Court dismissed defendant's procedural objections and allowed small claims for unpaid property management fees.

Lietas Nr. C29519613

Lietas arhīva Nr. C-0912-15/9

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2015.gada 9.aprīlī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Agnese Sviķe

ar tiesas sēdes sekretāri Unu Morozovu,

piedaloties prasītāja pārstāvim /pers. A/,

atklātā tiesas sēdē 2015.gada 26.martā izskatīja civillietu īpašnieku biedrības /Nosaukums A/ maza apmēra prasībā pret SIA „Patello” par

naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2013.gada 15.janvārī prasītājs īpašnieku biedrība /Nosaukums A/ Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā cēlusi maza apmēra prasību pret

atbildētāju SIA „Patello” par naudas piedziņu, kurā pamatojoties uz likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12.panta pirmo, ceturto un piekto daļu lūgts piedzīt

no atbildētāja galveno parādu LVL 584,14 apmērā.

Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar 2005.gada 14.janvāra dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieku sapulces lēmumu dzīvojamās

mājas apsaimniekošana tika nodota īpašnieku biedrībai /Nosaukums A/.

A r 2007.gada 18.jūlija dzīvojamās mājas kopīpašnieku sapulces lēmumu nedzīvojamām telpām no 2007.gada 1.augusta noteikta

apsaimniekošanas maksa LVL 1,25 apmērā par vienu kvadrātmetru.

Atbildētājam laika posmā no 2008.gada 7.marta līdz 2010.gada 22.aprīlim uz īpašuma tiesību pamata /adrese/ piederēja nedzīvojamā telpa

Nr.602, kadastra Nr./numurs A/.

Prasītājs veicis dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un pārvaldīšanu, par ko piestādījis atbildētājam rēķinus. Atbildētājs nav veicis pilnīgu

piestādīto rēķinu apmaksu par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, kā rezultātā izveidojies parāds LVL 584,14 apmērā. 2012.gada 18.decembrī

prasītājs nosūtījis atbildētājam pirmstiesas brīdinājumu ar lūgumu samaksāt parādu, kuru atbildētājs atstājis bez ievērības, līdz ar to prasītājs cēlis prasību

tiesā.

2013.gada 14.februārī tiesā saņemts atbildētāja SIA „PATELLO” paskaidrojums, kurā norādīts, ka prasību neatzīst. Paskaidrojumos norādīts,

ka iebildumi pret šādu prasību jau ir izteikti, iesniedzot prasības pieteikumus tiesā, par ko ierosināta civillieta Nr.C294795000 (C-1949-12/3).

Atbildētājs uzskata, ka apsaimniekošanas maksa paaugstināta pretēji biedrības /Nosaukums A/ statūtos noteiktajai kārtībai. Atbildētājs lūdzis lietu skatīt

tiesas sēdē, jo vēlas izmantot sev piešķirtās tiesības pierādīt prasības nepamatotību.

2013.gada 14.martā prasītājs iesniedzis tiesā atsauksmi par atbildētāja paskaidrojumiem, kurā norādījis, ka nepiekrīt atbildētāja apgalvojumam

par apsaimniekošanas maksa paaugstināšanu pretēji biedrības /Nosaukums A/ statūtos noteiktajai kārtībai. Lēmumu par apsaimniekošanas maksas

noteikšanu ir pieņēmusi dzīvojamās mājas īpašnieku kopsapulce, līdz ar to lēmums ir saistošs visiem dzīvokļu īpašniekiem – arī atbildētājam. Bez tam

prasītājs norāda, ka atbildētājs nevar balstīties uz civillietā Nr.C294795000 (C-1949-12/3) sniegto argumentāciju, jo ar Rīgas pilsētas Latgales

priekšpilsētas tiesas 2010.gada 16.septembra spriedumu, kurš ir stājies likumīgā spēkā, citā lietā – civillietā Nr.C29426409 (Nr.C-1546-10) noraidīta

vairāku prasītāju, tostarp SIA „PATELLO”, prasība pret īpašnieku biedrību /Nosaukums A/.

