Court allows claim for company transition recognition and debt collection against successor entity.

Lietas Nr. C75017225

C-0172-25

ECLI:LV:ELT:2025:1210.C75017225.4.S

Ekonomisko lietu tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2025. gada 10. decembrī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Ieva Jankovska,

ar tiesas sēžu sekretāri Šarloti Elizabeti Zeļējevu,

piedaloties prasītājas pārstāvim zvērinātam advokātam Jānim Bērziņam,

atbildētājas pārstāvim /Persona B/

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu maksātnespējīgās /Nosaukums A/ prasībā pret /Nosaukums B/ par

uzņēmuma pārejas atzīšanu un naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Prasītājas maksātnespējīgās /Nosaukums A/ maksātnespējas procesa administrators tiesā iesniedzis prasības

pieteikumu pret atbildētāju /Nosaukums B/ par uzņēmuma pārejas atzīšanu un naudas līdzekļu 21 756,24euro

piedziņu.

Prasība pamatota ar Komerclikuma 20. pantu un šādiem galvenajiem argumentiem.

[1.1] Ar Rēzeknes tiesas 2022. gada 2. novembra spriedumu civillietā Nr. /Civillietas numurs A/ pasludināts

prasītājas maksātnespējas process. Prasītājas maksātnespējas procesā ir pieteikti un atzīti 11 nenodrošināto

kreditoru prasījumi ar kopējo prasījumu summu 21 880,84 euro. Prasītājas maksātnespējas procesā ir atgūti

līdzekļi 124,60 euro, tādēļ par atbildētājas saistībām Komerclikuma 20. panta kontekstā ir atzīstama naudas

līdzekļu summa 21 756,24 euro.

[1.2] Pastāv apstākļu kopums, kas pierāda prasītājas uzņēmuma pāreju atbildētājai, līdz ar to saskaņā ar

Komerclikuma 20. pantu atbildētājai ir pienākums atbildēt par prasītājas saistībām.

Viens no pēdējiem prasītājas valdes locekļiem (pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas) bija /Persona B/,

kurš ir arī prasītājas dalībnieks (50 %). Tāpat /Persona B/ ir arī atbildētājas valdes priekšsēdētājs un dalībnieks

(100 %).

Prasītājas saimnieciskās pamatdarbības veids ir “Restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi (56.10,

versija 2.0) (Datu avots: CSP)”, kas ir arī viens no atbildētājas saimnieciskās darbības veidiem. Prasītājas

juridiskā adrese ir /Adrese A/, kas ir arī atbildētājas juridiskā adrese. Prasītājai no 10.11.2021. līdz 16.10.2022.

bija reģistrēta struktūrvienība /Nosaukums C/, /Adrese C/, kas no 17.10.2022. reģistrēta atbildētājai

(/Nosaukums C/, /Adrese C/).

2022. gada 24. oktobrī prasītāja izrakstīja atbildētājai rēķinu Nr. 1 par 14 kustamās mantas vienību atsavināšanu

par kopējo summu 3093,53 euro. Atsavināts tika kases aparāts, galda pamatnes, bāra krēsli, gaismeklis,

blenderis, plaukti noliktavai, naži, krāns, mikroviļņu krāsns, atkritumu tvertne, dārza krēsli, blenderis Stollar,

bāra inventārs utt. Turklāt prasītājai parādsaistības pret vienu no kreditoriem /Nosaukums D/ ir radušās jau

2022. gada 31. augustā, līdz ar to prasītāja jau esot finansiālās grūtībās un īsu laiku pirms maksātnespējas

procesa pasludināšanas, ir atsavinājusi aktīvus saistītajam uzņēmumam.

