Court dismissed appeal against administrative fine for procurement law violation, upholding original penalty decision.

Lieta Nr.1A73020518

ECLI:LV:ZRT:2019:0522.1A73020518.3.S

SPRIEDUMS

Jelgavā, 2019.gada 22.maijā

Zemgales rajona tiesas tiesnese L. Gulbe izskatīja rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/

sūdzību par Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas D.Gailes 2018.gada 27.augusta lēmumu Nr.9-1/2018/2/4-2 administratīvā pārkāpuma

lietā Nr. 9-1/2018/2/4, un

k o n s t a t ē j a:

[1.] 2018.gada 22.jūnijā Iepirkumu uzraudzības biroja (turpmāk – Iestāde) Administratīvo sodu departamenta Administratīvo pārkāpumu lietu

izskatīšanas nodaļas vecākā inspektore I.Petrošjus sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu /protokola numurs/ (turpmāk – Protokols) par /pers.

A/ (turpmāk – Sūdzības iesniedzējs) rīcību iepirkumā “Speciālo līdzekļu, ekipējuma jostu ar uzkabēm, rokas metāla detektoru un aizsargcimdu iegāde ar

piegādi” (ID NR.IeVP 2017/53. (turpmāk – Iepirkums) SIA/Nosaukums A/ iesniegtā piedāvājuma vērtēšanas procesā.

Protokolā konstatēts, ka Sūdzības iesniedzējs kā iepirkuma komisijas loceklis, vērtējot Pretendentu atbilstību Iepirkuma nolikumā (turpmāk –

Nolikums) izvirzītajām pretendentu atlases prasībām nav ievērojis Nolikuma 1.9.1., 2.3., 4.1.1.punktos izvirzītās pretendentu atlases prasības un

Sūdzības iesniedzēja rīcībā ir saskatāmas Publisko iepirkumu likuma (turpmāk - PIL) 9.panta septītās daļas pārkāpuma pazīmes par ko paredzēts sods

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 166.23panta otrajā daļā (lietas lapas 104-106).

[2.] 2018.gada 11.jūlijā Iestādes Administratīvo sodu departamenta Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas nodaļas vecākā inspektore

I.Petrošjus pieņēma lēmumu Nr.9-1/2018/2/4-1 (turpmāk – Sākotnējais lēmums), ar kuru Sūdzības iesniedzējs saukts pie administratīvās atbildības pēc

Latvijas APK 166. 23panta otrās daļas par iepirkuma dokumentos noteikto pretendentu atlases prasību neievērošanu piedāvājumu izvērtēšanas laikā un

viņam uzlikts naudas sods 80 euro apmērā (lietas lapas 109-114).

Par Sākotnējo lēmumu Sūdzības iesniedzējs iesniedza sūdzību Iestādei (lietas lapas 117-119).

[3.] Ar 2018.gada 27.augusta Iestādes vadītājas D.Gailes lēmumu Nr.9-1/2018/2/4-2 (turpmāk – Lēmums) atstāts negrozīts

Sākotnējais lēmums, bet Sūdzības iesniedzēja sūdzība noraidīta.

Lēmumā norādīts sekojošais:

[3.1.] Izskatot iebildumu par to, ka Protokols tika noformēts pirms Sūdzības iesniedzēja ierašanās uz protokola noformēšanu, ir norādāms, ka tas

ir nepamatots turpmāk minēto apsvērumu dēļ.

Saskaņā ar Latvijas APK 246.pantu par izdarīto administratīvo pārkāpumu pilnvarotā persona sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu, bet

atbilstoši Latvijas APK 248. panta otrās daļas prasībām, protokolu paraksta persona, kas to sastādījusi, un persona, kas izdarījusi administratīvo

pārkāpumu. Proti, no minētās tiesību normas tiesiskā regulējuma izriet, ka protokols juridisko spēku iegūst ar tā parakstīšanas brīdi. Protokola projekts

pirms to paraksta pilnvarotā persona nevar radīt nekādas negatīvas sekas personai, attiecībā uz kuru protokols tiek sastādīts.

Vērtējot administratīvā pārkāpuma protokola juridisko dabu, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir norādījis, ka tas ir

dokuments, kurā kompetenta amatpersona rakstveidā fiksē kādas personas prettiesiskas darbības. Faktiski šī amatpersona konstatē, ka ar protokolā

konstatētajām darbībām persona ir izdarījusi pārkāpumu par kuru paredzēta administratīvā atbildība. Šis dokuments kā sākotnēja apsūdzība ir pamats

turpmākai lietvedībai administratīvā pārkāpuma lietā. No minētā secināts, ka pirms protokola sastādīšanas (parakstīšanas) tas nevar kalpot par pamatu

turpmākai lietvedībai administratīvā pārkāpuma lietā.

Izvērtējot lietas materiālus, ir konstatēts, ka Protokols ir sastādīts (parakstīts) Sūdzības iesniedzēja klātbūtnē 2018.gada 21.jūnijā plkst.10:00, ko

apliecina Inspektores un Sūdzības iesniedzēja paraksti Protokolā.

Saskaņā ar Latvijas APK 248. panta pirmo daļu, protokolā par administratīvo pārkāpumu norāda protokola sastādīšanas laiku un vietu, protokola

sastādītāja vārdu, uzvārdu, institūciju, kuru viņš pārstāv, amatu; ziņas par pārkāpēja personu; administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietu, laiku,

pārkāpuma būtību, normatīvo aktu un normu, kas paredz atbildību par šo pārkāpumu; citas ziņas, kas nepieciešamas lietas izlemšanai.

Iepazīstoties ar Protokola saturu konstatēts, ka Protokolā ir norādīts, ka Inspektore ir veikusi pārbaudi par Sūdzības iesniedzēja rīcības atbilstību

Publisko iepirkumu likumam, atzīstot Pretendenta piedāvājumu par atbilstošu Nolikuma 1.9.1. un 4.1.1. punktam, neievērojot iepirkuma dokumentos

noteiktās pretendentu atlases prasības piedāvājumu izvērtēšanas laikā.

Tālāk Protokolā tiek sniegts lietā esošo pierādījumu izklāsts un veikta to izvērtēšana, pamatojoties uz kuru izdarīts secinājums par administratīvā

pārkāpuma būtību, proti, ka Sūdzības iesniedzējs, atzīstot Pretendenta piedāvājumu par atbilstošu Nolikuma 1.9.1. un 4.1.1. punktam, nav ievērojis

Nolikuma 1.9.1. un 4.1.1. punktā izvirzītās pretendentu atlases prasības, kā arī Nolikuma 2.3. punkta prasības, kā rezultātā ir pārkāpis PIL 9.panta

septīto daļu un attiecīgi ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, par kuru administratīvā atbildība ir paredzēta Latvijas APK 166.23 panta otrajā daļā.

Ņemot vērā iepriekš minēto secināts, ka Protokolā, pamatojoties uz lietā esošo pierādījumu izvērtējumu, ir skaidri un nepārprotami norādīta

konkrētā administratīvā pārkāpuma būtība - piedāvājumu izvērtēšanas laikā atzīstot Pretendentu par atbilstošu Nolikuma 1.9.1., 2.3. un 4.1.1. punkta

prasībām, lai gan Pretendentam nebija atļaujas (licences) veikt Iepirkuma priekšmeta 4.daļā minēto preču piegādi, nav ievērotas Nolikuma 1.9.1. un

4.1.1. punktā minētās pretendentu atlases prasības un Nolikuma 2.3.punkta prasības, pārkāpjot PIL 9.panta septīto daļu, tādējādi Sūdzības iesniedzējs ir

izdarījis administratīvo pārkāpumu, par kuru administratīvā atbildība ir paredzēta Latvijas APK 166. 23 panta otrajā daļā, kas nosaka atbildību par

iepirkuma dokumentos noteikto pretendentu atlases prasību neievērošanu piedāvājumu izvērtēšanas laikā.

Apkopojot visu iepriekš minēto secināts, ka Protokola saturs atbilst Latvijas APK 248.panta pirmajā daļā izvirzītajām prasībām, tajā ir sniegts

pierādījumu izklāsts un to izvērtējums, kā arī norādīta pārkāpuma būtība. Attiecīgi nav konstatēti Biroja ētikas kodeksa pārkāpumi Inspektores rīcībā.

[3.2.] Izvērtējot lietā esošos materiālus un Sūdzībā norādītos iebildumus par to, ka lietā nav konstatējams Latvijas APK 166. 23 panta otrajā daļā

minētais administratīvais pārkāpums un Sūdzības iesniedzēja vaina minētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, līdz ar to lietā nav konstatētas Latvijas

APK 166.23 panta otrajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma pazīmes, norādīts turpmāk minētais.

Latvijas APK 166. 23 panta otrajā daļā ir paredzēta administratīvā atbildība par iepirkuma dokumentos noteikto pretendentu atlases prasību vai

tehnisko specifikāciju prasību neievērošanu piedāvājumu izvērtēšanas laikā.

Atbilstoši Latvijas APK 9.panta pirmajai daļai par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības

izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par

kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība. Latvijas APK 272.pants noteic, ka institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu,

jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās

atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas

pareizā izlemšanā.

No minētā izriet, ka administratīvās atbildības pamats ir administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas jākonstatē Sūdzības iesniedzēja nodarījumā. Proti,

jākonstatē Latvijas APK paredzēto objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums - administratīvā pārkāpuma objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā

puse.

