Court orders defendant to pay plaintiff's vehicle repair costs and court fees after insurance denial due to drunk driving.

Lietas arhīva Nr. C-1268-19/34

ECLI:LV:ZRT:2019:0712.C73410618.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jēkabpilī 2019. gada 12. jūlijā

Zemgales rajona tiesa: tiesnese I. Tumanova,

ar tiesas sēdes sekretāri I. Stanku,

piedaloties prasītājas pārstāvim Ingum Gailumam un atbildētāja pārstāvei zvērinātai advokātei Ausmai Rozenbergai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Agritech” prasībā pret /pers. B/ par zaudējumu piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2018. gada 30. jūlijā sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Agritech” (turpmāk – prasītāja) cēla prasību tiesā pret /pers. B/ (turpmāk – atbildētājs)

par parāda piedziņu (lietas 5.-7. lapa).

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2016. gada 2. augustā atbildētājs, būdams prasītājas darbinieks alkohola reibumā vadīja prasītājas turējumā

esošos transportlīdzekli Peugeot ????r, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, (turpmāk – Transportlīdzeklis) un izraisīja ceļu satiksmes

negadījumu, kā rezultātā Transportlīdzeklis tika bojāts. Savas prettiesiskās un vainojamās rīcības rezultātā atbildētājs prasītājai ir nodarījis zaudējumus.

Lai novērstu Transportlīdzekļa bojājumus, prasītāja veica cenu aptauju, kuras rezultātā noskaidroja, ka viszemāko cenu Transportlīdzekļa

bojājumu novēršanai piedāvā SIA “Auto priekam”. SIA “Jēkabpils Autocentrs” Transportlīdzekļa remontu piedāvāja veikt par 11580,20 euro, bet SIA

“Auto priekam” - par 7865 euro. Pēc remonta pabeigšanas 2018. gada 5. aprīlī SIA “Auto priekam” prasītājai iesniedza rēķinu par Transportlīdzeklim

ceļu satiksmes negadījumā radīto bojājumu novēršanu kopsummā par 9865 euro, ko prasītāja apmaksāja pilnībā, un kas ir atbildētāja nodarītie

zaudējumi prasītājai.

Prasītāja 2016. gada 5. jūlijā ar apdrošināšanas kompāniju ERGO bija noslēgusi KASKO apdrošināšanas līgumu (polises nr. 860101947). Pēc

atbildētāja izraisītā ceļu satiksmes negadījuma prasītāja 2016. gada 22. augustā vērsās apdrošināšanas kompānijā ar pieteikumu par apdrošināšanas

gadījumu saistībā ar 2016. gada 2. augustā notikušo ceļu satiksmes negadījumu. 2017. gada 11. janvārī apdrošināšanas kompānija pieņēma lēmumu

atteikt izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību. Atteikums pamatots ar noteikumu 10.2.2. punktu, kas noteic, ka par apdrošināšanas gadījumu netiek uzskatīts

gadījums, ja pēc ceļu satiksmes negadījuma riska iestāšanās transportlīdzekļa vadītājam, veicot alkoholisko vai citu apreibinošo vielu reibuma pārbaudi,

konstatēts, ka alkohola koncentrācija asinīs vai tai atbilstoša koncentrācija citā bioloģiskā vidē pārsniedz attiecīgā valstī ar ceļu satiksmi reglamentējošiem

normatīvajiem aktiem noteikto koncentrācijas līmeni. Līdz ar to prasītājai nebija nekādu iespēju saņemt zaudējumu atlīdzināšanu no apdrošinātāja.

Ņemot vērā to, ka apdrošināšanas kompānija prasītājai atteica izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, Transportlīdzekļa pēc ceļu satiksmes negadījuma

remontēšanas izdevumi bija jāsedz prasītājai no saviem līdzekļiem. Līdz ar to automašīnas remonta izdevumi pēc ceļu satiksmes negadījuma 9865 euro ir

atbildētāja nodarītie zaudējumi prasītājai.

Transportlīdzekļa īpašnieks bija SIA “Swedbank Līzings”, kurš Transportlīdzekli bija nodevis prasītājai operatīvajā līzingā jeb nomā. Prasītājai

katru mēnesi par Transportlīdzekļa izmantošanu jeb nomu SIA “Swedbank Līzings” bija jāmaksā 457,42 euro nomas maksa jeb līzinga maksājums.

Kopš atbildētājs alkohola reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu, prasītāja Transportlīdzekli nevarēja izmantot saimnieciskās darbības veikšanai un

ienākumu gūšanai. Taču neskatoties uz to, prasītājai katru mēnesi SIA “Swedbank Līzings” bija jāveic līzinga maksājumi. Līdz ar to atbildētāja

prettiesiskas un vainojamas darbības rezultātā prasītāja nevarēja izmantot Transportlīdzekli 20 mēnešus (no 2016. gada augusta līdz 2018. gada martam),

kā rezultātā atbildētājs prasītājai nodarīja zaudējumus 9148,40 euro apmērā (457,42 x 20).

Līdz ar to atbildētāja prettiesiskās un vainojamās darbības rezultātā prasītājai ir nodarīti zaudējumi 9865,00 + 9148,40, kopā 19013,40 euro.

