Court dismisses appeal against administrative fine for unauthorized vehicle entry into restricted zone.

Lieta Nr.1A30031518

Lietvedības Nr.104AA-0621-18/5

ECLI:LV:RAT:2018:1217.1A30031518.6.S

SPRIEDUMS

Rīgā 2018.gada 17.decembrī

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija

tiesnese Iveta Vīgante,

tiesnese Lauma Šteinerte,

tiesnesis Jānis Tiltiņš,

rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu saistībā ar /pers. A/, personas kods /personas kods/, apelācijas sūdzību par Rīgas

pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 14.septembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas inspektors 2018.gada 8.februārī sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.718919 par to, ka

Jūrmalā “Priedaines satiksmes mezglā”, 2017.gada 3.augustā plkst.19.34 transportlīdzekļa “AUDI”, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/,

vadītājs iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi. Tādējādi ir pārkāptas Jūrmalas pilsētas domes

2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā”

(turpmāk – Saistošie noteikumi Nr.1) 5.punkta prasības, ar ko izdarīts administratīvais pārkāpums, par kuru atbildība paredzēta šo noteikumu 49.punktā.

Protokols sastādīts bez personas klātbūtnes, transportlīdzekļa īpašniekam /pers. A/ uzlikts naudas sods par pārkāpumu 50 EUR apmērā.

Ar Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas priekšnieka 2018.gada 3.maija lēmumu Nr.1-13/211 (turpmāk – Lēmums) ar Pašvaldības policijas

2018.gada 8.februāra administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.718919 pieņemtais lēmums – naudas sods 50 EUR – atstāts negrozīts, bet /pers. A/

sūdzība noraidīta.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas (turpmāk – tiesa) 2018.gada 14.septembra spriedumu Lēmums atstāts negrozīts, bet /pers. A/

iesniegtā sūdzība ir noraidīta.

Tiesa saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 289. 13panta trešās daļas nosacījumiem ir pievienojusies

Lēmuma motivācijai.

/pers. A/ (turpmāk arī – sūdzības iesniedzējs) par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 14.septembra spriedumu iesniedza

apelācijas sūdzību, kurā lūdz atcelt Lēmumu un minēto spriedumu, izbeidzot administratīvā pārkāpuma lietu.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka nenoliedz pārkāpumu faktu kā tādu un to neapstrīd, taču pirmās instances tiesa nav izvērtējusi sūdzības iesniedzēja

lūgumu izskatāmo administratīvā pārkāpuma lietu apvienot ar sūdzības iesniedzēja iesniegtajām sūdzībā citās administratīvo pārkāpumu lietās par Jūrmalas

pilsētas caurlaižu režīma pārkāpumiem un skatīt tās kā vienu administratīvo pārkāpumu lietu. Tāpat pirmās instances tiesa ir nepareizi piemērojusi Latvijas

APK 289.13pantu, līdz ar to pirmās instances tiesas spriedumā nav vērtēti sūdzības iesniedzēja sūdzībā norādītie argumenti, jo Lēmumā nav motivēti visi

sūdzībā minētie argumenti, tostarp, par triju darba dienu termiņa neievērošanu administratīvās lietvedības uzsākšanai kopš pārkāpuma fiksēšanas dienas,

par soda mērķi un tā sasniegšanas iespējām. Pirmās instances tiesa ir nepareizi piemērojusi Latvijas APK 35.panta pirmo daļu, neņemot vērā, ka

konkrētajā gadījumā pārkāpumi tika konstatēti vienlaicīgi, līdz ar to tiesai bija jāpiemēro Latvijas APK 35.panta otrā daļa. Sūdzības iesniedzējs uzskata,

ka pirmās instances tiesa ir nepareizi novērtējusi lietas apstākļus, norādot, ka sūdzībā norādītie argumenti nav nozīmīgi no tiesību viedokļa un tie nav

ietekmējuši ne pārkāpuma kvalifikāciju, ne soda noteikšanu, jo kaut arī pārkāpums ir turpinājies, tomēr pēc būtības sūdzības iesniedzējs pieļāvis vienu

administratīvu pārkāpumu, pārkāpjot caurlaižu režīmu, tas ir, neizņemot caurlaidi. Tāpat pirmās instances tiesa nav piemērojusi Latvijas APK 21.panta

pirmo daļu, 22.pantu, kā arī nav vērtējusi sūdzības iesniedzēja subjektīvo attieksmi pret nodarīto.

Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policija viedokli par apelācijas sūdzību nav iesniegusi.

Saskaņā ar Latvijas APK 289. 21panta otro daļu 2018.gada 15.novembrī tika pieņemts lēmums par administratīvās pārkāpuma lietas izskatīšanu

rakstveida procesā.

Apstākļus, kas liecinātu par nepieciešamību apelācijas sūdzību izskatīt tiesas sēdē, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija (turpmāk –

tiesas kolēģija) nekonstatē.

Motīvu daļa

Iepazinusies ar apelācijas sūdzībā izteiktajiem argumentiem un pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, tiesas kolēģija atzīst, ka

apelācijas sūdzība ir noraidāma, bet pārsūdzētais spriedums atstājams negrozīts.