Tātad, lai atzītu, ka Sūdzības iesniedzējs ir izdarījis Latvijas APK 166. 23 panta otrajā daļā paredzēto pārkāpumu, ir jākonstatē, ka Sūdzības

iesniedzējs piedāvājumu izvērtēšanas laikā nav ievērojis Nolikuma 1.9.1. un 4.1.1. apakšpunktā noteiktās pretendentu atlases prasības, un attiecīgi ir

pārkāpis PIL 9.panta septīto daļu. Proti, ir jānoskaidro, vai Sūdzības iesniedzēja rīcība atbilst Latvijas APK 166. 23 panta otrajā daļā paredzētā

administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmēm.

No lietas materiāliem izriet, ka Iepirkuma komisija ar 2017.gada 20.oktobra lēmumu (piedāvājumu vērtēšanas protokols Nr.2017/53/3) nolēma

pieprasīt no Pretendenta iesniegt piedāvāto preču paraugus. Savukārt ar 2017.gada 23.novembra lēmumu (piedāvājumu vērtēšanas protokols

Nr.2017/53/4) iepirkuma komisija nolēma Pretendentam piešķirt līguma slēgšanas tiesības Iepirkuma priekšmeta 4.daļā par roku dzelžu iegādi.

Iepazīstoties ar iepriekš minētajiem Pasūtītāja piedāvājumu vērtēšanas protokoliem, konstatēts, ka tie nesatur iepirkuma komisijas lēmumu par

Pretendenta atbilstību Nolikuma 1.9.1. un 4.1.1.apakšpunktā noteiktajām kvalifikācijas prasībām. Vienlaikus ir norādāms, ka iepirkuma komisijas

2017.gada 20.oktobra piedāvājumu vērtēšanas protokolā Nr.2017/53/3 ir ietverts iepirkuma komisijas locekļa ziņojums par Pretendenta atbilstību

Nolikuma kvalifikācijas prasībām. Attiecīgi minētajā protokolā ir iekļauta tabula, kurā norādīts, ka Pretendents ir iesniedzis Nolikuma 4.1.1.

apakšpunktam atbilstošu apliecinājumu.

Saskaņā ar Nolikuma 2.3. apakšpunktā noteikto, iepirkuma komisija pārbauda pretendentu atbilstību Nolikuma 4.1.1. apakšpunktā izvirzītajām

kvalifikācijas prasībām tikai tam pretendentam, kuram atbilstoši piedāvājumu vērtēšanas kritērijiem būtu piešķiramas līguma slēgšanas tiesības. Atbilstoši

Nolikuma 7.punktam (piedāvājumu izvēles kritēriji) par pretendenta piedāvājuma izvēles kritēriju tiek noteikts piedāvājums, kas atbilst Nolikuma

1.pielikuma (Tehniskā specifikācija) norādītajiem un ir ar viszemāko līgumcenu par vienu preces vienību. No minētā var secināt, ka Pretendenta atbilstību

kvalifikācijas prasībām, iepirkuma komisijai bija pienākums vērtēt pēc Pretendenta piedāvājuma atzīšanas par atbilstošu Nolikuma 7.punktā minētajiem

piedāvājumu izvēles kritērijiem un pirms lēmuma pieņemšanas par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu Pretendentam.

No lietas materiāliem var konstatēt, ka 2017.gada 23.novembra piedāvājumu vērtēšanas sēdē (protokols Nr.2017/53/4) izslēgšanas noteikumi

pārbaudīti un Pretendenta iesniegto preču paraugi tika vērtēti un atzīti par atbilstošiem Nolikuma 1.pielikuma 4.daļas Tehniskās specifikācijas prasībām.

Tāpat no 2017.gada 23.novembra piedāvājumu vērtēšanas protokola Nr.2017/53/4 ir redzams, ka, izvērtējot Pretendenta preču paraugus un atzīstot tos

par atbilstošiem Nolikuma 1.pielikuma tehniskajām prasībām, iepirkuma komisija nolēma, ka saskaņā ar piedāvājuma izvēles kritēriju Iepirkuma līguma

slēgšanas tiesības Iepirkuma 3.daļā (Rokas metāla detektoru iegāde) un 4.daļā (Speciālo līdzekļu - Roku dzelžu iegādei) būtu piešķiramas Pretendentam

un pamatojoties uz PIL 9.panta trīspadsmito daļu, nolēma atzīt Pretendentu par uzvarētāju Iepirkumā un piešķirt viņam līguma slēgšanas tiesības

Iepirkuma 3.daļā (Rokas metāla detektoru iegāde) un 4.daļā (Speciālo līdzekļu - Roku dzelžu iegāde). No minētā izriet, ka iepirkuma komisijai, pēc

lēmuma pieņemšanas par to, ka Pretendentam būtu piešķiramas līguma slēgšanas tiesības Iepirkuma 3. un 4. daļā, saskaņā ar Nolikuma 2.3 apakšpunkta

noteikumiem, bija pienākums izvērtēt Pretendenta atbilstību Nolikuma kvalifikācijas prasībām.

Ievērojot iepriekš minēto, kā arī izvērtējot lietas materiālus, nav viennozīmīgi konstatēts, kad pilnībā ir veikta pretendentu atbilstības pārbaude

Nolikumā izvirzītajām pretendentu atlases prasībām. Līdz ar to lietas ietvaros pastāv šaubas, vai 2017.gada 20.oktobra piedāvājumu vērtēšanas

protokolā Nr.2017/53/3 ir veikta pilnīga pretendentu atbilstības pārbaude pretendentu atlases prasībām un vai Pretendenta atbilstība atkārtoti bija

jāpārbauda, piešķirot līguma slēgšanas tiesības.

PIL 9.panta trīspadsmitā daļa nosaka, ka iepirkuma komisija par uzvarētāju iepirkumā atzīst pretendentu, kurš izraudzīts atbilstoši iepirkuma

nolikumā noteiktajām prasībām un kritērijiem un nav izslēdzams no dalības iepirkumā saskaņā ar šā panta astoto daļu. No minētā izriet, ka par uzvarētāju

Iepirkumā iepirkuma komisija bija tiesīga atzīt tikai tādu pretendentu kurš atbilst visām Nolikumā izvirzītajām tehniskajām un finanšu piedāvājuma

prasībām, kā arī visiem kvalifikācijas kritērijiem, tostarp, no Nolikuma 1.9.1., 4.1.1.apakšpunktā izvirzītajām kvalifikācijas prasībām.

N o 2017.gada 23.novembra piedāvājumu vērtēšanas protokola Nr. 2017/53/4 izriet, ka iepirkuma komisija, pieņemot lēmumu par to, ka

Pretendentam būtu piešķiramas līguma slēgšanas tiesības un atzīstot Pretendentu par uzvarētāju iepirkumā, ir vērtējusi vienīgi Pretendenta piedāvājuma

atbilstību Nolikuma tehniskajām un finanšu prasībām, kā arī to vai uz Pretendentu ir attiecināms kāds no Publisko iepirkumu likuma 9.panta astotajā daļā

minētajiem izslēgšanas nosacījumiem. Vienlaikus ir konstatējams, ka minētais piedāvājumu vērtēšanas protokols nesatur ziņas par to, ka iepirkuma

komisija būtu vērtējusi Pretendenta atbilstību Nolikuma 1.9.1. un 4.1.1. apakšpunktā izvirzītajām pretendentu atlases prasībām.

Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka no lietas materiāliem nav konstatējams, ka iepirkuma komisija būtu pieņēmusi citu lēmumu par Pretendenta

atzīšanu par atbilstošu kvalifikācijas prasībām, ir uzskatāms, ka lēmumu atzīt Pretendentu par atbilstošu Nolikuma 1.9.1. un 4.1.1. apakšpunktā

noteiktajām pretendentu atlases prasībām, iepirkuma komisija pieņēma 2017.gada 23.novembrī, piešķirot Pretendentam līguma slēgšanas tiesības.

No Protokola un Sākotnējā lēmuma konstatējams, ka Sūdzības iesniedzējs ir saukts pie administratīvās atbildības par Latvijas APK 166. 23 panta

otrajā daļā minētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, jo ir pieņēmis lēmumu atzīt Pretendentu par atbilstošu Nolikuma 1.9.1., 4.1.1.apakšpunktā

norādītajām pretendentu atlases prasībām. Līdz ar to, izskatot sākotnējo sūdzību, nepieciešams izvērtēt, vai Sākotnējā lēmumā ir pareizi konstatēts, ka

iepirkuma komisija (t.sk. Sūdzības iesniedzējs) piedāvājumu izvērtēšanas laikā nav ievērojusi iepirkuma Nolikumā noteiktās pretendentu atlases prasības.

Iepazīstoties ar 2017.gada 23.novembra iepirkuma komisijas piedāvājumu vērtēšanas protokolu Nr.2017/53/4 ir konstatējams, ka 2017.gada

23.novembra iepirkuma komisijas sēdē piedalījās iepirkuma komisijas priekšsēdētāja un trīs iepirkuma komisijas locekļi (t.sk. Sūdzības iesniedzējs). Līdz

ar to var secināt, ka Sūdzības iesniedzējs ir piedalījies arī jautājuma izlemšanā un lēmuma pieņemšanā par Pretendenta atzīšanu par atbilstošu Nolikuma

1.9.1., 4.1.1. apakšpunktā norādītajām pretendentu atlases prasībām, proti, piešķirot Pretendentam līguma slēgšanas tiesības, ir pieņēmis lēmumu par

Pretendenta atbilstību Nolikuma 1.9.1., 4.1.1.apakšpunktā izvirzītajām pretendentu atlases prasībām.