Norādīts, ka prasītāja atbildētājam 2017. gada 29. septembrī nosūtīja pretenziju par zaudējumu atlīdzināšanu un paskaidrojuma pieprasījumu par

neierašanos darbā. Prasītāja pretenzijā norādīja, ka gadījumā, ja atbildētājs zaudējumu atlīdzināšanu neveiks, prasītāja cels tiesā prasību pret atbildētāju

par zaudējumu un tiesāšanās izdevumu piedziņu. Līdz šī prasības pieteikuma sagatavošanai atbildētājs uz pretenziju par zaudējumu atlīdzināšanu un

paskaidrojuma pieprasījumu nekādi nav reaģējis. Kopš 2016. gada 2. augustā alkohola reibumā izraisītā ceļu satiksmes negadījuma līdz pat šis prasības

celšanai atbildētājs darba vietā nav ieradies darba pienākumu veikšanai.

Norādīts, ka Transportlīdzekļa vadīšana atbildētājam 2016. gada 2. augustā atrodoties alkohola reibumā viennozīmīgi ir prettiesiska darbība.

Atbildētājs, uzsākot automašīnas vadīšanu alkohola reibumā, apzinājās, vai viņam vajadzēja apzināties, ka atbildētājs ar šādu prettiesisku darbību var

nodarīt prasītājam zaudējumus. Līdz ar to atbildētāja nodarītie zaudējumi prasītājam nekādā gadījumā nav kvalificējami kā nejauši.

Norādīts, ka alkohola reibumā izraisot ceļu satiksmes negadījumu, tādejādi prasītājam nodarot zaudējumus, atbildētājs ne vien nerūpējās par to, lai

novērsu vai mazinātu prasītājam draudošus vai jau radušos zaudējumus, bet pat ar savu prettiesisko rīcību prasītājam nodarīja zaudējumus.

Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai zaudējumus 19013,40 euro, kā arī samaksātos tiesas izdevumus.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1773., 1775., 1779. pantu, Darba likuma 81. pantu, Ceļu satiksmes likuma 28. panta pirmās daļas 1. punkta

“a” apakšpunktu.

[2] Atbildētājs iesniedza rakstveida paskaidrojumus par celto prasību (lietas 66.-67. lapa).

Paskaidrojumā atbildētājs norāda, ka prasība nepamatota un noraidāma. Norāda, ka prasītājs nav iesniedzis tiesā pierādījumus prasības summas

pamatojumam.

Norāda, ka strādāja pie prasītāja par mehāniķi saskaņā ar prasībā minēto darba līgumu, to nenoliedz, kā arī to, ka vadīja Transportlīdzekli, kad

2016. gada 2. augustā notika CSNg.

Norāda, ka nepiekrīt prasītāja norādītajai zaudējumu summai, kas nav pamatota.

Pievienoto neapliecināto maksājumu uzdevumu Nr. 1088, (datēts ar 27.04.2018.) par summu 3932,50 euro , un Nr. 2237 ( datēts ar 04.07

2018.) par summu 5932,50 euro, kopā 9865,00 euro, summas neuzrādās pievienotajās prasītāja bankas konta Nr. /konta numurs/ pārskata izdrukās,

tātad nav samaksātas.

Norāda, ka nav nekāda pamatojuma šādas zaudējuma summas uzrādīšanai, nav Transportlīdzekļa bojājumu fiksēšanas ne viņa klātbūtnē, ne

vispār SIA „Auto priekam”. Tāme, ko bez datuma vienpersoniski sastādījis SIA „Auto priekam” valdes loceklis /pers. E/, ir uz SIA „Stokker Jēkabpils”

kā īpašniekam, nevis SIA „Agritech” , piederošu automašīnu bez valsts numura zīmes norādes, kur nav konkrēta ne rezerves daļu uzskaitījuma ar to

cenām, ne darba izcenojumu uzskaites, norādītas abstraktas summas par lietotām rezerves daļām 2000 (pat nenorādot kādā valūtā), par jaunām rezerves

daļām 3000, par darbu 1500 plus PVN 21% 315, kopā 85,25 un kopsummā 7865,00, vārdiem norādot euro. Par citam īpašniekam „SIA Stokker

Jēkabpils” piederošu automašīnu SIA „Agritech” nebija tiesīga celt šo prasību. Citur prasībā prasītājs vēl ir norādījis, ka šī automašīna piederot SIA

,,Swedbank Līzings”, kas nav pieaicināta lietā, kaut ir ieinteresētā (trešā) persona.

Kaut šai minētajai tāmei nav nekāda pierādījuma spēka un tajā minētā summa nav pierādīta, prasībā tā summa ir vēl nepamatoti palielināta par

2000 euro, prasot piedzīt par automašīnas remontu 9865 euro, bez jebkādiem pierādījumiem.

Norāda, ka rezerves daļu pirkšanai nav pievienoti čeki (kvītis), par darbu nav redzami aprēķini (veiktie darbi, to apjoms, apmaksas veids u.t.t.).

Bez tam nav redzama tāmē norādīto remonta izmaksu saistība ar 02.08.2016. CSNg, nav pierādījumu, ka tāds remonts bija nepieciešams tieši tādām

automašīnas daļām, ka tieši tādas bojātas CSNg.

Nav iesniegti tiesā pierādījumi, ka šī automašīna ir atremontēta, ja ir, tad kad, kas un kad to saņēmis no remonta un uzsācis ekspluatāciju (ja tā ir

uzsākta). Lietā ir tikai 2018. gada 5. aprīļa rēķins, kuru nodevis /pers. E/ un saņēmis /pers. G/, bez norādes, kādu uzņēmumu kurš pārstāv. Dokumenta -

pieņemšanas nodošanas akta ne par automašīnas nodošanu remontā, ne par tās saņemšanu atpakaļ no remonta, lietā nav.

Norāda, ka prasībā rakstīts arī, ka automašīnu nevarēja izmantot līdz 2018. gada martam ieskaitot un par šo laiku no atbildētāja tiek prasīti līzinga

maksājumi, ko prasītājs samaksājis SIA “Swedbank Līzings”. Nav iesniegti pierādījumi, kāpēc automašīna netika nodota remontā savlaicīgi jau

2016. gadā, bet tika turēta bez remonta līdz 2018. gada martam. Dīvaini, ka martā it kā automašīna jau atsākta ekspluatēt, remonta tāmi remontētājs

SIA „Auto priekam” sastādījis nezin kad, rēķinu Nr. 79 no 5.04.2018. nodevis SIA „Agritech” 2018. gada 5. aprīlī, avansa summu 3932,50 euro it kā

SIA „Agritech” samaksājis SIA „Auto priekam” 2017. gada 27. aprīlī pēc rēķina Nr. 62 ( nevis 79), tātad, par citu automašīnu remontu vai par ko citu,

tātad nav pierādījumu, ka šī summa ir jebkādā sakarā ar atbildētāju.

Norāda, ka Civillikuma1776. panta trešā daļa nosaka, ka cietušais var prasīt tikai to zaudējumu atlīdzību, no kuriem tam, ievērojot pienācīgu

rūpību un rīkojoties saprātīgi, nav bijis iespējams izvairīties. Prasītāja rīcību, tīši turot automašīnu neremontētu un neekspluatētu 20 mēnešus - gandrīz

divus gadus ( no 2016. gada augusta līdz 2018. gada martam), nevar uzskatīt ne par saprātīgu ne pienācīgi rūpīgu, tādēļ summu 9148,40 euro (457,42 x

20) prasīt no viņa prasītājam nav pamata. Prasītāja atsauce uz Civillikuma 1779. pantu attiecībā uz atbildētāju ir nevietā, jo zaudējums, ja tāds ir, nav

radies ne atbildētāja darbības, ne bezdarbības rezultātā, bet paša prasītāja nesaimnieciskas rīcības rezultātā.

Atbildētājs lūdz noraidīt prasītāja prasību kā nepamatotu un piedzīt no prasītāja atbildētāja labā visus tiesāšanas izdevumus lietā.

[3] Atbildētājs iesniedza rakstveida papildus paskaidrojumus (lietas 189. lapa).

Papildos paskaidrojumos atbildētājs norāda, ka iepazīstoties ar prasītāja papildus iesniegtajiem lietas materiāliem konstatēja, ka SIA „Jēkabpils

Autocentrs” remonta aprēķins bija sastādīts jau 28.09.2016. un nebija šķēršļu automašīnas Peugeot ????? KA 2683 remonta uzsākšanai jau 2016. gada

septembrī, jo cenas par remontu ar jaunām detaļām Autocentrā ir apmēram uz pusi lētākas nekā SIA „Auto priekam”, kur, novilcinot laiku 2 gadus,

2018. gadā remontēta šī automašīna.

Norādīts, ka par darba stundu “Auto priekam” it kā maksājis strādniekiem 30 euro stundā, bet Autocentrs 18 euro stundā, patērēto stundu skaits

nav ne ar ko pierādīts. Autocentrā pierakstīts daudz lieku detaļu, kas nav mainītas „Auto priekā”, tātad nebija vajadzīgs mainīt. Dzinējs un virsbūve nebija

bojāti. Kā redzams no valsts policijas foto, bojājumi nav tik lieli, kā tiek pierakstīts remonts.

Autotehniskā ekspertīze nav taisīta, atbildētājs netika pieaicināts automašīnas apsekošanā.

Kāpēc tīši tika novilcināts remonts, zina tikai pats prasītājs, bet tas nedod tiesības prasīt no atbildētāja līzinga maksājumus par it kā ilgstošu

dīkstāvi.

No /pers. E/ liecības izriet, ka remonts bija ne ilgāk par vienu mēnesi, nevis vairākus gadus. Remonta izmaksas arī no „Auto Priekam” jau bija

zināmas prasītājam 2016. gada oktobrī, kad atbildētājam sūtīja elektroniski ziņojumus, bet 20.12.2016. atsūtīja un lika parakstīt vekseli par summu 9700

euro, nejauši atsūtot atbildētājam arī visu savu savstarpējo saraksti ar prasītāja grāmatvedi, kur apliecina, ka atbildētājam nav izmaksāta darba alga,

slimības pabalsts un atvaļinājuma nauda, kas paturēta pie prasītāja summā kopā 2500,69 euro.

