Court partially allowed small claims debt recovery for principal, interest, penalty, and statutory interest.

Lieta Nr.C29631213

Lietas arhīva Nr. C29 2756/6, 2014.g.

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2014.gada 11.septembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Dace Ķeire, rakstveida procesā, izskatot civillietas materiālus Lindorff Oy,

kuras vārdā Latvijas Republikā darbojas Lindorff Oy Latvijas filiāle maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par pamatparāda, procentu un

līgumsoda piedziņu,

konstatēja

2013.gada 17.maijā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts Lindorff Oy, kuras vārdā Latvijas Republikā darbojas

Lindorff Oy Latvijas filiāle (turpmāk tekstā- prasītāja) maza apmēra prasības pieteikums pret /pers. A/ (turpmāk tekstā- atbildētāju),

kurā prasītāja lūgusi tiesu piedzīt no atbildētājas pamatparādu Ls 500, līgumiskos procentus Ls 199,43 un līgumsodu Ls 500.

Vienlaicīgi prasības pieteikumā lūgts tiesu atzīt prasītājas tiesības saņemt likumiskos 6 procentus gadā no neapmaksātā

pamatparāda summas par laiku no lietas izskatīšanas dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2007.gada 8.martā starp atbildētāju no vienas puses kā aizņēmēju un AS “GE Money” no otras

puses kā aizdevēju ticis noslēgts Aizdevuma līgums Nr. MF07038102A par naudas summas Ls 500 aizdevumu atbildētājai.

Noslēdzot 2009.gada 9.septembra cesijas līgumu, no Aizdevuma līguma izrietošās prasījuma tiesības AS “GE Money” nodevusi

prasītājai.

Tā kā atbildētāja noteiktajā termiņā Aizdevuma līguma atmaksas grafikā noteiktajos termiņos nav veikusi aizdevuma pamatsummas

un parāda lietošanas procentu samaksu un līdz ar to nav izpildījusi Aizdevuma līguma noteikumus, ir iestājies atbildētājas nokavējums

ar visām no tā izrietošajām sekām. Līdz ar to prasītāja ir cēlusi prasību tiesā, lūdzot piedzīt no atbildētājas neatmaksāto aizdevuma

pamatsummu Ls 500, līgumiskos parāda lietošanas procentus Ls 199,43 un līgumsodu, kuru prasītāja labprātīgi samazinājusi līdz

pamatparāda (Ls 500) apmēram.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1., 1469., 1472., 1511., 1548., 1579., 1587., 1589., 1651., 1652.panta otrās daļas 3.punktu, 1661.,

1662., 1717., 1720., 1753., 1756., 1759., 1770., 1771., 1772., 1773., 1775., 1775., 1793., 1801., 1828., 1934., 1946. un

2021.pantiem.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21pantu, 2013.gada 21.maijā atbildētājai uz prasības pieteikumā norādīto adresi, kas uz

konkrēto brīdi bija arī atbildētājas deklarētās dzīvesvietas adrese, nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, kā arī paziņojums, kurā

noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu sniegšanai uz prasību līdz 2013.gada 21.jūnijam, izskaidrojot tiesai iesniedzamo

rakstveida paskaidrojumu iesniegšanas un noformēšanas kārtību, kā arī izskaidrojot pusēm civilprocesuālās tiesības, kuras paredz

Civilprocesa likuma 74.pants.

Atbildētājai adresētais pasta sūtījums ir saņemts atpakaļ tiesā ar norādi, ka adresāts sūtījuma piegādes laikā norādītajā adresē nav

sastopams, bet pasta nodaļā sūtījumam beidzies glabāšanas laiks (lietas lapas 21 līdz 22).

Līdz sprieduma taisīšanai lietā Atbildētāja rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta

otro daļu, paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,

pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir

savlaicīgi paziņots.

2014.gada 24.jūnijā paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā prasītājai nosūtīts uz prasītājas juridisko adresi. Atbildētājai

paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā ir nosūtīts uz atbildētājas deklarētās dzīvesvietas adresi, kā arī adresi, kura

norādīta prasības pieteikumā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas

adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi

savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas

adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Savukārt Civilprocesa likuma

56.panta sestā daļa paredz, ka tiesas dokumentus juridiskajai personai piegādā pēc tās juridiskās adreses.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1panta 3.punktam, uzskatāms, ka pusēm tiesas dokumenti izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas

dienas, ja parsonai dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā. Līdz ar to tiesa atzīst, ka lietas dalībnieki par lietas

izskatīšanu informēti likumā noteiktā kārtībā.