Atbilstoši PIL 41.panta pirmajā daļā noteiktajam, pasūtītājs atlasa kandidātus un pretendentus saskaņā ar šā likuma 44., 45., 46., 47. un 48. pantā

noteiktajām kvalifikācijas prasībām, pārbauda piedāvājumu atbilstību iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām un izvēlas piedāvājumu

vai piedāvājumus saskaņā ar noteiktajiem piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem. PIL 44.panta pirmā daļa nosaka, ka pasūtītājs var pieprasīt pierādījumus

tam, ka attiecīgais piegādātājs ir reģistrēts, licencēts vai sertificēts atbilstoši reģistrācijas vai pastāvīgās dzīvesvietas valsts normatīvo aktu prasībām.

Savukārt, saskaņā ar PIL 9. panta trīspadsmito daļu iepirkuma komisija par uzvarētāju iepirkumā atzīst pretendentu, kurš izraudzīts atbilstoši

iepirkuma nolikumā noteiktajām prasībām un kritērijiem.

No minēto PIL tiesību normu, kā arī PIL 9.panta septītās daļas tiesiskā regulējuma izriet, ka, lai atzītu Pretendentu par uzvarētāju (t.i. piešķirtu

Pretendentam līguma slēgšanas tiesības), tam bija jāatbilst Nolikuma 1.9.1., 4.1.1.apakšpunktā izvirzītajām kvalifikācijas prasībām, no kā savukārt izriet

iepirkuma komisijas pienākums pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas Pretendentam pārliecināties un pārbaudīt Pretendenta atbilstību Nolikumā

ietvertajām pretendentu atlases prasībām. Vienlaicīgi ir norādāms, ka PIL 44.panta pirmā daļā ietvertās pasūtītāja tiesības pieprasīt pierādījumus tam, ka

attiecīgais piegādātājs ir reģistrēts, licencēts vai sertificēts atbilstoši reģistrācijas vai pastāvīgās dzīvesvietas valsts normatīvo aktu prasībām, konkrētajā

gadījumā ir tulkojamas kā pasūtītāja tiesības pieprasīt pierādījumus gan no pretendenta, gan no kompetentās iestādes, kas ir tiesīga izsniegt speciālo

atļauju (licenci) komercdarbības veikšanai ar speciālajiem līdzekļiem. Minētais norāda uz pasūtītāja pienākumu atbilstoši PIL 9.panta septītajai un

trīspadsmitajai daļai pārbaudīt pretendenta sniegto ziņu patiesumu un tiesībām pieprasīt nepieciešamos pierādījumus, lai pārliecinātos par pretendenta

sniegto ziņu patiesumu.

Attiecībā uz Sūdzības iesniedzēja sūdzībā norādīto, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 10.februāra noteikumu Nr.63 „Licenču un

sertifikātu reģistra noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.63) 25.punktu Pasūtītājam nav piešķirtas piekļuves tiesības Licenču un sertifikātu reģistram un

nav tiesību Licenču un sertifikātu reģistrā iekļautās ziņas izmantot Pasūtītāja normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildei, ir norādāms, ka iepirkuma

komisijai (t.sk. Sūdzības iesniedzējam) konkrētajā gadījumā bija pienākums pieprasīt un iegūt tādus pierādījumus, kas pēc būtības pierāda, ka

piegādātājs ir reģistrēts, licencēts vai sertificēts atbilstoši reģistrācijas vai pastāvīgās dzīvesvietas valsts normatīvo aktu prasībām, nevis paļauties tikai uz

paša pretendenta sniegtu apliecinājumu.

Kā jau Sākotnējā lēmumā minēts, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnešu kolēģija ar 2016.gada 12.decembra rīcības sēdes

lēmumu atteica ierosināt kasācijas tiesvedību lietā Nr.A420146315, kurā atzina Administratīvās rajona tiesas 2015.gada 29.oktobra spriedumā norādīto,

ka pretendenta atbilstības pārbaude atlases kritērijiem nevar būt formāla, par pamatotu un tiesisku. Proti, pat ja nolikumā nebūtu noteikts, ka sertifikāti,

atļaujas vai licences jāpievieno piedāvājumam, pasūtītājam būtu jāpārzina tie normatīvie akti, kas reglamentē iepirkuma priekšmeta specifiku, un iespēju

robežās jāpārbauda pretendentu atbilstība vai jālūdz pretendentiem ar pierādījumiem apliecināt savu atbilstību. Nav pieļaujams, ka valsts budžeta līdzekļi

tiek tērēti komercsabiedrībai, kurā netiek ievērots normatīvais regulējums.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tā kā prasība par atbilstošas licences nepieciešamību izriet ne tikai no Nolikuma, bet arī no normatīvajiem aktiem,

iepirkuma komisijai (t.sk. Sūdzības iesniedzējam) bija pienākums īpaši pārliecināties par Pretendenta atbilstību Nolikumā izvirzītajām kvalifikācijas

prasībām attiecībā uz tiesībām veikt konkrēto piegādi.

Tomēr, kā tas izriet no lietas materiāliem, tā vietā, lai pārliecinātos par Pretendenta sniegto ziņu patiesumu, iepirkuma komisija (t.sk. Sūdzības

iesniedzējs), neveicot Pretendenta atbilstības pārbaudi Nolikumā izvirzītajām kvalifikācijas prasībām atbilstoši PIL tiesiskajam regulējumam, pieņēma

lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu Pretendentam, tādējādi atzīstot Pretendentu par atbilstošu Nolikuma 1.9.1., 4.1.1.apakšpunktā

izvirzītajām pretendentu atlases prasībām, lai gan Pretendentam nebija speciālās atļaujas (licences) veikt Iepirkuma priekšmeta 4.daļā minēto preču

piegādi.

Tas apstāklis, ka iepirkuma komisija (t.sk. Sūdzības iesniedzējs) paļāvās uz Biroja tīmekļvietnē publicēto informāciju par Pretendenta iepirkumu

procedūru rezultātā noslēgtajiem līgumiem ar citiem pasūtītājiem par līdzīga rakstura precēm, nav uzskatāms par objektīvu pierādījumu tam, ka

Pretendents automātiski ir atzīstams par atbilstošu arī Nolikumā izvirzītajām kvalifikācijas prasībām.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, ka arī to, ka Sūdzības iesniedzējs, piešķirot Pretendentam līguma slēgšanas tiesības, faktiski atzina Pretendentu

par atbilstošu Nolikumā izvirzītajām kvalifikācijas prasībām, Sūdzības iesniedzēja vaina Sākotnējā lēmumā norādītā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā

ir pierādīta.

Līdz ar to Sākotnējā lēmumā ir pareizi secināts, ka konkrētajā gadījumā par izdarīto administratīvo pārkāpumu atbild pārkāpuma tiešais izdarītājs -

Sūdzības iesniedzējs, kurš atzina Pretendentu par atbilstošu Nolikumā izvirzītajām kvalifikācijas prasībām.

[3.3.] Attiecībā uz Sūdzībā norādīto, ka Sākotnējā lēmumā piemērotais sods - naudas sods, nav samērīgs nodarītajam, ir norādāms sekojošais.

Iepazīstoties ar Sākotnējā lēmumā sniegto Sūdzības iesniedzēja vainas formas un nodarītā kaitējuma sabiedrības interesēm izvērtējumu, ir

konstatējams, ka Sākotnējā lēmumā piemērotais sods - naudas sods un tā apmērs atbilst Sūdzības iesniedzēja vainas formai un nodarītajam kaitējumam.

Turklāt ir norādīs, ka par Latvijas APK 166.23 panta otrajā daļā minētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu likumdevējs nav paredzējis citu soda veidu

kā vien naudas sodu.

Atbilstoši Latvijas APK 21.panta pirmajā daļā noteiktajam, ja ziņas par administratīvo pārkāpumu ir pietiekamas, lai konstatētu, ka izdarītais

pārkāpums ir maznozīmīgs, institūcija (amatpersona), kurai piekritīga lietas izskatīšana, ir tiesīga neuzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību vai izbeigt

uzsākto lietvedību un atbrīvot personu no administratīvās atbildības, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu.

Šai sakarā norādīs, ka iespēja atbrīvot personu no administratīvās atbildības esot attiecināma uz tādiem administratīvajiem pārkāpumiem, kuru

radītais tiesiski aizsargāto interešu apdraudējums, ievērojot pārkāpuma raksturu un pārkāpēja personību, nav uzskatāms par tik būtisku, lai piemērotu

administratīvo sodu, proti, ja personas izdarītais administratīvais pārkāpums konkrētajos apstākļos nav radījis reālu apdraudējumu tiesiski aizsargātajām

interesēm.

