Landlord wins eviction and debt case against tenant who failed to appear in court.

Lieta Nr.C17125913

C-0337-14/02

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2014.gada 31.janvārī

Jūrmalas pilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Freimane,

tiesas sēžu sekretāre M.Mičule,

piedaloties prasītājas pārstāvei /pers. C/,

izskatījusi atklātā tiesas sēdē civillietu privatizējamās sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jūrmalas namsaimnieks” prasībā pret /pers. D/ par dzīvojamās

telpas īres līguma izbeigšanu, īrnieka izlikšanu un parāda piedziņu, konstatēja

Aprakstošā daļa

2013.gada 29.augustā privatizējamā sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jūrmalas namsaimnieks” cēla tiesā prasību pret /pers. D/ par dzīvojamās

telpas īres līguma izbeigšanu, īrnieka izlikšanu un parāda piedziņu.

Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1588., 1589., 1590., 2141., 2146.patu, likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2., 11., 12., 28., 28. 2 pantu,

Civilprocesa likuma 1., 26., 128., 129.pantu, lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja īres un komunālo maksājumu parādu par laika periodu no 2008.gada

1.jūlija līdz 2013.gada 31.maijam 2107,84 latu apmērā, izbeigt 2000.gada 6.novembra dzīvojamās telpas īres līgumu ar atbildētāju un izlikt viņu no

dzīvojamām telpām bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas, atzīt prasītājas tiesības saņemt likumiskos sešus procentus no piedzenamā pamatparāda par

gadu līdz sprieduma izpildes dienai (izsoles dienai) vai līdz brīdim, kad procenti sasniedz pamatparāda summu, kā arī lūdz piedzīt no atbildētāja visus ar

tiesvedību saistītos izdevumus.

Atbildētājs paskaidrojumus vai iebildumus par prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem lietā nav iesniedzis.

Prasītājas pārstāve tiesas sēdē prasību uzturēja pilnā apmērā uz tajā norādītajiem motīviem un lūdza to apmierināt. Papildus paskaidroja, ka līdz

lietas izskatīšanas dienai atbildētājs parādu nav samaksājis, nav sazinājies ar prasītāju, lai risinātu jautājumu par parāda samaksu. Vienlaicīgi pieteica

lūgumu atmaksāt prasītājai pārmaksāto valsts nodevu 100 latu apmērā, norādot, ka, ceļot prasību tiesā, prasītāja pārmaksājusi likumā noteikto valsts

nodevu.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies, par neierašanās iemesliem tiesu nav informējis, atlikt lietas izskatīšanu nav lūdzis.

Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā noteikts, ka tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, – pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona nav tiesai norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Tiesas pavēste atbildētājam nosūtīta 2013.gada 14.oktobrī ierakstītā pasta sūtījumā uz prasības pieteikumā norādīto adresi, kas ir atbildētāja

deklarētā dzīvesvieta. Papildus adrese deklarācijā nav norādīta, kā arī atbildētājs nav tiesai norādījis citu adresi saziņai ar tiesu. Tādējādi saskaņā ar

Civilprocesa likuma 56.1 pantu ir uzskatāms, ka atbildētājam par tiesas sēdi ir paziņots.

Nekonstatējot Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā norādītos iemeslus lietas izskatīšanas atlikšanai, pamatojoties uz Civilprocesa likuma

156.panta pirmo daļu, tiesa atzīst par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētāja klātbūtnes tiesas sēdē.

Tā kā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslus, saskaņā ar

Civilprocesa likuma 208.1 pantu tiesai ir pamats taisīt lietā aizmugurisku spriedumu, jo tā nekonstatē Civilprocesa likuma 208.1 panta trešajā daļā

noteiktos ierobežojumus aizmuguriska sprieduma taisīšanai.

Motīvu daļa

Noklausījusies prasītājas pārstāves paskaidrojumus un pārbaudījusi rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst prasību par pamatotu un apmierināmu šādu

apsvērumu dēļ.

Atbildētājs, pamatojoties uz 2000.gada 6.novembra Dzīvojamās telpas īres līgumu Nr.22482 ir dzīvokļa /adrese/ īrnieks (lietas 9.-10.lapa).

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.pantu personai ir tiesības dzīvot īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā tikai tad, ja tā iemitināta attiecīgajā

dzīvojamā telpā šā likuma 9.pantā noteiktajā kārtībā.

