Appeal court dismissed prisoner's claim for lack of daily walk due to alleged abuse of rights.

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lieta Nr.A420134724

Lietas arhīva Nr. AA43-0311-25/4

ECLI:LV:ADAT:2025:0311.A420134724.10.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2025.gada 11.martā

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese referente Roze Paegle, tiesneses Irina Kaļiņina un Santa Liniņa

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par Daugavgrīvas cietuma administrācijas

faktiskās rīcības (nenodrošinot /pers. A/ ikdienas pastaigu 2023.gada 30.novembrī) atzīšanu par prettiesisku, sakarā ar /pers. A/ apelācijas sūdzību par

Administratīvās rajona tiesas 2024.gada 26.jūnija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Daugavgrīvas cietuma priekšnieka 2023.gada 24.novembra lēmumu pieteicējam /pers. A/ tika piemērots disciplinārsods – ievietošana soda

izolatorā uz trīs diennaktīm.

Ieslodzījuma vietu pārvaldē 2023.gada 29.decembrī tika saņemts pieteicēja 2023.gada 27.decembra iesniegums, kurā cita starp ietverti iebildumi

par to, ka dienā, kad pieteicējs tika ievietots soda izolatorā, viņam netika nodrošināta pastaiga. Uz Daugavgrīvas cietuma amatpersonas jautājumu, vai

pieteicējs dosies pastaigā, viņš esot atbildējis apstiprinoši, taču pastaiga netika nodrošināta.

[2] Ieslodzījuma vietu pārvalde 2024.gada 26.janvāra atbildē Nr.N-1-2024-01216 cita starp lūdza, lai pieteicējs iesniedz konkrētu (precizējošu)

informāciju, vai pieteicējam pastaiga netika nodrošināta tikai dienā, kad viņš tika ievietots soda izolatorā, vai arī visā laika periodā, kad pieteicējs bija

soda izolatorā.

Pieteicējam sniegtajā Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2024.gada 20.februāra atbildē Nr.N1-2024-02596 norādīts, ka pieteicējs nav iesniedzis lūgto

informāciju. Savukārt no Daugavgrīvas cietuma administrācijas iesniegtās informācijas var konstatēt, ka notiesātajām personām tiek nodrošinātas

pastaigas katru dienu, ja tiek izteikta šāda vēlme.

[3] Pieteicējs vērsās tiesā ar pieteikumu par Daugavgrīvas cietuma administrācijas faktiskās rīcības (nenodrošinot viņam ikdienas pastaigu

2023.gada 30.novembrī) atzīšanu par prettiesisku. Pieteikumā norādīts, ka pieteicējs sniedza atbildi uz Ieslodzījuma vietu pārvaldes pieprasījumu,

paskaidrojot, ka viņam netika nodrošināta pastaiga dienā, kad viņš tika ievietots soda izolatorā. Pieteicējam nav saprotams, kāda precizējoša informācija

vēl būtu jāiesniedz. Ieslodzījuma vietu pārvalde nav izskatījusi iesniegumu pēc būtības, jo ir absurdi balstīties uz Daugavgrīvas cietuma administrācijas

sniegto informāciju. Ir pašsaprotami, ka iestāde, kura ir pieļāvusi pārkāpumu, savas prettiesiskās darbības noliegs.

[4] Rakstveida paskaidrojumā Ieslodzījuma vietu pārvalde pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt.

[5] Administratīvā rajona tiesa ar 2024.gada 26.jūnija spriedumu pieteikumu noraidīja, pamatojoties uz turpmāk minētajiem apsvērumiem.

[5.1] Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 74.panta otro daļu notiesātajiem, kuri ievietoti disciplinārajos izolatoros, atļauj katru dienu vienu

stundu ilgu pastaigu.

Atbilstoši tiesu prakses atziņām, ja ieslodzītajam ik dienas nav nodrošināts pastaigas svaigā gaisā vienas stundas minimums, uzskatāms, ka ir būtiski

pārkāptas viņa cilvēktiesības (sk. Senāta 2012.gada 11.jūlija lēmuma lietā Nr.SKA-724/2012 7.punktu).

[5.2] Pieteicējs apgalvo, ka dienā, kad viņš tika ievietots soda izolatorā saskaņā ar Daugavgrīvas cietuma priekšnieka 2023.gada 24.novembra

lēmumu, viņam netika nodrošināta tiesību normās paredzētā stundu ilgā pastaiga.

Savukārt no Ieslodzījuma vietu pārvaldes paskaidrojuma izriet, ka pieteicējs soda izolatorā tika ievietots 2023.gada 30.novembrī.