Prasītāja dibināta 2021. gada 21. oktobrī, un pastāvējusi līdz 2022. gada 2. novembrim, nodarbinājusi 17

darbiniekus, tā 2021. gadā nav guvusi ienākumus, bet pirmie ienākumi ir no 2022. gada februāra. Prasītājai ir

konstatējami lieli zaudējumi. 2021. gadā prasītāja iegādājās pamatlīdzekļus kopsummā par 461,06 euro un

2022. gadā kopsummā par 686,29 euro, kas 2022. gada 2. novembrī izslēgti no prasītājas grāmatvedības. Starp

nodotajiem prasītājas dokumentiem, administrators nav konstatējis dokumentus par pamatlīdzekļu, mazvērtīgā

inventāra izslēgšanu, likvidācijas gadījumā utilizācijas aktus.

Arī Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) prasītājas administratoram nosūtītajā vēstulē ir norādījis uz

konstatētajām pazīmēm, ka ir notikusi prasītājas uzņēmuma elementu pāriešana atbildētājai.

[2] Atbildētāja tiesā iesniegusi paskaidrojumu, kurā norādīts, ka prasību neatzīst un lūdz to noraidīt.

Paskaidrojumā norādīti šādi iebildumi.

Administrators veica darbības un tiesvedības procesus slepeni, neinformējot dalībniekus par būtiskām darbībām.

Atbildētāja nav noslēgusi līgumus vai juridiskas saistības, kas paredzētu atbildību par citu uzņēmumu, tostarp

prasītājas, parādiem vai saistībām. Pastāv tikai viens apakšnomas līgums, kurā prasītāja nav izpildījusi savas

saistības.

Grāmatvedības un uzskaites dati liecina, ka starp prasītāju un atbildētāju pastāv savstarpējās saistības: prasītāja

joprojām ir parādā atbildētājai (summa: 687,87 euro). Tādējādi atbildētāja šajā procesā faktiski ir cietusī puse,

nevis sabiedrība, kas būtu atbildīga par cita uzņēmuma parādiem.

Lietas apstākļi liecina, ka atbildību par prasītājas darbību un parādiem nevēlas uzņemties konkrētas personas –

/Persona F/ un viņa firma.

Ievērojot minēto, pastāv pamats lūgt atzīt atbildētāju par cietušo (kreditoru) attiecībā uz prasītājas parādiem un

ņemt to vērā lietas izskatīšanā. Gadījumā, ja tiesa uzskatīs par nepieciešamu, veikt pārbaudi attiecībā par

interešu konflikta vai pilnvaru ļaunprātīgas izmantošanas iespējamību un saukt atbildīgās personas pie

atbildības, ja tas tiks apstiprināts; apsvērt jautājumu par atbildētāja zaudējumu kompensāciju, kas radušies

administratora nepamatotu vai negodprātīgu darbību dēļ, pēc attiecīgu pierādījumu iesniegšanas.

[3] Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem un lūdza to

apmierināt.

Tiesas sēdē atbildētājas pārstāvis prasību neatzina un lūdza to noraidīt. Uzturēja rakstveida paskaidrojumus.

Motīvu daļa

[4] Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, uzklausījusi puses, atzīst, ka prasība ir apmierināma

pilnībā.

[5] Atbilstoši Komerclikuma 18. pantam uzņēmums ir organizatoriski saimnieciska vienība, kurā ietilpst

komersantam piederošas ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, kā arī citi saimnieciski labumi (vērtības), kurus

komersants izmanto komercdarbības veikšanai.

Saskaņā ar Komerclikuma 20. panta pirmo daļu, ja uzņēmums vai tā patstāvīga daļa pāriet citas personas

īpašumā vai lietošanā, uzņēmuma ieguvējs atbild par visām uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas saistībām. Tomēr

par tām saistībām, kuras radušās pirms uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas pārejas citas personas īpašumā vai

lietošanā un kuru izpildes termiņš vai nosacījums iestājies piecu gadu laikā pēc uzņēmuma pārejas, uzņēmuma

nodevējs un uzņēmuma ieguvējs atbild solidāri. Atbilstoši Komerclikuma 20. panta otrajai daļai uzņēmuma vai

tā patstāvīgas daļas pārejas gadījumā uzņēmumā vai tā daļā ietilpstošie prasījumi un citas tiesības pāriet uz

uzņēmuma ieguvēju.

