Court convicts defendant of intentional serious bodily harm and imposes nine-month prison sentence with probation.

Krimināllieta Nr. 11261021318

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2020.gada 13.maijā

Kurzemes rajona tiesa,

tiesnesis Renars Jūrmalis

piedaloties prokurorei Ieviņai Pickainei

aizstāvei Sandrai Sprūdei

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu /pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 125.panta pirmās daļas.

Tiesas sēdē tiesa

k o ns t a t ē ja

/pers. B/ tīši nodarīja smagu miesas bojājumu, un proti:

2018.gada 7.martā ap plkst.23.00, bet pirmstiesas izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrotā laikā, /adrese/ /pers. B/, esot alkoholisko dzērienu

iespaidā, ne mazāk kā divas reizes ar stikla kausu tīši iesita /pers. C/ pa galvu, kā rezultātā nodarīja viņam zemādas hematomu paura- deniņu kreisajā

pusē, sistas brūces kreisā deniņa rajonā (skaitā 3), galvas smadzeņu sasitumu, asinsizplūdumu zem mīkstā smadzeņu apvalka, kreisā paura kaula

impresijas lūzumu, kas pēc sava rakstura kopumā pieskaitāmi pie smagiem miesas bojājumiem, kā bīstami dzīvībai.

Ar šādām savām darbībām /pers. B/ izdarīja Krimināllikuma 125. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Apsūdzētais/pers. B/ tiesas sēdē savu vainu izvirzītajā apsūdzībā pie tanī minētiem apstākļiem atzina un izdarīto nožēloja. Liecināja, ka ar cietušo

/pers.C/iepazinies nejauši uz ielas. Nolēmuši iedzert un iegājuši pie paziņas dzīvoklī /adrese/. Kad beidzies alkohols, devies to nopirkt. Kad atgriezies

dzīvokli, ienākot tajā ieraudzījis, ka cietušais uzsēdies istabā gultā uz /pers. E/ un smacējis to ar spilvenu. Apjucis un paķerot alus kausu, kurš atradies uz

galdiņa pie ieejas, ar to iesitis /pers.C/. Rīkojies tā, būdams afekta stāvoklī, vēlējies palīdzēt sievietei.

Tiesas izmeklēšanas laikā cietušais un liecinieki sniedza sekojošas liecības:

Cietušais/pers. C/ liecināja, ka sastapis apsūdzēto uz ielas. Norunājuši kopīgi iedzert. Apsūdzētais uzaicinājis ieiet pie viņa paziņas /pers.E/dzīvoklī

/adrese/. Tur lietojuši alkoholu. Tad /pers. B/ aizgājis uz veikalu pēc alkohola, bet ilgstoši nav atgriezies. Tālāko neatceras, atjēdzies slimnīcā. Nesot

veicis nekādas vardarbīgas darbības pret /pers. E/.

Lieciniece /pers. E/ liecināja, ka notikuma dienā pie viņas ieradušies abi procesa dalībnieki – apsūdzētais un cietušais. Tie atnākuši, lietojuši

alkoholu. Tad cietušais iedevis naudu, un apsūdzētais aizgājis pēc alkohola, bet cietušais palicis dzīvoklī. Apsūdzētais ilgstoši nav nācis atpakaļ, un

cietušais palicis neapmierināts, sācis viņai pārmest, kur palicis apsūdzētais ar viņa naudu. Tālākos notikumus viņa neatceras. Alkoholu lietojusi, bet ļoti

maz.

Policijas darbinieks /pers. G/ liecināja, ka uz notikuma vietu,- dzīvokli nosūtīts pēc dežūrdaļas rīkojuma. Dzīvoklī esošā lieciniece /pers.E/nebija

adekvāta, skraidīja un neizskatījās pēc sevis. Notikuma vietā, līdz brīdim, kad ieradās operatīvā grupa, nekas netika izmainīts.

Policijas darbinieks /pers. A/ liecināja, ka bijis operatīvās grupas sastāvā. Ierodoties notikuma vietā, dzīvoklī sagaidīja rotas darbinieki. Viss

dzīvoklī liecināja par to, ka tur ticis lietots alkohols. Uz vietas bijusi tikai sieviete, diezgan aktīva un alkohola reibumā. Neatceras, vai viņai tika veikta

pārbaude uz alkoholu. Sieviete nav bijusi īsti adekvāta. Iemesls tam varēja būt vai nu alkohola reibums vai kāda psihiska saslimšana. Dzīvoklī bija asins

pleķis. Kad operatīvā grupa uzsāka vietas apskati, sieviete aktīvi staigāja, runāja, ar to traucēja darbu. Tika veikta notikumu vietas apskate, savākti

pierādījumi, kas bija uz vietas. Tikai pēc attēliem lietā atceras notikuma vietu. Bija sasists vai sadurts cilvēks. Dzīvoklī bija asins peļķe, kura jau bija

iztīrīta. Iespējams sieviete veica tīrīšanas darbības, bet par to nepajautājām. Sieviete bija alkohola reibumā, runāja krieviski. Nesūdzējās, ka pret viņu

būtu veikta vardarbība. Tādu jautājumu arī neuzdeva, jo ne par ko sieviete nesūdzējās. Sievietei tika uzdoti jautājumi, kas noticis, bet tā neko konkrēti

nav atbildējusi. Sieviete pieminēja personu ar iesauku – “žirafe”. Cietušais bija slimnīcā un kas īsti bija noticis, - neatceras, bija adekvāts, bet teica, ka

neko negrib. Rakstīt pats nevarēja. Uzziņā minētais par cietušā brūcēm ir atreferēts pēc ārsta teiktā. Apsūdzētais notikuma vietā neatradās.