[5.3] Pieteicējs nav norādījis ne uz vienu pierādījumu, kas apstiprinātu viņa apgalvojumu, ka viņam netika nodrošināta pastaiga, attiecīgu

pierādījumu lietā nav. Pieteicējs nav arī norādījis uz tādiem pierādījumiem, kurus varētu iegūt tiesa.

No lietas materiāliem tiesa konstatēja, ka apstrīdēšanas iesniegumā un pieteikumā nav ietverti konkrēti notikuma apstākļi, proti, pieteicēja

paskaidrojumi par notikušo nav izvērsti, nav izklāstītas notikuma detaļas, lai rastos iespēja to pārbaudīt.

Pieteicēja apgalvojums par iestādes prettiesisko rīcību ir nekonkrēts.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 161.panta pirmo daļu administratīvā procesa dalībnieka paskaidrojumi, kas satur ziņas par faktiem, uz

kuriem pamatoti viņa prasījumi vai iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos apstiprina citi pārbaudīti un novērtēti pierādījumi.

[5.4] Ieslodzījuma vietu pārvalde neatzīst pieteicēja apgalvojumus par pastaigas nenodrošināšanu.

Lietā ir iesniegti Daugavgrīvas cietuma Uzraudzības daļas uzraugu /pers. B/ un /pers. C/ 2024.gada 6.aprīļa dienesta ziņojumi, no kuriem var

konstatēt, ka 2023.gada 30.novembrī /pers. B/ pildīja dienesta pienākumus dzīvojamā korpusā Nr.1, bet /pers. C/ – dzīvojamā korpusā Nr.2.

Amatpersonas ziņojumos norāda, ka neatceras 2023.gada 30.novembra notikumus, tāpēc nevar ne apstiprināt, ne arī noliegt to, vai pieteicējs, būdams

ievietots soda izolatorā, izteica lūgumu doties pastaigā, tomēr, ja šāds lūgums tika izteikts, pieteicējam pastaiga tika nodrošināta.

Uzraugu ziņojumi ir atzīstami par dokumentāriem pierādījumiem lietā.

Tiesa atzina, ka nav pamata minētos ziņojumus uzskatīt par nepatiesiem, jo lietā nav informācijas, ka minētie cietuma uzraugi varētu būt ieinteresēti

sniegt nepatiesas ziņas. Arī pieteicējs šādu informāciju nav norādījis, tāpēc nav pamata apšaubīt cietuma uzraugu sniegtos paskaidrojumus.

Tiesa secināja, ka lietā nav pierādīts pieteicēja apgalvojums par pastaigas nenodrošināšanu 2023.gada 30.novembrī.

[6] Par Administratīvās rajona tiesas 2024.gada 26.jūnija spriedumu pieteicējs iesniedza apelācijas sūdzību, norādot, ka pieteicējs nav atbildīgs par

to, ka pastāv tādi apstākļi, kurus nevar pierādīt. Cietuma administrācija būtu jāsoda par to vien, ka pastāv tādi apstākļi, kurus nevar pierādīt, un spekulēt

ar to ir pretrunā taisnīguma principam.

[7] Rakstveida paskaidrojumā Ieslodzījuma vietu pārvalde apelācijas sūdzību neatzīst, bet piekrīt Administratīvās rajona tiesas 2024.gada 26.jūnija

spriedumam.

Motīvu daļa

[8] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa administratīvo lietu izskata rakstveida procesā.

Administratīvā apgabaltiesa uzskata, ka nav objektīvas nepieciešamības, lai noteiktu šīs lietas izskatīšanu mutvārdu procesā. Lietas apstākļu

noskaidrošanai nav nepieciešams rīkot tiesas sēdi, jo no lietā esošajiem dokumentiem ir iespējams gūt pilnīgu priekšstatu par izskatāmo jautājumu.

Procesa dalībnieki ir īstenojuši tiesības sniegt paskaidrojumus par lietas apstākļiem, tāpēc šīs lietas izskatīšana mutvārdu procesā nav lietderīga.

[9] Pārbaudījusi lietas materiālus, apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikums ir noraidāms.

[10] Izvērtējusi pirmās instances tiesas spriedumā ietverto pamatojumu, apgabaltiesa atzīst, ka Administratīvās rajona tiesas 2024.gada 26.jūnija

spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu, apgabaltiesa pievienojas Administratīvās rajona

tiesas 2024.gada 26.jūnija sprieduma motivācijai.