No minētās normas izriet, ka tās noteikumu par uzņēmuma pāreju mērķis ir novērst tās situācijas, kurās

komercsabiedrība tiek “iztīrīta” no aktīviem, neatstājot tās kreditoriem cerības saņemt tiem pienākošos samaksu.

Tas nozīmē, ka līdz ar uzņēmuma aktīviem – materiālām un nemateriālām vērtībām – uzņēmuma ieguvējam

pāriet atbildība par saistībām, lai tādā veidā pasargātu gan kreditorus, gan darbaspēku (darbiniekus) no

uzņēmuma pārejas izraisītām negatīvām sekām (sk. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017. gada 9.

novembra spriedumu lietā Nr. C33355814, SKC-340/2017; ECLI:LV:AT:2017:1109.C33355814.2.S).

Uzņēmuma pārejas definīcija Komerclikumā nav sniegta, kā arī nav norādīti uzņēmuma pārejas elementi, kurus

analizējot būtu iespējams izdarīt secinājumu par uzņēmuma pārejas esības vai neesības faktu. Uzņēmuma

pārejas kritēriji ir noteikti Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) judikatūrā. Šie kritēriji ir piemērojami

lietas faktisko apstākļu izvērtēšanai un uzņēmuma pārejas gadījuma identificēšanai, tomēr jāņem vērā arī katras

situācijas individuālie kritēriji.

EST, analizējot un vērtējot, vai ir notikusi uzņēmuma pāreja, izstrādājusi šādus vispārīgos kritērijus: 1)

uzņēmuma veida vai rakstura izvērtēšana; 2) ķermenisku (nekustamais īpašums, kustamas lietas) un

bezķermenisku lietu, kā arī labumu (zinātība, izgudrojumi) pāreja; 3) vai lielākā daļa darbinieku ir pārņemti; 4)

vai klienti ir pārņemti; 5) uzņēmējdarbības funkciju līdzība pirms un pēc pārejas (sk., piemēram, EST 1986.

gada 18. marta spriedumu lietā 24/85 Jozef Maria Antonius Spijkers v Gebroeders Benedik Abattoir CV et

Alfred Benedidik en Zonen BV, para 13; 1988. gada 15. jūnija spriedumu lietā 101/97 Bork International A/S,

in liquidation v Foreningen of Arbejdsledere I Danmark, acting on behalf of Birger E.Petersen, ECR, 1988, page

3057; 1992. gada 19. maija spriedumu lietā C-29/91 Dr. Sophie Redmond Stichting v Hendrikus Bartol and

others, ECR 1992, page I-3189; 1992. gada 16. decembra spriedums apvienotajās lietās C-132/91, C-138/91 un

C-139/91 Grigorios Katsikas v Angelos Konstantidis and Uwe Skreb and Günter Schroll v PCO Stauereibetrieb

Paetz & Co Nachfolger GmbH, paras 33, 34, 35, u.c.). Tāpat Senāta 2017. gada 9. novembra spriedumā lietā

Nr. C33355814, SKC-340/2017 atzīts, ka par uzņēmuma pāreju var liecināt ļoti dažādu apstākļu kopums, tostarp

darbinieku pāriešana darbā pie ieguvēja, pamatlīdzekļu un krājumu nodošana, saglabāta uzņēmuma atrašanās

vieta un juridiskā adrese, saistību pret banku pārņemšana, atsavinātājas sabiedrības valdes locekļa pāriešana pie

ieguvēja.

Doktrīnā atzīts, ka uzņēmuma pāreja jāklasificē pēc pārejas fakta un rezultāta, nevis pēc pārejas formas (sk.

Strupišs A. Komerclikuma komentāri. A daļa. Komercdarbības vispārīgie noteikumi (1.–73. pants). Rīga: SIA

“A. Strupiša Juridiskais birojs”, 2003, 115. lpp.).

