Court allows debt collection claim against absent defendant in simplified procedure without defense.

Lieta Nr.C771130122

Lietas arhīva Nr. C-06855-23/78

ECLI:LV:RPT:2023:0928.C771130122.3.S

Rīgas pilsētas tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2023.gada 28.septembrī

Rīgas pilsētas tiesa, tiesnese Agnese Zemmere rakstveida procesā izskatīja civillietu PlusPlus Baltic OÜ pārstāvja Ārvalsts komersanta PlusPlus

OÜ filiāles Latvijā vienkāršotās procedūras prasībā par naudas piedziņu pret /pers. A/.

Aprakstošā daļa

[1] 2022.gada 23.novembrī Rīgas pilsētas tiesā saņemts PlusPlus Baltic OÜ pārstāvja Ārvalsts komersanta PlusPlus OÜ filiāles Latvijā (turpmāk –

Prasītājs) prasības pieteikums vienkāršotās procedūras lietā par naudas piedziņu pret /pers. A/ (turpmāk – Atbildētājs).

Ar Rīgas pilsētas tiesas tiesneses 2022. gada 2.decembra lēmumu prasības pieteikums pieņemts un ierosināta civillieta.

[1.1] Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no Atbildētāja parādu 1779,96 EUR, kas sastāv no pamatsummas 1214,80 EUR, līgumiskajiem procentiem

359,25 EUR par laiku no 12.07.2020. – 24.09.2021., līgumsoda 121,48 EUR par laiku no 12.07.2020. – 27.07.2021., likumiskajiem procentiem

84,43 EUR par laiku no 24.09.2021.-15.11.2022., visus tiesas izdevumus, lūdz atzīt tam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt

no Atbildētāja likumiskos 6% no piedzītās summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1590., 1652., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1757., 1934., 1943. Pantu.

[2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 148.pantu un 250.21 pantu, 2022.gada 16.decembrī un 2023.gada 12.maijā Atbildētājai uz tobrīd aktuālo

deklarētās dzīvesvietas adresi nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu sniegšanai 30 dienas no prasības

pieteikuma nosūtīšanas dienas.

[2.1] Tiesas noteiktajā termiņā, kā arī līdz civillietas izskatīšanas brīdim Atbildētāja rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti. Atbildētājs

iebildumus nav cēlis, lūgumus nav pieteicis.

[3] Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, tiesa civillietu

izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, nosūtot tiesas paziņojumu 2023. gada 13. Jūlijā Prasītājam uz elektroniskā

pasta adresi un Atbildētājam uz viņa deklarētās dzīvesvietas adresi, atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmajai daļai. Vienlaicīgi lietas dalībnieki

tika informēti par saīsināta sprieduma saņemšanas vietu un laiku un par to, ka šis datums uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu. Tāpat lietas

dalībniekiem izskaidrotas Civilprocesa likuma 250.25 panta 2.1 daļā paredzētas tiesības iesniegt tiesā sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka savu pienākumu paziņot par lietas izskatīšanas laiku un vietu, kā arī par sprieduma pieejamības datumu, ir

izpildījusi.

Noraidījums tiesnesei nav pieteikts.

Motīvu daļa

[4] Tiesa, pārbaudījusi prasības pieteikumu un novērtējusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, uzskata, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194. panta pirmās daļas 3. punktu, saīsināto spriedumu tiesa sastāda vienkāršotās procedūras lietās. Savukārt

minētā panta otrā daļa paredz, ka saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193. panta prasībām, izņemot aprakstošo daļu, kurā norāda tikai

prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā norāda tikai normatīvos aktus, pēc

kuriem vadījusies tiesa.

Ņemot vērā to, ka izskatāmā civillieta ir vienkāršotās procedūras lieta, tiesa saīsinātā sprieduma motīvu daļā norāda tikai normatīvos aktus, pēc

kuriem vadījusies tiesa.

[4.1] ] Atbilstoši Civillikuma 1402. pantam, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1533. panta pirmā daļā noteikts, ka līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu tikai tad, kad starp līdzējiem notikusi pilnīga vienošanās par

darījuma būtiskām sastāvdaļām (1470.p), ar nolūku savstarpēji saistīties.

No lietas materiāliem izriet, ka 2020.gada 11.jūnijā starp SIA “Extra credit” un Atbildētāju tika noslēgts kredītlīnijas līgums Nr.557334 (turpmāk –

Līgums), kas sastāv no vispārējiem un speciāliem noteikumiem, un ar kuru Atbildētājam tika piešķirta kredītlīnijas summa 327 EUR. Secīgi 11.06.2020.

Atbildētājai tika piešķita papildus kredītlīnijas summas 109 EUR, 545 EUR, un 12.06.2020. vēl 381,50 EUR, pavisam kopā 1362,50 EUR, ko veido

aizdevuma summa 1250 EUR un komisija par paātrinātu kredīta izsniegšanu 112,50 EUR. Aizdevuma summa izsniegta, veicot pārskaitījumus uz

Atbildētājas bankas kontu. Atbildētājam bija jāveic kredītlīnijas summas atmaksa saskaņā ar maksājumu grafiku līdz 11.07.2020.