Par PVN samaksāšanu nav neviena pierādījuma, tāpat kā par rezerves daļu iegādi un cenām un samaksu par darba stundām strādniekam(kiem).

2016. gada 2. augustā notikušajā CSNg ir vainojams arī automašīnas VW Golf v.nr. JZ 6138 vadītājs, kurš iebrauca atbildētāja braukšanas joslā

un kuram arī ir VP sastādīts protokols par pārkāpumu un sods.

Atbildētājs norāda, ka nepiekrīt prasītāja norādītajai zaudējumu summai, kas nav pamatota. Pie tam SIA ,,Agritech” nevar būt prasītājs lietā, jo nav

bojātās automašīnas īpašnieks.

Norāda, ka nav pierādījumu, ka maksājumu uzdevumu Nr. 1088 (datēts ar 27.04.2017.) par summu 3932,50 euro , un Nr. 2237 (datēts ar

04.07 2018.) par summu 5932,50 euro, kopā 9865,00 euro, summas maksātas par šīs automašīnas remontu. Pienācīgi noformēta pieņemšanas

nodošanas akta ne par automašīnas nodošanu remontā, ne par tās saņemšanu atpakaļ no remonta, lietā nav.

Lūdz noraidīt prasītāja prasību.

[4] Prasītājas pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja pilnībā uz prasības pieteikumā norādītiem faktiem un argumentiem.

[5] Atbildētāja pārstāve tiesas sēdē prasību neatzina uz rakstveida paskaidrojumos norādītajiem argumentiem un apsvērumiem.

[6] Liecinieks /pers.G/tiesas sēdē liecināja (lietas 181.-183. lapa), ka notikuma laikā bija prasītājas servisa vadītājs Jēkabpilī un atbildētājs, kā

darbinieks – servisa mehāniķis, bija liecinieka pakļautībā. Liecinieks darba attiecībās ar prasītāju atradās līdz 2018. gada 31. oktobrim.

Liecinieks paskaidroja, ka pēc CSNg viņš ieradās notikuma vietā. Redzēja, ka prasītājai piederošais Transportlīdzeklis atradās grāvī ar labo pusi.

Transportlīdzeklim bija sasists priekšējais vējstikls un labās puses priekšējais stikls, nebija labās puses priekšējā riteņa. Vēlāk to kopā ar amortizatoru un

sānu balstu atrada aptuveni 20 m no Transportlīdzekļa.

No prasītājas puses liecinieka uzdevums bija atrast servisu Transportlīdzekļa remontam.

Sākotnēji Transportlīdzeklis bija nogādāts uz valsts policijas norādīto autostāvvietu. Vēlāk, kad tika saņemta atļauja Transportlīdzekli saņemt, tas

tika nogādāts uz SIA “Jēkabpils autocentrs”, kas sagatavoja remonta izdevumu tāmi. Transportlīdzekļa remonts netika veikts, jo nebija saņemts līzinga

kompānijas un apdrošinātāja atbilde. Tādēļ Transportlīdzeklis tika nogādāts pie prasītājas.

Pēc ievērojama laika, kad tika saņemta apdrošinātāja atbilde, Transportlīdzeklis tika nogādāts uz SIA “Auto priekam” remonta darbu veikšanai, jo

šis uzņēmums piedāvāja ātrāku un lētāku remonta izdevumu tāmi Jēkabpilī.

Tad notika ilgs Transportlīdzekļa remonta process, jo sākotnēji SIA “Auto priekam” informēja, ka atrastās rezerves daļas vairs nav pieejamas.

Tādēļ sākās nepieciešamo rezerves daļu gaidīšanas laiks. Tāpēc Transportlīdzekļa remonts ieilga.

Liecinieks liecināja, ka “Automašīnas remonta un materiālu izmaksas tāme” (lietas 34. lapa) tika izgatavota pirms remonta uzsākšanas. Vēlāk

Transportlīdzekļa remonta procesā izmaksas pieauga, jo sākotnēji piedāvātās lietotās rezerves daļas nebija vairs pieejamas brīdī, kad prasītāja bija

gatava maksāt un uzsākt Transportlīdzekļa remontu.

Liecinieks norādīja, ka “Automašīnas remonta un materiālu izmaksas tāmē” (lietas 34. lapa) ir kļūdaini norādīts Transportlīdzekļa īpašnieks SIA

“Stokker Jēkabpils”, jābūt SIA “Agritech”, norādīja, ka cilvēki bieži kļūdās šajos nosaukumos, jo uz visiem veikaliem ir zīmols Stokker, bet SIA

“Agritech” strādā Stokker telpās un ir saistītais uzņēmums, kas veic servisa pakalpojumus.

Liecinieks norādīja, ka atbildētājs kopš CSNg izraisīšanas darbā nebija ieradies.

Liecinieks apstiprināja, ka viņš ir veicis lietā esošās Transportlīdzekļa fotogrāfijas (lietas 139.-148. lapa).

Pēc Transportlīdzekļa remonta un beidzoties līzinga termiņam Transportlīdzeklis tika nodots līzinga kompānijai, iegādājoties citu transportlīdzekli.