Līdz ar to, lai konkrētajā gadījumā konstatētu, vai ir notikusi uzņēmuma pāreja no prasītājas uz atbildētāju,

tiesai nepieciešams pārliecināties, vai šajā lietā ir konstatējami iepriekš norādītie uzņēmuma pārejas procesa

kritēriji. Tāpat visi prasītājas norādītie apstākļi ir vērtējami kopsakarā, nevis atrauti viens no otra.

[6] Tiesa atzīst, ka lietā ir pierādīts prasītājas uzņēmuma pārejas fakts atbildētājai. Proti, abas sabiedrības

kontrolē un pārstāv vienas un tās pašas amatpersonas un dalībnieks, ir konstatējama struktūrvienības

pārņemšana, kurā atbildētāja turpina veikt prasītājas saimniecisko darbību un konstatējama prasītājas aktīvu

pāreja atbildētājai īsi pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas, ir konstatējami kopīgi sadarbības partneri.

[6.1] Ar Rēzeknes tiesas 2022. gada 2. novembra spriedumu civillietā Nr. /Civillietas numurs A/ pasludināts

prasītājas maksātnespējas process. Prasītājas maksātnespējas procesā ir pieteikti un atzīti 11 nenodrošināto

kreditoru prasījumi ar kopējo prasījumu summu 21 880,84 euro (lietas 19.-20. lapas reverss). Prasītājas

maksātnespējas procesā ir atgūti 124,60 euro (lietas 30. lapa), tādēļ par atbildētājas saistībām Komerclikuma

20. panta kontekstā maksātnespējas administrators ir atzinis naudas līdzekļu summu 21 756,24 euro.

[6.2] No Lursoft izdrukām izriet, ka atbildētāja ir dibināta 2018. gada 28. februārī, prasītāja ir dibināta 2021.

gada 12. oktobrī. Tāpat no minētajām izdrukām izriet, ka prasītājas pamatdarbības veids ir restorānu un mobilo

ēdināšanas vietu pakalpojumi (56.10, versija 2.0) un šāds darbības veids ir papildus reģistrēts arī atbildētājai.

Neskatoties uz to, ka atbildētājai kā pamatdarbības veidi ir norādīti arī citi – pamatā ar būvniecību saistītie, un,

ka atbildētāja reģistrēta vēl pirms prasītājas saimnieciskās darbības uzsākšanas (lietas 22.-25. lapa), tomēr no

izdrukām no Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) datu bāzes par struktūrvienībām konstatējams, ka

atbildētājai ar 2022. gada 17. oktobri ir reģistrēta jauna papildus struktūrvienība /Nosaukums C/, /Adrese C/, kas

līdz 2022. gada 16. oktobrim bijusi reģistrētā struktūrvienība prasītājai, kurā tika sniegti ēdināšanas pakalpojumi

(lietas 26.-27. lapa).

Tāpat prasītājai ar atbildētāju ir viena juridiskā adrese /Adrese A/, kas, lai gan pats par sevi nav rādītājs

uzņēmuma pārējai, bet vērtējams kopsakarā ar pārējiem uzņēmuma pārejas raksturojošiem kritērijiem lietā

(lietas 22.-25. lapa).

Tādējādi, lai arī atbildētāja ir saglabājusi arī savus līdzšinējos saimnieciskās darbības veidus, kas saistīti ar

būvniecību, tomēr tas neliedz konstatēt un lietas izskatīšanas gaitā ar pierādījumiem ir apstiprinājies, ka

atbildētāja ir pārņēmusi prasītājas saimnieciskās darbības veidu – restorānu un mobilo ēdināšanas vietu

pakalpojumi, un turpmāk darbojas abās jomās, proti, prasītājas uzņēmuma izmantošana tiek turpināta ar tādām

pašām ekonomiskajām darbībām un saglabājot prasītājas identitāti.

[6.3] No Lursoft izdrukām par prasītāju un prasītājas dalībnieku reģistra nodalījuma Nr. 1 (lietas 22.-25., 134.

lapa) izriet, ka prasītājas dalībnieki bija /Persona F/ (50 % no pamatkapitāla), kurš bija valdes priekšsēdētājs, un

/Persona B/ (50 % no pamatkapitāla), kurš bija valdes loceklis.