[11] Atbildot uz apelācijas sūdzībā ietvertajiem iebildumiem par pirmās instances tiesas spriedumu, apgabaltiesa norāda turpmāk minēto.

[12] Pieteicējs apgalvo, ka dienā, kad viņš tika ievietots soda izolatorā (2023.gada 30.novembrī), viņam netika nodrošināta pastaiga.

Nav šaubu, ka tiesības uz pastaigu ir ieslodzītās personas tiesības. Eiropas Komiteja spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda

novēršanai ir atzinusi, ka prasība, ka ieslodzītajām personām jādod iespēja katru dienu vismaz vienu stundu pastaigāties svaigā gaisā, ir vispāratzīta kā

tiesību pamatgarantija. Visām ieslodzītajām personām bez izņēmuma ir jāļauj katru dienu kādu laiku aktīvi pavadīt svaigā gaisā (sk. Eiropas Komiteja

spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai, Standarti, II Cietumi, Ieslodzījums cietumā, Izvilkums no Otrā

vispārējā ziņojuma [CPT/Inf(92)3], 48.punkts, pieejams https://rm.coe.int/16806ce960)).

Vienlaikus apgabaltiesa vērš uzmanību, ka atbilstoši tiesu praksē nostiprinātajām atziņām tikai vispārīgi apgalvojumi par to, ka pastaiga netika

nodrošināta, nav pietiekami, lai konstatētu pārkāpumu (sal. sk., piemēram, Senāta 2020.gada 26.jūnija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-

1067/2020, ECLI:LV:AT:2020:0626.A420248218.13.L, 3.punktu).

Jāņem vērā, ka to, vai dienā, kad pieteicējs tika ievietots soda izolatorā (2023.gada 30.novembrī), pieteicējs izteica vai neizteica lūgumu nodrošināt

viņam iespēju doties pastaigā, ir grūti objektīvi pārbaudīt, jo par šāda lūguma izteikšanu pierādījumi netiek nostiprināti (tas netiek dokumentāri fiksēts).

Apgabaltiesa vērš uzmanību, ka, ņemot vērā šo tiesvedību, cietuma administrācijai ir tiesības ieviest risinājumus, lai nodrošinātu attiecīgus

pierādījumus, ja cietuma administrācija to uzskatīs par nepieciešamu.

Pārbaudot lietas materiālus, apgabaltiesa atzīst, ka pieteicēja izteiktais apgalvojums nav pietiekams, lai atzītu cietuma administrācijas rīcību par

prettiesisku, jo pieteicēja apgalvojumu pat netieši neapstiprina neviens cits lietā esošs pierādījums. Līdz ar to pirmās instances tiesa ir pamatoti

konstatējusi, ka pieteicēja izvirzīto apgalvojumu citi lietā esošie pierādījumi neapstiprina, turklāt pieteicēja sniegtais notikuma izklāsts ir vispārīgs un

nekonkrēts.

Tā kā pieteicējs nespēj norādīt ne konkrētus, pārbaudāmus apstākļus, ne arī citas personas (cietuma amatpersonas vai citas ieslodzītās personas),

kuras būtu redzējušas vai dzirdējušas notikušo, apgabaltiesai nav pamata konstatēt cietuma administrācijas prettiesisku rīcību. Pretējā gadījumā būtu

jāatzīst par pierādītu ikkatru ieslodzītās personas izteiktu apgalvojumu, kuru pat netieši neapstiprina citi lietā iegūtie pierādījumi.

Pirmās instances tiesa ir arī pamatoti atzinusi, ka lietā nav iesniegta tāda informācija, kas dotu pamatu šaubām par cietuma Uzraudzības daļas

uzraugu /pers. B/ un /pers. C/ 2024.gada 6.aprīļa dienesta ziņojumos ietvertajām ziņām.

Līdz ar to nav pamata apšaubīt uzraugu /pers. B/ un /pers. C/ norādīto, ka gadījumā, ja ieslodzītā persona izsaka lūgumu doties pastaigā, šāda

iespēja tiek nodrošināta.

[13] No lietas materiāliem apgabaltiesa konstatē, ka pieteicējs soda izolatorā tika ievietots 2023.gada 30.novembrī (lietas 1.sējuma 29.lapa).

Savukārt iebildumi par to, ka 2023.gada 30.novembrī netika nodrošināta pastaiga, neraugoties uz to, ka pieteicējs cietuma uzraugam esot izteicis

attiecīgu lūgumu, ir ietverti tikai pieteicēja 2023.gada 27.decembra iesniegumā (lietas 1.sējuma 19.lapa). Minēto sūdzību pieteicējs iesniedza par

iestādes 2023.gada 19.decembra atbildi Nr.-1-2023-18734 saistībā ar viņam piemēroto disciplinārsodu.