[7] Liecinieks /pers.E/tiesas sēdē liecināja (lietas 181.-183. lapa), ka ir SIA “Auto priekam” pārstāvis un var liecināt, ka SIA “Auto priekam” veica

prasītājas Transportlīdzekļa remontu.

Liecinieks paskaidroja, ka sākotnēji SIA “Auto prieks” sagatavoja Transportlīdzekļa remonta izmaksu tāmi. Tad prasītāja ilgi, aptuveni vienu

mēnesi, nevarēja izlemt vai uzsākt Transportlīdzekļa remontu. Savukārt, kad prasītāja pieņēma lēmumu veikt Transportlīdzekļa remontu, tāmē iekļautās

rezerves detaļas vairs nebija pieejamas, jo Transportlīdzeklis bija diezgan jauns. Tādēļ palielinājās gan Transportlīdzekļa remonta laiks, remonta

izmaksas. Laikā, kad tika sastādīta tāme, detaļas bija pieejamas uz vietas un bija lētākas, bet tad, kad prasītāja izlēma veikt remontu, šo detaļu vairs

nebija pieejamas, detaļas bija nepieciešams pasūtīt un cena bija lielāka, kas arī sadārdzināja Transportlīdzekļa kopējās izmaksas. Tāpēc liecinieks

uzskata, ka prasītāja ir vainojama kopējo remonta izmaksu sadārdzinājumā.

Tiesas sēdē lieciniekam tika uzrādīta “Automašīnas remonta un materiālu izmaksas tāme” (lietas 34. lapa).

Liecinieks apstiprināja, ka tā ir SIA “Auto prieka” sagatavotā Transportlīdzekļa remonta izmaksu sākotnējā tāme.

Papildus liecinieks paskaidroja, ka “Automašīnas remonta un materiālu izmaksas tāmē” ir pārrakstīšanās matemātiska rakstura kļūda 3. pozīcijā

“Darbs”, norādot kopējo summu. Tāpat par pārrakstīšanās kļūdu uzskatāma norāde, ka Transportlīdzekļa īpašnieks ir SIA “Stokker Jēkabpils”, jo

Transportlīdzekļa īpašnieks bija prasītāja (lietas 34. lapa).

Liecinieks apstiprināja, ka 2018. gada 5. aprīļa rēķinā Nr. JKL79 (lietas 35. lapa) norādītās detaļas visas tika izmantotas Transportlīdzekļa

remontam.

Liecinieks apstiprināja, ka prasītāja ir pilnībā apmaksājusi remonta izmaksas, maksājumus veicot ar naudas pārskaitījumu divās daļās. Uzsākot

remonta darbus tika izrakstīts avansa rēķins. Pēc remonta pabeigšanas tika izrakstīts otrs rēķins.

Tiesas sēdē liecinieks apstiprināja, ka lietā esošie maksājuma uzdevumi apstiprina SIA “Auto priekam” izrakstīto rēķinu apmaksu par

Transportlīdzekļa remontu (lietas 36., 37. lapa).

Liecinieks paskaidroja, ka no prasītājas puses Transportlīdzekļa remontu organizēja /pers. G/.

Tiesas sēdē lieciniekam tika uzrādītas lietā esošas fotogrāfijas (lietas 129.-131., 139.-149. lapa). Liecinieks apstiprināja, ka fotogrāfijās redzamais

transportlīdzeklis ir prasītājas Transportlīdzeklis, kura remontu veica SIA “Auto priekam”. Savukārt fotogrāfijas, kas atrodas lietas 139.-149. lapā ir

veicis pats liecinieks.

Liecinieks paskaidroja, ka galvenās remonta izmaksas veidoja nesošā sija un viss Transportlīdzekļa stūris, bija jāmaina arī Transportlīdzekļa

priekšējais stikls.

Liecinieks apstiprināja, ka lietas lapā 155. lapā esošais dokuments ir remonta izmaksu kalkulācija.

Liecinieks paskaidroja, ka valsts policijas fiksētie bojājumi ir nepilnīgi, jo novērtējot Transportlīdzekļa remonta izmaksas tiek veikt pilnīgāka

Transportlīdzekļa bojājumu apskata, atklājot slēptos defektus. Tāmē ir ietvertas izmaksas tikai CSNg rezultātā Transportlīdzekļa bojājumu novēršanai.

Motīvu daļa

[8] Noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudot un novērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasītājas prasība pret

atbildētāju par zaudējumu piedziņu ir pamatota un apmierināma daļēji.

[9] Tiesa konstatēja, ka lietā nepastāv strīds par to, ka 2016. gada 2. augustā atbildētājs, būdams prasītājas darbinieks, atrodoties alkoholisko

dzērienu ietekmē izraisīja ceļu satiksmes negadījumu (turpmāk – CSNg), kā rezultātā tika bojāts prasītājas turējumā esošs transportlīdzeklis Peugeot

Boxer, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ (turpmāk – Transportlīdzeklis), ko apstiprina lietā iesniegtie pierādījumi (lietas 21.-22., 23., 75.,

132., 133. lapa).

Apdrošināšanas sabiedrība ERGO Insurance SE Latvijas filiāle atteica prasītājai izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar noslēgto KASKO

apdrošināšanas polisi, jo apdrošināšanas noteikumi neparedz apdrošināšanas atlīdzības izmaksu gadījumā, ja Transportlīdzekļa vadītājs CSNg izraisīja

alkohola ietekmē (lietas 50. lapa).