No lietas materiāliem pievienotās Jūrmalas pilsētas domes Dzīvokļu nodaļas 2013.gada 23.aprīļa izziņas Nr.9-21/164 izriet, ka minētajā dzīvojamā

telpā atbildētājs deklarējis savu dzīvesvietu 1984.gada 17.decembrī (lietas 14.lapa).

Atbilstoši prasītājas norādītajam, atbildētājs vairāk nekā trīs mēnešus nav maksājis dzīvokļa īri un maksu par sniegtajiem komunālajiem

pakalpojumiem.

Atbilstoši prasītājas sastādītajam aprēķinam, parāds par īri un komunālajiem pakalpojumiem laika posmā no 2008.gada 1.jūlija līdz 2013.gada

31.maijam ir 2107,84 lati (lietas 18.-23.lapa).

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11. 1 panta pirmo daļu pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksu nosaka attiecīgās

pašvaldības dome vai tās pilnvarota institūcija pašvaldības domes noteiktajā kārtībā. Savukārt saskaņā ar minētā likuma 12.pantu dzīvojamās telpas īres

maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktos termiņos. Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama

normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Atbildētājs nav izmantojis savas likumā paredzētās tiesības – nav sniedzis paskaidrojumus par prasības pieteikumu, nav apstrīdējis prasības

pieteikumā minētos faktus, nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu parāda samaksu, no kā secināms, ka viņam nav pamatotu iebildumu pret prasību.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētāja piedzenams īres maksas un komunālo maksājumu parāds 2107,84 latu apmērā par laika periodu

no 2008.gada 1.jūlija līdz 2013.gada 31.maijam.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, sprieduma rezolutīvajā daļā, norādāmas prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt

likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātās parāda summas, ņemot vērā Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas,

sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 pantu izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku (..) bez citas dzīvojamās

telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu

saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem (..). Izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdina

īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu. Gadījumos, kad izīrētājam nav zināma īrnieka atrašanās vieta, prasību tiesā var celt, ja mēnesi

iepriekš izdevumā „Latvijas Vēstnesis” ir publicēts brīdinājums.

No lietas materiāliem pievienotā publikācijas apliecinājuma konstatēts, ka ar sludinājuma starpniecību oficiālā izdevuma „Latvijas Vēstnesis”

laidienā Nr.86, kas publicēts 2013.gada 7.maijā, atbildētājs brīdināts, ja no sludinājuma publicēšanas brīža netiks samaksāts īres un komunālo

maksājumu parāds, tiesā tiks celta prasība par īres līguma izbeigšanu un izlikšanu bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas, parāda un tiesāšanās

izdevumu piedziņu (lietas 24.lapa).

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka prasītāja ir izpildījusi likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta otrās daļas prasības.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka pamatota ir arī prasība daļā par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un īrnieka izlikšanu bez citas

dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 1.punktu prasībās par naudas piedziņu prasības summa ir piedzenamā summa, bet saskaņā

ar minētā panta pirmās daļas 8.punktu prasībās par īres līguma pirmstermiņa izbeigšanu prasības summa ir atlikušo maksājumu vai devumu kopsumma,

bet ne vairāk kā par trim gadiem. Turklāt minētā panta pirmās daļas 10.punkts noteic, ka prasībās, kas sastāv no vairākiem patstāvīgiem mantiskiem

prasījumiem, prasības summa ir visu prasījumu kopsumma.

Tādējādi izskatāmajā lietā celtās prasības summa ir 2855,56 lati, ko veido piedzenamā parāda summa 2107,84 lati un īres maksājumu kopsumma

par trīs gadiem 747,72 lati (Ls 20,77 x 36 mēneši). Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta “b” apakšpunktu par prasību

maksājama valsts nodeva 279,22 latu apmērā.

Prasītāja ir pieteikusi arī nemantisku prasījumu par atbildētāja izlikšanu no dzīvojamās telpas, par ko maksājama valsts nodeva 50 latu apmērā

saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 4.punktu.

Tādējādi kopējais valsts nodevas apmērs par celto prasību ir 329,22 lati. Ceļot prasību tiesā, prasītāja pārmaksājusi valsts nodevu, ko apliecina

lietā iesniegtais 2013.gada 23.augusta maksājuma uzdevums Nr.0671 (lietas 7.lapa).