Izvērtējot lietas materiālus, ir konstatējams, ka Sūdzības iesniedzējs, izdarot šajā lēmumā konstatēto administratīvo pārkāpumu, ir radījis reālu

piegādātāju tiesību uz atklātām iepirkuma procedūrām, brīvu konkurenci, vienlīdzību un taisnīgu attieksmi aizskārumu, kā arī nav nodrošinājis valsts un

pašvaldību līdzekļu efektīvu izmantošanu. Līdz ar to Sūdzības iesniedzēja izdarītais pārkāpums nevar tikt atzīts par maznozīmīgu.

[3.4.] Izvērtējot izdarītā administratīvā pārkāpuma apstākļus kopumā, ievērojot to, ka Sūdzības iesniedzējs Sūdzībā nav norādījis jaunus, iepriekš

nezināmus faktus, kas būtu par pamatu Sākotnējo lēmumu atcelt un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietvedību, Iestādes ieskatā administratīvā

pārkāpuma lietvedības ietvaros ir pierādīts Latvijas APK 166. 23 panta otrajā daļā minētā administratīvā pārkāpuma sastāvs un Sūdzības iesniedzējs

pamatoti saukts pie administratīvās atbildības, savukārt Sūdzībā ietvertie argumenti noraidāmi kā nepamatoti.

[4.] 2018.gada 28.septembrī Zemgales rajona tiesā Jelgavā saņemta Sūdzība, kurā lūgts atcelt Lēmumu un Iestādes vadītājai D.Gailei sniegts

rakstisku atvainošanos Sūdzības iesniedzējam par goda un cieņas aizskaršanu (lietas lapas 4-15).

Sūdzība pamatota ar šādiem argumentiem:

[4.1.] Sūdzības iesniedzējam, ierodoties uz Protokola sastādīšanu, viņš tika mutiski iepazīstināts ar viņa normatīvos aktos minētajām tiesībām,

piedāvāts mutiski izklāstīt ierosinātās administratīvā pārkāpuma lietas būtību un jau sagatavotā un papīra formātā izdrukātā Protokola saturu. Protokolā

minētais, ka Sūdzības iesniedzējs atteicies sniegt paskaidrojumus, neatbilst patiesībai. Sūdzības iesniedzējs nav ticis iepazīstināts ar lēmumu par

lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā.

[4.2.] Lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā uzsākta 2018.gada 29.janvārī, Protokols sastādīts tikai 2018.gada 22.jūnijā.

Iestāde pirms Protokola sastādīšanas nav juridiski korekti izvērtējusi ierosinātās administratīvā pārkāpuma lietas tiesiskos un faktiskos apstākļus,

nav atsaukusies uz normatīvajiem aktiem, kas tieši reglamentē Pārvaldes darbības specifiku speciālo līdzekļu aprites jomā.

Protokolā nav sniegts: 1) atbilstošā tiesiskā regulējuma izvērtējums; 2) atbilstoša tiesiskā regulējuma izvērtējums kopsakarā ar

citiem normatīvajiem aktiem, konstatējot to savstarpējo sakarību un mijiedarbību; 3) sistēmiskā tiesiskā regulējuma izvērtējums; 4) atbilstoša tiesiskā

regulējuma izvērtējums kopsakarā ar faktiskajiem apstākļiem; 5) sistēmiskā tiesiskā regulējuma izvērtējums kopsakarā ar faktiskajiem apstākļiem; 6)

izteiktā atzinuma tiesiskā pamatotība; 7) pierādījumi, kas norādītu uz Sūdzības iesniedzēja tiesiskajam regulējumam neatbilstošu rīcību; 8)

Ieslodzījuma vietu pārvaldes (turpmāk – IeVP) kā izskatāmajā lietā kompetentas iestādes, atzinums; 9) Sūdzības iesniedzēja paskaidrojumi un viedoklis.

Tādejādi Protokolā norādītie tiesiskie un faktiskie apstākļi nevar būt par pamatu Sūdzības iesniedzēja saukšanai pie administratīvās atbildības, jo

Protokolā nav norādīts kādas tieši Sūdzības iesniedzēja prettiesiskās darbības veido administratīvo pārkāpumu, savukārt, Protokolā norādītie apstākļi

nevar būt vērtējami kā pierādījumi, jo neatbilst tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem.

[4.3.] Saskaņā ar Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma 25.panta otro daļu, IeVP īpašumā (valdījumā) esošo ieroču un speciālo līdzekļu

glabāšanas, nēsāšanas, izmantošanas un pielietošanas kārtību nosaka IeVP darbību reglamentējoši normatīvie akti, bet kārtību, kādā minētās institūcijas

iegādājas un realizē ieročus, munīciju un speciālos līdzekļus, nosaka Ministru kabineta 2016.gada 23.februāra noteikumi Nr.109 “Kārtība, kādā valsts un

pašvaldību iestādes iegādājas un realizē ieročus, munīciju un speciālos līdzekļus” (turpmāk - Noteikumi Nr.109).

Noteikumu Nr.109 3.punkts paredz, ka šo noteikumu 2.punktā minētās iestādes, tajā skaitā IeVP (2.7. apakšpunkts), ieroču, munīcijas un

speciālo līdzekļu iegādi organizē saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā.

Iepirkums IeVP tika organizēts PIL 9.pantā noteiktajā kārtībā iepirkuma komisijai sagatavojot Nolikumu.

Izvērtējot PIL 9.panta ceturtās daļas prasības, kopsakarā ar Nolikumu, nav konstatējamas neatbilstības un pretrunas PIL 9.panta ceturtajā daļā un

44.panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām. Proti, Nolikuma 4.1.1. un 4.1.2. apakšpunkts paredz pretendenta pienākumu iesniegt šādus profesionālās

atbilstības pierādījumus: 1. apliecinājumu, kas apstiprina, ka pretendents ir reģistrēts, licencēts vai sertificēts atbilstoši attiecīgās valsts normatīvo aktu

prasībām un tam ir tiesības veikt komercdarbību preču piegādes jomā atbilstoši iepirkuma priekšmetam 2. apliecinājumu, kas

apstiprina, ka pretendents vismaz 2 (divus) gadus darbojas Nolikuma 1.3.punkta norādītājā jomā, un preču piegādē pretendentam ir pieredze vismaz 3

(trīs) gadus Iepirkuma priekšmetam atbilstošu līgumu izpildē juridiskām personām un valsts pārvaldes iestādēm, kas pilnībā atbilst PIL 44.panta pirmās

daļas noteiktajām prasībām.

Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka, lai nodarbotos ar ieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu, šaujamieroču

būtisko sastāvdaļu vai šaujamieroču munīcijas sastāvdaļu, vai šāviena trokšņa slāpētāju (klusinātāju) izgatavošanu, realizēšanu vairumtirdzniecībā vai

mazumtirdzniecībā, eksportu vai importu, kā arī ieroču vai speciālo līdzekļu remontu, fiziskajai un juridiskajai personai ir nepieciešama speciālā atļauja

(licence). No minētā izriet, ka pretendentam, iesniedzot Iepirkuma nolikumā paredzētā satura piedāvājumu par preču iegādi ar piegādi, “a priori” pirms

komercdarbības uzsākšanas speciālo līdzekļu aprites jomā ir jābūt licencētam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā. Ievērojot minēto

normatīvajos aktos reglamentēto obligāti izpildāmo prasību, nav apšaubāms, ka pretendentam pastāv pienākums sniegt patiesu informāciju par veikto

komercdarbību preču piegādes jomā atbilstoši iepirkuma priekšmetam.

Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma 41.panta sestā daļā noteic, ka licenču un sertifikātu reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu, iekļaušanas,

izmantošanas un dzēšanas kārtību, kā arī institūcijas, kurām piešķirama piekļuve šajā reģistrā iekļautajām ziņām, nosaka Ministru kabineta 2015. gada

10.februāra noteikumi Nr.63 “Licenču un sertifikātu reģistra noteikumi” (turpmāk - Noteikumi Nr.63). Licenču un sertifikātu reģistra (informācijas

sistēma) turētājs un pārzinis saskaņā ar Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma 41.panta piekto daļu ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.

IeVP atbilstoši Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 2.panta pirmajai daļai ir Tieslietu ministrijas padotībā (pārraudzības formā) esoša valsts

pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku apcietinājuma kā drošības līdzekļa un brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildes jomā.

Noteikumu Nr.63 25.punktā norādītas valsts institūcijas, kurām ir tiesības piekļūt reģistrā iekļautajām ziņām un izmantot tās normatīvajos aktos

noteikto funkciju veikšanai un, saskaņā ar šeit minēto, IeVP nav piešķirtas piekļuves tiesības Licenču un sertifikātu reģistram, kā arī nav tiesību šajā

reģistrā iekļautās ziņas izmantot IeVP funkciju (apcietinājuma kā drošības līdzekļa un brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildes nodrošināšana)

izpildei.

Izvērtējot iepriekš norādīto kopsakarā ar PIL 9.panta ceturtās daļas 2.punkta prasībām, tika konstatēts, ka PIL 44.panta pirmā daļa noteic, ka

Pasūtītājs var pieprasīt pierādījumus tam, ka attiecīgais piegādātājs ir reģistrēts, licencēts vai sertificēts atbilstoši reģistrācijas vai pastāvīgās dzīvesvietas

valsts normatīvo aktu prasībām.