Policijas darbinieks /pers. I/ liecināja, ka ieradies kopā ar /pers.G/un /pers.H/. Izsaukuma iemesls – dežūrdaļas norīkojums aptaujāt iedzīvotājus.

Ieradušies, bungājuši, durvis sākumā neviens neatvēra, arī kaimiņi nē. Apmēram 30 minūtes netika atvērtas durvis. Pēdējā dzīvoklī atvēra durvis viena

kundze, kura neko nezināja. Kamēr runājis ar to, tikmēr atvēra dzīvokļa durvis tur, kur noticis bija notikums. /pers.E/ runāja ar /pers.H/, pats runājis ar

kaimiņieni. Viņa dzīvoklī bija viena pati, bija ļoti aktīva, ātri runāja. Apsūdzēto notikuma vietā nav sastapis.

Krimināliste-eksperte /pers. J/ liecināja, ka dzīvoklī atradās sieviete. Informācija bija, ka notikuma vietā kādai personai nodarīti miesas bojājumi.

Cietušais un apsūdzētais dzīvoklī neatradās. /pers.E/ traucēja strādāt, maisījās pa vidu, staigāja iekšā un ārā. Komunicēja gan latviski, gan krieviski. Bija

ļoti aktīva, iemesls – iespējams alkohola reibums. Bija jāveic notikuma vietas apskate, ieskaitot fotografēšanu, tamdēļ palūgusi kolēģiem, lai sievieti izved

koridorā. Izmeklētājs rakstīja apskates protokolu. Bija grūti saprast asins pēdu veidošanās mehānismu. Asinis bija visur un dažāda veida, nevarēja

saprast to svaigumu. Nebija arī informācijas, kādi miesas bojājumi nodarīti cietušajam. Sievietei nebija nepieciešama ārsta palīdzība, tā arī nesūdzējās, un

nepieprasīja, ka būtu nepieciešama palīdzība.

Policijas darbiniece /pers. K/ liecināja, ka veikusi apskati. Bijis dežūrdaļas izsaukums par miesas bojājumu nodarīšana kādai personai. Ieradusies

tur kopā ar operatīvo darbinieku un ekspertu. Notikuma vietā, kurā nodarīti miesas bojājumu kādai personai,- neliela izmēra dzīvoklī, sagaidīja

patruļrotas darbinieki. Cietušo un apsūdzēto tur nesastapusi. Tur bija tikai saimniece – sieviete, gados pavecāka, runāja krieviski, kura nemitīgi

pārvietojās pa dzīvokli. Norādīja uz gultu, kur bija asins traipi. Šajā dzīvoklī bija atradušās citas personas, kuras konflikta laikā savstarpēji nodarījušas

miesas bojājumus. Nenorādīja, konkrēti kurš. Cietusī persona jau bija nogādāta slimnīcā. Dzīvoklī citas personas tobrīd nebija.

Medicīnas darbiniece /pers. L/ liecināja, ka ieradusies notikuma vietā saistībā ar pieteikumu par galvas traumu. Dīvānā sēdējis cietušais. Istabā

diezgan daudz asinis. Kamēr bijuši dzīvoklī, ienākuši policijas darbinieki. Sniegta informācija, ka cietušais it kā piekauts uz ielas, atveduši uz dzīvokli, jo

cietušais lūdzis, lai sniedz palīdzību. To stāstījis jauns vīrietis, kurš – neatceras. Cietušais bija pie samaņas, neatceras, ko viņš stāstīja. Bijusi ar kolēģi

/pers. M/ un medicīniskās palīdzības auto vadītāju. Arī iepriekš uz šo dzīvoklī bijuši izsaukumi, bet par ko neatceras. No tiem atminas dzīvokļa iemītnieci

/pers.E/, kura tonakt sēdējusi dīvānā.

Medicīnas darbiniece /pers. M/ liecināja, ka ierodoties izsaukuma vietā, visur bijušas asinis, cietušais sēdējis. Dzīvoklī atradies apsūdzētais un

gados vecāka kundze, kuri teikuši, ka cietušo ar pārsistu galvu savākuši no ielas, bet ejot uz mašīnu, uz ielas asinis nekur nebija redzamas. Dzīvoklī gan

tās bija visur. Apsūdzētais un cietušais bijuši alkohola reibumā.