Apgabaltiesa secina, ka par pastaigas nenodrošināšanu 2023.gada 30.novembrī pieteicējs nav sūdzējies nekavējoties (proti, tajā pašā dienā vai

tuvākajās dienās), un šādu rīcību nav iespējams loģiski izskaidrot, ja patiešām būtu noticis attiecīgs pieteicēja tiesību aizskārums. Šajā lietā pārbaudāmos

iebildumus pieteicējs ir cēlis tikai pēc tam, kad viņš saņēma viņam nelabvēlīgo iestādes 2023.gada 19.decembra atbildi Nr.-1-2023-18734 par

piemēroto disciplinārsodu, tas ir, gandrīz mēnesi pēc iespējamā tiesību aizskāruma.

Izvērtējot šos apstākļus, kā arī ievērojot to, cik aktīvi pieteicējs aizstāv savas tiesības, apgabaltiesas ieskatā pastāv pamatotas šaubas par pieteicēja

apgalvojuma (par pastaigas nenodrošināšanu 2023.gada 30.novembrī) patiesumu.

[14] Pieteicējs uzskata, ka Ieslodzījumu vietu pārvaldes iesniegtie dokumenti neattiecas uz izskatāmo lietu.

Ieslodzījuma vietu pārvalde iesniedza apgabaltiesai virkni dokumentu, lai pamatotu savu pozīciju, ka ir nepatiess pieteicēja apgalvojums, ka

2023.gada 30.novembrī viņam netika nodrošināta pastaiga, neraugoties uz to, ka viņš cietuma uzraugam izteica attiecīgu lūgumu. Ieslodzījuma vietu

pārvalde argumentē, ka iesniegtajos dokumentos ietvertās ziņas raksturo pieteicēju kā personu, kura pārkāpj noteikumus un apzināti rada apstākļus

(situācijas), lai rastos iespēja ļaunprātīgi īstenot tiesības iesniegt sūdzību (lietas 1.sējuma 78.-79.lapa).

Apgabaltiesa, izvērtējot Ieslodzījumu vietu pārvaldes iesniegtos dokumentus, secina, ka pieteicēja personības raksturojums var palīdzēt labāk

izprast pieteicēja rīcības motīvus, tostarp arī šajā lietā, vērtējot to, vai pieteicēja paustais apgalvojums, kuru citi lietā esošie pierādījumi neapstiprina,

varētu būt patiess.

Ņemot vērā minēto, apgabaltiesa noraida kā nepamatotus pieteicēja celtos iebildumus par Ieslodzījumu vietu pārvaldes iesniegto dokumentu

pievienošanu lietas materiāliem.

[15] Ar tiesneša lēmumu pieteicējs tika atbrīvots no valsts nodevas samaksas par pieteikuma (30 euro) un apelācijas sūdzības (60 euro)

iesniegšanu tiesā (lietas 1.sējuma 2.-3., 67.lapa).

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta ceturto daļu, ja pieteicējs no valsts nodevas samaksas ar tiesas lēmumu bijis pilnīgi vai daļēji

atbrīvots, pieteikuma noraidīšanas gadījumā pieteicējam ir pienākums atmaksāt valstij valsts nodevu pilnā apmērā triju mēnešu laikā pēc sprieduma

stāšanās spēkā. Šādos gadījumos tiesa pieteicēja pienākumu samaksāt valsts nodevu attiecīgajā apmērā norāda sprieduma rezolutīvajā daļā. Ja pieteicējs

triju mēnešu laikā neiesniedz tiesai valsts nodevas apmaksu apliecinošu dokumentu, tiesa par sprieduma izpildi paziņo tiesu izpildītājam.

Apgabaltiesa nekonstatē apstākļus, kas varētu būt par tiesisku pamatu pieteicēja atbrīvošanai no minētajā tiesību normā noteiktā pienākuma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta ceturto daļu, 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt /pers. A/ pieteikumu par Daugavgrīvas cietuma administrācijas faktiskās rīcības (nenodrošinot /pers. A/ ikdienas pastaigu 2023.gada

30.novembrī) atzīšanu par prettiesisku;

uzlikt pienākumu /pers. A/ samaksāt valsts nodevu 90 euro par pieteikuma un apelācijas sūdzības iesniegšanu tiesā trīs mēnešu laikā pēc sprieduma

stāšanās spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas

sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesneses:

R.Paegle I.Kaļiņina S.Liniņa