Court dismissed defendant's appeal and allowed creditor's claim for debt collection against guarantor and borrower.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's appeal and fully allowed the creditor's claim for debt collection against both the borrower and the guarantor. The plaintiff successfully transferred rights from a bank via assignment after a prior default judgment was enforced against the borrower's property. The court ruled that the debt, including principal and penalty, remains valid and enforceable against the guarantor despite the defendant's procedural objections.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8., 41., 42., 44., 97., 190., 193. panti: The court upheld a creditor's assignment of claims against a guarantor and borrower, confirming that the debt obligation persists and is enforceable against the guarantor upon the borrower's default.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C71282524
C-0497-25/25
ECLI:LV:VRT:2025:0925.C71282524.3.S
Vidzemes rajona tiesa
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Limbažos /Datums A/
Tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Jānis Kucenko
ar tiesas sēdes sekretāri Anniju Petrušovu,
piedaloties prasītājas pārstāvei /Persona C/,
atbildētājai /Persona A/,
atklātā tiesas sēdē, izmantojot Cisco Webex Meetingvideokonferenču platformu, izskatīja civillietu SIA
/Nosaukums B/ prasībā pret /Persona A/ un /Persona B/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] Prasītāja SIA /Nosaukums B/ cēla tiesā prasību pret atbildētājiem /Persona A/ un /Persona B/ par parāda
piedziņu.
[1.1] Prasītāja norāda, ka /Datums I/ starp AS /Nosaukums E/ un /Persona B/ noslēgts kredīta līgums Nr.
/Numurs A/, ar grozījumiem /Datums C/ pamatojoties uz kuru atbildētājam tika izsniegts aizdevums 83 850 USD
nekustamā īpašuma, kas atrodas /Adrese A/ iegādei un komisijas maksas samaksai.
Lai nodrošinātu no kredīta līguma izrietošo maksājuma saistību pienācīgu izpildi, /Datums I/ starp banku un
atbildētāju /Persona A/ tika noslēgts galvojuma līgums Nr. /Numurs B/.
Ņemot vērā, ka netika izpildītas ar kredīta līgumu uzņemtās saistības Alūksnes rajona tiesa /Datums P/
pieņēma lēmumu Nr. 3-12/0083 par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, ar kuru nolēma nodot bezstrīdus
piespiedu izpildei saistības ar kopējo nodrošinājuma summu 39 312,60 LVL (56 790,51 EUR), kas sastāv
nopamatparāda 35 056,15 LVL (49 880,40 EUR), procentiem 2695,57 LVL (3835,45 EUR), līgumsoda 2160,88
LVL (3074,66 EUR).
Zvērināts tiesu izpildītājs nekustamo īpašumu /Datums D/ pārdeva izsolē, kuru nosolīja trešā persona par
summu 6700 EUR. Banka atbildētāju saistību dzēšanai par nekustamo īpašumu atgūto summu /Datums E/ novirzīja
pilnīgai tiesvedības izdevumu dzēšanai 498,01 EUR, daļējai procentu dzēšanai 3835,44 EUR, daļējai
pamatsummas dzēšanai 840,45 EUR, un zvērināta tiesu izpildītāja izdevumu un amata atlīdzības apmaksai 1526,10
EUR.
/Datums K/ banka kā cedents un /Nosaukums A/ SIA kā cesionārs noslēdza cesijas līgumu, kurš cita starpā
nosaka, ka visas prasījuma tiesības pret /Persona B/, kas izriet no kredīta līguma un /Persona A/, kas izriet no
galvojuma līguma, tiek nodotas prasītājam.
[1.2] Prasītāja lūdz piedzīt no /Persona B/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no /Persona A/ parādu
59 343,40 EUR, kas sastāv no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas 56 268,74 EUR un līgumsoda 3074,66 EUR,
tiesāšanās izdevumus, un atzīt prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma pilnīgai izpildei saņemt likumiskos
procentus – 6 % gadā no piespriestā, bet nepiedzītā parāda.
[1.3] Prasības pieteikums pamatots ar Civillikuma 1587., 1589., 1692., 1696., 1698., 1702. pantu, 1716.
panta trešo daļu, 1756.pantu, 1765. panta pirmo daļu, 1805., 1828., 1934.pantu.
[2] Atbildētāja iesniedza rakstveida paskaidrojumus, kuros prasību neatzina.
Atbildētāja norādīja, ka neapstrīd faktu, ka /Datums I/ ar prasītāju ir noslēgusi galvojuma līgumu, apzinoties
galvojuma līguma tiesiskās sekas. Uzskata, ka nav darīts viss iespējamais, lai parādu atgūtu no galvenā parādnieka.
Tāpat ne banka, ne prasītājs nav veikuši aktīvas darbības parāda atgūšanai, proti, prasītāja ir nosūtījusi tikai vienu
brīdinājumu un aicinājumu labprātīgi segt saistības, ko nav saņēmusi.
[3] /Datums L/ Vidzemes rajona tiesā saņemta prasītājas atsauksme, kurā norāda, ka, noslēdzot galvojuma
līgumu, atbildētāja saskaņā ar galvojuma būtību uzņēmās atbildēt kreditoram par citas personas parāda saistībām,
turklāt, saskaņā ar galvojuma līguma 3. punktu atbildētāja uzņēmās saistību kā pats parādnieks un atsakās no
tiesībām prasīt, lai banka ar piedziņu vispirms griežas pie aizņēmēja.
Prasītāja konkrētajā lietā nekonstatē nevienu faktu, kas norāda uz to, ka atbildētāja ir nostādīta neizdevīgā
stāvoklī, izņemot galvojuma būtību, kas nosaka, ka galvinieks uzņemas atbildēt par aizņēmēja neizpildītām
saistībām. Prasītāja vairākkārt aicināja abus atbildētājus labprātīgi izpildīt saistības un tikai tad vērsās tiesā ar
prasības pieteikumu par parāda piedziņu.
[4] Ar Vidzemes rajona tiesas /Datums R/ lēmumu apmierināts SIA /Nosaukums B/ (pirms nosaukuma
maiņas SIA /Nosaukums D/) pieteikums par procesuālo tiesību pārņemšanu un civillietā Nr. C71282524
prasītāja/Nosaukums A/ SIA aizstāta ar SIA /Nosaukums B/ (pirms nosaukuma maiņas SIA /Nosaukums D/).
[5] Prasītājas pārstāve tiesas sēdē prasību uzturēja.
Papildināja, ka prasību uztur uz prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem. No prasības iesniegšanas
brīža situācija nav mainījusies, atbildētāji nav sazinājušies, risināt lietu, naudas līdzekļi nav saņemti. Ir sūtīti
atgādinājumi atbildētājiem, nav citu iespēju kā sazināties, nav iespējas uzzināt, ka atbildētājam pieder kādi
nekustamie vai kustamie īpašumi. Lūdza apmierināt prasību pilnā apmērā.
[6] Atbildētāja tiesas sēdē atzina prasību.
Paskaidroja, ka atbildētājs visu sev piederošo kustamo mantu ir pārdevis, ir nopircis nekustamo īpašumu –
dzīvokli. Atbildētājs izvairās, jo ir naudas līdzekļi par ko visu iegādāties, tad var piedzīt no viņa.
[7] Atbildētājs uz tiesas sēdi neieradās, tiesa atzina par iespējamu lietas izskatīšanu bez atbildētāja
klātbūtnes tiesas sēdē.
Motīvu daļa
[8] Tiesa, uzklausot prasītājas pārstāves un atbildētājas paskaidrojumus, pārbaudot un izvērtējot lietā esošos
rakstveida pierādījumus to kopumā, atzīst, ka prasība ir apmierināma pilnībā.
[9] Tiesa secina, ka lietā nav strīda par šādiem faktiem:
[9.1] /Datums I/ starp AS /Nosaukums E/ un /Persona B/ noslēgts kredīta līgums Nr. /Numurs A/,
pamatojoties uz kuru tika izsniegts aizdevums 83 850 USD nekustamā īpašuma, kas atrodas /Adrese A/, iegādei un
komisijas maksas samaksai;
[9.2] /Datums I/ starp banku un atbildētāju /Persona A/ tika noslēgts galvojuma līgums Nr. /Numurs B/;
[9.3] /Datums C/ starp atbildētāju /Persona B/ un AS /Nosaukums E/ noslēgti grozījumi Nr. /Datums I/
kredīta līgumā Nr. /Numurs A/, papildinot kredīta līguma I un II daļu;
[9.4] /Datums J/ aizdevēja nosūtīja atbildētājiem pirmstiesas brīdinājumu;
[9.5] Alūksnes rajona tiesa /Datums P/ ar lēmumu lietā Nr. 3-12/0083 nolēma nodot bezstrīdus piespiedu
izpildei saistība ar kopējo nodrošinājuma summu 39 312,60 LVL (56 790,51 EUR);
[9.6] Ar Alūksnes rajona tiesas /Datums N/ lēmumu apmierināts zvērinātas tiesu izpildītājas pieteikums
par nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu un nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda.
[9.7] /Datums M/ atbildētājiem nosūtīts paziņojums par cesiju.
[10] Saskaņā ar līgumu starp aizdevuma devēju un atbildētāju nodibinātas aizdevuma tiesiskās attiecības.
Puses ir vienojušās par aizdevuma līguma noteikumiem, atbilstoši Civillikuma 1427. pantam paužot savstarpēji
saskanīgu gribas izteikumu, tādējādi saskaņā ar Civillikuma 1587. pantu līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt
apsolīto.
[11] Civillikuma 1589. pantā noteikts, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā
pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti
pielīgta.
Civillikuma 1589. pants noteic trīs izņēmumus, kad, neprasot otras puses piekrišanu, ir pieļaujama
vienpusēja atkāpšanās no līguma:
1) kad atkāpšanās ir pamatota ar paša līguma raksturu;
2) kad to zināmos apstākļos atļauj likums;
3) kad atkāpšanās tiesība bijusi noteikti pielīgta.
“[..] pietiek ar vienas puses paziņojumu par atkāpšanos no līguma, kas saskaņā ar Civillikuma 1589. pantu
pielaižama tad, kad pamatota ar paša līguma raksturu, vai to atļauj likums, vai arī tāda tiesība bijusi noteikti
pielīgta. Tad līgums ir izbeigts ar brīdi, kad tiesīgā puse paziņo par atkāpšanos.” (sk. sal. Senāta 2013. gada 30.
janvāra sprieduma lietā Nr. SKC-644/2013 (C11049312)6.1.punktu, 2014. gada 21. februāra sprieduma lietā Nr.
SKC-36/2014 (C27188309)7.1.punktu).
[12] Tiesa konstatē, ka /Datums J/ prasītāja vienpusēji atkāpās no līguma. Šāda kārtība paredzēta līguma II
daļas 10.5. punkta 2. apakšpunktā. Ievērojot to, ka brīdinājuma nosūtīšanas brīdī atbildētāji bija kavējuši savu
saistību izpildi, tiesa atzīst šādu rīcību par atbilstošu līgumam.
[13] Civillikuma 1943. pants nosaka, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu
viņš saņēmis.
Parāda aprēķinā prasītāja ir norādījusi uz parāda veidošanās kārtību, proti, no lietā iesniegtā Alūksnes rajona
tiesas /Datums P/ lēmuma lietā Nr. 3-12/0083 redzams, ka apmierināts pieteikums par saistību bezstrīdus piespiedu
izpildīšanu un bezstrīdus piespiedu izpildes kārtībā vērsta piedziņa uz atbildētājiem piederošo (½ domājamā daļa
katram) nekustamo īpašumu /Adrese A/ pamatparāda 35 056,15 LVL, procentu 2695,57 LVL, līgumsoda 2160,88
LVL samaksai pēc kredīta līguma. Nekustamais īpašums pārdots izsolē un iegūtā naudas summa novirzīta pilnīgai
tiesvedības izdevumu dzēšanai 498,01 EUR, daļējai procentu dzēšanai 3835,44 EUR, daļējai pamatsummas
dzēšanai 840,45 EUR, un zvērināta tiesu izpildītāja izdevumu un amata atlīdzības apmaksai 1526,10 EUR.
Atbildētāji nav norādījuši uz veiktajiem maksājumiem līdz lietas izskatīšanai pēc būtības, kā tas noteikts
Civillikuma 1838. panta pirmajā daļā. Pie šādiem apstākļiem tiesa pamatsummas 56 268,74 EUR aprēķinu atzīst
par pareizu, bet prasību – par apmierināmu.
[14] Saskaņā ar Civillikuma 1716. panta pirmo daļu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest
sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā), turklāt saskaņā ar
1720. panta 2. punktu līgumsodu par neizpildīšanu īstā laikā var prasīt vienlaikus ar līguma izpildi. Atbildētāju
pienākums maksāt līgumsodu 0,3 % apmērā no nokavētā maksājuma summas par katru nokavēto dienu, kas
noteikts līguma II sadaļas 10.1. punktā. Ņemot vērā minēto, prasība šajā daļā ir apmierināma.
[15] Saskaņā ar Civillikuma 1431. pantu, akta parakstīšana, vienalga, vai tas attiecas uz pašu parakstītāju
vai trešo personu, uzskatāma par piekrišanu šim aktam, ja tā saturs parakstītājam bija zināms un ja viņam tajā
tiesiskā darījumā, uz kuru akts attiecas, ir personīga interese un ierunas tiesība.
Civillikuma 1692. pants nosaka, ka galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par
trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no parāda. Civillikuma 1698. pants paredz galvinieka atbildību
ne vien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem, parādnieka vainas vai nokavējuma dēļ
nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem
Judikatūrā ir atzīts, ka saskaņā ar Civillikuma 1692. pantu galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums
atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņa parāda. Panta normā sniegtā
definīcija norāda, ka galvojums ir līgums starp galvinieku un kreditoru, no kā secināms, ka ar galvojuma līgumu
tiek nodibināta atsevišķa saistība starp kreditoru un galvinieku.
Starp banku un /Persona A/ /Datums I/ noslēgts galvojuma līgums Nr. /Numurs B/, ar kuru atbildētāja
uzņēmās /Persona B/ no kredīta līguma izrietošās saistības kā pats parādnieks un atteicās no tiesībām prasīt, lai
banka ar piedziņu vispirms griežas pie parādnieka.
Civillikuma tiesību normas, kas regulē galvojuma tiesisko institūtu (1692.-1715. pants) paredz divu veidu
galvojumu - pirmais, neekspromisoriskais galvojums (kad kreditoram ar prasību vispirms ir jāvēršas pie galvenā
parādnieka un tikai pēc tam pie galvinieka), otrais, ekspromisoriskais galvojums (kad galvinieks uzņēmies saistību
kā pats parādnieks, šajā gadījumā galvinieks atsakās no Civillikuma 1702. panta pirmajā daļā paredzētajām
tiesībām prasīt, lai kreditors pa priekšu vēršas ar prasību pie galvenā parādnieka). Ievērojot ekspromisoriskā
galvojuma būtību, kreditoram nav pienākuma vērst savu prasību pret galveno parādnieku un viņš, iestājoties
saistību izpildes termiņam, ir tiesīgs uzreiz vērsties pie galvinieka, nemaz nevēršoties pret galveno parādnieku
(Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2011. gada 27. aprīļa spriedums lietā Nr. SKC-86/2011).
Komentējot Civillikuma 1702. pantu, tiesību doktrīnā norādīts, ka galviniekam, kurš uzņēmies atbildēt
kreditoram par trešās personas parādu un līdz ar to galvo parāda saistības savlaicīgu un kārtīgu izpildi, atbildība
būtībā iestājas no brīža, kad parādu saistības neizpildi pieļāvis galvenais parādnieks (Civillikuma komentāri:
ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof. K. Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā.- Rīga: Mans
īpašums,1998, 199. lpp.).
Ievērojot galvojuma līgumu saturu, secināms, ka tas atbilst Civillikuma 1692.-1695. panta noteikumiem un
ir atzīstams par ekspromisoriskiem galvojumu Civillikuma 1702. panta izpratnē.
Parakstot galvojuma līgumu, atbildētājai bija zināms gan noslēgtā darījuma priekšmets, gan tiesiskās sekas
līgumu nepildīšanas gadījumā. Līgums nav apstrīdēts vai atcelts, līdz ar to tiesai nepastāv šaubas, ka atbildētāja ir
noslēgusi minēto galvojuma līgumu.
Līdz ar to atzīstams, ka prasītājai ir tiesības prasīt no aizdevuma līguma Nr. /Numurs A/izrietošā parāda
samaksu no atbildētājas /Persona A/ kā galvinieces.
Ņemot vērā minēto, tiesa noraida atbildētājas paskaidrojumos pausto par to, ka prasītāja nav izdarījusi visu
iespējamo, lai atgūtu aizdoto naudu no galvenā parādnieka, jo ekspromisoriskais galvojums šādu nepieciešamību
neparedz. Turklāt tiesa atzīst, ka prasītāja pamatoti lūgusi piedzīt parādu no atbildētāja, bet piedziņas daļējas vai
pilnīgas neiespējamības gadījumā to piedzīt no galvinieces.
[16] Saskaņā ar Civillikuma 1798. pantu par cesijas priekšmetu var būt visādi prasījumi, vienalga, vai tie
izriet no līguma, vai no neatļautas darbības, starp tiem arī tādi, kuriem vēl nav iestājies termiņš, kā arī nosacīti un
pat nākami un nedroši.
Civillikuma 1801. pantā noteikts, ka cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to
personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts,
nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.
Atbilstoši Civillikuma 1805. pantam cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā
pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.
Ar /Datums K/ cesijas līgumu akciju sabiedrība AS /Nosaukums E/ cedēja SIA /Nosaukums A/ prasību, kas
izriet no līguma Nr. /Numurs A/ un galvojuma līguma Nr. /Numurs B/.
Ievērojot starp akciju sabiedrību AS /Nosaukums E/ un SIA /Nosaukums A/ noslēgto cesijas līgumu, to, ka
lietā nav ziņu, ka iepriekš minētais darījums būtu apstrīdēts vai atzīts par spēkā neesošu, tas ir saistošs visām
personām, uz kurām tie attiecināmi, tajā skaitā atbildētājiem. Ņemot vērā norādīto, SIA /Nosaukums A/ saskaņā ar
Civillikuma 1798., 1801., 1805. pantu ir prasījuma tiesības pret atbildētājiem.
[17] Prasītāja par prasību ir samaksājusi valsts nodevu 1694,18 EUR. Ņemot vērā norādīto, no atbildētāja
/Persona B/ un atbildētājas /Persona A/ piedzenami samaksātie tiesas izdevumi vienādās daļās – 847,09 EUR no
katra.
[18] Atbilstoši Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktam (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2025.
gada 31. martam) ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi šajā lietā ir 31 EUR, kas pamatojoties uz Civilprocesa
likuma pārejas noteikumu 185. punktu, Civilprocesa likuma 42. panta pirmo daļu, Ministru kabineta 2022. gada 11.
janvāra noteikumu Nr. 20 “Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” 14. punktu, piedzenami
no atbildētājiem valsts labā vienādās daļās – 15,50 EUR no katra.
[19] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu prasītājai nosakāmas tiesības par laiku no brīža, kad
notecējis termiņš sprieduma labprātīgai izpildei, līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos sešus procentus gadā no
kopējās piedzītās summas, ievērojot Civillikuma 1763. panta 1. punkta noteikumus, ka procentu pieaugums
apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
[20] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājiem nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma
izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 41., 42., 44., 97., 190., 193. pantu tiesa
nosprieda
apmierināt SIA /Nosaukums B/ prasību.
Piedzīt no /Persona B/, personas kods /Personas kods B/, bet piedziņas daļējas vai pilnīgas neiespējamības
gadījumā no atbildētājas /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, par labu SIA /Nosaukums B/, reģistrācijas
numurs /Numurs C/, pamatsummas parādu 56 268,74 EUR (piecdesmit seši tūkstošo divi simti sešdesmit
astoņieuro 74 centi) un līgumsodu 3074,66 EUR (trīs tūkstoši septiņdesmit četri euro 66 centi) par laika periodu no
/Datums P/ līdz /Datums B/, kopā 59 343,40 EUR (piecdesmit deviņi tūkstoši trīs simti četrdesmit trīseuro 40
centi).
Piedzīt no /Persona B/, personas kods /Personas kods B/, par labu SIA /Nosaukums B/, reģistrācijas numurs
/Numurs C/, tiesāšanās izdevumus 847,09 EUR.
Piedzīt no /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, par labu SIA /Nosaukums B/, reģistrācijas numurs
/Numurs C/, tiesāšanās izdevumus 847,09 EUR.
Samaksa veicama uz kontu Nr. /IBAN B/ AS /Nosaukums C/.
Noteikt SIA /Nosaukums B/, reģistrācijas numurs /Numurs C/, tiesības saņemt no /Persona B/, personas
kods /Personas kods B/, bet piedziņas daļējas vai pilnīgas neiespējamības gadījumā no atbildētājas /Persona A/,
personas kods /Personas kods A/, likumiskos procentus 6 % gadā no piedzītās summas par laiku no sprieduma
spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).
Piedzīt no /Persona B/, personas kods /Personas kods B/, par labu valstij tiesāšanās izdevumus – ar lietas
izskatīšanu saistītos izdevumus 15,50 EUR. Samaksu veikt: saņēmējs: Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr.
90001672316, konta Nr. LV51TREL2190458019000, saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, norādot
datus personas vai lietas identificēšanai.
Piedzīt no /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, par labu valstij tiesāšanās izdevumus – ar lietas
izskatīšanu saistītos izdevumus 15,50 EUR. Samaksu veikt: saņēmējs: Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr.
90001672316, konta Nr. LV51TREL2190458019000, saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, norādot
datus personas vai lietas identificēšanai.
Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas,
apelācijas sūdzību iesniedzot Vidzemes rajona tiesā.
Datums, kad spriedums ir pieejams tiešsaistes sistēmā – /Datums A/ –, uzskatāms par sprieduma
pasludināšanas dienu.
Tiesnesis J. Kucenko