespējams atbildētāju nodarbināt
citā amatā, tā izmantojot savas Darba likuma 110.panta ceturtajā daļā noteiktās tiesības celt prasību tiesā
par darba līguma izbeigšanu ar atbildētāju.
Ar Rīgas rajona tiesas 2014.gada 25.jūlija spriedumu /pers.A/prasība pret /pers. B/ par darba
tiesisko attiecību izbeigšanu noraidīta.
Pirmās instances tiesa konstatējusi, ka puses 2010.gada 19.aprīlī noslēguši darba līgumu Nr.10,
2011.gada 1.jūnijā un 2012.gada 2.janvārī vienojoties par tā grozījumiem.
Tāpat pirmās instances tiesa konstatējusi, ka notikusi /pers.A/ reorganizācija, likvidējot/pers.A/un
par tās saistību un tiesību pārņēmējiem nosakot Ķekavas novada pašvaldību, Baložu pilsētas kultūras
centru, Ķekavas pagasta kultūras centru, Daugmales pagasta kultūras centru, Tūrisma koordinācijas
centru un Jaunatnes iniciatīvu centru.
Tiesa arī konstatējusi, ka 2013.gada 8.novembrī izdevusi rīkojumu, ar kuru nolemts no 2013.gada
30.decembra likvidēt septiņas amata vietas, tai skaitā amata vietu, kuru ieņēma atbildētājs.
Tā kā arodbiedrība darba tiesisko attiecību izbeigšanai nav piekritusi, pirmās instances tiesa
secinājusi, ka darba devēja uzteikums ir ietverts prasības pieteikumā un tas pamatots ar Darba likuma
101.panta pirmās daļas 9.punktu (darbinieku skaita samazināšana).
Tajā paša laikā pirmās instances tiesa secinājusi, ka prasītājai ir bijušas vakantas amata vietas un
tā nav piedāvājusi tās atbildētājam. Līdz ar to tiesa atzinusi, ka prasītāja nav izpildījusi Darba likuma
101.panta ceturtās daļas prasības.
Tāpat pirmās instances tiesa ņēmusi vērā, ka ar prasītājas 2014.gada 5.februāra rīkojumu
atbildētājam līdz 2015.gada 8.augustam piešķirts bērna kopšanas atvaļinājums, bet Darba likuma
109.panta trešā daļa paredz, ka darba devējam nav tiesību uzteikt darba līgumu darbinieka pārejošas
darbnespējas laikā, kā arī laikā, kad darbinieks ir atvaļinājumā vai neveic darbu citu attaisnojošu iemeslu
dēļ.
Ievērojot minēto, pirmās instances tiesa uzskatījusi, ka prasītājai Darba likuma 101.panta ceturtās
daļas prasības ir jāizpilda pēc atbildētāja atgriešanās no bērna kopšanas atvaļinājuma, ņemot vērā tā brīža
vakantās amata vietas, līdz ar to prasību atzinusi par nepamatotu.
Apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu iesniegusi prasītāja /pers.A/, pārsūdzot
to pilnā apjomā un lūdzot prasību apmierināt.
Apelācijas sūdzībā norādīts, ka uz 2013.gada 26.novembri prasītājai bijušas 5 vakances, taču,
izvērtējot atbildētāja sniegto informāciju par izglītību un viņa personas lietā esošo dokumentus, ticis
secināts, ka atbildētāja profesionālajām spējām un kvalifikācijai atbilstošu vakantu amata vietu neesot.
Līdz ar to prasītāja nepiekrīt pirmās instances tiesas secinājumam, ka tā nav izpildījusi Darba likuma
101.panta ceturtās daļas prasības.
Prasītāja norāda, ka, lai gan rīkojums par atbildētāja amata likvidāciju tika izdots 2013.gada
8.novembrī, prasītāja esot ievērojusi darbinieka tiesības saglabāt darbu un 2013.gada 11.decembra
vadības sēdē atkārtoti aicinājusi atbildētāju iesniegt izglītību apliecinošus dokumentus, ko atbildētājs
neesot darījis.