No PIL 44.panta pirmās daļas satura secināms, ka tiesību normas mērķis ir normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos garantēt valsts institūcijai

tiesības būt informētai par pretendenta komercdarbību atbilstoši iepirkuma priekšmetam, it īpaši, gadījumos, ja valsts institūcijai pastāv pamatotas

aizdomas (ar normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kompetencē oficiāli iegūtajiem pierādījumiem pamatots secinājums), ka pretendents sniedz

nepatiesu informāciju. Proti, pamatotu aizdomu gadījumā tiesību norma Pasūtītājam piešķir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārliecināties,

vai pretendents ir sniedzis patiesu informāciju par pretendenta atbilstību iepirkuma nolikuma prasībām, bet neuzliek valsts institūcijai pienākumu rīkoties

ārpus normatīvajos aktos noteiktās kompetences, turklāt vienādi atšķirīgos faktiskajos un tiesiskajos apstākļos.

Minētā tiesību norma Pasūtītājam neuzliek pienākumu nodrošināt konkrētā veida vai konkrētās formas pierādījumus.

Attiecīgi izskatāmajā lietā Iepirkuma komisija, pieprasot pierādījumus, rīkojās atbilstoši normatīvajam regulējumam, līdz ar to Iepirkuma Nolikuma

saturs, tajā ietvertas nodaļas un nosacījumi (prasības) pilnībā atbilst PIL prasībām.

[4.4] PIL 9.panta septītā daļa noteic, ka pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām iepirkuma komisija izvērtē iesniegtos piedāvājumus, veic

pretendentu atlasi un izvēlas vienu vai vairākus piedāvājumus, ievērojot šā likuma 41.panta prasības.

PIL 41.panta pirmā daļa noteic, ka Pasūtītājs atlasa kandidātus un pretendentus saskaņā ar šā likuma 44.(atbilstība profesionālās darbības

veikšanai), 45.(saimnieciskais un finansiālais stāvoklis), 46.(tehniskās un profesionālās spējas), 47.(kvalitātes vadības standarti) un 48.pantā (vides

vadības standarti) noteiktajām kvalifikācijas prasībām, pārbauda piedāvājumu atbilstību iepirkuma procedūras dokumentos noteiktajām prasībām un

izvēlas piedāvājumu vai piedāvājumus saskaņā ar noteiktajiem piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem.

No minētā izriet, ka Sūdzības iesniedzēja kā Iepirkuma komisijas locekļa pienākums ir pretendentu piedāvājumus vērtēt, neatkāpjoties no

Iepirkuma procedūras dokumentos, tajā skaitā, Nolikumā noteiktajām prasībām, nepārkāpjot Nolikumā noteiktās prasības, ko tas arī darīja.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka izskatāmajā lietā ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma

vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma regulējumu, IeVP kompetenci nevar vērtēt atrauti no Iepirkuma

komisijas kompetences, jo tā darbojas IeVP interesēs, saskaņā ar valsts institūcijai speciālo līdzekļu aprites jomā normatīvajos aktos noteikto

kompetenci.

Turklāt arī PIL 25.panta piektā daļa noteic, ka iepirkuma komisijas lēmums ir saistošs pasūtītājam, ja tiek slēgts iepirkuma līgums. Tādējādi

Iepirkuma komisijas kompetences apjoms (piešķirtas tiesības), ja tā darbojas Pasūtītāja interesēs, nevar būt plašāks par Pasūtītājam normatīvajos aktos

noteikto kompetenci.

Ņemot vērā minēto, Iepirkuma komisijas rīcība atbilst normatīvo aktu prasībām un ir tiesiska, bet Protokolā norādītie secinājumi par Iepirkuma

komisijas izdarīto administratīvo pārkāpumu ir nepamatoti.

[4.5.] Saskaņā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 23.panta piekto daļu speciālo līdzekļu veidus un kārtību, kādā tos lieto ieslodzījuma vietu

amatpersonas, nosaka Ministru kabineta 2015.gada 9.jūnija noteikumi Nr.283 "Kārtība, kādā Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas lieto speciālos

līdzekļus" (turpmāk - Noteikumi Nr.283), kuru 2.punktā norādīti speciālie līdzekļi un to veidi, kurus IeVP ir atļauts lietot.

Lai nodrošinātu kvalitatīvu un tiesiskajam regulējumam atbilstošu Iepirkuma procedūru, Iepirkuma komisija, atbilstoši PIL 24.panta otrajai daļai,

pretendentu piedāvājumu vērtēšanas procedūrā kā ekspertu (bez balss tiesībām) speciālo līdzekļu aprites un to pielietošanas jomā pieaicināja IeVP

centrālā aparāta Uzraudzības daļas priekšnieku pulkvežleitnantu /pers. B/, kurš Iepirkuma komisijai neizteica nekādus aizrādījumus, iebildumus,

komentārus vai ierosinājumus, ko apliecina 2017.gada 20.oktobra Piedāvājumu vērtēšanas protokols Nr.2017/53/3 un 2017.gada 23.novembra

Piedāvājumu vērtēšanas protokols Nr. 2017/53/4.

Tādējādi IeVP kā Pasūtītājs un Iepirkuma komisija Iepirkumu organizēja un īstenoja atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, pilnā apjomā

realizēja PIL 44.panta pirmajā daļā 24.panta otrajā daļas paredzētas tiesības, bet Protokolā nepamatoti norādīts, ka pretendentu atbilstības pārbaude

nolikuma prasībām veikta formāli.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka PIL tiesiskais regulējums neuzliek Pasūtītājam un tā jurisdikcijā izveidotajai iepirkuma komisijai, pildot

pienākumus, veikt kriminālprocesuālās vai administratīvā pārkāpuma atklāšanas darbības, minētais ir citu valsts institūciju kompetencē. Turklāt arī

Latvijas APK, salīdzinājumā ar citām kodeksā norādītajām valsts institūcijām, nereglamentē IeVP kompetenci administratīvi sodīt personas, kuras tai

sniedz apzināti nepatiesu informāciju.

[4.6.] No Protokola secināms, ka IeVP kā Pasūtītājam un Iepirkuma komisijai uzlikts par pienākumu pārbaudīt citas valsts institūcijas tīmekļvietnē

esošo informāciju, kas vienlaikus kļuva par pamatu administratīvā pārkāpuma lietas ierosināšanai saskaņā ar Latvijas APK 166.23 panta otro daļu.

Ikvienas valsts iestādes tīmekļvietnes (mājaslapas) saturu, to apjomu un kārtību, kādā katra valsts iestāde ievieto informāciju tīmekļvietnē

(mājaslapā), lai nodrošinātu tās pieejamību, reglamentē Ministru kabineta 2007.gada 6.marta noteikumi Nr.171 “Kārtība, kādā iestādes ievieto

informāciju internetā” (turpmāk - Noteikumi Nr. 171).

Noteikumu Nr.171 4.punkts paredz katras valsts iestādes pienākumu Iestādes mājaslapā ievietoto informāciju aktualizēt ne retāk kā reizi nedēļā, ja

šajos noteikumos nav noteikts citādi. Minēto noteikumu 6.punkts noteic, ka par šo noteikumu ievērošanu ir atbildīgs iestādes vadītājs, bet saskaņā ar

noteikumu 11.3.apakšpunktu sadaļā “Pakalpojumi iekļauj iestādes sniegto pakalpojumu sarakstu, kā arī saiti uz attiecīgo pakalpojumu vienotajā

pakalpojumu portālā (www.latvija.lv). Noteikumu Nr.171 12.punkts uzliek valsts iestādei pienākumu mājaslapā norādīt ievietotās informācijas

aktualizēšanas datumu un laiku.

Valsts policijas tīmekļvietnē sadaļā “Pakalpojumi”, turpmāk “Licences, sertifikāti, atļaujas” vietnē “Licenču un sertifikātu saraksti” (turpmāk – VP

Tīmekļvietnē) ir izvietoti licenču un sertifikātu saraksti, tajā skaitā ar norādēm “Licencēto ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu izgatavošanas un realizācijas

uzņēmumu saraksts” un “Licencēto ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu realizācijas uzņēmumu saraksts”. Tehniski nospiežot uz VP tīmekļvietnē minētajām

norādēm veras vaļā MS Office Word dokuments, nevis saite uz attiecīgo pakalpojumu vienotajā pakalpojumu portālā www.latvija.lv) kā to paredz

Noteikumu Nr.171 11.3.apakšpunkts, informācija netiek atjaunota 4.punktā noteiktajā termiņā.

Saskaņā ar VP Tīmekļvietnē 2018.gada 25.jūnijā norādīto informācija pēdējo reizi tika atjaunota (aktualizēta) 2018.gada 14.jūnijā, proti, no

pārbaudes brīža 12 dienas atpakaļ.

Saskaņā ar PIL 44.panta ceturto daļu Pasūtītājam ir aizliegts noteikt prasības attiecībā uz minimālo laiku kopš piegādātāja reģistrēšanas,

licencēšanas vai pilnvarošanas, vai kļūšanas par noteiktas organizācijas biedru.

Protokolā norādītais pienākums IeVP uzticēties informācijai Word formātā, kas objektīvi nevar būt pielīdzināma aktīvajiem datiem Licenču un

sertifikātu reģistrā un kura, atbilstoši minētajā tīmekļvietnē norādītajam (pirmo reizi skatīts 25.06.2018) 12 (divpadsmit) dienas nav atjaunota, var radīt

situācijas, kurās IeVP kā Pasūtītājs un tās izveidotā Iepirkuma komisija var būtiski un nepamatoti ierobežot pretendenta tiesības, ja tiesiskie apstākļi

atšķirsies no tīmekļvietnē norādītajiem faktiskajiem apstākļiem, kas nav Licenču un sertifikātu reģistra aktīvie dati, un var būt par pamatu juridiski

nepamatotu secinājumu izdarīšanai un prettiesiska lēmuma pieņemšanai.