Lietā nepastāv strīds arī par to, ka prasītāja ir veikusi Transportlīdzekļa remontu SIA “Auto priekam”, reģistrācijas Nr.45403031037.

[10] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja, kā zaudējumus, Transportlīdzekļa remonta izdevumus 9865 euro apmērā un līzinga maksājumus par

Transportlīdzekļa remonta laiku – 20 mēnešiem 9148,40 euro.

Atbildētājs neatzīst celto prasību, jo uzskata, ka Transportlīdzekļa remonta izdevumi ir nepamatoti, neatbilst faktiskajiem CSNg rezultātā

Transportlīdzeklim radītajiem bojājumiem, kā arī uzskata, ka prasītāja apzināti ir vilcinājusi remonta laiku.

[11] Saskaņā ar Civillikuma 1779. pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Šis pants

attiecināms gan uz līgumiskajām, gan ārpuslīgumiskajām attiecībām. Tas nozīmē, ka jebkura tiesību aizskārumā cietušais var izvirzīt prasījumu pret

aizskārēju, taču ar aizskāruma faktu vien nepietiek, lai prasījumu apmierinātu, vajadzīgi visi atbildības priekšnoteikumi (K.Torgāns. Saistību tiesības.

Otrais papildinātais izdevums. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2018, 199. lpp.).

Turklāt zaudējumu atlīdzības prasības apmierināšanai nepieciešams iegūt pierādījumus, kas apstiprina noteiktu priekšnosacījumu pastāvēšanu.

Augstākās tiesas 2008. gada 2. aprīļa spriedumā lietā Nr. SKC-143 norādīts, ka zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv trīs

priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati: (1) tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības

viedokļa; (2) zaudējumu esamība; (3) cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību.

Atbilstoši Civillikuma 1773. pantā noteiktajam zaudējums ir tiešs, kad tas ir prettiesīgas darbības vai bezdarbības dabiskās un nepieciešamās

sekas.

Tiesību doktrīnā atzīts, ka tiešs zaudējums ir tāds zaudējums, kas no cēloņsakarības viedokļa dabiski un ar objektīvi pastāvošu nepieciešamību

rodas prettiesiskas darbības vai bezdarbības rezultātā. Arī netiešs zaudējums ir saistīts ar prettiesisku darbību vai bezdarbību, bet nav tās nepieciešamās

sekas (sk. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri: Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof. K. Torgāna vispārīgā zinātniskā

redakcijā. – Rīga: Mans īpašums, 2000, 269. lp.).

Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. No minētās normas izriet vispārīgais pierādīšanas

princips, proti, kurš izsaka apgalvojumu, tas pats arī to pierāda.

Doktrīnā un praksē atzīts, ka šajā normā ietverts svarīgs princips, kas neļauj pieteikt un uzturēt tiesā prasījumus vai iebildumus bez pienācīgas

argumentācijas un bez pierādījumiem. Prasītājam nepietiek izvirzīt prasījumu, bet tas arī jāpamato. Tāpat arī atbildētājam jāpierāda savu iebildumu

pamatotība (sk. Civilprocesa likuma komentāri I. daļa (1.-28. nodaļa). Otrais papildinātais izdevums. Sagatavojis autoru kolektīvs Prof. K.

Torgāna zinātniskajā redakcijā. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 328. lp., Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2016. gada 30. decembra

spriedumu lietā SKC-328).

Zaudējumu atlīdzības saistība rodas starp zaudējumu nodarītāju, kurš šajā saistībā ir parādnieks (viņam ir pienākums atlīdzināt) un zaudējuma

cietēju, kurš ir prasītājs (viņam ir tiesība prasīt atlīdzību).

Civillikuma 1776. pants noteic, ka cietušajam zaudējumu novēršanai jāveic tādi pasākumi, kas attiecīgajos apstākļos ir saprātīgi. Tiesību aizskārējs

var prasīt atlīdzināmo zaudējumu apmēra samazinājumu tādā apmērā, kādā cietušais, ievērojot pienācīgu rūpību (1646.p.), varēja zaudējumus novērst,

izņemot gadījumu, kad tiesību aizskārums izdarīts ļaunā nolūkā. Cietušajam ir tiesības prasīt to zaudējumu atlīdzību, no kuriem tam nav bijis iespējams

izvairīties, veicot šā panta pirmajā daļā minētos pasākumus.

[11.1] Prasītāja pārstāvis norādīja, ka prasītāja izvēlējās veikt Transportlīdzekļa remontu SIA “Auto priekam”, jo tās remontu izmaksu tāme bija

lētāka nekā SIA “Jēkabpils Autocentrs”, ko tiesas sēdē apstiprināja liecinieks /pers. G/, kas toreiz organizēja Transportlīdzekļa remontu.

Prasības pieteikumam pievienots SIA “Jēkabpils Autocentrs” 2016. gada 28. septembra remonta aprēķins Nr. 203 par kopējo summu 11580,20

euro (lietas 27.-30. lapa) un SIA “Auto priekam” “Automašīnas remonta un materiālu izmaksas tāme par kopējo summu 7865 euro (lietas 34. lapa).