Pamatojoties uz minēto, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi 343,52 latu apmērā, ko veido valsts nodeva 329,22 lati, ar

tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi 3,30 lati un ar sludinājuma ievietošanu laikrakstā saistītie izdevumi

11 latu apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 37.panta pirmās daļas 1.punktu prasītājai atmaksājama pārmaksātā valsts nodeva 132,25 latu apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu un 42.pantu nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 1,38 latu apmērā

piedzenami no atbildētāja par labu valstij, jo ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi kopumā sastāda

4,68 latus (lietas 2.lapa), bet prasītāja, ceļot prasību tiesā, samaksājusi tikai 3,30 latus.

Atbilstoši Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes 2013.gada 9.jūlija lēmumam par Latvijas uzņemšanu eirozonā ar

2014.gada 1.janvāri un Euro ieviešanas kārtības likuma 6.panta otrās daļas un 7.panta pirmās daļas noteikumiem no atbildētāja piedzenamās summas

konvertējamas euro.

Euro ieviešanas kārtības likuma 4. pantā noteikts, ka sākot ar euro ieviešanas dienu, latos izteiktu iesākto, bet nepabeigto (neizpildīto) tiesisko

instrumentu kopsummu konvertē euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus.

Atbilstoši minētajam Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes 2013.gada 9.jūlija lēmumam par Latvijas uzņemšanu eirozonā

neatsaucami fiksētais pārejas kurss no lata uz euro ir 1 EUR = 0,702804 Ls.

Pamatojoties uz minēto, sprieduma rezolutīvajā daļā no atbildētāja piedzenamās naudas summas norādāmas euro.

Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas nosacījumus, tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka spriedums atbildētājam labprātīgi

izpildāms 10 dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 5.panta pirmo daļu, 8.panta pirmo daļu, 92.-97.pantu, 187.panta otro daļu, 189.-193.pantu,

208.2 pantu,tiesa

nosprieda

prasību apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no /pers. D/, /personas kods/, par labu privatizējamai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Jūrmalas namsaimnieks”, reģistrācijas numurs

40003426429, īres un komunālo maksājumu parādu par laika periodu no 2008.gada 1.jūlija līdz 2013.gada 31.maijam EUR 2999,19 (Ls 2107,84) un

tiesas izdevumus EUR 488,78 (Ls 343,52), kopā piedzenot EUR 3487,97 (trīs tūkstoši četri simti astoņdesmit septiņi euro, 97 euro centi) (Ls

2451,36).

Atzīt privatizējamās sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Jūrmalas namsaimnieks” tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas dienas līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos sešus procentus gadā no pamatparāda summas, ņemot vērā nosacījumu, ka procentu pieaugums

apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Izbeigt 2000.gada 6.novembra dzīvojamās telpas /adrese/ īres līgumu Nr.22482 ar /pers. D/, /personas kods/.

Izlikt /pers. D/, /personas kods/, no dzīvojamās telpas /adrese/ bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Atmaksāt privatizējamai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Jūrmalas namsaimnieks”, reģistrācijas numurs 40003426429, no valsts budžeta

līdzekļiem pārmaksāto valsts nodevu EUR 188,17 (viens simts astoņdesmit astoņi euro, 17 euro centi) (Ls 132,25), kas samaksāta saskaņā ar

2013.gada 23.augusta maksājuma uzdevumu Nr.0671.

Piedzīt no /pers. D/, /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 1,96 (viens euro, 96 euro centi) (Ls 1,38).

Noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Samaksa privatizējamai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Jūrmalas namsaimnieks”, reģistrācijas numurs 40003426429, veicama vienā no šādiem

bankas kontiem:

konts LV79UNLA0010010467768 akciju sabiedrībā „SEB banka”,

konts LV02RIKO0002013114692 akciju sabiedrībā „DNB banka”,

konts LV57HABA0551008923379 akciju sabiedrībā „Swedbank”,

konts LV55PARX0007040550003 akciju sabiedrībā „Citadele banka”.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami – Saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas

reģistrācijas numurs LV90001672316, Saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta numurs LV51TREL2190458019000. Maksājuma

mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499 un civillietu identificējoša informācija.

Tiesas izdevumu apmaksu apliecinoši dokumenti iesniedzami Jūrmalas pilsētas tiesas kancelejā, lai netiktu uzsākta tiesas nolēmuma piespiedu

izpilde.

Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā,

apelācijas sūdzību iesniedzot Jūrmalas pilsētas tiesā.

Atbildētājs 20 (divdesmit) dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt Jūrmalas pilsētas tiesai pieteikumu par

tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese I.Freimane