Tādējādi Protokolā IeVP kā Pasūtītajam un Iepirkuma komisijai uzliktais pienākums pārbaudīt citas valsts institūcijas tīmekļvietnē esošo

informāciju un uz šī pamata izdarītie secinājumi nav pamatoti ar tiesisko regulējumu. Līdz ar to nav pamata Iepirkuma komisijas rīcību uzskatīt par

prettiesisku, bet Iepirkuma ietvaros veikto pretendentu atbilstības pārbaudi nolikuma prasībām uzskatīt par formālu.

[4.7.] Atbilstoši Latvijas APK 272.pantam un 9.panta pirmajai daļai administratīvās atbildības pamats ir administratīvā pārkāpuma sastāvs, t.i.,

personas nodarījumā jākonstatē Latvijas APK paredzēto objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums - administratīvā pārkāpuma objekts, objektīvā puse,

subjekts un subjektīvā puse (skat. Augstākās tiesas Senāta 2006.gada 22.decembra spriedumu lietā SKA-571/2006). Ja kaut viena no

administratīvā pārkāpuma sastāvu veidojošām pazīmēm iztrūkst, atzīstams, ka nodarījumā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Protokolā norādīts, ka Sūdzības iesniedzējs izdarījis Latvijas APK 166.23 panta otrajā daļā minēto administratīvo pārkāpumu.

Atbilstoši Latvijas APK 272., 274.pantiem institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, ir jākonstatē, vai ir izdarīts

administratīvais pārkāpums, kā arī administratīvā pārkāpuma faktiskos un tiesiskos apstākļus.

Ar faktiskiem apstākļiem administratīvā pārkāpuma lietā jāsaprot konstatētā pārkāpuma būtība (pārkāpuma izdarīšanas laiks, vieta, izdarīšanas

veids, sekas utt.), bet par tiesiskiem apstākļiem - pierādījumi, uz kuriem pamatoti secinājumi, un argumenti, uz kuru pamata pierādījumi noraidīti. Attiecīgi

soda noteikšanas pamats ir konkrētā administratīvā pārkāpuma izdarīšana. Administratīvo sodu var noteikt par personas izdarīto administratīvo

pārkāpumu, nevis par to, ka attiecībā pret personu ir sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols (skat. Latgales Apgabaltiesas 2016.gada

18.janvāra spriedumu lietā Nr.126021215). Protokolā Iepirkuma nolikuma punktu, PIL, Latvijas APK normu citēšana, kā arī citas valsts institūcijas

viedokļa sniegšana par darbībām, kuras veica un kuras bija jāveic Iepirkuma komisijai neveido administratīvā pārkāpuma sastāvu.

No Latvijas APK 22.panta noteikumiem izriet, ka administratīvo sodu var piemērot tikai tai personai, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu.

Atbilstoši konstatētajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem nav konstatēta pretendentu atlases prasību vai tehnisko specifikāciju prasību

neievērošana piedāvājumu izvērtēšanas laikā, attiecīgi nav konstatēts Latvijas APK 166.23 panta otrajā daļā paredzētais administratīvais pārkāpums, nav

konstatēts arī pamats Iepirkuma komisijas rīcību uzskatīt par nepamatotu, formālu un prettiesisku.

Saskaņā ar Latvijas APK 239.panta 1.punktu lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis

notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Izvērtējot visu iepriekš norādīto, ir secināms, ka konkrētajos tiesiskajos un faktiskajos apstākļos Iestāde neizvērtēja un nekonstatēja, kāda tieši

Iepirkuma komisijas, tajā skaitā Sūdzības iesniedzēja un katra locekļa atsevišķi, rīcība veido Latvijas APK 166. 23 panta otrajā daļā paredzēto

administratīvo pārkāpumu, jo Iepirkuma komisija rīkojas saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu, atbilstoši Iepirkuma nolikuma prasībām, ievērojot

IeVP kā Pasūtītāja, kura interesēs darbojas Iepirkuma komisija, normatīvajos aktos noteikto kompetenci.

Sūdzības iesniedzēja ieskatā Iepirkuma komisijas rīcība ir tiesiska un juridiski pamatota, atbilst konstatētajiem faktiskajiem apstākļiem un normatīvo

aktu regulējumam. Līdz ar to ir nepamatots Protokolā norādītais, ka Iepirkuma komisija ir formāli vērtējusi pretendentu piedāvājumus un nav ievērojusi

pretendentu atlases prasības vai tehnisko specifikāciju prasības piedāvājumu izvērtēšanas laikā.

Ņemot vērā, ka Iepirkuma komisijas rīcībā nav konstatēts administratīvā pārkāpuma sastāvs, Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka iesāktā

administratīvā pārkāpuma lietvedība bija jāizbeidz.

[4.8.] Lēmums pieņemts, pamatojoties uz: 1) juridiski nekorekti noformētu Protokolu ar pretrunīgo saturu 2) juridiski nekorekti un pretrunīgi

izvērtētajiem tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem 3) nepārzinot IeVP kompetenci, kas saistīta ar Iepirkuma priekšmetu, un darbības specifiku speciālo

līdzekļu aprites jomā reglamentējošos normatīvos aktus 4) ievērojot Protokola sastādītājas subjektīvi pausto viedokli 5) pilnībā ignorējot citus Sūdzības

iesniedzēja norādītos tiesiskos un faktiskos apstākļus vai izkropļojot to jēgu un interpretējot to pēc Protokola sastādītājas ieskatiem 6) neņemot vērā

administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros citu tā arī neizvērtēto tiesisko regulējumu, neiedziļinoties tajā un tajā ietvertajās tiesību normās.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka Informācijas atklātības likums, uz kura pamata ir izdoti Noteikumi Nr.171, un uz kuros reglamentēto informāciju

Protokolā un Lēmumā Sūdzības iesniedzējam uzlikts pienākums atsaukties, pārbaudīt un izmantot IeVP iepirkumos, saskaņā ar Informācijas atklātības

likuma 2.panta ceturto daļu neattiecas uz informācijas apmaiņu starp iestādēm, bet gan ir informācija par pakalpojumu nodrošināšanu sabiedrībai.

Savukārt, starpiestāžu sadarbība, tajā skaitā informācijas apmaiņa starp valsts iestādēm, notiek Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā, kas

konkrētajā lietā, kad Noteikumos Nr.63 IeVP nav piešķirtas piekļuves tiesības Licenču un sertifikātu reģistram, šobrīd objektīvi nevar būt īstenojama.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka citas valsts institūcijas tīmekļvietnē esošo informāciju objektīvi nav iespējams pielīdzināt pie aktīvajiem datiem

Licenču un sertifikātu reģistrā, tāpēc tā nevar tikt uzskatīta par uzticamu informācijas iegūšanas avotu IeVP vajadzībām. Tiesiskie un faktiskie apstākļi,

kuros IeVP, kuras interesēs darbojas Sūdzības iesniedzējs, liegta pieeja Licenču un sertifikātu reģistra datiem, nevar būt par pamatu soda piemērošanai

Sūdzības iesniedzējam, Sūdzības iesniedzēja rīcību uzskatīt par neatbilstošu normatīvajiem aktiem, Sūdzības iesniedzēja veikto pretendenta piedāvājuma

satura izvērtēšanu uzskatīt par formālu; bet publiski pieejamo informāciju, kas neatbilst normatīvo aktu saturiskām, aktualizēšanas un tehniskām prasībām,

uzskatīt par atbilstošu piemērošanai IeVP funkcijas - kriminālsoda kā brīvības atņemšana un drošības līdzekļa kā apcietinājums - izpildē. Tādējādi ir

konstatēts tiesiskās paļāvības principa pārkāpums.

Protokolā un Lēmumā norādītie apstākļi nav objektīvi un juridiski racionāli pierādīti, bet gan pamatoti ar subjektīvi pausto viedokli vai esošo

tiesisko un faktisko apstākļu izkropļojumu. Protokolā un Lēmumā izvirzītā subjektīvi Sūdzības iesniedzējam uzliktā pienākuma izpildes prasība nav

pamatota ne ar vienu tiesisko pamatu, turklāt ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem.

[4.9.] IeVP kā Pasūtītājs, tajā skaitā Iepirkuma komisija un Sūdzības iesniedzējs, organizējot Iepirkuma procedūru un sagatavojot Iepirkuma

procedūras dokumentus, ievēroja PIL, Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma, Noteikumu Nr.109, Noteikumu Nr.63 un Noteikumu Nr.283

prasības, kā arī realizēja PIL 44.panta pirmajā daļā Pasūtītajam paredzētās tiesības, pieprasot pierādījumus atbilstoši faktiskajiem apstākļiem un

tiesiskajam regulējumam, PIL 24.panta otrajā daļā paredzētas tiesības, pieaicinot ekspertu (bez balss tiesībām).