Ar notikuma vietas dzīvokļa /adrese A/ apskates (1.sēj. lietas 31-32.lapa ar fototabulu 1.sēj. lietas 33-38.lapa) protokolu. Apskatē secināts, ka

minētais dzīvoklis sastāv no nelielas priekštelpas un aiz tās izvietotas dzīvojamās istabas. Apskatot priekštelpu, konstatēts, ka tās labajā pusē pie sienas

izvietots skapītis un galds, uz kura atrodas plītiņa, elektriskā tējkanna, panna, stikla glāze un stikla kauss, uz kura redzami neregulāras formas lāsēm līdzīgi

asins traipi (fotoattēli Nr. 6 un 7). Istabā pie kreisās sienas novietota gulta, kurā atrodas segas, spilveni (foto Nr.9). Uz sienas tapetēm pie gultas redzams

neregulāras formas asins traips (Nr.11 un 12.). Arī uz gultas sēžamās daļas un arī gultas apakšējā koka daļa nošļakstīta asins traipiem (Nr.13., 14., 15.).

Aiz gultas pie loga atrodas degvīna pudele ar bezkrāsainu šķidrumu tajā, divas tukšas alus pudeles. Pie radiatora blakus gultai novietots polietilēna maiss

ar atkritumiem tajā, arī tukšām alkohola pudelēm. Pie loga atrodas galds ar televizoru uz tā. Blakus galdam pa labi novietots atzveltnes krēsls, tālāk pie

labās puses sienas starp ieeju istabā un pa vidu pie sienas novietoto galdu, atrodas zilas krāsas soma ar uzrakstu SuperNeto (foto Nr.19). Somā atrodas

šalle, cepure, auduma gabals un gultas pārvalks, kas notraipīti ar asinīm (foto Nr.20.-23.).

Ar izņemto lietisko pierādījumu: stikla kausu ar asins šļakatām.

Ar 07.06.2018. eksperta atzinumu Nr.245 (1.sēj. lietas 29-30.lapa). No tās izpētei iesniegtajiem materiāliem secināms, ka /pers. C/ stacionārā

iestājies 07.03.2018. plkst.23:39, alkohola reibumā, tā organismā alkohola koncentrācija 4,45 promiles. Pēc NMP dienesta sniegtās informācijas- esot

piekāvis kāds zināms vīrietis, ar kādu priekšmetu vairākkārt sitis pa galvu. Samaņu it kā nav zaudējis, notikušo atceroties, taču nestāsta. Atzinumā

konstatēts, ka /pers. C/ konstatēti miesas bojājumi: zemādas hematomu paura- deniņu kreisajā pusē, sistas brūces kreisā deniņa rajonā (skaitā 3), galvas

smadzeņu sasitumu, asinsizplūdumu zem mīkstā smadzeņu apvalka, kreisā paura kaula impresijas lūzumu, kas varēja rasties 07.03.2018. cietu-trulu

priekšmetu iedarbību rezultātā vai atsitoties pret tādiem un pēc sava rakstura kopumā pieskaitāmi pie smagiem miesas bojājumiem, kā bīstami dzīvībai.

Ar ekspertes /pers. O/ liecībām, ka šie miesas bojājumi /pers. C/ varēja tikt nodarīti, iesitot pa galvu cietušajam ar tai tiesas izmeklēšanas laikā

uzrādīto lietas materiālos fotoattēlos redzamo alus kausu. Trīs bojājumi cietušajam galvas rajonā varēja rasties gan kā divu, tā arī vairāku sitienu

rezultātā.

Ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta sniegto informāciju (1.sēj. lietas 166.lapa), ka NMP dienests 2018.gada 7.martā /adrese/ nav

sniedzis palīdzību /pers. C/. Ar papildus sniegtām ziņām (1.sēj. lietas 169.lapa, pielikumā izsaukuma karte), ka šajā datumā uz izsaukumu šajā adresē

ieradušies NMP darbinieki /pers. L/, /pers. M/ un autovadītājs /pers. P/.

Ar NMP dienesta izsaukuma karti (1.sēj. lietas 170-172.lapa), ka izsaukuma vietā /adrese/ sniegta palīdzība /pers. C/ p.k./personas kods/, kurš

nokritis un guvis galvas traumu, ticis nogādāts Liepājas reģionālajā slimnīcā. Diagnoze: vaļēja galvas brūce, galvaskausa un sejas kaulu lūzumi. Izsaucējs:

neidentificēta persona, norādīts mobilā tālruņa numurs. Zvans saņemts plkst.23:07, adresē ieradušies 23:15, transportēts 23:39. Policijai ziņots plkst.

23:40. Norādīts, ka pacientam “samaņa ir, kavēta”. Ir alkohola reibums. Pēc pacienta vārdiem viņam iesita nezināma persona, kurā vietā un laikā

neatceras. Pēc izsaucēja vārdiem atradusi pacientu ar pārsistu galvu sētā un atvedusi uz dzīvokli.

Ar policijas darbinieku /pers. A/ (lietas 3.lapa) uzziņu, ka informācija par cietušās personas vārdā /pers. C/ ievietošanu Liepājas reģionālajā

slimnīcā ar iespējamu galvaskausa lūzumu saņemta plkst.23:53, ierodoties slimnīcā ap plkst.0:40 sākotnēji persona paskaidrojusi, ka neko nevēlas un

pats nokritis. Dežurējošais ārsts paskaidrojis, ka personai ir trīs dažāda lieluma brūces, ir galvaskausa lūzums un asinsizplūdums smadzenēs.