Prasītājas rīcībā esot vairākas atbildētāja izsniegtās apliecības par profesionālās pilnveides
izglītības apguvi, taču tās neapliecinot atbildētāja atbilstību amata aprakstā izvirzītajām prasībām, līdz ar
to faktiski atbildētājs pats esot liedzis prasītājai pilnvērtīgi izvērtēt viņa kvalifikāciju, lai nepieciešamības
gadījumā varētu piedāvāt atbilstošu vakanci. Prasītāja arī norāda, ka pirmās instances tiesa neesot
izlēmusi tās lūgumu par pienākuma uzlikšanu atbildētājam iesniegt izglītību apliecinošus dokumentus.
Tāpat prasītāja uzskata, ka pirmās instances tiesa, norādot, ka prasītājai Darba likuma 101.panta
ceturtās daļas prasības ir jāizpilda pēc atbildētāja atgriešanās no bērna kopšanas atvaļinājuma, neesot
nošķīrusi dažādus terminus, proti, darba uzteikums un darba līguma izbeigšanas laiks, tādējādi
neizvērtējot visus lietas apstākļus.
Paskaidrojumos par apelācijas sūdzību atbildētājs /pers. B/ norāda, ka uzskata apelācijas sūdzību
par noraidāmu pilnībā.
Atbildētājs norāda, ka prasītājas apgalvojumi par atbildētāja nespēju pildīt saimnieka/saimniecības
vadītāja vai cita līdzīga amata pienākumus esot vērtējami kritiski un neapstiprinoties ar rakstveida
pierādījumiem lietā.
Atbildētāja ieskatā, saskaņā ar loģikas apsvērumiem pēc reorganizācijas izveidotajos kultūras
centros esot vajadzīgs saimnieks/saimniecības vadītājs, jo, strādājot /pers.A/, atbildētāja pārziņā bijušas 5
ēkas, kas no 2014.gada 1 .janvāra nonākušas jauno struktūrvienību valdījumā. Atbildētāja ieskatā, šo ēku
apsaimniekošana joprojām esot nepieciešama un prasītājai tā būšot jānodrošina, pieņemot darbā atbilstoši
apmācītus darbiniekus, līdz ar to darba devējam saskaņā ar Darba likuma 101.panta ceturto daļu esot
pienākums piedāvāt šo darbu atbildētājam.
Atbildētājs uzskata, ka prasītāja nav pamatojusi atbildētāja darba vietas likvidāciju un atteikumu
piedāvāt līdzvērtīgu darbu pašvaldībā – jaunizveidotajās struktūrvienībās, līdz ar to, atbildētāja ieskatā,
viņa darba vieta tikusi likvidēta, lai atbrīvotos no darbinieka, no kura savādāk darba devējs nebūtu varējis
atbrīvoties, jo savu darbu atbildētājs vienmēr esot veicis godprātīgi, atbildīgi, ar ieinteresētību un
atbilstoši likuma un darba devēja prasībām.
Atbildētājs arī norāda, ka no 2014.gada 9.februāra līdz 2015.gada 8.augustam, ieskaitot, viņam ir
piešķirts bērna kopšanas atvaļinājums un saskaņā ar Darba likuma 156.panta ceturto daļu darbiniekam,
kurš izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu, tiek saglabāts iepriekšējais darbs. Turklāt aizliegumu uzteikt
darba līgumu bērna kopšanas atvaļinājuma laikā nosakot arī Darba likuma 109.panta trešā daļa. Līdz ar
to, atbildētāja ieskatā, spriedums izbeigt darba līgumu ar viņu 2015.gada 8.augustā būtu Darba likuma
109.panta trešajā daļā noteiktā aizlieguma pārkāpums.
Tāpat atbildētājs uzskata, ka prasītāja neesot izpildījusi Darba likuma 125.panta prasības, jo neesot
pierādījusi, ka, plānojot un īstenojot saimnieciska rakstura izmaiņas, ir respektējusi darbinieka tiesības būt
informētam un uzklausītam, kā arī neesot pierādījusi, ka darbinieks pilnvērtīgi varēja īstenot tiesības
turpināt darbu atbilstoši Darba likuma 101.panta ceturtajai daļai un 108.pantam.
Apelācijas instances tiesas sēdē prasītājas /pers.A/pārstāvis advokāts Imants Muižnieks apelācijas
sūdzību un prasību uzturēja uz tajās norādīto motīvu pamata.