Iestāde nav juridiski korekti izvērtējusi visus Sūdzības iesniedzēja Paskaidrojumā un Lēmumā norādītos normatīvos aktus, kas reglamentē ne tikai

publisko iepirkumu jomu, tajā skaitā Iepirkuma nolikuma prasības, bet arī citus uz IeVP darbības specifiku speciālo līdzekļu aprites jomā attiecināmos

normatīvos aktus, turpmāk Lēmumā izkropļojot to jēgu kopsakarā ar faktiskajiem apstākļiem un subjektīvi pausto viedokli.

[4.10.] Iestāde nav aicinājusi Iepirkumu komisijas priekšsēdētāju /pers. C/, kas ir arī IeVP priekšniece vietniece un persona, kuras kompetencē

ietilpst īstenot IeVP centrālā aparāta Iepirkumu un līgumu daļas darbības kontroli un atbildēt par to kvalitāti, sniegt paskaidrojumus lietā.

Tādējādi ir konstatējams vienlīdzības principa pārkāpums. Tiesiskā vienlīdzība ir viena no pašām fundamentālākajām pamattiesībām, un tā izriet tieši

no vispārējā taisnīguma principa. Tiesiskās vienlīdzības principa piemērošana notiek, saprātīgi salīdzinot divas situācijas. Salīdzināšana tiek veikta divos

soļos. Vispirms uz kopīgo elementu pamata no teorētiski bezgalīgā situāciju daudzuma tiek atrastas divas “salīdzināmas” situācijas. Pēc tam, atrodot un

apsverot abu situāciju atšķirīgos elementus, tiek noteikts, vai atšķirīgā attieksme ir attaisnojama, kas konkrētajos apstākļos netika izpildīts. No

neattaisnotas nevienlīdzīgās attieksmes konstatācijas automātiski izriet tās prettiesiskums. Minētais dod Sūdzības iesniedzējam, kurš salīdzinājumā ar

/pers. C/, atrodas neizdevīgākajā situācijā, tiesības prasīt, lai attieksme pret viņu būtu tāda pati kā pret personu, kura atrodas izdevīgākajā situācijā.

Prasības pamats izriet no Latvijas Republikas Satversmē 91.pantā ikvienam garantētajām tiesībām, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un

tiesas priekšā un cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas, Latvijas APK 240. panta, kas noteic, ka administratīvo pārkāpumu lietas

tiek izskatītas, ievērojot principu, ka visas personas ir vienlīdzīgas likuma un institūcijas, kas izskata lietu, priekšā neatkarīgi no viņu izcelšanās, sociāla un

mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma, izglītības, valodas, attieksmes pret reliģiju, nodarbošanās veida un rakstura, dzīvesvietas un

citiem apstākļiem.

[4.11.] Lēmums neatbilst Latvijas APK 272.pantam, kas paredz, ka institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu,

jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās

atbildības, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā un ir pretrunā, uz ko norāda Lēmumā minētais, ka izskatāmās lietas

ietvaros netiek vērtēti pretendenta SIA /Nosaukums A/ rīcība un pienākumi, t.sk., pienākums sniegt patiesu informāciju par veikto komercdarbību preču

piegādes jomā atbilstoši iepirkuma priekšmetam, bet gan iepirkuma komisijas locekļa rīcības neatbilstība PIL izvērtējot Iepirkumā iesniegto SIA

/Nosaukums A/ piedāvājumu.

[4.12.] Lēmumā norādītais, ka Sūdzības iesniedzējs, izdarot šajā lēmumā konstatēto administratīvo pārkāpumu, ir aizskāris piegādātāju tiesības uz

atklātām iepirkuma procedūrām, brīvu konkurenci, vienlīdzību un taisnīgu attieksmi, kā arī nav nodrošinājis valsts un pašvaldību līdzekļu efektīvu

izmantošanu administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros objektīvi nav pierādīts, ko apliecina Protokolā un Lēmumā norādītais tiesisko un faktisko apstākļu

izvērtējums un neatbilst Latvijas APK 243.panta nosacījumiem, jo lietā nav IeVP kā kompetentās institūcijas atzinuma un Protokolā nav iekļauti Sūdzības

iesniedzēja paskaidrojumi.

[4.13.] Atbilde uz Sākotnējo sūdzību tika saņemta elektroniski, neskatoties uz to, ka Lēmumā ir atsauce uz Paziņošanas likuma 8.panta trešo daļu,

lai gan šajā situācijā bija jānorāda Paziņošanas likuma 9.pants, kas jau norāda uz nekompetenci.

Iepazīstoties ar Lēmumu, jāsecina, ka ir konstatējamas pretrunas ar Sākotnējā Lēmumā un Protokolā norādīto, jo Lēmumā norādīts, ka tieši ar

2017.gada 23.novembra iepirkumu komisijas lēmumu (piedāvājumu vērtēšanas protokols Nr.2017/53/4) ir pārkāpti normatīvie akti.

Lēmumā norādīts, ka izvērtējot lietas materiālus, ir konstatējams, ka Protokols ir sastādīts (parakstīts) Sūdzības iesniedzēja klātbūtnē 2018.gada

21.jūnijā plkst. 10:00, ko apliecina inspektores un Sūdzības iesniedzēja paraksti Protokolā. Savukārt, vēstulē Sūdzības iesniedzējs tika aicināts ierasties

Iestādē 2018.gada 22.jūnijā plkst. 10:00, kā arī Protokols tika sastādīts 2018.gada 22.jūnijā. Norāde uz datumu ir nekorekta, un liecina par

paviršību, izskatot iesniegto sūdzību, norāda, ka Lēmums pieņemts formāli, neiedziļinoties visos lietas materiālos.

Vienlaicīgi Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Iestādes vadītāja Lēmumā klaji aizskar Sūdzības iesniedzēja godu un cieņu, norādot, ka Protokols ir

sastādīts (parakstīts) Sūdzības iesniedzējas klātbūtnē. Šī norāde Lēmumā, nodēvējot Sūdzības iesniedzēju sieviešu dzimtē, rada neizpratni par Iestādes

vadītājas rīcības motīviem.

[5.] Saskaņā ar LAPK 289.6 panta pirmo daļu rajona (pilsētas) tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata rakstveida procesā. Rajona (pilsētas)

tiesa mutvārdu procesu nosaka pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to lūdz persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, cietušais vai prokurors.

Rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana notiek, nerīkojot tiesas sēdi. Izskatot lietu rakstveida procesā, nolēmumu tiesa pieņem uz

lietā esošo dokumentu pamata.

Lūgumi par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu mutvārdu procesā nav saņemti, tiesa nesaskata nepieciešamību noteikt lietas izskatīšanu

mutvārdu procesā, līdz ar to noteikta administratīvās lietas izskatīšana rakstveida procesā un saskaņā ar Latvijas APK 289. 6 panta ceturto daļu noteikts

termiņš paskaidrojumu iesniegšanai, noraidījumu pieteikšanai, citu pieteikumu un lūgumu iesniegšanai līdz 2018.gada 30.novembrim.

[6.] Lietā nav pieteikti noraidījumi, citi pieteikumi, lūgumi.

2018.gada 30.novembrī Zemgales rajona tiesā saņemti Iestādes paskaidrojumi, kuros norādīts sekojošais:

[6.1.] Izvērtējot sūdzību tiesai, Iestāde konstatē, ka tajā galvenokārt tiek sniegti argumenti, kuri Sūdzības iesniedzēja ieskatā pierāda Protokola un

Sākotnējā Lēmuma nepamatotību. Tāpat ir konstatējams, ka Sūdzības iesniedzējs sūdzībā tiesai atsaucas uz argumentiem un apstākļiem, kurus Sūdzības

iesniedzējs, iepriekš pārsūdzot Sākotnējo lēmumu, Sākotnējā sūdzībā nebija norādījis.

[6.2.] Ņemot vērā to, ka Sūdzības iesniedzējs argumentus tiesā iesniegtajai Sūdzībai, kas minēti šī lēmuma [4.1.] līdz [4.12.] punktos, nav gatavojis

pats, bet gan ir kopējis tos no citas IeVP iepirkuma komisijas locekles sūdzības Iestādei par tās lietā pieņemto inspektores lēmumu, ir kritiski vērtējamas

norādes uz lietas izskatīšanas faktiskajiem apstākļiem, kas nav objektīvi pārbaudāmas un turklāt pamatotas ar subjektīviem vērtējumiem un nievājošām

piezīmēm par inspektores kompetenci. Sūdzība nesatur pretargumentus Lēmumā minētajam un, ņemot vērā tās sagatavošanas apstākļus, satur vienīgi

Protokola un Sākotnējā lēmuma analīzi.

Iestāde norāda, ka Sūdzība satur apstākļus un argumentus, kas nebija minēti un pārsūdzēti Latvijas APK noteiktajā kārtībā augstākai Iestādei un

attiecīgi nav izvērtēti Lēmumā, līdz ar to šādi apstākļi nevar tikt izskatīti tiesā. Līdz ar to Birojs nesniegs skaidrojumu par šiem apstākļiem.

Attiecībā uz Sūdzībā minēto, ka Iepirkuma komisijai (t.sk. Sūdzības iesniedzējam) bija pienākums veikt papildu darbības SIA /Nosaukums A/

atbilstības atlases prasībām pārbaudei, Iestāde lūdz tiesu ņemt vērā gan Sākotnējā lēmumā, gan Lēmumā ietvertos argumentus.