Ar /pers. S/ (lietas 4.lapa) 27.03.2018. uzziņu, ar kuru tiek precizēts, ka Liepājas reģionālā slimnīca ir sniegusi kļūdainu informāciju par cietuša

identitāti un cietusī persona ir /pers. C/ dzim./gads/.gadā.

Tiesa uzskata, ka /pers. B/ vaina inkriminētajā noziegumā ir pierādīta pilnībā ar pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtajiem un tiesas izmeklēšanas

laikā pārbaudītiem, iepriekš uzskaitītajiem pierādījumiem.

Krimināllikuma 125.panta pirmās daļas dispozīcijā norādītas /pers. B/ inkriminētā nozieguma kvalificējošas pazīmes – smaga miesas bojājuma tīša

nodarīšana.

Miesas bojājumu nodarīšana ir pabeigta ar brīdi, kad iestājušas likumā paredzētās sekas, pastāvot cēloņsakarībai starp nodarījumu un kaitējumu

veselībai.

Miesas bojājumu iedalīšanai pēc smaguma pakāpes būtiskākais kritērijs ir cilvēka veselībai nodarītais kaitējums, un lietā nepastāv strīds, ka

saskaņā ar tiesu medicīnas ekspertīzes atzinumu, /pers. C/ nodarītie miesas bojājumi ir atzīstami par smagiem miesas bojājumiem.

Kā secināms no apsūdzētā sniegtajām liecībām un aizstāves debašu runā paustā viedokļa, apsūdzētais atzīst smagu miesas bojājumu nodarīšanu

cietušajam savas rīcības rezultātā, bet uzskata, ka tos /pers. C/ nodarījis, palīdzot /pers. E/, pret kuru ar fizisku vardarbību bija vērsies pats cietušais. Kā

netiešu pieņēmumu šai aizstāvības versijai aizstāvība uzver arī apstākļus, ka cietušais nav vēlējies kriminālprocesa uzsākšanu un sākotnēji pat arī

izmeklēšanas iestādēm nepareizi nosaucis savus identitātes datus, kas liecinot par viņa netiešu vainas apziņu par notikušo.

Tādejādi tiesa secina, ka aizstāvība apšauba /pers. B/ inkriminētā nozieguma subjektīvo pusi, uzskatot, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts, /pers.

B/ rīkojoties, pārsniedzot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, ar nolūku novērst apdraudējumu citas personas veselībai vai dzīvībai.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 511.panta otrajai daļai spriedumam jābūt tiesiskam un pamatotam. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

512.panta pirmo daļu tiesa, taisot spriedumu, pamatojas uz materiālo un procesuālo tiesību normām.

Kriminālprocesa likuma 512.panta otrā panta otrā daļa noteic, ka tiesa spriedumu pamato ar pierādījumiem, kuri pārbaudīti tiesas sēdē, rakstveida

pierādījumiem un dokumentiem, kuri norādīti lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai. Tiesai spriedumā ir pienākums sniegt arī vērtējumu aizstāvības

izteiktajiem argumentiem.

Kriminālprocesa likuma 19.pants paredz, ka neviena persona netiek atzīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā nav

konstatēta šajā likumā noteiktajā kārtībā un saskaņā ar panta trešo daļu, visas saprātīgās šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu

apsūdzētajam.

Tiesa norāda, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā policija veicot sākotnējās un neatliekamās izmeklēšanas darbības, saņēma informāciju, ka cietušais

/pers. C/ izsaukuma vietā dzīvoklī /adrese/ nokļuvis vai nogādāts no ielas, ar jau radītiem miesas bojājumiem, un no šī dzīvokļa lietā nenoskaidrota

persona ir izsaukusi neatliekamo medicīnisko palīdzību. Tieši šāds izsaukuma pamats ir fiksēts Valsts policijā, reģistrējot notikumu elektronisko notikumu

žurnālā, kur norādīts, ka 07.03.2018.ap plkst.23:42 Liepājā, no adreses /adrese /, NMPD nogādāja uz SIA LRS /pers.C/ dzim./gads/.g., kurš pie

nenoskaidrotiem apstākļiem guvis miesas bojājumus (galvas trauma, alkohola reibums).

Notikums ir bijis vakarā no 07.03.2018. uz 08.03.2018., un pirmstiesas procesā tikai 22.01.2019. /pers. B/ kā aizdomās turētais ir

sniedzis liecības (kuras nolasītas tiesas izmeklēšanas laikā, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 6.punkta nosacījumiem, 1.sēj., lietas

59.lapa). Tajās pausta tiesas izmeklēšanas laikā sniegtā aizstāvības versija, ka miesas bojājumus /pers. C/ /pers. B/ nodarījis nolūkā aizstāvēt /pers. E/

pret to smacējošo /pers. C/. Šajās liecībās sniegtas ziņas, ka /pers.E/bijusi gultā un /pers. C/ jātnieka pozā uz viņas, smacējis to ar spilvenu. Tā kā /pers.