Tiesa secina, ka prasībā norādītie faktiskie apstākļi un lietā iesniegtie pierādījumi kopumā un savstarpējā

sakarībā apstiprina prasītājas un atbildētājas īpašnieku un amatpersonu savstarpējo saistību, jo prasītājas

dalībnieks ir arī /Persona B/, kā arī vienlaikus valdes loceklis (ar tiesībām pārstāvēt atsevišķi) no dibināšanas

brīža līdz maksātnespējas pasludināšanas brīdim 2022. gada 2. novembrī, arī atbildētājas vienīgais dalībnieks ir

/Persona B/ (100 % no pamatkapitāla), kurš ir arī valdes priekšsēdētājs (lietas 22.-25. lapa).

[6.4] Prasītājas pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka uzņēmuma pārejas faktu saista ar laiku, kad ir atsavināti visi tie

fundamentāli nepieciešamie aktīvi prasītājas saimnieciskās darbības veikšanai (viss nepieciešamais aprīkojums),

kas ir 2022. gada 24. oktobrī veiktā darījuma priekšmets. Tiesa atzīst par pamatotu prasītājas pārstāvja norādīto,

ka ar šo darījumu faktiski noslēdzās iespēja prasītājai turpmāk veikt saimniecisko darbību, ko apstiprina 2022.

gada 2. novembrī pasludinātā maksātnespēja.

Proti, no 2022. gada 24. oktobra pavadzīmes rēķina Nr. 1 izriet, ka prasītāja saimnieciskās darbības veikšanai

nepieciešamo inventāru – kases aparātu, galda pamatnes, bāra krēslus, gaismekli, blenderi, plauktu noliktavai,

šefpavāra nazi un blenderi, mikroviļņu krāsni un atkritumu tvertni, putekļu sūcēju Karcher, dārza krēslus,

blenderi Stollar, bāra inventāru, Huawei Soyealink b535-333, Lenovo Tab M10 – pārdeva atbildētājai par

3093,53 euro. Pēc līguma noslēgšanas atsavinātais inventārs palika tajā pašā atrašanās vietā – /Adrese C/, kur

tas arī ir bijis, kad prasītāja veica savu saimniecisko darbību minētajā struktūrvienībā (lietas 33.-34. lapa).

Minētais dod pamatu uzskatīt, ka, sākoties prasītājas finansiālajām grūtībām, īsi pirms prasītājas maksātnespējas

procesa pasludināšanas, atbildētāja papildus saviem pamatdarbības veidiem, ir pārņēmusi prasītājas

saimnieciskās darbības veidu – ēdināšanas pakalpojumi.

Tādējādi minētie fakti ēdināšanas pakalpojuma klientiem var radīt iespaidu, ka atbildētāja faktiski ir tas pats

pakalpojumu sniedzējs kas prasītāja, proti, patērētājs nemaz nemana, ka ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas

vieta juridiski patiesībā ir cita, jo pēc būtības nekas par to neliecina, proti, ir tā pati adrese, identisks

pakalpojumu sniegšanas veids, arī īpašnieks ir tas pats. Līdz ar to var konstatēt, ka atbildētāja turpina izmantot

prasītājas saimnieciskās darbības veidu, tādējādi turpinot nodrošināt prasītājas klientu plūsmu pie atbildētājas,

gūstot ienākumus no minētās darbības, bet prasītājas kreditorus atstājot bez saistību norēķina. Līdz ar to nav

izšķirošas nozīmes tiesas sēdē atbildētājas pārstāvja norādītajam, ka prasības pieteikumā norādītās preces tika

atsavinātas atbildētājai parāda segšanai.

Ņemot vērā minēto, ir konstatējama arī pazīme par prasītājas aktīvu pāreju atbildētājai.