Motīvu daļa

Izvērtējot prasības pieteikumā izklāstītos argumentus, pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir

apmierināma daļēji.

Saskaņā ar euro ieviešanas kārtības likuma 32. panta otrās daļas 2. punkta „a” apakšpunktu, ja tiesvedība civillietā uzsākta līdz euro

ieviešanas datumam, bet spriedums (nolēmums) taisāms pēc 2014. gada 1. janvāra, lietu pabeidz izskatīt lietā „operējot” ar summām

latos, bet nolēmumā tās konvertējot saskaņā ar Padomes noteikto maiņas kursu (1 euro = 0,702804 lati) un noapaļojot saskaņā ar

Euro ieviešanas kārtības likuma 6. pantu, nolēmumā norādot summu gan latos (informatīvi), gan euro.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus. Savukārt, saskaņā ar Civillikuma 1591.pantu, ceļot prasību par divpusēja līguma izpildīšanu, prasītājam vai nu jāpiesola

pienācīgs izpildījums, vai jāpierāda, ka viņš no savas puses līgumu jau izpildījis. Pretējā gadījumā pret viņu var celt līguma

neizpildīšanas ierunu, ja vien no pašas līgumiskās attiecības rakstura neizriet, ka atbildētājam pienākas papriekš izpildīt.

No lietas materiāliem ir secināms, ka 2007.gada 8.martā starp AS “GE Money” no vienas puses kā aizdevēju un atbildētāju no otras

puses kā aizņēmēju ir noslēgts Aizdevuma līgums ( dokumenta kopija, lietas lapa 10 līdz 11 ) par aizdevuma summas Ls 500 (711,44

euro) izsniegšanu uz 24 mēnešiem. Aizdevuma summas saņemšanu apliecina atbildētājas paraksts uz VAS “Latvijas Pasts”

izmaksas ordera Nr. 800000135976. Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka aizdevēja, AS “GE Money” no savas puses ir izpildījusi no

Aizdevuma līguma izrietošās saistības.

Civillikuma 1943.pants noteic, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis. Savukārt,

Civillikuma 1764.panta noteikumi paredz, ka visādos mantiskos darījumos un aktos, kas nodibina pienākumu maksāt procentus,

atļauts nolīgt procentus, kuru apmēru var noteikt līdzēji, savstarpēji vienojoties.

Tiesa konstatē, ka Aizdevuma līgumā puses ir vienojušās aizdevuma lietošanai piemērot procentu likmi, 45,56 procenti gadā,

nosakot, ka aizdevuma pamatsummas un parāda lietošanas procentu atmaksa atbildētājai ir jāveic atbilstoši Aizdevuma līguma

maksājumu grafikā paredzētajam maksājumu grafikam, 24 maksājumos, pirmo maksājumu izdarot 2007.gada 10.aprīli, bet pēdējo,

2009.gada 10.martā.

Civillikuma 1838.panta pirmā daļa noteic, ka samaksas izdarīšana, jāpierāda tam, kas to apgalvo. No prasības pieteikumam

pievienotā prasības summas aprēķina (lietas lapa 12) izriet, ka atbildētāja no Aizdevuma līguma izrietošo saistību izpildei ir veikusi

tikai vienu maksājumu, 2007.gada 10.aprīlī saistību izpildei samaksājot Ls 18,07 (25,71 euro). Tā kā no prasības pieteikumam

pievienotajiem dokumentiem nav konstatējams, ka atbildētāja būtu veikusi vēl kādus maksājumus no Aizdevuma līguma izrietošo

saistību izpildei un arī atbildētāja tiesai nav iesniegusi pierādījumus, ka no Aizdevuma līguma izrietošās saistības būtu izpildītas

lielākā apmērā nekā tas norādīts prasības pieteikumā, tiesa atzīst par pierādītu prasības pieteikumā norādīto, ka atbildētāja nav

izpildījusi savas no Aizdevuma līguma izrietošās saistības.