E/ viena roka nokarājusies (viņam licies, ka tā jau mirusi), tad būdams šoka stāvoklī, paķēris alus kausu un ne mazāk kā divas reizes ar to iesitis pa galvu

vīrietim. Vīrietis (/pers. C/) pēc saņemtajiem sitieniem nokritis uz grīdas, un tam no galvas tecējušas asinis. Paņēmis dvieli, kuru pielicis vīrietim pie brūces

un izsaucis neatliekamo medicīnisko palīdzību. /pers.E/pēc brīža nākusi pie samaņas un pateikusies viņam ka /pers. B/ ir viņu izglābis. Bijis šoka stāvoklī

un aizmirsis pateikt ieradušiem mediķiem, lai tie apskata arī /pers. E/.

Tiesa nepiešķir ticamību šādām apsūdzētā liecībām un uzskata, ka tas šādas ziņas par notikuma faktiskajiem sniedzis ar nolūku mazināt

savu atbildību par tīšu miesas bojājumu nodarīšanu cietušajam.

Policijas sākotnēji iegūtās ziņas, norāda uz to, ka /pers. E/ nekādi miesas bojājumi nav bijuši redzami un tā nav sniegusi pilnībā nekādas

ziņas, no kurām būtu secināms, ka /pers. C/ bijis pret viņu vērsies ar vardarbīgu rīcību. Papildus tam, - medicīnas darbinieki savās liecībās norāda, ka

pēc to ierašanās dzīvoklī saņemta informācija, ka cietušais atrasts ar vardarbības pazīmēm un atvests uz dzīvokli, kur tam izsaukta medicīniskā palīdzība.

Kā liecina neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieki, - ārpus dzīvokļa nekur asins pēdas nav konstatētas, ka norāda uz to, ka ārpus dzīvokļa /pers.

C/ miesas bojājumi nav tikuši nodarīti.

No apskates protokola ir secināms, ka asins pēdas ir bijušas dzīvoklī gan uz gultas veļas, gan uz sienas iepretim gultai. No apsūdzētā

liecībām izriet, ka tas vairākus sitienus cietušajam ar alus kausu pa galvu izdarījis, /pers. C/ esot gultā sēdus uz /pers. E/. Tajā pašā laikā asins pēdas

šļakatu veidā ir konstatētas uz gultas pamatnes,- tātad zem plaknes (gultas virsmas), kur atradies cietušais, smacējot /pers. E/. Tiesas ieskatā, asins pēdas

nekādā veidā tur nevarēja rasties, ja apsūdzētais sitienus ar kausu /pers. C/ būtu izdarījis sekojoši viens otram, ar nolūku glābt /pers. E/. Asins pēdas uz

gultas pamatnes varēja rasties tikai pie nosacījuma, ja /pers. C/ pēc pirmā sitiena būtu noslīdējis uz grīdas un sekojoši /pers. B/ būtu turpinājis sist ar alus

kausu pa galvu /pers. C/.

Sākotnējie lietas materiāli nesatur nekādus pierādījumus apsūdzētā jau krietni vēlāk izvirzītajai aizstāvības teorijai, ka tas šādi rīkojies, lai

glābtu /pers. E/ no pret to vērsto vardarbību. Šādas ziņas nav sniegusi /pers. E/, par šādiem apstākļiem nekādas ziņas nav sniedzis ne /pers. B/, ne arī

/pers. C/. Līdz ar to tiesa uzskata, ka /pers. B/ šādas liecības sniedzis ar nolūku mazināt savu atbildību par savu rīcību, bet /pers. E/ noklusē lietā būtiskus

faktus, ar nolūku palīdzēt /pers. B/. Par viņu saskaņotu rīcību liecina arī apskates protokolā fiksētais, - istabā maisā ar uzrakstu Supernetto atrodošais

gultas pārvalks, auduma gabals, šalle un cepure, kas notraipīti ar asinīm. Minētā mantu atrašanās norāda uz to, ka pirms neatliekamās medicīniskās

palīdzības izsaukšanas notikuma vieta ir satīrīta. Šādas darbības var veikt tikai personas, kuras apzinās šis rīcības nepieciešamību, nevis personas, kuras

atrodas šoka stāvoklī (kā par to liecina pats /pers. B/), šadi rīkojoties tikai ar apzinātu mērķi,- slēpt patiesos notikuma apstākļus.

Kā izriet no /pers. C/ medicīnas dokumentiem, cietušais dzīvoklī atradies smagā alkohola reibumā. Tiesas ieskatā, cietušajam radīto miesas

bojājumu raksturs, kā arī atrašanās alkohola reibumā, varēja būtiski ietekmēt viņa spējas iegaumēt un atcerēties lietā nozīmīgus apstākļus, ko arī sev par

labu varēja mēģināja izmantot apsūdzētais, sniedzot šādas liecības.

Pie iepriekš minētā, tiesa atzīst apsūdzētā sniegtās liecības par daļēji ticamām. /pers. B/ liecības ir pretrunā ar pārējo lietā esošo pierādījumu

kopumu. Liecības sniegtas ilgākā laika periodā pēc faktisko darbību izdarīšanas un pēc tam, kad tiesas izmeklēšanas laikā tas iepazinies ar pirmstiesas

un tiesas izmeklēšanas laikā iegūto apsūdzības pierādījumu saturu. Līdz ar to tā liecības ir atzīstamas par pielāgotām apsūdzības pierādījumu kopumam,

iegūtam pirmstiesas izmeklēšanā par notikumu gaitu, pie kuriem noticis noziedzīgs nodarījums un šādā veidā meklējot iespēju izvairīties no

kriminālatbildības.