2015.gada 6.janvārī tiesā saņemti prasītāja papildus paskaidrojumi (lietas 67.-68.lapa), kuros prasītājs norāda, ka prasība pret atbildētāju celta

par periodu no 2008.gada 7.marta līdz brīdim, kad atbildētāja īpašuma tiesība uz nekustamo īpašumu izbeigusies - līdz 2010.gada 24.aprīlim. Parāda

summa veidojusies arī apkures izmaksām telpām 18,9 m2 platībā, kas atbilst telpas Nr.602 platībai pirms šīs telpas apvienošanas ar citām. Par telpu

Nr.602 neesot protokolu par atslēgšanu no centrālās apkures. Apstāklis, ka atbildētājs pats pēc savas iniciatīvas ir veicis telpu atslēgšanu no centrālās

apkures sistēmas, nevar kalpot par pamatu atbildētāja atbrīvošanai no komunālo maksājumu izdevumu segšanas, jo minētā darbība nav saskaņota un

prasītājam nav iesniegti dokumenti, kas apliecina darbības tiesiskumu. Prasītājs norādījis, ka vērsies ar prasībām tiesā arī pret citiem šī nekustamā

īpašuma īpašniekiem par katru attiecīgā laika posmu. Prasītājs norāda, ka jebkādi atbildētāja naudas pārskaitījumi pakalpojumu apmaksai vienmēr

novirzīti uz vecāko apmaksājamo maksājumu. Rēķinu apmaksa prasītāja apsaimniekotajā teritorijā notiek ar naudas pārskaitījumiem, jo prasītājs

nepieņem skaidru naudu kā maksāšanas līdzekli.

Atbildētāja pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies, par savas neierašanās iemesliem nav paziņojis, kā arī nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu. Par tiesas

sēdes vietu un laiku atbildētājam paziņots Civilprocesa likuma 56.panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti ierakstītā sūtījumā uz tās

juridisko adresi /adrese A/. Tāpat par tiesas sēdes laiku un vietu bija informēts atbildētāja pārstāvis, kurš piedalījās tiesas sēdē 2014.gada 24.oktobrī

plkst.10.00.

Saskaņā ar Komerclikuma 12.panta ceturto daļu, ja komersantam tiek nosūtītas ziņas, dokumenti vai cita korespondence uz komercreģistrā

ierakstīto tā juridisko adresi, uzskatāms, ka komersants šos dokumentus, ziņas vai citu korespondenci ir saņēmis, ja nosūtītājs ir dokumentāri pierādījis,

ka šāda nosūtīšana ir veikta.

Pastāvot šādiem apstākļiem, ir konstatējams, ka atbildētājam par tiesas sēdes vietu un laiku ir paziņots Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā

kārtībā. Nekonstatējot Civilprocesa likuma 209. vai 210.pantā paredzētos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai, atbilstoši Civilprocesa likuma 156.panta

pirmajai daļai, tiesa atzīst par iespējamu lietu izskatīt atbildētāja pārstāvja klātbūtnes tiesas sēdē.

Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja pilnā apmērā. Norādīja, ka atbildētāja parāds euro valūtā sastāda EUR 831,16, valsts nodeva

sastāda EUR 124,67 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi sastāda EUR 4,70. Lūdza apmierināt prasību uz prasības pieteikumā norādītajiem

pamatiem. Norādīja, ka prasītājs lūdzis piedzīt tikai pamatparādu. nav lūdzis piedzīt soda naudu. Paskaidroja, ka rēķinos norādītā pozīcija – soda nauda

ir likumiskie procenti gadā samazinātā apmērā. Norādīja, ka pamatparādā ietilpst maksa par apsaimniekošanu, apkuri, auksto ūdeni, koplietošanas

elektrību un atkritumu izvešanu.

Papildus paskaidroja, ka kopš prasības iesniegšanas tiesā atbildētājs nav vērsies pie prasītāja ar priekšlikumiem parāda dzēšanai, nav arī lūdzis

veikt pārrēķinu, kā arī veicis parāda apmaksu. Pakalpojumi, kas sniegti atbildētājam, ir apsaimniekošana, apkure, aukstais ūdens, koplietošanas elektrība

un atkritumu izvešana.

Motīvu daļa

Noklausījusies prasītājas pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus to kopumā, tiesa atzīst, ka prasība ir

pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā, bet atbilstoši

Civilprocesa likuma 8.panta pirmajai daļai tiesa noskaidro lietas apstākļus, pārbaudot pierādījumus, kuri iegūti likumā noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvokļa īpašuma”, kas bija spēkā līdz 2011.gada 1.janvārim, 8.pantu visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir piedalīties

daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Šim nolūkam dzīvokļu īpašnieki izveido dzīvokļu īpašnieku sabiedrību

vai slēdz savstarpēju līgumu Civillikumā noteiktajā kārtībā.