[6.5] Tā kā darba devējs sniedz VID ziņas par personām, kuras uzsāk un pārtrauc darba tiesiskās attiecības

(Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumi Nr. 827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas

obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām

un iedzīvotāju ienākuma nodokli”), līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt VID sniegto informāciju par prasītājas

un atbildētājas darbinieku nodarbinātību.

No VID 2022. gada 23. novembra vēstules (lietas 42.-43. lapa) izriet, ka prasītājai bija reģistrēti kopumā 17

darbinieki un pēdējie darbinieki darba attiecības ar prasītāju izbeidza 2022. gada 4. oktobrī.

Vienlaikus tiesa secina, ka prasības pieteikumā nav izvirzīts kritērijs par darbinieku pāreju, bet prasītājas

pārstāvis sākotnēji lūdzis tiesu izprasīt informāciju no VID par prasītājas un atbildētājas kopīgajiem

darbiniekiem. No tiesas izprasītās un VID 2025. gada 8. septembrī tiesai sniegtās informācijas (lietas 121.-122.

lapa) izriet, ka atsevišķu prasītājas darbinieku pāreja atbildētājai notikusi jau pēc prasītājas maksātnespējas

pasludināšanas 2022. gada 2. novembrī. Proti, VID 2025. gada 8. septembra vēstulē (lietas 63. lapa) norādījis,

ka divas darbinieces – /Persona E/ (abu sabiedrību īpašnieka un amatpersonas /Persona B/ meita) un /Persona G/

pieņemtas darbā /Nosaukums B/ pēc pieprasījumā minētā perioda (12.10.2021.-02.11.2022.). No VID “Ziņas

par darba ņēmējiem” (lietas 121.-122. lapa) izdrukām izriet, ka /Persona G/ bija prasītājas darbiniece no

09.02.2022. līdz 04.10.2022. Savukārt darba attiecībās ar atbildētāju /Persona G/ ir stājusies 25.04.2023. No

VID sniegtās informācijas (profesijas kodiem) izriet, ka /Persona G/ pie prasītājas strādāja pēc profesijas koda

515101 (administrators), un pie atbildētājas viņa strādā pēc profesijas koda 513202 (bārmenis). Tāpat no VID

“Ziņas par darba ņēmējiem” (lietas 121.-122. lapa) izdrukām izriet, ka /Persona E/ bija prasītājas darbiniece no

30.06.2022. līdz 20.07.2022. Savukārt darba attiecībās ar atbildētāju /Persona E/ ir stājusies 26.05.2023. No

VID sniegtās informācijas (profesijas kodiem) izriet, ka /Persona E/ pie prasītājas strādāja pēc profesijas koda

513101 (viesmīlis) un pie atbildētājas viņa strādā pēc profesijas koda 932909 (palīgstrādnieks). Tiesas sēdē

atbildētājas pārstāvis apstiprināja, ka /Nosaukums B/ pieņēma darbā divus prasītājas bijušos darbiniekus.

Tā kā no prasītājas 17 darbiniekiem tikai divi ir pārgājuši strādāt pie atbildētājas, kā arī to profesijas kodi

neliecina, ka varēja nodot atbildētājai būtiskas zināšanas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, turklāt abu

darbinieku pāreja notikusi vairāk kā pusgadu pēc prasītājas maksātnespējas iestāšanās, tad tiesas ieskatā ir

apšaubāms, ka šādi apstākļi liecinātu par notikušu darbinieku pāreju.

[6.6] Ar Ekonomisko lietu tiesas tiesneses 2025. gada 19. augusta lēmumu no VID izprasīta informācija arī par

prasītājas un atbildētājas kopīgajiem darījuma partneriem periodā no 2021. gada 12. oktobra līdz 2022. gada 2.

novembrim, kad pasludināts prasītājas maksātnespējas process. No VID sniegtās informācijas izriet, ka

pieprasījumā minētajā periodā pušu kopīgais iegādes darījumu partneris bija /Nosaukums E/. Kā arī, minētajā

laika periodā prasītāja deklarēja iegādes darījumus no /Nosaukums B/ un realizācijas darījumu (lietas 63. lapa).