Kriminālprocesa likuma 9.nodaļā “Pierādīšana un pierādījumi” norādīts, ka pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo faktu esamības vai neesamības

pamatošana, izmantojot pierādījumus, ir kriminālprocesā iesaistītās persona darbība. Vērtējot pierādījumus, ir jāvērtē to ticamība, attiecinamība un

pieļaujamība. Pierādījumi ir vērtējami to kopumā un savstarpējā saistībā.

Tiesa vērtējot to kopumu, negūst apstiprinājumu apsūdzētā un tā aizstāvja izvirzītajai aizstāvības versijai, ka /pers. B/ izdarot vairākus sitienus /pers.

C/ ar alus kausu pa galvu būtu rīkojies afekta stāvoklī, ar mērķi aizstāvēt citu personu no /pers. C/ radītā tā veselības un dzīvības apdraudējuma.

Tiesa uzskata, ka apsūdzētā /pers. B/ vaina visā viņam izvirzītajā apsūdzībā ir pierādīta pilnībā, viņa darbības pēc Krimināllikuma 125.panta pirmās

daļas ir kvalificētas pareizi un viņš ir sodāms.

Nosakot apsūdzētajam sodu, tiesa vadās no Krimināllikuma 35. un 46.panta, t.i. ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto

kaitējumu, apsūdzētā personību, atbildību ietekmējošos apstākļus un attieksmi pret nodarījumu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu, /pers. B/ ir izdarījis smagu noziegumu. /pers. B/ ticis vairākkārt sodīts gan pirms, gan pēc šajā lietā inkriminētā

nozieguma izdarīšanas (1.sēj., lietas 145.-149.lapas; 2.sēj., lietas 21-25.lapa):

1. 13.12.2007. Liepājas tiesā pēc Krimināllikuma 262.panta otrās daļas, ar piespiedu darbu uz 200 stundām, transportlīdzekļu vadīšanas

tiesību atņemšana uz 2 gadiem 6 mēnešiem. Nolēmums stājies spēkā 28.12.2007. Piespiedu darbs atstrādāts 12.04.2008.;

2. 30.03.2009. Liepājas tiesā pēc Krimināllikuma 312.panta, 175.panta pirmās daļas, sodu nosakot saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta

pirmo daļu, ar piespiedu darbu uz 280 stundām un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana uz 10 mēnešiem. Nolēmums stājies spēkā

10.04.2009. Ar 25.11.2009. Liepājas tiesas lēmumu piespiedu darbs aizstāts ar arestu uz 66 dienām. Lēmums stājies spēkā 15.12.2009.

15.05.2010. atbrīvots pēc soda izciešanas;

3. 11.07.2011. Liepājas tiesā pēc Krimināllikuma 180.panta otrās daļas ar piespiedu darbu uz 260 stundām. Nolēmums stājies spēkā

22.07.2011. Sods izciests 17.05.2012.;

4. 30.09.2019. Kurzemes rajona tiesā pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas ar piespiedu darbu uz 150 stundām. Nolēmums stājies

spēkā 11.10.2019.;

5. 22.10.2019. Kurzemes rajona tiesā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas sodu nosakot saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto

daļu, ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 mēnešiem un piespiedu darbu uz 150 stundām. Soda izciešanā ieskaitīts aizturēšanā pavadītais laiks no

2019.gada 18.marta līdz 2019.gada 20.martam. Nolēmums stājies spēkā 02.11.2019.;

6. 04.06.2020. Kurzemes rajona tiesā pēc Krimināllikuma 175.panta otrās daļas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 mēnešiem. Nolēmums

stājies spēkā 18.02.2020.

Apsūdzētais daudzkārt sodīts administratīvi (kopumā 25 lietvedības, 1.sēj. lietas 126.lapa) par dažāda rakstura pārkāpumiem, pārsvarā par

noteiktās sabiedriskās kārtības pārkāpumiem, pēdējo reizi 2019.gadā par sīko huligānismu, bet neviens no piemērotajiem naudas sodiem (12 gadījumos)

nav nomaksāts.

No Sodu reģistra datiem secināms, ka pret /pers. B/ viens kriminālprocess 08.06.2018., kvalificēts pēc Krimināllikuma 130.panta otrās daļas,

izbeigts uz personu nereabilitējošiem pamatiem.

No Piejūras slimnīcas sniegtas ziņas (1.sēj.lietas 140.lapa), ka /pers. B/ ir reģistrēts psihiatriskās klīnikas uzskaitē no 2008.gada ar diagnozi:

adaptācijas traucējumi ar jauktiem emociju un uzvedības traucējumiem. Alkohola kaitējoša pārmērīga lietošana. 2011.gadā /pers. B/ reģistrēta diagnoze:

depresijas epizode vidēji smaga. 2016.gadā /pers. B/ ārstējies četras reizes ar diagnozi: adaptācijas traucējumi., īslaicīga depresīva reakcija. Absistences

sindroms.