Tiesas kolēģija, pārbaudījusi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 14.septembra sprieduma motivāciju, atzīst, ka tā ir pareiza.

Tiesa ir izvērtējusi konkrētās lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus un pamatoti atzinusi, ka /pers. A/ ir izdarījis Saistošo noteikumu Nr.1 5.panta

pārkāpumu. Līdz ar to tiesas kolēģija saskaņā ar Latvijas APK 289. 13panta trešo daļu pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai un to

neatkārto.

Tiesas kolēģija pievienojas apelācijas sūdzībā norādītajam argumentam, ka pirmās instances tiesas spriedumā nav vērtēts sūdzības iesniedzēja

lūgums izskatāmo administratīvā pārkāpuma lietu apvienot ar sūdzības iesniedzēja iesniegtajām sūdzībām citās administratīvo pārkāpumu lietās par

Jūrmalas pilsētas caurlaižu režīma pārkāpumiem un skatīt tās kā vienu administratīvo pārkāpumu lietu.

Tai pat laikā tiesas kolēģija atzīst, ka minētais lūgums ir nepamatots.

No administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem izriet, ka sūdzības iesniedzējam ir sastādīti vairāki administratīvā pārkāpuma protokoli par Jūrmalas

pilsētas caurlaižu režīma pārkāpšanu un iestāde par katru izdarīto administratīvo pārkāpumu ir uzlikusi sodu atsevišķi.

Tiesas kolēģijas ieskatā minētais nav pretrunā Saistošo noteikumu Nr.1 un Latvijas APK nosacījumiem.

Tiesas kolēģija nepievienojas apelācijas sūdzībā norādītajam, ka pirmās instances tiesa ir nepareizi piemērojusi Latvijas APK 35.panta pirmo daļu,

neņemot vērā, ka konkrētajā gadījumā pārkāpumi tika konstatēti vienlaicīgi, līdz ar to tiesai bija jāpiemēro Latvijas APK 35.panta otrā daļa.

Pirmās instances tiesa ir vērtējusi apstākli par to, ka nav pamata uzskatīt, ka visi administratīvie pārkāpumi konstatēti vienlaicīgi, kam tiesas kolēģija

pievienojas un neatkārto.

Tiesas kolēģija norāda, ka Latvijas APK 35.panta otrās daļas regulējuma saturs ir veidots tad, kad Latvijas APK neparedzēja gadījumus, kad

administratīvais pārkāpums tiek fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem.

Latvijas APK 35.panta otrā daļa aptver tos gadījumus, kad amatpersona konstatē, ka persona izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus

vienlaicīgi, taču kā pamatoti norādījusi pirmās instances tiesa nav pamata uzskatīt, ka visi pārkāpumi konstatēti vienlaicīgi, jo administratīvie pārkāpumi ir

konstatēti dažādos laikos ar stundu un dienu intervālu, līdz ar to attiecībā pret sūdzības iesniedzēju pamatoti ir piemēroti Latvijas APK 35.panta pirmās

daļas nosacījumi.

Pretēji apelācijas sūdzībā norādītajam tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa pamatoti saskaņā ar Latvijas APK 289. 13panta trešo daļu ir

pievienojusies Lēmuma motivācijai.

Latvijas APK 289. 13panta trešā daļa noteic, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Tiesas kolēģija norāda, ka no minētā izriet, ka tiesa var pievienoties iestādes lēmuma motivācijai tikai tajā gadījumā, ja iestādes lēmumā ietvertais

pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams.

Tiesas kolēģija, novērtējot Lēmuma pamatojumu, atzīst, ka Lēmums ir pamatots, pareizs, tajā ir vērtēti pierādījumi, kas pamato izteiktos atzinums

par to, ka sūdzības iesniedzējs ir pārkāpis Saistošo noteikumu Nr.1 5.punkta prasības, ar ko izdarīts administratīvais pārkāpums, par kuru atbildība

paredzēta šo noteikumu 49.punktā, līdz ar to pirmās instances tiesa tiesiski un pamatoti ir piemērojusi Latvijas APK 289. 13panta trešās daļas

nosacījumus.

Tāpat tiesas kolēģija atzīst, ka nav tiesiska pamata sūdzības iesniedzēja izdarīto administratīvo pārkāpumu atzīt par maznozīmīgu, jo sūdzības

iesniedzējam bija zināms, ka nav atļauts iebraukt Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi.

Apelācijas sūdzībai tās iesniedzējs ir pievienojis perioda caurlaidi, kas izsniegta transportlīdzeklim, ar valsts reģ. Nr. /reģistrācijas numurs/.

Caurlaide derīga no 11.05.2018. 11:22 līdz 30.09.2018. 23:59 un tās saņēmējs ir /pers. A/.

Tiesas kolēģija norāda, ka minētā caurlaide nav attiecināma uz 2017.gada 3.augustu, proti, dienu, kad izdarīts administratīvais pārkāpums.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas APK kodeksa 289.21 pantu, 289.22 pantu, 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, tiesas kolēģija

nosprieda

atstāt negrozītu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 14.septembra spriedumu, bet /pers. A/ apelācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesnese I.Vīgante

Tiesnese L.Šteinerte

Tiesnesis J.Tiltiņš