Vienlaikus tiek konstatēts, ka atbildētāja pēc struktūrvienības un saimnieciskās darbības veida pārņemšanas

turpināja sadarbību ar tiem pašiem klientiem, no kuriem iegādes darījumus veikusi prasītāja. Šie kopīgie klienti

ir /Nosaukums D/, /Nosaukums P/, /Nosaukums O/, /Nosaukums N/, /Nosaukums M/, /Nosaukums L/,

/Nosaukums K/, /Nosaukums J/, /Pilsētas nosaukums H/ /Persona H/ daudznozaru individuālais uzņēmums

/Nosaukums H/, /Nosaukums G/, un /Nosaukums F/ (lietas 64.-120 .lapa). Proti, no lietas materiāliem izriet, ka

ar prasītājas bijušajiem sadarbības partneriem /Nosaukums B/ pakāpeniski sāk veikt darījumus no 2023. gada

aprīļa (lietas 67.-92. lapa).

Prasītājas pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka gan attiecībā uz darbiniekiem, gan attiecībā uz sadarbības

partneriem, faktiski ir notikusi viena tiesisko attiecību dalībnieka maiņa – /Nosaukums A/ vietā stājās

/Nosaukums B/, turklāt prasītāja ir palikusi parādā /Nosaukums E/.Lai arī sakritība pati par sevi nevarētu tikt

uzskatīta par tādu, kas viennozīmīgi liecinātu par pāreju, tomēr var redzēt, ka sakrīt arī liela daļa no pārējiem

klientiem, ar kuriem darījumus sāk veikt pēc prasītājas maksātnespējas pasludināšanas. Līdz ar to šī pazīme

kopumā ar citām pazīmēm liecina, ka atbildētāja turpina jau prasītājas iesākto sadarbību ar prasītājas darījumu

partneriem.

[6.7] Izvērtējot atbildētājas paskaidrojumam pievienotos pierādījumus, tai skaitā, nomas un apakšnomas

līgumus starp prasītāju un atbildētāju, starp atbildētāju un /Pilsētas nosaukums A/ domi (lietas 133.-166. lapa),

tiesa secina, ka apstiprinās atbildētājas tiesas sēdē norādītais, ka atbildētāja bija nodevusi prasītājai apakšnomā

kafejnīcas telpas /Adrese C/, un ka prasītājai varēja izveidoties parāds pret atbildētāju sakarā ar minēto

apakšnomu. Vienlaikus minētais fakts neatspēko prasībā pierādīto uzņēmuma pārejas faktu no prasītājas

atbildētājai, kā rezultātā prasītājai tika atstātas vienīgi parādsaistības pret kreditoriem 21 756,24euro apmērā.

Šādos gadījumos Komerclikuma 20. pants paredz ieguvējam pienākumu segt nenomaksātās parādsaistības, kas

pamatots ar apsvērumu, ka nevar tikt akceptēta tāda situācija, ka no parādsaistībām varētu viegli atbrīvoties

uzņēmumu pārnesot uz citu sabiedrību, kura turpinātu faktiski to pašu darbību, bet iepriekšējās sabiedrības

kreditoriem nebūtu cerības saņemt tiem pienākošos samaksu.

[7] Ņemot vērā visu minēto, tiesa secina, ka prasībā norādītie faktiskie apstākļi un lietā iesniegtie pierādījumi

kopumā ir pietiekami un savstarpējā sakarībā apstiprina, ka ir noticis uzņēmuma pārejas fakts no prasītājas

atbildētājai. Judikatūrā atzīts, ka uzņēmuma pārejas gadījumā prasības summa nosakāma pēc kreditoru

prasījumu kopsummas (sk., Augstākās tiesas 2020. gada 20. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKC-105/2020 6.2.

punktu, 2021. gada 17. jūnija sprieduma lietā Nr. SKC-253/2021 13. punktu), un administratoram ir tiesības celt

šādu prasību (sk., Rīgas apgabaltiesas 2022. gada 29. marta lēmums lietā Nr. CA-0794-22/27). Līdz ar to

saskaņā ar Komerclikuma 20. pantu atbildētājai ir pienākums atbildēt par prasītājas saistībām kreditoru

prasījumu kopsummas apmērā 21 756,24 euro, tādējādi prasība ir apmierināma pilnībā.