No Liepājas cietuma sniegta informācija, ka atrodoties apcietinājumā /pers. B/ ir saņēmis psihologa palīdzību (1.sēj. lietas 175-194.lapas), kopumā

sniegtas sešas konsultācijas; kā arī vairākas reizes apmeklējis psihiatru. Noteikta diagnoze: kombinēti personības traucējumi, neorganiski miega

traucējumi, nozīmēta mediakmentoza terapija.

Pats apsūdzētais sniedza informāciju, ka apgādībā esošu nepilngadīgu personu neesot, pašlaik oficiālu darbu nestrādājot.

Par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli, saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, tiesa atzīst /pers. B/ tiesas sēdē paustu savas vainas

atzīšanu un izdarītā nožēlošanu. Par atbildību pastiprinošiem apstākļiem, saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12. punktu, tiek uzskatīts tas,

ka noziedzīgais nodarījums izdarīts alkohola ietekmē.

Saskaņā ar Krimināllikuma 35.panta pirmo daļu, kriminālsods ir piespiedu līdzeklis, ko valsts vārdā piespriež tiesa personai, kas ir vainīga

noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Soda mērķis ir vainīgo personu sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas

pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Krimināllikuma 125.panta pirmā daļa paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz septiņiem gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz 3

gadiem, vai bez tās.

Ņemot vērā apsūdzētā personību raksturojošos datus, izdarītā nozieguma raksturu un bīstamību, to, ka apsūdzētais pēc šī nozieguma izdarīšanas

turpinājis izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus, apsūdzētajam nosakāms sods brīvības atņemšanas soda veidā, kā arī ir nosakāms papildsods apsūdzētā

turpmākas uzvedības kontrolei.

Ņemot vērā atbildību ietekmējošo apstākļu kopumu (konstatēts viens atbildību mīkstinošs, un viens tā atbildību pastiprinošs apstāklis), un ņemot

vērā cietušā debatēs pausto viedokli par noziedzīgā nodarījuma apstākļiem un apsūdzētajam nosakāmo sodu (cietušā iesniegums tiesai 1.sēj. lietas

250.lapa), tiesa uzskata, ka pamatsodu iespējams noteikt tuvāk tā zemākajai robežai. Ņemot vērā atbildību ietekmējošo apstākļu kopumu un apsūdzētā

personību, to ka jaunus dažāda rakstura likumpārkāpumus /pers. B/ izdarījis arī pēc šajā lietā inkriminētā nozieguma izdarīšanas, nav vedis sociāli

noderīgu dzīvesveidu, tiesa uzskata, ka turpmākas uzvedības kontroli nodrošinošo papildsodu – probācijas uzraudzību, ir jānosaka robežās virs vidējā

apmēra.

Galīgais sods pēc spriedumu kopības ar 22.10.2019. un 04.06.2020. Kurzemes rajona tiesas spriedumos noteiktajiem sodiem nosakāms, saskaņā

ar Krimināllikuma 50.panta pirmo, trešo un piekto daļu – piespriestos daļēji saskaitot, kā arī ieskaitot aizturēšanā, apcietinājumā pavadīto laiku gan šajā

lietā, gan izciesto soda daļu pēc iepriekšējiem spriedumiem.

Pirmstiesas izmeklēšanā apsūdzētam 2019.gada 22.janvārī piemērots drošības līdzeklis – nodošana policijas uzraudzībā un papildus drošības

līdzeklis – aizliegums izbraukt no valsts (1.sēj. lietas 62.lapa). 2019.gada 19.augustā piemērotais drošības līdzeklis grozīts uz apcietinājumu un noteikta

viņa meklēšana (1.sēj. lietas 104-105.lapa), /pers. B/ aizturēts un ievietots apcietinājumā 2019.gada 18.septembrī (1.sēj. lietas 110.lapa).

Pirmstiesas izmeklēšanā kriminālprocesā cietušais /pers. C/ nodarīts mantiskais kaitējums 108 euro apmērā (1.sēj.lietas 7-9., 18.lapa) par

ārstēšanās izdevumiem slimnīcā. Cietušais tiesas izmeklēšanas laikā to neuzturēja, paskaidrojot, ka viņam esot izmaksāta valsts kompensācija 1505 euro

apmērā. No lietas materiāliem iegūts apstiprinājums, ka cietušajam saskaņā ar likuma “Par valsts kompensāciju cietušajiem” izmaksāta valsts

kompensācija 1505 euro apmērā (1.sēj. lietas 22.-24.lapas), tamdēļ, pamatojoties uz likuma “Par valsts kompensāciju cietušajiem” 31.panta 2.punktā

noteikto, izmaksātā kompensācija piedzenama par labu valstij no apsūdzētā /pers. B/.

Lietā apsūdzētā aizstāvību īstenoja advokāte S.Sprūde, kurai saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 84., 367.pantu pienākas atlīdzība par veikto

darbu 620 euro apmērā (1.sēj. lietas 156.lapa, 2.sēj. lietas 12., 28. lapas). Minētā summa advokātei izmaksājama no valsts līdzekļiem un piedzenama no

apsūdzētā par labu valstij, jo lietā netiek konstatēts pamats, paredzēts Kriminālprocesa likuma 85.panta pirmajā daļā, apsūdzētā atbrīvošanai no tās

samaksas par labu valstij.