SIA “Auto priekam” valdes loceklis /pers. E/ tiesas sēdē liecināja, ka pēc remonta tāmes sagatavošanas prasītāja ilgi vilcinājās uzsākt

Transportlīdzekļa remontu (aptuveni mēnesi), kādēļ vēlāk tāmē iekļautās rezerves daļas vairs nebija pieejamas, bija nepieciešams veikt citu pasūtījumu,

kas bija dārgāks. Šis apstāklis ir paildzinājis gan Transportlīdzekļa remonta laiku, gan palielinājis remonta izmaksas par 2000 euro. Līdz ar to

Transportlīdzekļa remonta kopējās izmaksas bija 9865 euro (lietas 35., 155. lapa). Liecinieks norādīja, ka prasītāja ir vainojama kopējo remonta

izmaksu sadārdzinājumā.

Liecinieka /pers.E/liecībās sniegtās ziņas apstiprina prasītājas toreizēja darbinieka, par remontu atbildīgās personas /pers. G/ teiktais tiesas sēdē, ka

remonta izmaksas pieauga, jo sākotnēji piedāvātās lietotās rezerves daļas nebija vairs pieejamas brīdī, kad prasītāja bija gatava maksāt un uzsākt

Transportlīdzekļa remontu.

Tiesa atzīst, ka lietā iegūtās ziņas dod pamatu atzīt, ka prasītāja varēja novērst zaudējuma apmēra palielinājumu, ja nevilcinātu Transportlīdzekļa

remontu pēc SIA “Auto priekam” piedāvājuma saņemšanas.

Līdz ar to, tiesa atzīst, ka prasītājai atlīdzināmo zaudējumu apmērs ir aprobežojams ar sākotnējās remonta tāmes – “Automašīnas remonta un

materiālu izmaksas tāme” remonta izmaksu apmēru 7865 euro apmērā (lietas 34. lapa), jo remontu izmaksu sadārdzinājums radies prasītājas

bezdarbības rezultātā.

[11.2] Izvērtējot lietas dalībnieku paskaidrojumus un pārbaudot lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka “Automašīnas remonta un materiālu

izmaksas tāmē” iekļautais Transportlīdzekļa remonts atbilst CSNg rezultātā Transportlīdzeklim radītājiem bojājumiem, ko apstiprina Ceļu satiksmes

negadījuma reģistrēšanas protokolā norādītās ziņas (lietas 127., 128. lapa), tam pievienotās fotogrāfijas (lietas 129.-131. lapa), liecinieku liecībās

sniegtās ziņas, ERGO Insurance SE Latvijas filiāles fotogrāfijas no negadījuma vietas (lietas 174.-175. lapa).

[11.3] Tiesa atzīst par nepamatotiem atbildētāja pārstāvja iebildumiem par “Automašīnas remonta un materiālu izmaksas tāmē”, kā zaudējuma

apmēra pamatojošo dokumentu, jo tajā ir norādīts cits Transportlīdzekļa īpašnieks, tāmei nav datuma un uz tā nav prasītājas apstiprinājuma.

Prasītāja paskaidroja, ka tāmē kļūdaini ir norādīts Transportlīdzekļa īpašnieks SIA “Stokker Jēkabpils”, bet jābūt SIA “Agritech”. Prasītāja

pārstāvja norādīto apstiprina liecinieku /pers. G/ un pašā tāmes autora – liecinieka /pers. E/ liecībās sniegtās ziņas.

Tiesa uzskata, ka konkrētajā gadījumā nav būtiskas nozīmes tam, ka tāmē nav norādīts tās sagatavošanas datums. Ar liecinieku liecībām ir

pierādīts, ka tā ir sagatavota apskatot Transportlīdzekli pēc CSNg un pirms remonta uzsākšanas.

Tāpat nav nekādas nozīmes tam, ka uz tāmes nav prasītājas apstiprinājuma, jo lietā nav konstatēti apstākļi, kas norādītu, ka starp prasītāju un SIA

“Auto priekam” būtu strīds par tāmē iekļautajām remonta izmaksām.

[11.4] Tiesa atzīst par nepamatotām atbildētājas pārstāves šaubām par remonta izmaksu apmaksu.

Pārbaudot lietā iesniegtos maksājuma uzdevumus, tiesai nerodas šaubas par tajos norādīto maksājumu izpildi (lietas 36., 37., 83., 84. lapa).

Turklāt SIA “Auto priekam” tiesas sēdē apstiprināja, ka prasītāja ir veikusi remonta izmaksu pilnīgu apmaksu ar naudas pārskaitījumu divās daļās

atbilstoši lietā esošajiem maksājuma uzdevumiem.

Tiesa uzskata, ka konkrētā strīda izšķiršanai nav nekādas nozīmes tam, vai SIA “Auto priekam” ir veicis normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi

attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa samaksu valsts budžetam.

[12] Papildus prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja 9148,40 euro, kā zaudējumus, ko veido nomas maksa jeb līzinga maksājums 457,42 euro

mēnesī un kas ir aprēķināta par 20 mēnešiem.