Tomēr vienlaicīgi tiesa konstatē, ka atbildētājas samaksātos Ls 18,07 (25,71 euro) prasītāja ir ieskaitījusi tikai līgumisko parāda

lietošanas procentu un nevis pamatparāda dzēšanai. Proti, no prasības pieteikumam pievienotā prasības summas aprēķina izriet, ka

atbildētāja Ls 18,07 (25,71 euro) ir samaksājusi 2007.gada 10.aprīlī. Atbilstoši Aizdevuma līgumā norādītajam maksājumu grafikam,

atbildētājai minētajā datumā bija jāveic pirmais maksājums, atmaksājot aizdevuma pamatsummu Ls 14,32 (20,38 euro) apmērā un

aizdevuma lietošanas procentus Ls 15,58 (22,17 euro) apmērā. Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasītājai bija pamats atbildētājas

samaksāto naudas summu aizdevuma lietošanas procentu dzēšanai ieskaitīt tikai Ls 15,58 (22,17 euro) apmērā, tas ir, apmērā,

kādā atbildētājai bija iestājies aizdevuma lietošanas procentu atmaksas termiņš uz maksājuma izdarīšanas brīdi. Secīgi, atlikusī

naudas summa Ls 2,49 (3,54 euro) (18,07 – 15,58 =Ls 2,49 jeb 3,54 euro) prasītājai bija jānovirza pamatparāda dzēšanai.

Ņemot vērā augstāk norādīto, tiesa atzīst, ka atbildētājas neatmaksātā aizdevuma pamatsumma sastāda Ls 497,51 (707,89 euro) un

nevis Ls 500 (711,44 euro), kā tas norādīts prasības pieteikumā.

Izvērtējot Aizdevuma līgumā paredzēto parāda lietošanas procentu likmes (45,56 procenti gadā) samērīgumu, tiesa secina, ka nav

pamata minēto procentu likmi atzīt par nesamērīgu, ņemot vērā, ka aizdevuma pamatsumma atbildētājai izsniegta bez papildus

nodrošinājuma, kā arī ievērojot to, ka aprēķinātā aizdevuma lietošanas procentu kopējā summa (Ls 199,43 jeb 283,76 euro) ir vairāk

kā divas reizes mazāka par atbildētājas pamatparādu (Ls 497,51 jeb 707,89 euro).

Ņemot vērā, ka lietas izskatīšanā ir noskaidrots, ka atbildētāja pilnībā nav izpildījusi savas no Aizdevuma līguma izrietošās saistības,

tiesa atzīst, ka ir iestājies Aizdevuma līguma papildus noteikumu 5.1. punktā paredzētais atbildētājas pienākums maksāt līgumsodu

10 procentu apmērā no ikmēneša maksājuma neapmaksātās summas par katru ikmēneša maksājuma termiņa kavējumu.

Civillikuma 1764.panta noteikumi paredz, ka visādos mantiskos darījumos un aktos, kas nodibina pienākumu maksāt procentus,

atļauts nolīgt procentus, kuru apmēru var noteikt līdzēji, savstarpēji vienojoties. Savukārt Civillikuma 1716.pants noteic, ka līgumsods ir

pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu

pienācīgi. Civillikuma 1717.panta otrajā daļā noteikts, ka līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu

lielumu, kādi paredzēti no līguma neizpildīšanas. Savukārt 1720.panta 2.punktā noteikts, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī

līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Izvērtējot prasītājas aprēķinātā līgumsoda samērīgumu no Civillikuma un Patērētāju tiesību aizsardzības likuma kā speciālo tiesību

normu viedokļa, tiesa ņem vērā, atbildētājas nokavējumu (no pirmās maksājuma kavējuma dienas līdz sprieduma taisīšana pagājuši

vairāk kā septiņi gadi), kā arī to apstākli, ka prasītāja labprātīgi ir aprobežojusi pieprasīto līgumsodu ar pamatparāda apmēru. Tiesa

atzīst, ka konkrētajā gadījumā līgumsods, kurš aprēķināts pamatparāda apmērā, ir atzīstams par taisnīgu un samērīgu. Attiecīgi,

ņemot vērā, ka lietas izskatīšanas gaitā ir noskaidrots, ka atbildētājas neatmaksātā aizdevuma pamatsumma sastāda Ls 497,51

(707,89 euro), tiesa atzīst, ka arī pieprasītais līgumsods ir samazināms līdz pamatparāda, tas ir Ls 497,51 (707,89 euro) apmēram.