Lietiskie pierādījumi – cigarešu izsmēķi, filtri iepakoti aploksnē, kas aizlīmēta ar drošības uzlīmi Nr. L14-0773073; viens vates tampons ar asinīm

iepakots aploksnē, kas aizlīmēta ar drošības uzlīmi Nr. L14-0773074; 5 gaišās daktiloplēves ar pārkopētām roku pēdām iepakotas aploksnē, kas

aizlīmēta ar drošības uzlīmi Nr. L14-0773075; stikla kauss iepakots papīra maisā, kas aizlīmēts ar drošības uzlīmi Nr. L14-0773076, saskarsmes pēdu

nomazgājums iepakots aploksnē, kas aizlīmēta ar drošības uzlīmi Nr. L14-0773077 (1.sēj. lietas 78.lapa), kas glabājas Valsts policijas Kurzemes

reģiona pārvaldes Liepājas iecirknī, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktu, kā priekšmeti, kuriem nav vērtības, pēc

spriedums stāšanās spēkā ir iznīcināmi.

Ņemot vērā augstāk minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 523., 528.-530.pantiem, tiesa

no s pri e da

atzīt par vainīgu /pers. B/ pēc Krimināllikuma 125.panta pirmās daļas un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 9 (deviņiem) mēnešiem un ar probācijas

uzraudzību uz 2 (diviem) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, noteiktajam sodam daļēji pievienot ar Kurzemes rajona tiesas 2019.gada 22.oktobra spriedumu

un ar Kurzemes rajona tiesas 2020.gada 4.februāra spriedumu noteiktos sodus un galīgo sodu pēc spriedumu kopības /pers. B/ noteikt ar brīvības

atņemšanu uz 1 (vienu) gadu, ar probācijas uzraudzību uz 2 (diviem) gadiem un piespiedu darbu uz 150 (simts piecdesmit) stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu, soda izciešanas termiņā /pers. B/ ieskaitāms aizturēšanā un apcietinājumā pavadītais laiks no 2019.gada

18.marta līdz 2019.gada 20.martam un no 2019.gada 18.septembra līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.

/pers. B/ piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu, atstāt negrozītu līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā un brīvības atņemšanas soda izciešanas

termiņa sākumu skaitīt no dienas, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta 2.1 daļu piespiedu darbu izpildīt patstāvīgi, pēc brīvības atņemšanas soda izpildes.

Uzlikt par pienākumu /pers. B/ 10 (desmit) darba dienu laikā pēc brīvības soda izciešanas pieteikties Valsts probācijas dienesta teritoriālajā

struktūrvienībā atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai soda – piespiedu darba un probācijas uzraudzības izpildei.

Piedzīt no /pers. B/ par labu valstij cietušajam valsts izmaksāto kompensāciju 1505 euro (viens tūkstotis pieci simti pieci euro) apmērā. Kaitējuma

kompensācijas samaksai noteikt termiņu 30 (trīsdesmit) dienas tā labprātīgai izpildei, skaitot no sprieduma spēkā stāšanās dienas, un uzlikt par

pienākumu iesniegt tiesai apliecinošus dokumentus par kaitējuma kompensācijas atlīdzināšanu.

Izmaksāt zvērinātai advokātei Sandrai Sprūdei 620 euro (seši simti divdesmit euro) no valsts budžeta līdzekļiem par apsūdzētā /pers. B/ aizstāvību.

Piedzīt no /pers. B/ par labu valstij 620 euro (seši simti divdesmit euro) apmērā izdevumus par saņemto juridisko palīdzību. Šo pakalpojumu

labprātīgai samaksai noteikt termiņu 30 dienas, skaitot no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Lietiskie pierādījumi – cigarešu izsmēķi, filtri, kas iepakoti aploksnē, kura aizlīmēta ar drošības uzlīmi Nr. L14-0773073; viens vates tampons ar

asinīm, kas iepakots aploksnē, kura aizlīmēta ar drošības uzlīmi Nr. L14-0773074; 5 gaišās daktoloplēves ar pārkopētām roku pēdām, kas iepakotas

aploksnē, kura aizlīmēta ar drošības uzlīmi Nr. L14-0773075; stikla kauss, kas iepakots papīra maisā, kurš aizlīmēts ar drošības uzlīmi Nr. L14-

0773076: saskarsmes pēdu nomazgājums, kas iepakots aploksnē, kura aizlīmēta ar drošības uzlīmi Nr. L14-0773077, kas glabājas Valsts policijas

Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirknī, pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā iznīcināmi.

Pilno spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas Kurzemes apgabaltiesā apelācijas kārtībā,

sūdzību vai protestu iesniedzot Kurzemes rajona tiesā. Pilnais spriedums sagatavots un pieejams Kurzemes rajona tiesas kancelejā no 2020.gada

8.jūnija.

Tiesnesis R.Jūrmalis