Sūdzības iesniedzējs sūdzībā norāda, ka Iepirkuma komisija bija ieguvusi „atbilstošus pierādījumus” Pretendenta pārbaudei (Pretendenta valdes

locekļa apliecinājumu par to, ka Pretendents ir licencēts), tāpēc tai nevajadzēja faktu par to, vai Pretendents tiešām ir licencēts, pārbaudīt, iegūstot citus

pierādījumus. Iestāde norāda, ka to, vai piegādātājs ir vai nav licencēts, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem ir priekšnoteikums piegādātāja darbībai

licencējamajā jomā, nevar pārbaudīt, vienīgi balstoties uz paša piegādātāja apliecinājumu par šādas licences esamību. Gan Sākotnējā lēmumā, gan

Lēmumā ir minētas iespējas, kā Pasūtītāja iepirkuma komisijai, kuras kompetencē ir nodrošināt PIL prasībām atbilstoša iepirkuma norisi, Iepirkuma gaitā

bija iespējams pārliecināties par to, vai Pretendents ir bijis licencēts. Iepirkuma komisija nav izmantojusi nevienu veidu – ne informācijas iegūšanu Valsts

policijas tīmekļvietnē (ja nepieciešams, iegūto informāciju precizējot), ne informācijas iegūšanu tieši no kompetentās institūcijas, kas šādas licences

izsniedz. Līdz ar to nav iespējams runāt par „atbilstošiem pierādījumiem”, kas būtu iegūti un objektīvi apliecinātu Pretendenta atbilstību Iepirkuma

nolikumā noteiktajām pretendentu atlases prasībām. Attiecīgi Sākotnējā lēmumā bija konkrēti aprakstīta Sūdzības iesniedzēja rīcība piedāvājumu

izvērtēšanas gaitā un konstatēts Latvijas APK 166.23 panta otrajā daļā minētā administratīvā pārkāpuma sastāvs.

Iepriekš minētais pienākums (nevis tikai iepirkuma komisijas tiesības, uz ko sūdzībā norāda Sūdzības iesniedzējs) arī izriet no Augstākās tiesas

Administratīvo lietu departamenta 2016.gada 12.decembra rīcības sēdes lēmuma par atteikumu ierosināt kasācijas tiesvedību lietā Nr.A420146315,

kurā tiesa akceptēja Administratīvās rajona tiesas viedokli par to, ka pat tad, ja iepirkuma nolikumā nav noteikts, ka sertifikāti, atļaujas vai licences ir

jāpievieno piedāvājumam, pasūtītājam ir vai nu pašam jāpārbauda pretendentu atbilstība (un konkrētajā gadījumā šādas iespējas objektīvi pārbaudīt

atbilstību bija), vai arī jālūdz pretendentiem ar pierādījumiem apliecināt savu atbilstību (pretendenta paša apliecinājums konkrētajā gadījumā, kad ir

iespējas objektīvi pārliecināties par piegādātāja atbilstību, nevar tikt uzskatīts par „atbilstošu” pierādījumu). Atsauces uz šo tiesas lēmumu bija ietvertas

gan Sākotnējā lēmumā, gan Lēmumā.

[6.3.] Attiecībā uz Sūdzībā (šī lēmuma [4.13.]punkts) norādītajām kļūdām Lēmumā (proti, Lēmumā norādīto nosūtīšanas veidu, Protokola

noformēšanas datumu (vienā vietā) un saīsinātās frāzes „Sūdzības iesniedzējs” lietojumu) Iestāde paskaidro, ka tās radušās Lēmuma sagatavošanas gaitā,

taču tās nemaina lietas būtību un neietekmē pieņemtā Lēmuma spēkā esamību.

Sūdzības iesniedzējs, piedāvājumu izvērtēšanas gaitā (kas atspoguļota gan 2017.gada 20.oktobra, gan 2017.gada 23.novembra vērtēšanas

protokolā) atzīstot Pretendentu par atbilstošu Iepirkuma nolikuma 1.9.1., 4.1.1. apakšpunktos izvirzītajām pretendentu atlases prasībām, lai gan

Pretendentam nebija speciālās atļaujas (licences) veikt Iepirkuma priekšmeta 4.daļā minēto preču piegādi, nav ievērojis Iepirkuma nolikumā un PIL 9.

panta septītajā daļā noteiktās pretendentu atlases prasības, un tādējādi ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, par kuru administratīvā atbildība ir paredzēta

Latvijas APK 166.23 panta otrajā daļā, kas nosaka atbildību par iepirkuma dokumentos noteikto pretendentu atlases prasību neievērošanu piedāvājumu

izvērtēšanas laikā.

Tādejādi administratīvā pārkāpuma lietā ir pamatoti konstatēts, ka Sūdzības iesniedzējs ir saucams pie administratīvās atbildības par Latvijas APK

166.23panta otrajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu.

Ņemot vērā augstāk minēto, Iestāde lūdz tiesu atstāt Lēmumu negrozītu un sūdzību noraidīt.

[7.] Tiesa konstatē turpmāk minēto.

[7.1.] Lietā pastāv strīds par to, vai Sūdzības iesniedzējs ir izdarījis Latvijas APK 166.23 panta otrajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu un

vai viņam piemērotais naudas sods ir likumīgs un pamatots, kā arī vai lietas izskatīšanas laikā pieļauti procesuālie pārkāpumi, kas var būt par pamatu

Sākotnējā lēmuma un Lēmuma atcelšanai.

[7.2.] Saskaņā ar LAPK 289.6panta septīto daļu tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, cita starpā izlemj šādus jautājumus: vai ir noticis

administratīvais pārkāpums; vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā; vai persona ir

sodāma par šo administratīvo pārkāpumu; vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību; kāds administratīvais sods piemērojams personai.

[7.3.] Latvijas APK 289. 13 panta trešā daļa noteic, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un

pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā lēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Tiesa, izvērtējot lietā esošos pierādījumus kopumā un savstarpējā sakarībā, un ar tiem konstatētos lietas apstākļus atzīst, ka Lēmumā ietvertais

pamatojums ir pareizs – Iestāde pareizi noteikusi, ka ir izdarīts Latvijas APK 166. 23panta otrajā daļā paredzētais administratīvais pārkāpums un minētā

pārkāpuma izdarīšanā vainojams Sūdzības iesniedzējs. Līdz ar to tiesa pievienojas Lēmuma motivācijai un to neatkārto.

Citus sūdzībā ietvertos argumentus tiesa nevērtē, jo neuzskata tos par juridiski nozīmīgiem konkrētās lietas izspriešanā. Augstākās tiesas Senāta

Administratīvo lietu departaments savos nolēmumos ir vairākkārt norādījis, ka tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā lietas izlemšanai uzskata par

nozīmīgiem no tiesību viedokļa (skat. Augstākās tiesas Senāta 2010. gada 11. marta spriedumu lietā Nr.SKA-66/2010 14. punkts; Augstākās

tiesas Senāta 2013. gada 1. jūlija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA-584/2013 10. punkts).

[7.4.] Attiecībā uz Sūdzībā minēto lūgumu Iestādes vadītājai sniegt rakstisku atvainošanos Sūdzības iesniedzējam par goda un cieņas aizskaršanu,

tiesa norāda, ka prasījumi, kas personai radušies saistībā ar goda un cieņas iespējamu goda un cieņas aizskārumu risināmi civiltiesiskās kārtībā vispārējās

jurisdikcijas tiesā un izskatāmās lietas ietvaros nav izlemjami.

[7.5.] Tiesnese atzīst, ka administratīvo pārkāpumu lietās privātpersonai ir tiesības uz līdzvērtīgām procesuālajām garantijām lietas izskatīšanā kā

kriminālprocesā un viena no šādām garantijām ir nevainīguma prezumpcijas ievērošana, kas nostiprināta arī Satversmes 92.pantā. No nevainīguma

prezumpcijas izriet, ka visas pamatotās šaubas skaidrojamas par labu personai. Tas ir, tiesai ir jāinterpretē šaubas par labu privātpersonai tikai tad, ja,

novērtējot visus lietā esošos pierādījumus, tiesa nevar nonākt pie pārliecības par personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā. Apstāklis, ka lietā

esošos pierādījumus lietas dalībnieks ir vērtējis citādāk nekā tiesa, nevar būt par pamatu apgalvojumam, ka lietā pastāv šaubas un jebkuras šaubas

tulkojamas par labu pie administratīvās atbildības saucamajai personai un uz šī pamata lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā izbeidzama.

[7.6.] Saskaņā ar Latvijas APK 289. 12 panta otrās daļas 2.punktu tiesa, izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, taisa vienu

no šādiem spriedumiem: 1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraida 2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu 3) atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru

konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu 4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību

par administratīvo pārkāpumu.

Ņemot vērā minēto un saskaņā no Latvijas APK 243., 289.6 , 289.12 , 289.13, 289.17, 289.18panta, tiesa

no s pri e da :

atstāt negrozītu Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas D.Gailes 2018.gada 27.augusta lēmumu Nr.9-1/2018/2/4-2, bet /pers. A/, /personas

kods/, sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā, iesniedzot

apelācijas sūdzību Zemgales rajona tiesā.

Spriedums sastādīts 2019.gada 22.maijā un pieejams Zemgales rajona tiesas kancelejā Jelgavā, Dambja ielā 12, 2019.gada 23.maijā.

Tiesnese L.Gulbe