No lietas materiālos esošās Uzņēmumu reģistra 2013.gada 3.janvāra izziņas Nr.7-3-763 (lietas 15.lapa) un 2005.gada 14.janvāra dzīvojamās

mājas /adrese/kopīpašnieku sapulces protokola (lietas 17.lapa) ir redzams, ka īpašnieku biedrība /Nosaukums A/, kas dibināta 2005.gada 14.janvārī,

veic dzīvojamās mājas /adrese/ apsaimniekošanu un uzturēšanu, kā arī sniedz komunālos pakalpojumus.

No lietas materiāliem pievienotās Rīgas pilsētas Zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs B/izdrukas (lietas 10.-14.lapa) ir redzams, ka

2008.gada 8.februārī atbildētājs iegādājās nekustamo īpašumu – neapdzīvojamo telpu Nr./adrese/, kadastra Nr./numurs A/.

Lietā noskaidrots, ka starp prasītāju un atbildētāju rakstveida apsaimniekošanas līgums nebija noslēgts. Lietā nav strīda par to, ka prasītājs

veica dzīvojamās mājas /adrese/ apsaimniekošanu.

Prasītājs lūdzis piedzīt no atbildētāja pārvaldīšanas izdevumu un izdevumu par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem parādu par laika

periodu no 2008.gada 7.marta līdz 2010.gada 22.aprīlim LVL 584,14 apmērā. No prasības pieteikumā iekļautā parāda aprēķina (lietas 5.lapa) un lietas

materiālos esošo rēķinu kopijām (lietas 20-44.lapa) konstatējams, ka atbildētājs rēķinu apmaksu veicis daļējā apmērā, neregulāri un mazākos apmēros

nekā norādīts apsaimniekotāja izrakstītajos rēķinos. Tādējādi par laika periodu no 2008.gada marta mēneša līdz 2010.gada aprīļa mēnesim izveidojies

parāds LVL 584,14 apmērā par apsaimniekošanu un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem. No prasības pieteikumā ietvertā parāda aprēķina ir

redzams, ka pēdējais rēķins aprēķinā ir iekļauts par 2010.gada martu LVL 65,32 apmērā.

Atbildētājs paskaidrojumos norādījis, ka atbildētāja ieskatā apsaimniekošanas maksa paaugstināta pretēji biedrības /Nosaukums A/ statūtos

noteiktajai kārtībai, vienlaikus citi argumenti nav norādīti.

Atbilstoši likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12.panta noteikumiem redakcijā kas bija spēkā līdz 2009.gada 31.decembrim, dzīvokļa īpašnieks

sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala

uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai

dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir

vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

Savukārt saskaņā ar likuma „Par dzīvokļa īpašumu”, redakcijā, kas bija spēkā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.decembrim, 12.panta

pirmās daļas noteikumiem dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvojamās mājas

dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata noteiktos izdevumus, kas nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību

nodrošināšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopsapulces noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja šāda atlīdzība paredzēta

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12.panta otrā daļa noteica dzīvokļa īpašnieka pienākumu atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma

domājamās daļas apmēram segt uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas

nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu (..), bet ceturtajā daļā noteikts dzīvokļa

īpašnieka pienākums norēķināties par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Panta piektā daļa noteic, ka minētie pienākumi pildāmi

neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības

biedrs un vai ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

Civillikuma 1071.pantā noteikts, ka uz kopēju lietu gulstošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes

kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām.

Likums nav piešķīris nozīmi apstāklim, ka starp pusēm nav rakstveidā noslēgts dzīvojamās mājas apsaimniekošanas un uzturēšanas līgums, jo

atbilstoši Civillikuma 1402.pantam, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājam uz likuma pamata ir pienākums veikt maksājumus par dzīvojamās mājas uzturēšanu un

apsaimniekošanu, kā arī saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 272.panta 1.punkts piešķir dzīvokļu īpašnieku kopsapulcei tiesības noteikt maksu par kopīpašumā esošās daļas

pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

No lietas materiāliem pievienotā 2007.gada 18.jūlija dzīvojamās mājas /adrese/ kopīpašnieku sapulces protokola Nr.02/07 izraksta (lietas

18.lapa) ir redzams, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir lēmusi par apsaimniekošanas maksas noteikšanu. Līdz ar to visiem dzīvojamās mājas /adrese/

dzīvojamo telpu un nedzīvojamo telpu īpašniekiem ir saistoši 2007.gada 18.jūlija kopīpašnieku sapulcē pieņemtie lēmumi. Lēmumu par apsaimniekošanas

maksas noteikšanu pieņēmusi dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, nevis īpašnieku biedrība /Nosaukums A/. Tādējādi nav pamatots atbildētāja rakstveida

paskaidrojumā norādītais iebildums, ka apsaimniekošanas maksa noteikta pretēji īpašnieku biedrības /Nosaukums A/ statūtos noteiktajai kārtībai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.panta pirmās daļas noteikumiem tiesa noskaidro lietas apstākļus, pārbaudot pierādījumus, kuri iegūti likumā

noteiktajā kārtībā.

Atbildētājs nav norādījis, kādu apsvērumu dēļ rēķinu apmaksa ir veikta daļējā apmērā. Tāpat nav norādījis, kādā apmērā, par kādām pozīcijām

konkrēti rēķinu apmaksa ir veikta, lai gan 2014.gada 24.oktobra tiesas sēdē atbildētājam tika lūgts iesniegt paskaidrojumu, kurā detalizēti tiktu norādīts,

par kādām pozīcijām rēķinu apmaksa ir veikta un kādi ir atbildētāja iebildumi.

No lietas materiāliem pievienotajiem atbildētāja veikto maksājumu izrakstiem (lietas 69.-83.lapa) ir redzams, ka veicot rēķinu apmaksu,

atbildētājs maksājuma pamatojumā nav norādījis, par kādām pozīcijām konkrēti apmaksa tiek veikta. Atbildētājs nav lūdzis prasītājam veikt pārrēķinu.

Atbildētājs nav apstrīdējis, ka strīdus laika periodā būtu bijis nedzīvojamās telpas Nr.602 īpašnieks, nav arī apstrīdējis prasītāja sniegto

nedzīvojamās telpas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumu, kā arī komunālos pakalpojumu saņemšanas faktu, nav apstrīdējis izrakstītos rēķinus,

kā arī nav lūdzis veikt pārrēķinu.

Lietas materiālos esošā īpašnieku biedrības /Nosaukums A/ konta izdruka (lietas 69-83.lapa) apstiprina, ka atbildētājs strīdus periodā veicis

daļēju saņemto pakalpojumu apmaksu.

Civillikuma 1838.pantā noteikts, ka samaksas izdarīšana jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu parāda nomaksu. Neraugoties uz paskaidrojumos izteikto lūgumu lietu izskatīt tiesas

sēdē, lai izmantotu savas tiesības pierādīt prasības nepamatotību un būdams likumā noteiktā kārtībā informēts par tiesas sēdi un laiku, atbildētāja pārstāvis

uz tiesas sēdi neieradās. Atbildētājs arī neizpildīja 2014.gada 24.oktobra tiesas sēdē uzlikto pienākumu iesniegt lietā izvērtus rakstveida paskaidrojumus

tiesā līdz 2015.gada 7.janvārim.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasītāja prasība ir apmierināma, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams parāds par dzīvojamās

mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem EUR 831,16 (LVL 584,14) apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts tiesas spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Līdz ar to no atbildētāja SIA „PATELLO” par labu prasītājam piedzenama nomaksātā valsts nodeva EUR 124,67 (LVL

87,62) apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70 (LVL 3,30) apmērā, kopā tiesas izdevumi EUR 129,37 (LVL 90,92).

Saskaņā ar Tiesu administrācijas aprēķinu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma piegādi sastāda EUR 1,55, par

pavēstes piegādi EUR 1,55. Lietā ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi sastāda EUR 10,85. Ņemot vērā, ka prasītājs ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus samaksājis EUR 4,70 apmērā, tiesa atzīst, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 6,15 apmērā ir piedzenami no atbildētāja valsts labā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas prasībām atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 41, 93., 97., 189., 190., 193., 195. un 250.26 un 204.1pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no SIA „Patello” par labu īpašnieku biedrībai /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, parādu EUR 831,16 apmērā un

tiesas izdevumus EUR 129,37 apmērā, kopā piedzenot EUR 960,53 (deviņi simti sešdesmit euro 53 centi).

Piedzīt no SIA /Nosaukums B/ par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 6,15 (seši euro 15 centi), kas iemaksājami kontā

Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas

mērķis: civillieta Nr.C29519613.

Noteikt atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu samaksu valsts labā, maksājumu apliecinošu dokumentu nekavējoties iesniegt Rīgas

pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, 244.kabinetā vai nosūtīt tiesai pa pastu.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu

kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Pilns tiesas spriedums faktiski sastādīts 2015.gada 30.aprīlī.

Tiesnese A.Sviķe