Līguma vispārīgo noteikumu 12.1.punktā noteikts, ka līgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz abu pušu saistību izpildei.

Saskaņā ar Civillikuma 1587. pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Atbilstoši Civillikuma 1590. pantā

noteiktajam, katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošanu īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas

pašas šķiras un labuma lietās (Civillikuma 1934. pants). Aizņēmējam jāatdod tādi pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš ir saņēmis (Civillikuma

1943. pants).

Saskaņā ar Civillikuma 1838. pantu, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Saskaņā ar Civillikuma 1793. panta 3. punktu, prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma,

vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi. Saskaņā ar Civillikuma 1798. pantu, par cesijas priekšmetu var būt

visādi prasījumi, vienalga, vai tie izriet no līguma, vai no neatļautas darbības, starp tiem arī tādi, kuriem vēl nav iestājies termiņš, kā arī nosacīti un pat

nākami un nedroši. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1801. pantu, cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to

atdod (cesionāru), var noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par

to nezina. Atbilstoši Civillikuma 1805. pantam, cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt

to savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.

Neatmaksātās kredītlīnijas summas pamatošanai Prasītājs iesniedzis pielikumu pie cesijas līguma, kur norādīta cedētā pamatsumma 1214,80 EUR,

un parāda aprēķinu, norādot, ka Atbildētājs nav veicis maksājumus kredītlīnijas pamatsummas atmaksai.

Pamatojoties uz minētajam tiesību normām, tiesa atzīst, ka prasība daļā par kredītlīnija līguma neatmaksātās pamatsummas parāda 1214,80 EUR

apmērā piedziņu no Atbildētāja par labu Prasītājam ir pamatota un apmierināma.

[4.2] Prasītājs lūdz piedzīt no Atbildētāja līgumiskos procentus 359,25 EUR par laiku no 12.07.2020. – 24.09.2021..

Kredītlīnijas līgumā pielīgta aizdevuma lietošanas komisija 0,07% dienā, kas, atbilstoši līgumam, kredītlīnijas summas izsniegšanas apstiprinājumā

izteikta naudas summas izteiksmē par attiecīgo kredītlīnijas izmantošanas termiņu.

Kredītlīnijas summas izsniegšanas apstiprinājumā arī norādīta gada procentu likme 29,1% apmērā.

Aizdevējs kredīta izmaksas norādījis arī Eiropas patēriņa kredīta standartinformācijā.

Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Atbilstoši Civillikuma

1757.pantam, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs.

Atbildētājs saņemto un izlietoto kredītlīnijas summu nav atmaksājis, līdz ar ko no Atbildētāja par labu Prasītājam piedzenami līgumiskie lietošanas

procenti 359,25 EUR par laiku no 12.07.2020. – 24.09.2021.

[4.3] Prasītājs lūdz piedzīt no Atbildētāja līgumsodu 121,48 EUR apmērā par laiku no 12.07.2020. – 27.07.2021.

Kredītlīnijas līgumā (10.4.punktā) pielīgts līgumsods 0,5% apmērā no neatmaksātā kredītlīnijas summas dienā.

Saskaņā ar Civillikuma 1716. panta pirmo daļu, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Atbilstoši Civillikuma 1716. panta otrajai daļai, līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti

noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Savukārt šī

panta trešajā daļā noteikts, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne

vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Saskaņā ar Civillikuma 1717. pantu, līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1720. panta 2. punktu, kreditors var

prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Ievērojot iepriekš norādītās tiesību normas, tiesa atzīst, ka Prasītājs pamatoti aprēķinājis Atbildētājam līgumsodu 121,48 EUR apmērā par laiku no

12.07.2020. – 27.07.2021., un prasība šajā daļā ir apmierināma.

[4.4] Prasītājs aprēķinājis un lūdz piedzīt no Atbildētāja likumiskos procentus 84,43 EUR par laiku no 24.09.2021. – 15.11.2022.

Atbilstoši Civillikuma 1765. panta otrajā daļā noteiktajam, likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā

atlīdzība nolīgta (..) līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, ir seši procenti no simta gadā.

Civillikuma 1759. panta 1.punktā noteikts, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, šādos gadījumos: 1) par katru

parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem;

Ņemot vērā to, ka aizdevums netika atmaksāts, ir pamats aprēķināt un no Atbildētāja par labu Prasītājam piedzīt likumiskos nokavējuma procentus

no galvenā parāda summas 1214,80 EUR par laiku no 24.09.2021. – 15.11.2022. (417 dienas), proti, 84,43 EUR atbilstoši Prasītāja aprēķinam.

[4.5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10. panta pirmo daļu, puses savas tiesības realizē sacīkstes formā. Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa

nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība.

Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96. panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā

likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Ievērojot minēto, tiesai nav pamata apšaubīt Prasītāja norādīto pamatojumu, tajā skaitā, parāda apmēru un tā pamatotību, jo tas apstiprinās ar

lietas materiālos esošajiem pierādījumiem. No prasības pieteikuma un lietas materiāliem kopumā nav redzams, ka Atbildētājs būtu izpildījis savas saistības

pilnā apmērā un tā kā Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74. un 250.23 pantā paredzētās tiesības – paskaidrojumus nav sniedzis,

iebildumus pret prasību nav cēlis, prasības pieteikumā minētos faktus nav apstrīdējis un pretējus pierādījumus tiesai nav iesniedzis, līdz ar to secināms, ka

Atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību.

[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. [..]

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33. panta otro daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Prasītājs, iesniedzot tiesā prasību, samaksājis tiesas izdevumus - kas sastāv no valsts nodevas 266,99 EUR apmērā, kas piedzenami no

Atbildētāja par labu Prasītājam.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu, izsniegšanu, tulkošanu un rakstveida pierādījumu atgriešanu saistītie izdevumi.

Saskaņā Civilprocesa likuma 40.panta pirmo daļu, 42.panta pirmo daļu, Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumu Nr. 20 „Ar lietas

izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” 5., 14. un 15.punktu ar tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu saistītie tiesas izdevumi 5 EUR

un citu tiesas dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas izdevumi 6 EUR apmērā, kopā 11 EUR ir piedzenami no Atbildētāja par labu Tiesu

administrācijai.

[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta pirmo daļu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda cita

starpā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Civillikuma 1759. panta 1. punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Atbilstoši Civillikuma 1765. panta

otrajā daļā noteiktajam, likumisko procentu apmērs ir seši procenti no simta gadā.

Civillietu departamenta 15.12.2021. senatoru kopsapulces lēmumā skaidrots, ka

lietas dalībniekiem, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.panta pirmo daļu pienākas procenti par pamatparādu un par citiem apmierinātajiem

blakus prasījumiem, ka arī piedzītajiem tiesāšanās izdevumiem.

Pamatojoties uz minētām tiesību normām, tiesa atzīst Prasītāja tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no Atbildētāja likumiskos 6%

gadā no visas piedzītās summas.

[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgai izpildei termiņš - 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz augstāk minēto un saskaņā Civilprocesa likuma 1. pantu, 41. panta pirmo daļu, 97. pantu, 193. pantu, 195. pantu, 204.1 pantu,

250.25 pantu, 250.27pantu tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu PlusPlus Baltic OÜ, reģistrācijas Nr. 12273105, parādu 1779,96 EUR, kas sastāv

no pamatsummas 1214,80 EUR, līgumiskajiem procentiem 359,25 EUR par laiku no 12.07.2020. – 24.09.2021., līgumsoda 121,48 EUR par laiku no

12.07.2020. – 27.07.2021., likumiskajiem procentiem 84,43 EUR par laiku no 24.09.2021.-15.11.2022., un tiesas izdevumus 266,99 EUR, kopā

2 046,95 EUR (divi tūkstoši četrdesmit seši euro un 95 centi).

Parāda samaksa veicama PlusPlus Baltic OÜ, reģistrācijas Nr. 12273105, AS “Swedbank” kontā Nr. LV76HABA0551041569842.

Atzīt PlusPlus Baltic OÜ, reģistrācijas Nr. 12273105, tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos nokavējuma

procentus 6% gadā no piedzītās summas (2 046,95 EUR), no sprieduma labprātīgās izpildes termiņa notecēšanas līdz sprieduma izpildes dienai (izsoles

dienai).

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Tiesu administrācijai ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 11.00 EUR

(vienpadsmit euro) apmērā. Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi sprieduma labprātīgās izpildes termiņā maksājami, norādot šādus rekvizītus: Saņēmējs:

Tiesu administrācija, reģ. Nr. 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, konta Nr.LV51TREL2190458019000,

maksājuma mērķis: 21499 EKK – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi lietā Nr. C771130122 (C-06855 - 23/78).

Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu Tiesas administrācijas labā, maksājumu apliecinošu

dokumentu sprieduma labprātīgas izpildes termiņā iesniegt Rīgas pilsētas tiesā.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams.

Saīsinātais spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai un neviena no pusēm nav

iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Sprieduma sastādīšanas lūgumu var iesniegt 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma (2023. gada 28. septembra), t.i.,

līdz 2023. gada 9.oktobrim (ieskaitot). Uz šo termiņu neattiecas Civilprocesa likuma 48. panta ceturtās daļas otrais teikums.

Ja lietā tiks saņemts puses sprieduma sastādīšanas lūgums, spriedums atbilstoši Civilprocesa likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam,

saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta 2.3 daļu, tiks sastādīts un būs pieejams tiesas kancelejā 20 dienu laikā pēc sprieduma sastādīšanas lūguma

iesniegšanas termiņa beigām.

Spriedumu, kas būs sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam, varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20

(divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas tiesā, Rīgā, Lomonosova ielā

10, vai elektroniski rigas.pilseta@tiesas.lv, ja pastāvēs kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas

pamatiem.

Spriedums pieejams tiešsaistes sistēmā 2023.gada 28.septembrī.

Tiesnese A.Zemmere

ŠIS DOKUMENTS PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU