Court terminates lease, evicts tenants, and orders joint debt collection for unpaid rent and services.

Lietas Nr. C29712013

Lietas arhīva Nr. C-0158-15/1

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Kuldīgā 2015.gada 26.martā

Kuldīgas rajona tiesa šādā sastāvā

tiesnese Anita Simsone

tiesas sēžu sekretāre Elita Zazerska

piedaloties prasītāja pārstāvim

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk prasītāja) prasībā pret /pers. C/,

/pers. D/, /pers. E/ un nepilngadīgo /pers. F/ (turpmāk atbildētāji) par īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvokļa un īres, un pamatpakalpojumu parāda

piedziņu.

APRAKSTOŠĀ DAĻA.

Prasītāja iesniegusi tiesā prasību pret atbildētājiem, kurā lūdz izbeigt 2002.gada 20.jūnija dzīvojamās telpas īres līgumu ar /pers. C/ un izlikt no

dzīvokļa /adrese A/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/ un nepilngadīgo /pers. F/ un piedzīt solidāri no /pers. C/,

/pers.D/, /pers. E/ par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” īres maksu un maksu par pakalpojumiem 1193,69 euro jeb 838,93 lati, piedzīt tiesas

izdevumus un atzīt prasītājai tiesības saņemt likumiskos procentus 6 % (seši procenti) gadā līdz tiesas sprieduma izpildei.

Prasība pamatota uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.pantu, 10.panta otro daļu, 11.3 pantu, 12.pantu, 28.2.pirmās daļas 1.punktu, 2.panta

otro daļu, Civillikuma 177., 1587.,1716.,1770.,1775., 1779., 1811., 1828., 1838., 2124., 2125., 2128.,2141.,2143.pantu.

Prasītāja prasībā norādījusi, ka ar 2010.gada 29.decembra Uzņēmumu reģistra lēmumu Nr.6-12/167284RP SIA ,,Krasta nami” izslēgta no

komercreģistra un reorganizācijas - saplūšanas rezultātā, izveidots jauns komersants - S I ,,Rīgas A namu pārvaldnieks”, kas 2010. gada 29.decembrī

reģistrēta Uzņēmumu reģistrā. SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” ir SIA ,,Krasta nami” saistību un tiesību pārņēmēja.

Prasītāja norādījusi, ka saskaņā ar 2002.gada 3.jūnija Rīgas domes Komunālā departamenta Rekomendāciju, 2002.gada 20.jūnijā ar

atbildētājiem tika noslēgts beztermiņa dzīvojamās telpas īres līgums par dzīvokļa /adrese B/ īri. Dzīvoklis sastāvot no divām istabām ar kopējo platību

35,67 m2. Atbildētājiem mēnesī par dzīvojamās telpas īri jāmaksā 17,76 euro.

Saskaņā ar Dzīvojamās telpas īres līguma 2.1.punktu un 2.2.p. atbildētājiem bija jāveic maksa par dzīvojamās telpas īri un pamatpakalpojumiem

par katru kārtējo mēnesi pilnā apmērā, bet atbildētāji savas saistības nepilda.

Prasītāja paskaidro, ka īrniekiem bija nodrošinātas iespējas lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar normatīvajiem aktiem un izmantot

pamatpakalpojumus, taču īrnieki vairāk nekā trīs mēnešus nav maksājuši dzīvojamās telpas īres maksu un maksu par pamatpakalpojumiem.

Prasītāja pirms prasības celšanas tiesā 2013.gada 5.jūnijā brīdinājusi atbildētājus par parāda apmēru un īres līguma izbeigšanu. Neskatoties uz to,

parāds nav dzēsts.

Parāda summa pieaug no 2010. gada februāra un uz 2013. gada jūliju parāds par dzīvojamās telpas īri un pamatpakalpojumiem veidojot 1193,69

euro.

Parāds sastāvot no īres maksas parāda 663,50 euro, pakalpojumu parāda 390,83 euro, PVN parāda 55,44 euro, kavējuma procentiem 83,92

euro.

Prasītājas pārstāvis uz tiesas sēdi ieradies un prasību uzturēja uz prasībā norādītajiem apstākļiem un pamatiem. Prasību lūdza apmierināt pilnībā.

Pārstāvis paskaidroja, ka prasītāja aprēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus 83,92 euro par laika periodu no 2011.gada 10.oktobra līdz

2013.gada 11.jūlijam.

Atbildētāji paskaidrojumus saskaņā ar Civilprocesa likuma 148.pantu nav iesnieguši, iebildumus pret prasību nav cēluši.

Uz tiesas sēdi atbildētāji nav ieradušies, par tiesas sēdes laiku un vietu paziņots saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta pirmās un piektās daļas

nosacījumiem, prasības pieteikumu un tiesas pavēsti nosūtot uz atbildētāju deklarēto dzīvesvietu (lietas 46.-51.lapa).

Līdz ar to, tiesa atzīst, ka atbildētājiem par tiesā iesniegto prasību un tiesas sēdi ir paziņots Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punktā

noteiktajā kārtībā, kas noteic, ka uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdi un dokumenti izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja

dokumenti nosūtīti ar pasta paziņojumu.

Tiesa atzīst, ka nav konstatējami Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā noteiktie lietas izskatīšanas atlikšanas pamati un lieta izskatāma bez

atbildētāju klātbūtnes.

Bāriņtiesai par prasības celšanu paziņots (lietas 37.lapa).

MOTĪVU DAĻA.

Iepazinusies ar lietas materiāliem, pārbaudījusi pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.

Rekomendācija (lietas 19.lapa) un dzīvojamo telpu īres līgums (lietas 20.lapa) pierāda, ka /pers. C/ 2002.gada 20.jūnijā noslēgusi līgumu par

dzīvokļa Nr./numurs/, /adrese/, īri. 2002.gada 20.jūnijā dzīvoklis nodots atbildētājas lietošanā.

Dzīvokļa kartīte (lietas 26.lapa) un lēmums (lietas 27.lapa), pierāda, ka bez īrnieces /pers. C/ dzīvoklī kā īrnieki dzīvo īrnieces dēls /pers. D/,

/pers. E/ un nepilngadīgā mazmeita /pers. F/.

Brīdinājums (lietas 28.lapa) un pasta kvītis (lietas 10.,11.,12.lapa) pierāda, ka 2013.gada 5.jūnijā pilngadīgie īrnieki saņēmuši brīdinājumu par īres

un komunālo maksājumu parādu un prasītājas nodomu atbildētājus izlikt no dzīvokļa.

Lietā nav iesniegta kvīts, kas pierāda parāda samaksu.

Parāda aprēķins (lietas 14. – 18.lapa) pierāda, ka kopš 2009.gada maksājumi tiek veikti neregulāri, bet no 2011.gada aprīļa maksājumi vairs

vispār netiek veikti. Aprēķini pierāda parāda apmēru euro 1193,69 euro, kas veidojas no īres maksas parāda 663,50 euro, pakalpojumu parāda 390,83

euro, PVN parāda 55,44 euro, kavējuma procentiem 83,92 euro.

Rēķini (lietas 13.lapa) pierāda par kādiem pakalpojumiem atbildētājiem ir ar prasītāju jānorēķinās, kā arī pierāda, ka īres maksa ir 17,76 euro.

Iebildumus pret prasību atbildētāji nav cēluši, aprēķinu pamatotību, atbildētāji nav apstrīdējuši.

Likuma „Par dzīvojamās telpas īri” 2.pantā noteikts, ka dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai

personai par maksu.

„Par dzīvojamās telpas īri” likuma 12.pantā noteikts, ka dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā

noteiktajos termiņos. Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās

telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā. Dzīvojamās telpas īres līgumā norādāma persona, kurai maksājama īres maksa, maksa par

pakalpojumiem un obligātais maksājums, šīs personas dzīvesvietas adrese vai juridiskā adrese. Ja maksājumi veicami bezskaidras naudas

norēķinu kārtībā, līgumā norādāms bankas konts, kurā veicama iemaksa.

Likuma „Par dzīvojamās telpas īri” 11. 3 pantā noteikts, ka dzīvojamās telpas īres līgumā nosakāmi tie pakalpojumu veidi, kurus

dzīvojamās telpas lietošanas laikā saņem īrnieks:

1) pamatpakalpojumi, kuri ir nesaraujami saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (apkure, aukstais ūdens, kanalizācija un sadzīves

atkritumu izvešana).

„Par dzīvojamās telpas īri” 28.2 pantā noteikts, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes

locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, šādos gadījumos:

1) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu

saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem;

2) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot

pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.

Izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu.

Gadījumos, kad izīrētājam nav zināma īrnieka atrašanās vieta, prasību tiesā var celt, ja mēnesi iepriekš laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ir

publicēts brīdinājums.

Saskaņā ar Civillikuma 2141.pantu nomniekam un īrniekam jāsamaksā nomas un īres maksa līgumā noteiktos termiņos; novilcinot maksājumus,

viņam jāmaksā nokavējuma procenti.

Civillikuma 1653.pantā noteikts, ka citos gadījumos, bez augšā minētajiem (1652.p.), lai atzītu parādnieka nokavējumu, viņam jādabū

papriekš atgādinājums no kreditora.

Civilprocesa likuma 10.pants noteic, ka puses savas civilprocesuālās tiesības realizē sacīkstes formā.

Tiesa uzskata, ka lietā nepastāv strīds par to, ka atbildētājam bija izīrēts dzīvoklis un nodrošināta iespēja lietot strīdus dzīvojamo telpu un

izmantot pamatpakalpojumus.

Tāpat tiesa uzskata, ka lietā nav strīds par to, ka atbildētājiem, kuri ir pilngadīgie ģimenes locekļi/īrnieki, ir pienākums maksāt īres maksu, kā arī

maksāt par pamatpakalpojumiem.

No īres līguma (lietas 21.lapa) ir redzams, ka līgumā norādīts īres maksas apmērs, termiņš, kārtība, kādā īres maksa maksājama.

Līgumā norādīts, ka maksājumi veicami saskaņā ar tarifiem, kuri ir mainīgs lielums.

Tiesa atzīst, ka atbildētājiem ir pienākums maksāt īres maksu un maksu par pamatpakalpojumiem, kā arī ciest no negatīvajām sekām saistību

neizpildes gadījumā.

Turklāt tiesa uzskata, ka atbildētājiem bija zināms pienākums katru mēnesi norēķināties par īres un pamatpakalpojumiem, jo atbildētāji līdz 2011.

gada aprīlim šo pienākumu ir pildījuši. Līdz ar to, tiesa uzskata, ka atbildētāji nevar atsaukties uz savu pienākumu nezināšanu. Turklāt, ikmēneša rēķinos

(lietas 13.lapa) ir konkrēti norādīts par ko un kādā apmērā ir jāveic maksājumi, kā arī ir norādīts līdz kādam laikam, maksājumi ir jāveic.

Turklāt, tiesa uzskata, ka „Par dzīvojamo telpu īri” likuma izpratnē īres maksa ir ikmēneša devums, kas īrniekam jādod par katru dzīvoklī

nodzīvoto mēnesi.

Apsverot jautājumu par īres parāda esamību Civillikuma normu izpratnē, tiesa atzīst, ka Civillikuma 2141.pants nosaka īrnieka pienākumu maksāt

īres maksu, savukārt Civillikuma 2143.pants nosaka, ka īres maksa ir ikmēneša devums, ja puses nav vienojušās citādi. Lietā nav pierādījumu par to, ka

puses būtu vienojušās citādi, līdz ar to, atbildētājiem bija pienākums par īri un pamatpakalpojumiem norēķināties katru mēnesi, veicot atbilstošus

maksājumus. Minēto pienākumu nosaka arī „Par dzīvojamās telpas īri” likuma 12.pants, kas ir speciālā tiesību norma attiecībā pret civillikuma īre

attiecības regulējošajām normām.

Ievērojot teikto, tiesa uzskata, ka prasītāja ir pienācīgā kārtā informējusi atbildētājus, par veicamo maksājumu veidu, apmēru, summu un termiņu

kādā maksājumi jāveic un norādījusi kontus, kuros maksājumi ir jāieskaita.

Tiesa uzskata, ka saņemot norādītos rēķinus, atbildētāji, pildot saistības labā ticībā, varēja bez jebkādiem šķēršļiem samaksāt īres un

pamatpakalpojumu maksājumus.

Brīdinājums (lietas 10.,11.,12.,28.lapa) pierāda, ka prasītājs ir brīdinājis atbildētājus par parāda esamību un par to, ka sakarā ar ilgstošu īres un

pamatpakalpojumu apmaksas kavējumu, tiks izbeigts Dzīvojamās telpas īres līgums.

Ar parāda aprēķinu ir pierādīts, ka atbildētāji ilgāk nekā trīs mēnešus nemaksā īres maksu par pamatpakalpojumiem, tas ir, no 2011.gada aprīļa

(lietas 18.lapa).

Izvērtējot minēto, tiesa uzskata, ka atbilstoši Civillikuma 1653.pantam un likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 pantam, atbildētāji ir pieļāvuši īres

maksas nokavējumu, jo vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņiem bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu,

saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.

Parāda aprēķins pierāda nesamaksātās īres un komunālo maksājumu apmēru. Atbildētāji nav cēluši iebildumus pret īres maksas un komunālo

maksājumu parāda apmēru.

Pienākums pierādīt saistību izpildi ir atbildētājiem.

Atbildētāji nav iesnieguši lietā kvītis, kas apliecinātu parāda samaksu.

Civillikuma 1674.pants nosaka, pēc likuma solidāra saistība nodibinās, kad izpildījuma priekšmets ir nedalāms, un proti, kad tas ir vai nu

kāda darbība, vai bezdarbība, tāpat arī kad kāda lieta vairākām personām kopīgi uzticēta glabājumā, patapināta, izīrēta vai ieķīlāta.

Likuma ”Par dzīvojamo telpu īri’ 10. pants nosaka, ka īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam.

Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.

Ievērojot teikto, tiesa uzskata, ka prasība par īres maksas un komunālo maksājumu parāda piedziņu ir pamatota un no atbildētājiem /pers. C/,

/pers. D/, /pers. E/ solidāri ir piedzenams īres un pakalpojumu parāds 1193,69 euro.

Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktā noteikts, ka parādnieka nokavējums ar visām sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis

garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu - procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā; ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā,

ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Tiesa izvērtējot minēto, atzīst, ka atbildētāji nav pildījuši likumā noteikto saistību maksāt prasītājai ik mēnesi par dzīvokļa īri un pakalpojumiem,

tāpēc prasītāja pamatoti aprēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus 83,92 euro par laika periodu no 2011.gada oktobra līdz 2013.gada 11.jūlijam,

kas solidāri ir piedzenami no atbildētājiem /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda arī prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādejādi tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

saņemt likumiskos procentus 6% gadā no nenomaksātā pamatparāda.

Atbildētājiem ir tiesības brīvi izmantot izīrēto dzīvokli, tomēr saistību neizpildes gadījumā, īrniekam ir jācieš no likumā paredzētajām negatīvajām

sekām.

Tiesa uzskata, ka ar minēto ir pilnībā pierādīts, ka atbildētāji, būdami dzīvokļa īrnieki, vairāk nekā trīs mēnešus nav maksājuši īres maksu, lai gan

viņiem bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem, kā arī vairāk nekā trīs mēnešus

nav maksājuši par pamatpakalpojumiem, lai gan viņiem bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un

normatīvajiem aktiem.

Pierādīt faktu, ka samaksa veikta var tikai atbildētāji, un tāds ir arī atbildētāju pienākums saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu.

Lietā nav iesniegta kvīts, kas pierāda, ka pilngadīgie atbildētāji ir veikuši samaksu par īri un pakalpojumiem.

Brīdinājums (lietas 10.,11.,12.,28.lapa) pierāda, ka izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā ir brīdinājis

atbildētājus, ka sakarā ar ilgstošu īres un pamatpakalpojumu apmaksas kavējumu tiks izbeigts Dzīvojamās telpas īres līgums.

Ņemot vērā teikto, tiesa uzskata, ka prasība par īres līguma izbeigšanu un atbildētāju izlikšanu no dzīvokļa bez citas dzīvojamās telpas

ierādīšanas ir pamatota un apmierināma.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 36.2 pantā noteikts, ja ierosināta civillieta par īrnieka un ar viņu kopā dzīvojoša un viņa apgādībā esoša

nepilngadīga bērna vai aizgādnībā esošas personas izlikšanu no dzīvojamās telpas, tiesa triju dienu laikā pēc lietas ierosināšanas paziņo par to attiecīgajai

bāriņtiesai. Atkārtots paziņojums nosūtāms tad, kad tiesa ir taisījusi spriedumu lietā par nepilngadīga bērna vai aizgādnībā esošas personas izlikšanu no

dzīvojamās telpas.

Atbildētāja/pers. I/ apgādībā ir nepilngadīgā meita /pers. F/.

Ievērojot teikto, tiesai par nepilngadīgā bērna izlikšanu no dzīvokļa jāpaziņo Rīgas bāriņtiesai.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Atbilstoši minētajam, no /pers. C/ par labu prasītājam piedzenama lietā samaksātā valsts nodeva 91,65 euro un izdevumi par tiesas dokumentu

piegādāšanu 3,65 euro, no /pers. D/ par labu prasītājam piedzenama lietā samaksātā valsts nodeva 91,65 euro, un izdevumi par tiesas dokumentu

piegādāšanu 3,65 euro, no /pers. E/ par labu prasītājam piedzenama lietā samaksātā valsts nodeva 91,65 euro, un izdevumi par tiesas dokumentu

piegādāšanu 3,65 euro.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, par labu valstij no atbildētājiem piedzenami izdevumi par tiesas dokumentu

piegādāšanu 12,56 euro.

No /pers. C/ piedzenama par labu valstij izdevumi par tiesas dokumentu piegādāšanu 4,17 euro, no /pers. D/ piedzenama par labu valstij

izdevumi par tiesas dokumentu piegādāšanu 4,17 euro, /pers. E/ piedzenama par labu valstij izdevumi par tiesas dokumentu piegādāšanu 4,17 euro.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas

izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms

nekavējoties.

Novērtējot lietā konstatētos apstākļus, proti, parāda apmēru, tiesa uzskata, ka atbildētājiem nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – 10

dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

REZOLUTATĪVĀ DAĻA.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 5., 190., 192., 195.pantu, tiesa

nosprieda

izbeigt 2002.gada 20.jūnijā Rīgas domes noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu par dzīvokļa Nr./numurs/, /adrese/ izīrēšanu /pers. C/, personas

kods /personas kods/.

Izlikt /pers.C/, personas kods /personas kods/, /pers. D/, personas kods /personas kods/, /pers. E/, personas kods /personas kods/, ar

nepilngadīgo bērnu /pers. F/, personas kods /personas kods/, no dzīvokļa Nr./numurs/, /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Piedzīt solidāri no /pers. C/, personas kods /perasonas kods/, /pers. D/, personas kods /personas kods/, /pers. E/, personas kods /personas

kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, īres maksas un maksas par komunālajiem pakalpojumiem pamatparādu

EUR 1193,69 (viens tūkstotis viens simts deviņdesmit trīs euro un sešdesmit deviņi centi), kavējuma procentus par laika periodu no 2011.gada

10.oktobra līdz 2013.gada 11.jūlijam EUR 83,92 (astoņdesmit trīs euro un deviņdesmit divi centi), kas sprieduma labprātīgas izpildes gadījumā

jāiemaksā prasītājas kontā Nr. LV83PARX0013044380019, AS „Citadele banka”.

Noteikt tiesības sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” saņemt likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no pamatparāda

līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „/Nosaukums A/”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/ lietā samaksāto

valsts nodevu 91,65 euro un izdevumus par tiesas dokumentu piegādāšanu 3,65 euro.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „/Nosaukums A/”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/ lietā samaksāto

valsts nodevu 91,65 euro, un izdevumus par tiesas dokumentu piegādāšanu 3,65 euro.

Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „/Nosaukums A/”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, lietā samaksāto

valsts nodeva 91,65 euro, un izdevumus par tiesas dokumentu piegādāšanu 3,65 euro.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij izdevumus par tiesas dokumentu piegādāšanu 4,17 euro.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu valstij izdevumus par tiesas dokumentu piegādāšanu 4,17 euro.

Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, par labu valstij izdevumus par tiesas dokumentu piegādāšanu 4,17 euro.

Noteikt sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību

Kuldīgas rajona tiesā.

Tiesnese A.Simsone