No lietas materiāliem ir konstatējams, ka ar 2008.gada 9.septembra Cesijas līgumu aizdevēja, AS “GE Money” ir cedējusi savas no

Aizdevuma līguma izrietošās prasījuma tiesības prasītājai.

Atbilstoši Civillikuma 1798.panta noteikumiem Par cesijas priekšmetu var būt visādi prasījumi, vienalga, vai tie izriet no līguma, vai no

neatļautas darbības (…), bet Civillikuma 1806.pantā ir noteikts, ka Cesionārs gan neiegūst ar cesiju vairāk un lielākas tiesības, nekā

bijušas cedentam, bet pats prasījums pāriet uz viņu ar visām pie tā piederīgām un cesijas brīdī jau pastāvošām tiesībām, pat arī tad, ja

tās būtu pamatotas uz personīgu labvēlību pret cedentu, ciktāl par tām nav tieši noteikts izņēmums no šā noteikuma. Vēl

nenomaksātie prasījuma procenti, ja tie nav tieši pielīgti, arī pāriet uz cesionāru.

Ievērojot augstāk norādīto, tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājai ir piedzenama neatmaksātā parāda pamatsumma

Ls 497,51 (707,89 euro), nesamaksātie aizdevuma lietošanas procenti par laika periodu no 2007.gada 10.aprīļa līdz 2009.gada

11.martam Ls 199,43 (283,76 euro) un līgumsods, kurš aprēķināts par laika periodu no 2007.gada 10.aprīļa līdz 2009.gada

11.martam un samazināts līdz neatmaksātās aizdevuma pamatsummas, tas ir Ls 497,51 (707,89 euro) apmēram.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma

veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Ņemot vērā minēto un ievērot

prasītājas lūgumu par tiesību atzīšanu saņemt likumiskos procentus, tiesa atzīst, ka prasītājai, saskaņā ar Civillikuma 1765.panta

noteikumiem, ir nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos procentus, 6 procentus gadā,

no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai pusei, kuras labā taisīts tiesas spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus

tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība ir apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli

tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

No lietas materiāliem ir redzams, ka prasītāja pie prasības celšanas ir samaksājusi ar valsts nodevu Ls 179,91 (255,99 euro) un ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30 (4,70 euro). Ņemot vērā, ka prasība tiek apmierināta daļēji, no atbildētājas par labu

prasītājai, proporcionāli apmierinātajai prasības daļai ir piedzenama samaksātā valsts nodeva, Ls 179,17 (254,94 euro) apmērā un

ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 3,30 (4,70 euro) apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nosakāms 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rez olutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 193.pantu un 204.1pantu, tiesa

nosprieda

Prasību apmierināt daļēji:

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Lindorff Oy, reģistrētai Somijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ar

reģistrācijas numuru 220.549, kuras vārdā Latvijas Republikā darbojas Lindorff Oy Latvijas filiāle, reģistrācijas Nr. 40003514990,

pamatparādu 707,89 euro (Ls 497,51), aizdevuma lietošanas procentus par laika periodu no 2007.gada 10.aprīļa līdz 2009.gada

11.martam 283,76 euro (Ls 199,43), līgumsodu par laika periodu no 2007.gada 10.aprīļa līdz 2009.gada 11.martam 707,89 euro (Ls

497,51), valsts nodevu 255,99 euro (Ls 179,91), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro (Ls 3,30), kopā piedzīt 1 960,23

euro (vienu tūkstoti deviņus simtus sešdesmit euro un 23 centus) jeb (Ls 1 377,66).

Noteikt Lindorff Oy, reģistrētai Somijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ar reģistrācijas numuru 220.549, kuras vārdā Latvijas

Republikā darbojas Lindorff Oy Latvijas filiāle, reģistrācijas Nr. 40003514990, tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas

kods/, par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) likumiskos sešus procentus gadā no neatmaksātās parāda pamatsummas

(707,89 euro jeb Ls 497,51), ievērojot Civillikuma 1763.panta 1.punkta noteikumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl

nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Pārējā daļā prasību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, 2014.gada

11.septembra, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas

tiesā.

Tiesnese /paraksts/ D.Ķeire