Atbildētāja/pers. E/ pārstāve /pers. C/ apelācijas instances tiesas sēdē prasību un apelācijas
sūdzību neatzina.
Motīvu daļa
Civillietu tiesas kolēģija, noklausījusies pušu pārstāvju paskaidrojumus, izvērtējusi apelācijas
sūdzības motīvus, pārbaudījusi un novērtējusi lietai pievienotos rakstveida pierādījumus, uzskata, ka
prasība nav pamatota un ir noraidāma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu un 430.panta trešo daļu apelācijas instances
tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā, un
nepārbauda pirmās instances tiesas konstatētos faktus, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 432.panta piektajai daļai apelācijas instances tiesas sprieduma
motīvu daļā norāda šā likuma 193.panta piektajā daļā minētos apstākļus, kā arī motivē attieksmi pret
pirmās instances tiesas spriedumu. Ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā
ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka
pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā likuma 193.panta piektajā
daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.
Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir
pareizs un pilnībā pietiekams un atbilstoši Civilprocesa likuma 432.panta piektajai daļai Civillietu tiesas
kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas spriedumā paustajai motivācijai, līdz ar ko atkārtoti tos pašus
apsvērumus nenorāda.
Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka apelācijas sūdzībā norādītie argumenti neatspēko pirmās
instances tiesas spriedumā izdarītos secinājumus un nedod pamatu apmierināt prasību sekojošu
apsvērumu dēļ.
Darba likuma 110.panta pirmā daļa noteic, ka darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu
darbiniekam – arodbiedrības biedram – bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas, izņemot
gadījumus, kas noteikti šā likuma 47.panta pirmajā daļā un 101.panta pirmās daļas 4., 8. un 10.punktā.
Savukārt šā panta ceturtā daļa noteic, ja darbinieku arodbiedrība nepiekrīt darba līguma uzteikumam,
viena mēneša laikā no atbildes saņemšanas dienas darba devējs var celt prasību tiesā par darba līguma
izbeigšanu.
Lietā nav strīda, ka atbildētājs /pers. B/ ir /pers.A/darbinieku arodbiedrības biedrs un prasītāja
2013.gada 26.novembrī vēlējusies uzteikt ar viņu noslēgto darba līgumu, pamatojoties uz Darba likuma
101.panta pirmās daļas 9.punktu (darbinieku skaita samazināšana), taču arodbiedrība tam nav piekritusi
(lietas 23.-26.lapa), kā rezultātā prasītāja 2013.gada 20.decembrī ir cēlusi tiesā prasību par darba līguma
izbeigšanu (lietas 27.lapa).
Līdz ar to, ievērojot, Darba likuma 110.panta pirmajā daļā noteikto aizliegumu uzteikt darba
līgumu darbiniekam – arodbiedrības biedram, secināms, ka /pers.A/un /pers. B/ 2010.gada 19.aprīlī
noslēgtais darba līgums Nr.10 (lietas 10.-14.lapa) joprojām ir spēkā un nav uzteikts, jo ne apelācijas
sūdzībā norādīto rīkojumu par atbildētāja amata vietas likvidāciju (lietas 20.-21.lapa), ne arī prasītājas
celto prasību nevar uzskatīt par darba līguma uzteikumu. Konkrētajā gadījumā strīds par darba līguma
izbeigšanu ir izšķirams tiesā, attiecīgi arī Darba likuma 109.pantā noteikto darba devēja uzteikuma
aizliegumu un ierobežojumu esamība ir vērtējama uz darba līguma izbeigšanas brīdi, tas ir, lietas
izskatīšanas brīdi tiesā.
Kā redzams no/pers.A/2014.gada 5.februāra rīkojuma Nr.5-6.3/14/19 (lietas 43.lapa), prasītāja ir
piešķīrusi /pers. B/ bērna kopšanas atvaļinājumu no 2014.gada 9.februāra līdz 2015.gada 8.augustam,
ieskaitot.
Savukārt Darba likuma 109.panta trešā daļa noteic, ka darba devējam nav tiesību uzteikt darba
līgumu laikā, kad darbinieks ir atvaļinājumā vai neveic darbu citu attaisnojošu iemeslu dēļ.