Vienlaikus tiesa izskaidro, ka tiesa taisa spriedumu par prasībā noteikto prasības priekšmetu un uz prasībā

norādītā pamata, nepārsniedzot prasījuma robežas (Civilprocesa likuma 192. pants). Līdz ar to atbildētājas

paskaidrojumā norādītie iebildumi pret prasītājas maksātnespējas procesa administratora rīcību maksātnespējas

procesā, tostarp, kas saistīti ar prasītājas amatpersonu vai dalībnieku informēšanu par to pienākumiem un

tiesībām maksātnespējas procesā, nav vērtējami, izskatot celto prasību, bet risināmi Maksātnespējas procesa

likumā noteiktajā kārtībā. Ievērojot minēto, tiesai, izskatot šo civillietu, nav arī tiesiska pamata atzīt atbildētāju

par cietušo vai kreditoru attiecībā uz prasītājas parādiem.

[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu un 2021. gada 15. decembra Senāta Civillietu departamenta

senatoru kopsapulces lēmumu (pieejams: https://www.at.gov.lv/lv/tiesu-prakse/senatoru-kopsapulcu-

lemumi/civillietu-departaments) prasītājai nosakāmas tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas

likumiskos procentus 6 % gadā no piedzītās summas 21 756,24euro.

[9] Prasītājas administrators atbilstoši Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 10. punktam ir atbrīvots no

tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos. Civilprocesa likuma 42. panta pirmā daļa paredz, ka tiesas

izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos

proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Par iesniegto prasību atbilstoši Civilprocesa likuma 34. pantam un šā likuma 3. pielikuma 1. punkta 1.

apakšpunktam maksājama valsts nodeva 900 euro.

Tā kā prasība ir pilnībā apmierināta, bet saskaņā ar Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 10. punktu

administrators bija atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas, tad minētie tiesas izdevumi 900 euro piedzenami no

atbildētājas valsts ienākumos (Civilprocesa likuma 42. pants).

[10] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājai ir nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189. - 193., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt maksātnespējīgās /Nosaukums A/ prasību pret /Nosaukums B/ par uzņēmuma pārejas atzīšanu un

naudas līdzekļu 21 756,24euro piedziņu.

Atzīt, ka ir notikusi /Nosaukums A/ uzņēmuma pāreja /Nosaukums B/ un piedzīt no /Nosaukums B/,

reģistrācijas Nr. /Reģistrācijas numurs B/, maksātnespējīgās /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./Reģistrācijas

numurs A/, labā 21 756,24 euro.

Atzīt maksātnespējīgās /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr. /Reģistrācijas numurs A/, tiesības saņemt no

/Nosaukums B/, reģistrācijas Nr. /Reģistrācijas numurs B/, likumiskos 6 % (sešus procentus) gadā no

pamatparāda summas 21 756,24euro par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Piedzīt no /Nosaukums B/, reģistrācijas Nr. /Reģistrācijas numurs B/, valsts ienākumos valsts nodevu 900euro.

Valsts nodevas samaksa valstij veicama kontā: saņēmējs Valsts kase, reģistrācijas Nr. 90000050138, konta Nr.

LV55TREL1060190911200, saņēmēja banka: Valsts kase. Iemaksas mērķis: valsts nodeva civillietā Nr.

C75017225, atbildētāja /Nosaukums B/.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Dokumenti, kas apliecina maksājumu izdarīšanu valsts ienākumos, iesniedzami Ekonomisko lietu tiesas

kancelejā sprieduma labprātīgai izpildei noteiktā termiņa laikā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā no sprieduma pieejamības

dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Ekonomisko lietu tiesā.

Tiesnese I. Jankovska