Prasītāja zaudējumu piedziņu pamato ar apstākli, ka kopš atbildētājs alkohola reibumā izraisīja CSNg, prasītāja nevarēja izmantot Transportlīdzekli

saimnieciskās darbības veikšanai un ienākumu gūšanai. Taču neskatoties uz to, prasītājai katru mēnesi SIA “Swedbank Līzing” bija jāveic līzinga

maksājumi. Līdz ar to atbildētāja prettiesiskas un vainojamas darbības rezultātā prasītāja nevarēja izmantot Transportlīdzekli no 2016. gada augusta līdz

2018. gada martam, tas ir, 20 mēnešus.

Lietā nepastāv strīds par to, ka Transportlīdzeklis atradās prasītājas nomā (līzingā) un ik mēneša līzinga maksājums bija noteikts 457,42 euro, ko

apstiprina lietā iesniegtie pierādījumi (lietas 21.-22. lapa). Tāpat no lietas materiāliem ir konstatējams, ka prasītāja ir veikusi noteiktos līzinga maksājumus

(lietas 38.-43. lapa).

Taču tiesa atzīst, ka prasītājas līzinga maksājumu veikšana neveido zaudējuma piedziņas priekšnosacījumu, jo nav atzīstami par zaudējumiem

Civillikuma 1773. panta izpratnē, un nav uzskatāmi par atbildētāja prettiesiskas darbības sekām, proti, konkrētajiem prasītājas zaudējumiem (līzinga

maksājumiem) nav cēloniska sakara ar atbildētāja darbību vai bezdarbību. Noteiktie līzinga maksājumi prasītājai būtu jāveic arī gadījumā, ja

Transportlīdzeklis netiktu bojāts CSNg rezultātā.

Prasītāja norāda, ka remonta laikā nevarēja izmantot Transportlīdzekli saimnieciskās darbības veikšanai un ienākumu gūšanai. Taču prasītāja nav

norādījusi un nav pamatojusi negūto ienākumu apmēru, kas veidotu prasītājas zaudējumus.

Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka prasījums par zaudējumu piedziņu 9148,40 euro apmērā ir nepamatots un noraidāms.

[13] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. pantu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītājas samaksātie tiesas izdevumi ir 913,98 euro, kas sastāv no valsts nodevas 900,78 euro, ar lietas

izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 3,20 euro un kancelejas nodevas par liecinieku uzaicināšanu 10 euro (lietas 13., 14., 79. lapa).

Tādējādi, ievērojot Civilprocesa likuma 41. pantā noteikto, no atbildētāja prasītājas labā ir piedzenami prasītājas samaksātie tiesas izdevumi

378,07 euro apmērā, kas ir proporcionāli tiesas apmierinātajam prasījuma apmēram.

[14] Ievērojot Civilprocesa likuma 42.pantā noteikto par tiesas izdevumu atlīdzināšanu valstī, tiesa atzīst, ka atbilstoši apmierinātajam prasījuma

apmēram no atbildētāja valsts ienākumos ir piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kas radušies lietā tiesvedības laikā, 0,91 euro, bet no

prasītājas valsts ienākumos ir piedzenami 1,28 euro (lietas 2. lapa).

[15] Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam pusēm nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš – desmit dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

[16] Saskaņā ar Civillikuma 1765. pantu un Civilprocesa likuma 195. pantu prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles

dienai) saņemt likumiskos sešus procentus gadā no piespriestās, bet neatmaksātās pamatparāda summas, taču nepārsniedzot pamatsummas apmēru.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 193., 199., 195., 204. pantu tiesa

nosprieda

1. prasību apmierināt pilnīgi.

2. Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Agritech”, reģistrācijas Nr. 40103246129:

2.1. zaudējumus 7865 euro;

2.2. tiesas izdevumus 378,07 euro,

kopā 8243,07 euro (astoņi tūkstoši divi simti četrdesmit trīs euro un 7 centi).

3. Pārējā daļā prasību noraidīt.

4. Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0,91 euro.

5. Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Agritech”, reģistrācijas Nr. 40103246129, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 1,28 euro.

6. Noteikt, ka spriedums labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā pēc tā stāšanās likumīgā spēkā.

7. Noteikt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Agritech” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos 6 (sešus) %

gadā no zaudējuma summas 7865 euro.

8 . Noteikt, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Agritech” labā piedzenamo naudas summu samaksa veicama AS „Swedbank”, kontā

Nr. LV22HABA0551026106686.

9 . Noteikt, ka valsts ienākumos piedzenamo ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksa veicama norēķinu kontā: saņēmējs - Tiesu

administrācija, reģistrācijas Nr. 90001672316, Antonijas iela 6, Rīga, saņēmēja iestāde - Valsts kase, Konta Nr. LV51TREL2190458019000, BIC

kods TRELLV22, iemaksas mērķis - kods 21499, personas dati, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (samaksas kvīts iesniedzama Zemgales rajona

tiesā).

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas (datums, kad spriedums ir

pieejams tiesas kancelejā), iesniedzot sūdzību Zemgales rajona tiesā.

Sprieduma sastādīšanas un pieejamības tiesas kancelejā datums – 2019.gada 12.jūlijs.

Tiesnese I.Tumanova