Līdz ar to atbildētāja paskaidrojumos pamatoti norādīts, ka spriedums izbeigt darba līgumu ar
atbildētāju 2015.gada 8.augustā, kā to lūgusi prasītāja (lietas 48.lapa), būtu Darba likuma 109.panta
trešajā daļā noteiktā aizlieguma pārkāpums.
Turklāt, Darba likuma 156.panta ceturtajā daļā noteikts, ka darbiniekam, kurš izmanto bērna
kopšanas atvaļinājumu, tiek saglabāts iepriekšējais darbs. Ja tas nav iespējams, darba devējs nodrošina
līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu ar darbiniekam ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības
noteikumiem.
Kā to atzinis Augstākās tiesas Civillietu departaments 2014.gada 12.novembra spriedumā lietā
Nr.SKC-2608/2004, kurā arī skatīts darbinieka un darba devēja strīds par tiesībām turpināt darba tiesiskās
attiecības darbinieku skaita samazināšanas gadījumā, minētajā normā ir ietverta garantija darbiniekam,
kurš izmantojis likumā paredzētās tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu, ka pēc šī atvaļinājuma viņš
varēs atgriezties darbā savā amatā.
Civillietu departaments atzinis, ka Darba likuma 156.panta ceturtajā daļā ietverta imperatīva
norma un darba devēja atkāpšanās no tajā noteiktā pienākuma nav pieļaujama. Proti, ja tiek likvidēta tāda
darbinieka amata vieta, kurš atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, un tādēļ darba devējam nav iespēja
saglabāt iepriekšējo darbu, minētā norma uzliek darba devējam pienākumu nodrošināt darbinieku ar
līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu ar ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem.
No minētās normas jēguma neizriet, ka pantā noteiktais pienākums nodrošināt darbinieku ar līdzīgu vai
līdzvērtīgu darbu būtu atkarīgs no darba devēja iespējām.
Tādējādi, Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā, pirmās instances tiesa arī pamatoti atzinusi, ka
konkrētajā gadījumā prasītājai iespēja atbildētāju nodarbināt citā darbā ir jāizvērtē pēc atbildētāja
atgriešanās no bērna kopšanas atvaļinājuma, ņemot vērā tā brīža vakantās amata vietas.
Ievērojot minēto, Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka pirmās instances tiesa ir pareizi novērtējusi
lietas apstākļus un pierādījumus lietā un taisījusi tiem atbilstošu spriedumu, pamatoti noraidot /pers.A/
prasību pret /pers. B/ par darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Savukārt apelācijas sūdzība atzīstama par
nepamatotu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu, ja prasību noraida, tiesas izdevumi, kas nav
samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītāja valsts ienākumos. Līdz ar to, no prasītājas par labu valstij
piespriežami iepriekš nesamaksātie tiesas izdevumi – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, tas ir, ar
tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi 11,59 euro (kopējie
ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi 16,29 euro (ar
tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi pirmās instances
tiesā 11,64 euro (lietas 2.lapa) plus apelācijas instances tiesas nosūtītās trīs pavēstes ar nosūtīšanas
izdevumiem 1,55 euro par katru, tas ir 4,65 euro), no kuriem atņemti prasītājas iepriekš samaksātie ar
lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls3,30 (lietas 9.lapa) jeb 4,70 euro).
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu, 97.pantu, 189.-193.pantu, 204.1pantu,
426.pantu, 430.pantu, 432.pantu, 434.pantu, Civillietu tiesas kolēģija
nosprieda:
/pers.A/ prasību pret /pers. B/ par darba tiesisko attiecību izbeigšanu noraidīt pilnīgi.
Piedzīt no /pers.A/, reģistrācijas Nr., tiesas izdevumus – ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus
11,59 euro (vienpadsmit euro piecdesmit deviņus centus).
Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksa veicama Valsts kases kontā Nr.LV51 TREL 2190
4580 1900 0 un samaksu apliecinoši dokumenti sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā termiņā
iesniedzami Rīgas apgabaltiesā.
Sprieduma daļā par tiesas izdevumu piedziņu labprātīgas izpildes termiņš ir 10 dienas no
sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma
sastādīšanas dienas Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas
sūdzību Rīgas apgabaltiesā.
Pilns spriedums sastādīts 2015.gada 30.jūnijā.
Tiesneši (paraksts) G.Ungurs
(paraksts) G.Freimane
(paraksts) L.Grauda